CALM PROCRASTINATION

Recent Entries

6/9/17 07:59 am

Iedomàjos, kad bija mana pēdējā panikas lēkme? Pirms... gada? Pirms mēnešiem? Vairs neatceros, kad tas bija un kad ir panikas lēkmes. To vairs pēkšņi nav. Trīs gadus tās bija manas dzīves sastāvdaļa ar elpas trūkumiem, asarām un vājprātīgām bailēm. Ārsti izrakstīja zāles, bet es nolēmu cīnīties pati, bez medikamentiem, jo biju jau saladījusies par miermīlīgām metodēm. Nomainīju savu redzējumu uz dzīvi, sports...uzturs...ritms. Apsveicu sevi ar uzvaru pār briesmoni ❤️

5/11/17 09:13 am - Stuttgart:

Vakar mežā skrienot satiku divas stirniņas un lapsu. Tik skaistu lapsu nebiju vēl redzējusi un bērnībā, laukos dzīvojot, esmu sastapusi daudzas lapsas, tā ka ir ar ko salīdzināt :-)
Pēc skriešanas sēdēju uz terases un lasīju grāmatu siltā vakarā, basām kājām saulrietā.
Un tad pēkšņi es iedomājos:"Hei, es lasu grāmatas vācu valodā!" Pirms 3 gadiem sāku mācīties vācu valodu un tagad tas šķiet tik sen, man ir vācu draudzenes un kolēģes ar kurām brīvi klačojam un jokojam :-)

Labi, viss ir labi.
Bērniem aprit 7 un 9 gadi.
Es joprojām jūtos jauna, skaista un pilna enerģijas pavasara siltajā saulē :-)

4/18/17 10:10 pm

Tik sen nebiju cibojusi, ka paroli nàcās vairākas reizes dažādās kombinācijās ievadīt :-)

2/10/17 09:47 pm - Kur es tagad esmu un kas pa šo laiku ir mainījies.

Dzīve ir laba. Mums, cilvēkiem, kas dzīvo Eiropā, es neteikšu par kara plosītām valstīm, bet par mums. Cilvēkiem, kuriem ir dots viss, lai labi un droši justos. Tas ir jānovērtē, jābūt pateicīgam un jābauda.
Es esmu šeit, šodien un kā teica mans dzīvesbiedrs:"Mana laime ir šeit vakaros, kad apguļos gultā un vēl daudzas citas laimes man ir, bet šobrīd gultā ir vislielākā laime."
Tik vienkārši. Patiesi un vienkārši, bez uzbudinājumiem un triekšanās. Kādreiz šķita, ka obligāti jāiet tur, kur ir visi un jādara tas, ko dara mani intelektuālie elki. Es tobrīd biju iztriekusi savus spēkus un dvēseli tukšu, bezspēcīgu, lai tikai spīdētu&laistītos(tiešā nozīmē, to sapratīs tie, kas mani pazīst un atceras no 2011-2013) un būtu pamanīta. Tā tam bija jābūt. Tas tajā brīdī bija tā vajadzīgs. To prasīja mana attîstība uz to kas es esmu tagad. Haha, tagad esmu kas? Divu bērnu māte, kas februāra vakaros apsver ar ko jāsāk pavasara dēstīšanas darbi, kuras sēklas jāsagatavo jau tagad un vai februāra beigas tomātiem nebūs par agru.
Tieši tā, viss ir piedzīvots, nav bijis miera, lai nonāktu šeit un saprastu, ka šeit ir miers un laime. Laime ietilpst mierā un miers laimē. Kā pirmais sniegpulkstenītis liek smaidīt visu atlikušo dienu un piecas minūtes ilgāka dienas gaisma šķiet piepildoša 😊

2/10/17 09:55 am

Dzīvē joprojām viss izdodas. Pēc ilgās ziemas mūsu dārziņā uzziedējušas sniegpulkstenītes.

12/16/16 05:10 pm - Valodas:

Mums darbaa ir viens igaunju montieris. Sodien mees centaamies ieskaidrot vaacu koleegeem, ka latviesu un igaunju valodas ir tik atskirigas kaa vaacu un turku un ka mees viens otru NEVARAM saprast Haha.

