scriba librarius
scriba librarius
- 21.5.12 22:04
- Fonogramma ceļam uz mazmājiņu un atpakaļ:
lakstīgalas (2. gab., upmalas krūmos), mellie mežastrazdi (vismaz 2. gab., viens no tiem staba galā), grieze (1. gab., otrpus upei), sīki putni (daudz, visur), zemesvēži (baisi daudz, galvenokārt kaimiņu neapstrādātajā placī aiz žoga).
to brīžam papildina attāli suņu un cilvēku trokšņi. un tagad, kad to rakstu, arī vēl tālāks vilciens, jo ir vēls, mitrs un skanīgs.
-
0 rakstair doma
- 20.5.12 18:19
- mana zaļžubīte ir viszaļžubīgākā. nu vismaz viszaļākā. lai arī var apstrīdēt manas īpašuma tiesības uz savvaļas putnu, kas turklāt redzēts galvenokārt kaimiņu zemes pleķī un ligzdo nezin kur. un vispār pareizāk būtu "mans zaļžubītis ir viszaļžubīgākais", jo tas skaistulis, protams, ir tēviņš. bet katrā ziņā šis ir viszaļākais spārnainis, kādu jebkad esmu redzējusi (dienvid/rietumeiropas papagaiļi un zoodārzu iemītnieki neskaitās).
-
0 rakstair doma
- 18.5.12 19:12
- uzmetu šī gada pirmo ciešo skatienu ceriņzaram un šai pašā pirmajā acu uzmetienā ieraudzīju deviņlapīti! parastajos četrlapu ceriņkrāsas ceriņos. un ar nākamo apjukušo skatienu trīs pieclapīšus uzreiz citā ķekarā. piebildīšu, ka pagājušajā gadā es vispār nevienu pieclapīti neatradu, ja. interesanti, cik liela tā laime būs? (mīļais sīrupiņ, cik?) ēē, te laikam vēl pienākas piebilst, ka mani arī putns šonedēļ noķēzīja. daudzsološi. varbūt šiem solījumiem par godu es tomēr varētu atsākt strādāt? (p.s. šitais teksts mani pataisīs traku. viņš, maita, man pretojas.)
-
0 rakstair doma
- TFF
- 16.5.12 21:18
- pienāca! rūdolštates! biļetes!
-
2 rakstair doma
- spricbumba
- 7.5.12 15:08
- iedrukāju sprāgstgāze (tā, kas ūdeņraža un skābekļa maisījums) un domāju, ko man tas atgādina, ko man tas atgādina. un tad no apziņas dzīlēm izvēlās "spridzbumba", ko īstenībā izrunā kā "spricbumba". tā bērnīš mazotnē sauca visas spridzināmās ietaises, lai tās pienācīgi atšķirtos no parastajām apaļajām bumbām, ko var mētāt un spārdīt bez bažu.
-
1 rakstair doma
- diagnoze
- 7.5.12 00:49
- gan jau arī citiem ir šī brīnišķīgā pieredze: lasi kādu medicīnas enciklopēdiju un saproti, ka tev ir šitie, tie un vēl arī tie simptomi (izņemot ūdeni celī, ja?)
man šobrīd iet vaļā uzlabotais variants, jo pārstiepu no biblenes kaudzīti ar psihiatrijas un psihoterapijas grāmatām. šobrīd esmu apstājusies pie gluži maiga varianta - pie ciklotīmijas. kas vismaz sola pacēluma fāzi.
vai nav bauda tulkot romānu, kur katram personāžam ir autora rūpīgi piemeklēta diagnoze? (varbūt tomēr nav, mjā, šis ir tas posms, kad nav gan.) nu tas taču tomēr IR slimi: uztaisīt katram personāžam kartīti ar diagnozi un īsu dzīvestāstu slimības vēsturi un klāt vēl pievienot pamatīgu psihovārdnīcu, kur arī pie katra šķirkļa norādīts, kuram no varoņiem attiecīgā vaina piemīt.
-
0 rakstair doma
- laligaba
- 24.4.12 11:59
- "Ieeja pasākumā visiem, kas mīl Latvijas literatūru."
-
5 rakstair doma
- kā parasti
- 23.4.12 16:06
- kad uzsēžos kādam skaņu gabalam, man gribas to slavēt un dāļāt uz visām pusēm. nu nevaru savaldīties. redzku, Jaunais, tfutu, Vecais, tfutu, Vjē Farka Turē kopā ar Raihelu un kompāniju tik iepriecinošu disku uztaisījuši. un man vispār patīk tādas lapas, kur tev piedāvā visu visu noklausīties tāpat vien par velti. un pēc tam pavisam dabiski sanāk nopirkt attiecīgos failus par mazām naudiņām.
-
3 rakstair doma
- 22.4.12 19:51
- vāj kur labi ir mājās! ir vērts braukt prom, lai pēc tam tā varētu teikt. vāj kur labi. ar visu dienišķo rīvēšanos un kasīšanos, kāpšanu uz kājām un tamlīdzīgi. vāj kur labi.
-
0 rakstair doma
- 17.4.12 00:17
- eh un šitā ir mana vienatnīgi agrā ballīte, kas izpaužas kā dīvainas sēdkustības, meklējot piemērotu teikumu dižpasākumam. nezinu, vai teikumu atradīšu, bet baumo, ka Shantel būšot piektajā jūlijā Heinesparkā, ak, ja izdotos vienreiz tai ceturtdienas vakarā neatlūzt. pagājušogad jau Zaz šitā nedzirdēju. ak bet būtu tak viena baigi labā jūlijsākumizlēkāšanās ar Obstundgemüsewein. āā, kāds šausmīgs balkānkičs! dodiet vēl! esmu ar mieru braukt jau ceturtdienā, lai pie viņiem palēkātu. (kalevala, ja kas, parīt beidzot būs zināma programma.)
