CALM PROCRASTINATION
Recent Entries
6/9/16 07:41 am - Rīts
Visu nakti lijis lietus, milzīgie rožu ziedi norasojuši. Pār kalnu caur koku kuplajām lapotnēm veļas migla. It kā tā būtu garas rokas, kas vēlētos apskaut pilsētu, kas guļ kalna piekājē vēl saldi aizmigusi. Dūmaka stiepjas kā mīlnieks uz dusošās pilsētas pusi, bet tad it kā minstinās, pārdomā un ievelkas atpakaļ savā mežā pie akācijām. Agros rītos šķiet, ka to visu var redzēt, ka var saredzēt un sajust visus procesus. Visus milzu notikumus. Kā kuplā rožu krūmā vienlaikus ziedi vīst, kuplo un snauž pumpuros vēl pirms sprādziena.
5/27/16 07:21 am
Atbrauca mamma. Mēs ejam uz restorāniem un alus dàrziem, laiskojamies saulē un lūkojamies uz miljons rožu ziediem. Zied rozes visur, pārpilnībā, reibinošā smaržā! Štutgartes parkos nepļauj zāli, tāpēc visur līgo jāņu pļavas ar madarām, rudzupuķēm, magonēm un visiem citiem savvaļas ziediem. Kāda laime šeit dzīvot un visvairāk tad, kad atbrauc mamma un mazais brālītis :-)
5/23/16 01:39 pm
Nezinu kā ir citur, bet Vācijā maijs ir visjaukākais mēnesis! Vienās brīvdienās un svētku dienās :-) šonedēļ 3 dienas tik jāstrādā, juhu!
5/18/16 09:01 am
Šorīt piedzīvoju to mirkli, kad dēls un viņa klasesbiedri man prasa, vai viņš rītdien drīkst paņemt "kaut kāds Star Wars tēla vārds" līdzi un man nav ne jausmas par ko iet runa. Sajutos izgājusi no modes. Šovakar sevi jāizglīto Star Wars tematikā nudien...
5/11/16 05:33 pm - Latvija
Kad mani pirms 4 gadiem atlaida no Deli Snacks, jo burgerus necepu pietiekami ātri, nevarēju iedomāties, ka strādāšu Vācijā par arhitektu. Das ist witzig :-o
4/27/16 09:08 pm - I love you, life:
Pavasara vakaros, kad gaiss pēc ievziediem un lietus smaržo, man patīk doties skriet un skrienot es smaidu, smaidu un dzīve šķiet tik jauka, viss ir tik skaists.
Tikai mirkli ilgāk apstāties parkā no rīta, kad steidzies uz darbu un pavērot vajag, tikai divas minūtes ilgāk un tavas smagās kājas kļūs vieglas.
4/27/16 08:57 pm - Būt puiku mammai ir grūti un labi:
Jaunākajam dēlam šodien palika 6 gadi! Es atskrēju agrāk no darba, nodekorēju ēdamistabu, skrēju pēc šokolādes tortes un limonādēm...uhhhh, un bērns, pārnācis mājās, uz mirkli zaudēja valodu.
...Kad tu pie mums ieradies, es biju patiesi laimīga. Paldies, ka tu mums esi, paldies, ka tu esi mans bērns, tik skaists, tik mīlestības pilns pavasara Alberts.
Pēc mēneša vecākajam apritēs 8 gadi. Viņi aug tik ātri un katrā dzimšanas dienā ir jāraud no laimes, nē katru dienu viņu skaistajās sejās skatoties ir laimē un pateicībā jānodreb. Paldies, ka manā dzīvē ir šie divi eņģeļi :-3
Divi puikas nogurdina vājprātīgi, bet toties man ir labs un ciešs miegs. Nedēļas nogales paiet mežos, skrienot, kāpelējot, spēlējot ķerenes, paslēpes un vakarā iekrītot dīvānā pilnīgā spēku izsīkumā. Puiku mammām nevajag diētas, mēs pietiekoši daudz ejam rotaļās :)
4/27/16 03:48 pm
Es joprojām nesmēķēju, strādāju arhitektu birojā, mēs nopirkām jaunu milzu dzīvokli, zied ievas un ceriņi.