12/9/16 09:18 am

Kādu vakaru gulēt ejot, mans dzīvesbiedrs pajautāja, kāpēc man esot tik maz draugu Latvijā. Man ir divas draudzenes(viena ir dvēseles cilvēks Ilze un otra ir no otrās klasīts jau), viens dvēseles draugs, māsa un mamma. Vai tad vajag vairāk, es viņam jautāju. Man vispār pietiktu tikai ar vienu cilvēku. Es neesmu noslēgts vientuļnieks, kurš dzīvo tikai peldus sasniedzamā aizā okeāna viļņu šķeltās klintīs. Dzīves skola ir mācījusi, ka savas dvēseles atslēdziņu nedrīkst izdalīt, bet īstu draudzību kā labu vīnu vajag pastāvināt un pēc tam baudīt kā vērtību nevis no lētiem vinčikiem sadzerties. Varu divus mēnešus neteikt ne vārda un tad uzrakstīt vēstuli un izplūst mīlestībā. Tā tas ir patīkami, man. Es negribu draugus katru dienu, bet dažreiz un viņi mani saprot. Pārējie ir paziņas pie kā aiziet ciemos uz tēju, satikties ar bērniem rotaļu laukumā, ielūgt uz vakariņām utt.
Mums ir labi vienam ar otru un mīlestība lido viena pati tūkstoš kilometrus, ar to nav katru dienu jārunā.

12/3/16 09:09 pm

Es biju no 09:00 līdz 11:00 baseinā ar 3 bērniem(mani puikas un Mara), uzpinu adventes vaiņagu, cepu šokolādes cepumus, gāju iepirkties pa mūsu rajona mazajām bodītēm un cepu burgerus 6 personām, iedzēru glāzi vīna ar Maras tēti un tagad deviņos vakarā beidzot man ir tikai 2 bērni un tie guļ. Un tādā stilā katru nedēļas nogali... Dzīve ar bērniem...
ir aizraujoša

10/17/16 03:33 pm

Mans dārgais dzīvesbiedrs nesen mani atkal noķēra aiz matiem uz nervu sabrukuma robežas. Esmu perfekcionists, slims perfekcionists. Es nespēju atpūsties, sēdēt un neko nedarīt. Ir tāda sajūta, ka man nepārtraukti jānodarbojas ar kaut ko lietderīgu. Līdz šim mana atpūta bija, piemēram, 10km skrējiens pret kalnu reizi nedēļā ar 220m augstuma kāpumu. Mazohisms! Tāpēc viņš man teica - reizi nedēļā paņemt dienu tikai sev vai dažas stundas un vienatnē aiziet uz Mineralbad, piemēram, un izbaudīt pirts procedūras. Tagad es to arī daru. Veltu laiku sev un tas ir skaisti un labi. Šorīt sēdēju uz baseina malas un caur stikloto sienu vēroju kā ārā rudens dzestrumā rosās ļaudis, velobraucēji traucas lejup no tilta, šūpojas koki un to papas pamazām jau krāsojas un tad ieniru atpakaļ vēsajā ūdenī un jutu kā uzmetas zosādā, kā minerālūdens burbulīši iekož ādā...

10/17/16 02:42 pm

Šķiet, ka mans blogs ir izbeidzies. Nav vairs ko rakstīt. Viss ir labi, viss rit savu ritmu. Mēs dzīvojam labi, dzīve ir laba, labi cilvēki visapkārt. Arī visu skaistumu, ko pamanu sev apkārt nav nepieciešamības pierakstīt. Es to ieelpoju, pasmaidu un ļauju tam apgulties manā atmiņā.
Šorīt aizgāju uz Mineralbad. Gāju karstās pirtīs pārmaiņus ar peldēm smirdīgā un aukstā pazemes ūdeņu baseinā, kas ļoti atveldzèja un deva ķermenim spēku un prātam prieku dzīvot. Tā ir milzu vērtība, ko esmu iemācījusies - agrāk celties un agrāk iet gulēt. Var daudz vairāk paspēt vienatnē, pirms skrējiens sācies, piemēram, doties uz Mineralbad.
Ir iestājusies jauna ēra manā dzīvē. Tas nav vairs tikai "iedzert tēju un būt laimîgam", tas ir "vienkārši būt un būt laimīgam".
Tas viss ir ļoti labi.

8/22/16 09:46 pm

Galu galā iznāk tā, ka atvaļinājumā nebūšu atpūtusies, bet gan atkal jau katru sekundi saplānojusi ar dažādām izklaidēm un draugu satikšanām.
Vēl jāņem vērā, ka pagājušā nedēļā nedarīju neko daudz, izņemot pastaigu gar jūru vētrā ar mazu bērniņu un Ilzi. Ak, jā, arī oficiālu atzīšanos - mēs esam trakas un draiskas :D pie jūras ledainā vējà un lietus šaltīs ar bērnu ratiem kuri satīti plēvēs... Un pàris dienas vèlàk no pludmales pa taisno uz KKC un dejas peldkostīmos. Tas bija jauki.

