- 8.1.25 16:47
- Klausoties spoķika jaunumu radaru, jūtu, ka dub scēna netaisās mirt, tāpēc man ienāca prātā, ka, ja pieņem, ka vēsture atkārtojas pa spirāli un tagad modē ir atbaidošais disko, tad varbūt ir cerības, ka dabsolis atkal būs topčegā.
- 0 rakstair doma
- 7.1.25 21:30
-
DIENA. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien izskatīja 19 notiesātu personu apžēlošanas lūgumus, bet nevienu apžēlošanas lūgumu neatbalstīja.
DIENA. Latvijas Bankas prezidenta meklējumos koalīcija līdz konkrētām personām vēl neesot tikusi.. - 0 rakstair doma
- 7.1.25 20:24
-
Es gribētu pasauli, kurā beigušies visi kari un nevienam - pilnīgi nevienam, nevienam - nerūp Agneses Irbes uzskati.(Manējie arī var nevienam nerūpēt; man liekas, ka lielākā daļa mūsu ir pārāk sapisušies ar visvisādiem uzskatiem un, pats galvenais, to sludināšanu. Patiesība noteikti nemājo neirotisku cilvēku galvās un nedzimst publiskās disusijās.)
- 31 rakstair doma
- 7.1.25 18:38
-
es mīlu chatgpt!
cibas iedvesmota, jau šad tad šo to vienkāršu uzjautāju, bet šodien pat izveidoju kontu, ak
secināju, ka specifiskas formulas aprēķinu tas daudz labāk veic angliski. vienu un to pašu uzjautāju abās valodās. idejiski viss bija pareizi, bet lv versijā dažu neprecizitāšu dēļ rezultāts aizbrauca totālās auzās.
savukārt specifiskus datus par lv labāk prasīt latviski, arī secināju - 1 rakstair doma
- Golden oldies
- 7.1.25 12:14
-
Ar patīkamu izbrīnu ieraudzīju, ka Prometejs ir izdevuši Ambēras hroniku pirmo divu grāmatu tulkojumu latviski.
Jāsaka, viena no tīņu gadu aizraujošākajām grāmatām, kura man veiksmīgi aizstāja to, kas, iespējams, vēlākām paaudzēm būs bijušas Troņu spēles (ja Troņu spēles būtu vairāk saistītas ar šībrīža Zemes realitāti, mazāk asiņainas, inteliģentākas un nedaudz asprātīgas; ne jau velti Dž.R.R.Mārtins bija Zelaznija draugs un sadarbības partneris, un viņa Zelaznija nekrologs ir visai trāpīgs).
Tā kā daudzas rindkopas angliski teju atceros no galvas un Zelazniju, līdzīgi kā citu poētiskas ievirzes prozu, tulkot nav viegli, ar bailēm vēru vaļā, lai redzētu, ko Uldis Šīns ir paveicis.
Visā visumā, izskatās gana pieklājīgs darbs. Ir sajūta, ka pie detaļām piestrādāts. Tiesa gan, ir atsevišķas vietas, kur šis tas duras acīs, bet visā visumā es teiktu, ka ir izdevies pārcelt oriģināla tempu un izteiksmes stilu, nebūt ne viegls uzdevums.
Pirmajās lappusēs man iedūra tikai "Laughing Boy" tulkojums kā "Smejošais zēns", jo biju pārliecināts, ka tā ir manis nekad neskatīta, bet atsauce, ko nu nekādi nevajag tulkot burtiski.
Pameklējot un pajautājot forumos, izrādījās, ka "Laughing Boy" ir bijis gana populārs 1940-1960 frazeoloģisms:
"An ironic term of reference or address for someone of a morose disposition or gloomy countenance. First recorded in 1940 ..." // OED
Un tad man bija jāpadomā, nu, jā atstāts burtisks tulkojums, bet vai tā bija paviršība vai nespēja atrast latvisku analogu?
Bet, ja arī varētu atrast analogu, jārēķinās, ka tas ir tīri vienreizējs apzīmējums personāžam, kam veltīta puslappuse nedaudz iepriekš, un no kura stāsts aiziet prom. Kā varētu tulkot "Laughing boy", lai latviski nebūtu pārpratumu šādos apstākļos? Trilemma. - 6 rakstair doma
- 7.1.25 07:52
-
Grupai Die Heiterkeit ir ļoti jauka dziesma "Jeder Tag ist ein kleines Jahrhundert".
Tāpat arī man dažreiz liekas, ka vienā dienā var ietilpt vesels gadsimts.
Pateicoties dažādām garīgajām praksēm, šis laiks nav tik mokpilns un nolēmēts kāds tas mēdza būt pirms kādiem gadiem pieciem.
Galvenokārt tā ir attiecību kārtošana ar apkārtējo pasauli tiktāl, līdz paliek skaidrs, ka nekādu attiecību ar apkārtējo pasauli nav.
Ir ietilpīgais vārdiņš "chores", tad - jau pieminētā prakšu piekopšana un pirmsmiega brīži, vēlams, ar grāmatu rokās.