Jūku prātā nedaudz, jo šoreiz pašai priekš sava dzīvokļa jāprojektē kāpnes. Un kādas kāpnes, kādas durvis, kādus logus, kādas flīzes no tā visa, kas man patīk, es gribu? Oliņ boliņ-man patīk viss?
4/19/16 06:02 pm
Pavasarī iet labi un nav laika Cibai uzticēties. Pārdodam dzīvokli, pērkam lielāku, paplašināmies. Patiesībā, par to esmu visvairāk saviļņota. Drīz dzīvosim mežmalā pie lielās Štutgartes plaušas. Notiek tikai labas lietas. Mana priekšniece ir horvātu kundze ar tvērienu. Viņa, šī balkānu raksturu iemiesojošā dāma, brīžiem atklāj savas dzīves gudrības, piemēram, pagājšnedēļ viņa teica:"Cilvēkam jātic savai veiksmei!" Pēc šiem vārdiem viņa savas lūpas saknieba atpakaļ ciešie ciet un atkal izskatījās skarba. Es ticu.
3/30/16 09:34 am
1. Janvārī atmetu smēķēšanu. Trīs mēneši. Neesmu pieņēmusies svarā par gramu, nav radušies citi ieradumi vietā, veselības un pašsajūtas uzlabojumi acīm redzami. Atceros, ka pirms gada uzskrēju pa kāpnēm līdz 4. stāvam un man likās, ka es nomiršu, sirds stājās un melns gar acīm. katru reizi, skrienot 10km, es cīnījos ar elpu. Tā visa vairs nav, tas ir pagājis, pa kāpnēm es skrienu vienmēr, desmitnieku noskrienu vēsā mierā bez elšanas. Jogā mana elpa plūst plaša un tik dziļa, rāma kā nekad...no vienas asanas līdz otrai sanāk perfekti elpot.
Jē, smēķēšanas atmešana ir lielisks solis manā dzīvē. Neticami! :-))
3/29/16 06:46 pm
Aizeju pie ģimenes drauga fizioterapeita ar sūdzību, ka man "strīķējas" ceļgals, izrādās, ka tas normāli, ja sporto. Visi sporti ir traumatiski, pat joga, jo arī tajā ceļa muskulis nodarbina ceļgalu utt... Smieklīgi bija, ka viņš man pateica:"Nu ja, tu jau nekļūsti jaunāka..." Šķiet, ka šādu komplimentu 27 gadus vecai sievietei var pateikt tikai fizioterapeits.
Sajūtos lietota...
3/8/16 10:14 pm
Vismaz trīs cilvēkiem esmu sagādājusi jaunu, svaigu aprunājamo, apgraužamo tēmu. Aiziet.
Man pieder dārzs un es pieņēmu lēmumu, ka labāk tajā augs trīs skaistas ābeles. Trīs draugi un ģimene, man pietiek. Vairāk jau arī nav laika.
Mani tuvie zina, ka viņus mīlu un dievinu. Tie, kuri ir man svarīgi, tie kuri ir mana ķermeņa pagarinājumi, kuri ir viedi un es tajos ieklausos. Ir tikai trīs uz zemes virsmas un mamma.
3/2/16 07:02 pm - Ikdiena:
Braucu ar Ubāni mājup un pēkšņi tam kaut kas sabojājas. Tad nu vilciena vadītāja sāk skaļrunī dusmoties švābiski. Tas ir mūsu reģiona dialekts. Piemēram, kā Rīgā autobusa vadītājs sāktu runāt latgaliski un ja kāds nesaprot, pats vainīgs. Es pusotra gada laikā esmu jau piešāvusies saprast wuršteles dialektu :D goegele moegele, gel?
2/29/16 07:40 am
Pirmo reizi mūžā man bija mandeļu iekaisums Jūnijā,2015. Otro reizi ir šobrīd. Vai to var saukt jau par hronisku, vai tomēr vēl vajag paciesties līdz tas atkal ieradīsies?