Biju arī Zabī Kuldīgā. Tur patika gulēt un naktī klausīties sienāžus.
Viss, drīz cauri.

8/21/16 10:06 pm - Meiteņu pārgājiens

Bija lieliska diena ar Astru un Ilzi pa pludmali. Tādā sieviešu trakumā, kur kilometru garumā izgaist noslēpumi un aizspriedumi. Ziniet, šo es saucu par terapiju. Mums nevajag ārstus, mums vajag draugus ar kuriem nostaigāt visu dienu un izrunāt visus stresus un besus uz āru. Tik skaisti.
Un vēlu vakarā pēc "pārgàjiena terapijas" nokļūt klubā pie rituālas transa mûzikas, uzvilkt Armani džinsas pāri Adidas pilnajam peldkostīmam(un es vēl te iepriekš par urlām rakstīju:D ) un dejot... Dejot tā kā dejo pieaugušas sievietes.

Manas meitenes,

8/20/16 08:54 am - Sigulda - Rīga , Latvija

Vakar ap astoņiem vakarā atgriezos ar vilcienu no ciemošanās Siguldā.
Kaut kur pa ceļam vilcienā iekāpa divi urlas bez priekšzobiem(visiem) ar milzu pļavā saplūktu ziedu pušķiem.
Tad viņi tādi skūti,tetovēti un bezzobaini to ziedu ieskauti sēdēja un skaitīja freestyle repu par "Mēs esam russian people."
Tāda nesamākslota performance vilcienā Sigulda-Rīga. Dzejas slams bez afišām.

Viņi izkāpa Zemitānos un aizgāja viegli līgodamies ar savām puķēm saulrieta apmirdzēti pie savām princesām.

8/19/16 10:14 am

Šonakt pilnmēness kā tāda saule spīdēja manā logā un es biju par slinku, lai aizvērtu žalūzijas, labprātāk mocījos bezmiegā. Nakts vidū šķita kaut kā loģiskāk mocīties nevis piecelties no gultas. Varbūt biju pat apmierināta, ka sabiezējušie mākoņi tomēr naktī pašķīrās lai dotu ceļu skaistajai nakts saulei. Varbūt caur miega un sapņu šķidrautiem arī man šī žilbinoši baltā poga šķita valdzinoša vairāk nekā mokoša.

8/17/16 10:40 pm - Suņi:

Mammas suņi nolauza puķes. Ziedošo zaru ieliku vāzē un uzgleznoju ar akvareļu krāsām.
Secinājums - Maximā nopērkamās Staedtler akvareļu krāsas ir piemērotas dabas studijai. Ņemot vērā, ka līdz šim esmu gleznojusi tikai ar eļļu un akrilu, savukārt akvareli esmu pāris reizes dzīvē "pamēģinājusi". Iepatikās.

8/17/16 10:38 pm

Pēc Latvijā pavadītas pusotras nedēļas secinājumi ir:

• nekad vairs neņemšu atvaļinājumu rudenī
• Vācu vīrieši ir tîri, stilīgi, smaržīgi un seksīgi.
• Štutgartē ir labi

7/15/16 07:55 am

http://www.stuttgarter-nachrichten.de/inhalt.panik-in-nizza-lastwagen-in-menschenmenge-gerast.c60a145d-84bc-40b7-8bf1-b6a3bd4392b7.html

7/11/16 06:27 pm

Tā vietā, lai pēc darba dienas brauktu mājās, es nosēdēju vēl divas stundas ar flīzētāju un krāsotāju kafejnīcā, lai pārrunātu mājokļa remonta detaļas.
Gribu, lai mūsu mājoklis ir meistardarbs, manu spēju paraugdemonstrējums, bet tas aizņem tik daudz laika un tik daudz spēka.

7/6/16 10:02 pm

Man jums ir sakāms tikai viens- zemeņu zupa. Zemeņu zupa.

6/20/16 01:38 pm

Pie mana darba vietas loga akācijas zarā sēž meža balodis un pucē savas spalvas. Tagad sabozies it kā snauž, it kā atpūšas.

Manas vannas istabas sienas klās Itālijā ar rokām darinātas flīzes, tumši zilas glazētas. Sestdien pasūtījām, ak dievs, cik skaisti toņi jaunajam mājoklim.
Powered by Sviesta Ciba