-
7 rakstair doma
- heimweh
- 16.4.12 23:12
- iestājās šitais Heimweh ļoti pareizajā brīdī, pastrādāt vairs nevar, nu i suns ar tiem darbiem, tāpat gana daudz sastrādāts. un rīt un parīt, ak vai, un aizparīt arī nebūs nekāda strādāšana, nu i suns ar tiem darbiem. smīdinu visus virtuvē ar savu Geburtstagskrise. un šie saka, šodien tak vēl nevajag, un es saku nekā, taisni šodien vajag. šodien mums ir Geburtstagskrise, bet rīt būs Geburtstagstorte un nekādas krīzes. vot. visi tā gaida tortīti, ka mani sāk mākt šausmas, vai tas, ko konditorejā sauc par lielo torti, nebūs par mazu. nu nekas, gan jau serbi pirms tam parūpēsies par oderi.
ai ziniet, es pasludinu krīzi par beigušos un sāku geburtstāgu pēc dzimtenes laika. ko tulkojumā var lasīt tā, ka šeit pieņem bučas un tamlīdzīgi. urrā, man ir geburtstāgs un vairs nekādas geburtstāga krīzes!
-
14 rakstair doma
- 12.4.12 01:07
- vajadzētu strādāt. vai lasīt. vai gulēt. bet es klausos elektrisko baglamu. elektrisko! baglamu!
nu šitā, piemēram, Kemals Alačajirs spēlē vecu sūfiju dziesmu. un dzied, kā jau tiem sūfijiem pieņemts, par ceļu, dārzu, vīnu un lakstīgalu.
(tā iet, ja desmitreiz dienā jāstaigā garām turku vārdnīcām.)
un no dziesmas arī vairs nevar tikt vaļā. vajag vēl kādam pielipināt? lūdzu: šis variants ir visnotaļ pielipīgs.
( teksts vienā no daudzajiem pieraksta variantiem )
-
0 rakstair doma
- serbi un disleksija
- 10.4.12 14:38
- gatavojoties ikotrdienas tradicionālajām šausmām serbu iestādījumā (teorētiski drīkst arī neiet, taču tev būs socializēties, tev būs socializēties!), izmakšķerēju no interneta viņu ēdienkarti, lai vēlreiz pārliecinātos, ka viss ir slikti. nonācu arī pie dzērienu sadaļas un, izlasījusi, ka draņķeklību, ko man pēdējās divās reizēs cēla priekšā kā mājas vīnu, sauc smerderevka, tūdaliņ nospriedu, ka dzēriens ar tādu nosaukumu citādi nemaz nevar garšot. jak. un jau krietnu brīdi vēlāk, verot ciet attiecīgo serbu wiki lappusi ar šīs smerderevkas aprakstu, es pamanu, ka esmu izlasījusi vienu lieku r. smederevka tā esot, ha!
bet mana iekšējā balss runā kā Dženisa un Rejs no Teitas šova. vispār par otrdienām pie serbiem es varētu stāstīt kā viņi, piemēram, te, tikai Christmas dinner aizstājot ar vegetarian food.
UPD. ja cilvēks paņem mazu podiņu ar ceptām sēnēm, viņš jūtas paēdis un laimīgs, un, ja klāt piedzer kausu Lejasreinas Altbier, tad ir pavisam labi. turklā izrādās, ēdienkartē viņiem tā baisā smerderevka ir ierakstīta ar r.
socializācija bija labi, jo sevišķi pēc izkļūšanas no serbu telpām, kur fona trokšņi man traucē uztvert vācmēli. esmu gluži laimīga, jo vairākas stundas no vietas esmu smējusies par pastāstiem vāciski, tātad esmu tos (vismaz puslīdz vai pa savam) sapratusi. arlabnakti.
-
0 rakstair doma
- 10.4.12 00:03
- Noguru no apsnigušajiem līķiem un trakajiem kalniešiem Itālijas ziemeļos iekš nopietnās grāmatas, tad nu izklaidēju sevi ar Spāņu Marokas bildēm iekš mazāk nopietnās grāmatas, kas gaida rindā.
tv seriāla reklāmas rullis (spāniski) ar kleitām, palmām, Tanžeras un Tetuānas ielām.
-
0 rakstair doma
- 7.4.12 21:50
- ahā! aiz loga sāk zvanīt. ātri gan viņš uzcēlies.
āāā, nē, nav vis pirms laika uzcēlies. šī bija visu laiku īsākā zvanīšana - knapa minūte. laikam tikai aicinājums būt modriem un gaidīt rītdienu.
upd. un nu, stundu pirms pusnakts, viņi dzied un ērģelē tik sparīgi, ka to dzirdu pat cauri viņu vitrāžām un savam aizvērtajam logam. un to ērģeļu dobjo ūūūūūskaņu īpatnēji papildina vietējie urļiki (kā tādus sauc Ziemeļreinā?), kas lamājas cieši izloksnē (?) un dauza stikla priekšmetus (pudeles?). gaisma baznīcā tikai apsīdas logos.
-
0 rakstair doma