Es domāju, ja 27 gadu laikā nekad neesmu ar angīnu slimojusi, tad par ko man viņa tagad tā, gada laikā divas reizes, uzbrūk!? :-(
2/24/16 09:09 pm
Ja neskaita to, ka vakar iphone 6s ekrānu sašķaidīju mazās daļiņās un tagad ekrāna vietā atrodams caurums, man joprojām iet labi. Spīd saule, grāvmalās zied krokusi, piesaulītē agrie kok-ziedētāji(ķirši, savvaļas plūmes), narcises... Vaboles ir modušās un uzvelk bikses kājās knaši, kaķis kokā sēž un nožāvājas plaši... Pa-va-sa-ris atnācis, ir pavasaris atnācis...
2/18/16 08:02 pm
Joprojām nesmēķēju. Jā, dzīve ir lieliska.
Šodien atnācu mājās kopā ar vīrusu un sporta zāles apmeklējumu iemainīju pret gultu.
Mans mazākais puisītis rītdien dosies uz skolas testu un rudenī arī viņš sāks doties uz skolu. Traki, cik ātri skrien laiks.
2/1/16 01:26 pm
Urā! Mēnesi neesmu smēķējusi! (Ok, vienreiz 8.dienā norāvos tad kad pusnaktī kavējās vilcieni un biju ar dēlu Karlsruhe 200km no mājām,haha)
Vairs pat negribu, nedomāju par to. Tikai sajūtot cigarešu smaciņu, nodomāju, ka es vairs tā nedaru. Dažādi uzlabojumi veselības ziņā jūtami, piemēram, vairs nav nepārejošais krekšķis kaklā. Ļoti labi : nav alkohola, tabakas un citu apreibinošu vielu manā ķermenī. Vienalga nemitīgi nāk miegs, jāaiziet un jā uztaisa analīzes, varbūt tomēr kaut kāds dzelzis trūkst...
Jaunajā darbā dāvāju sev nebijušu stresa daudzumu, jo vēlos sevi pierādīt kā nevainojamu darbinieku. Saprotams, tas iet roku rokā ar manu, aptuveni pirms diviem gadiem radušos, apsēstību sevi pielīdzināt kaut kādiemašas radītiem ideāliem standartiem. Tas it kā nav feini, bet viss cits ir. Kā dzīvesbiedrs teica, ja es pati apzinos, ar ko nodarbojos un neveicu nekontrolētas darbības, tad nav slikti
Reizēm šķiet, ka pārstrādāšos un par daudz sevi nodarbināšu kā rezultātā iestāsoes manas sistēmas sabrukums, kas ir vislielākās kontrolfrīka šausmas. Piemēram, šajā nedēļas nogalē es cepu kūkas, apmeklēju trīs draugu un paziņu ģimenes, biju restorānā vakariņās ar saviem un vēl trešo draugu bērnu un radīju bruņinieku tērpus karnevālam no kartona, un izstrādāju interjera dizaina plānu sākuma fāzē. Un tas viss paralēli normālajām rūp par ģimeni, sevis sakopšanai un laikam, cik atceros, īsi pirms izrubīšanās komā, gultā biju lasījusi grāmatu.
1/15/16 06:54 am
Pirmo reizi šogad sniegs putināja decembrī, tagad putina otro reizi.
1/15/16 06:47 am
Vakarā skatījāmies kārtējo TED par Āfriku. Mums vajadzēdu trakot un šokēties par to, kāpēc katru dienu ziņās neraksta par to, cik daudzi cilvēki nomirst cilšu karos, cik daudzi nomirst no AIDS, cik daudzas lātes nomirst dzemdību komplikācijās vai cik zīdaiņi nomirst no vienkāršām infekcijām.
Sasodīts, mūs interesē tikai tad, kad "viņi" atbrauc pie mums ar savām problēmām.
Vai arī, acīmredzot, esmu persona, kas nespēj sadzīvot ar cilvēces stulbumu un tamdēļ nedrīkstu lasīt nekādus masu medijus.
Dārgie, nevajag lasīt Tvnet un tad izdarīt kaut kādus "savus" secinājumus par pasauli. Tvnet vakar rakstā minēja,ka raksts tapis ietekmējoties no Bild. Bild Vācijā ir Privātās Dzīves un Kas Jauns tipa laikraksts. Ja Tvnet uztakstījis kaut ko ietekmējoties no dzeltenās preses un jūs tam visam ticiet, sorry.