Tāds bija pagājušais gads un attiecībā uz jauno gadu šajā ziņā nedz varu atļauties, nedz vēl māku ko mainīt. - 0 rakstair doma
- par Oreo
- 6.1.25 22:36
- Par citu kaķi – vasaras beigās, kad atbraucām no atvaļinājuma, pie mums sāka piestaigāt kāds kaķis, tāds izsalcis un skaļš. Mūsu pašu kaķītis jau bija devies citos medību laukos, bet barības trauki vēl bija. Tad nu sākām atkal pirkt kaķbarību, gaidot, kad Oreo atkal uzradīsies. Īsto vārdu nezinājām, bet viņš/viņa tāds melnbalts, meita iesauca par Oreo. Pa laikam jau nāca gan, reizēm vēlu naktīs, reizēm uzradās no dārza puses, reizēm pieķērām viņu klīstam pa rajonu pie citiem kaimiņiem. Sākumā tiešām šķita, ka kāds aizbraucis atvaļinājumā un atstājis kaķi pastāvēt pašam par sevi, bet tad vienu dienu ieraudzījām kādu sirmu vīru visai neveiksmīgi tvarstām Oreo (vienubrīd noķēra gan, bet tad šis uz ielas stūra sāka runāties ar citu kaimiņu un tikmēr Oreo atkal paklīda). Kaut kas tajā situācijā bija tāds, ka nolasīju citu scenāriju – drīzāk ar saimniekiem kaut kas bija noticis, vienu, otru vai abiem. Kādas nedēļas vēlāk nejauši uzzinājām, ka 200 metrus no mums pārdod kādu māju, no nekustamo īpašumu aģenta padzirdējām, ka saimnieki jau bijuši gados, devušies aizsaulē, māja tukša, bērni visu izpārdodot. Viņš gan nezināja, vai viņiem bija bijis kaķis, bet tā tagad ir mana teorija, ka tas bija/ir tās mājas kaķis.
- 0 rakstair doma
- 6.1.25 21:51
- izlasīju Brīvībeni, esmu dziļi iespaidota. Kuzmins, šķiet, sāk ieņemt "a voice of a generation" vietu. reāli, neviens cits par to paaudzi tajā laikā - pirms vēl visi salīda strādāt reklāmas aģentūrās un filmu studijās - vēl nav teicis, nav pat mēģinājis (bet gan jau vēl radīsies, kad mums būs, teiksim, 50)
- 0 rakstair doma
- 6.1.25 13:18
-
šorīt jogā pasniedzējas teiktā - kaķa un govs poza - manī izsauca redzes gleznu ar Straumes kaķīti.
kaķīši vairs nekad nebūs tādi kā agrāk!
parādīju bērniem balvas saņemšanas mirkli - viņi ir sajūsmā, ka "mūsu kaķītim" balvu deva vecs Hans Solo :) - 2 rakstair doma
- 6.1.25 09:56
-
šorīt atcerējos, kā bērnībā paklusām lasīju šo grāmatu, saldkairi un skaidri apzinoties, ka daru kaut no neatļautu
- 5 rakstair doma
- La porte, elle est bien fumée
- 5.1.25 23:42
-
https://www.youtube.com/watch?v=BNM4ae4
gvm8 - 4 rakstair doma
- 9 minūtes telefonā
- 5.1.25 19:51
-
Pa ceļam no kaimiņpilsētas – diezgan nogurdinošs lietus. Gan turp-, gan atpakaļceļā piestājām atpūtas vietā, kur abās šosejas pusēs ir pa benzīntankam, bet pa vidu kā tilts pāri ceļam ir uzbūvēta kafejnīca (tāds divu piramīdu arhitektūras šedevrs).
Atmiņā atausa divi gadījumi – viens bija kora izbrauciens, kad bijām vēlu izbraukuši, jau kavējām uz koncertu, bet kāds pierunāja šoferi, ka vajagot uz tualeti (bet patiesībā vajadzēja uzpīpēt, bet viss autobuss, protams, arī aizgāja pačurāt). Pauze ieilga, jo kāda jauniete no kafejnīcas nokāpa otrā šosejas pusē un labu laiku meklēja autobusu.
Otrs gadījums (kura stāstnieku es vairs neatceros, es tikai atstāstu) bija par to, kāds bija tāpat sajaucis puses un bija policijai jau ziņojis par nozagtu auto, šamie laikam jau pa telefonu pārjautāja, vai zvanītājs ir paskatījies šosejas otrā pusē. - 0 rakstair doma
- TIL
- 5.1.25 13:07
-
Šodien uzzināju, ka cilvēki ir uzskatījuši par lietderīgu specifiski nošķirt diskalkuliju-- to mēdz dēvēt par matemātisko disleksiju. Un izrādās, ir pamats to izdalīt:
Dyscalculia is associated with dysfunction in the region around the intraparietal sulcus[6] and potentially also the frontal lobe.[7][8] Dyscalculia does not reflect a general deficit in cognitive abilities or difficulties with time, measurement, and spatial reasoning.[9][10] Estimates of the prevalence of dyscalculia range between 3 and 6% of the population. //Vikipēdija - 1 rakstair doma
- 5.1.25 00:14
-
arr –, varbūt man arī nežēlīgi ir vienalga par pielūdzējiem, kuriem pat nav noslēpums, ka es satiekos ar kādu, bet, arr, arr, – varbūt man arī ir tādas buras, kuras es palaistu –,
kuras es nepalaidīšu - 20 rakstair doma
- skriešanas bilance
- 4.1.25 20:42
-
Pagājušā gada skriešanas bilance ir ok (kādi 830 km). Nē nu, atklāti sakot, tas ir vairāk kā 2023. gadā, kad vairākkārt satraumējos un tad novēloti sāku rehabilitāciju, tāpēc kopumā šis 2024. bija labs gads, jo neatlaidīgi turpināju atgriešanos uz skriešanas takas ar regulāru darbu pie fizioterapeita. Šķiet, 2022. gads ir bijis tas gads, kad esmu (varbūt) sasniedzis skriešanas labākos rādītājus, bet negribas atmest mērķi beidzot noskriet pilnu maratonu, varbūt kādu no lielajiem pasaules maratoniem. Bet nu šajā 2024. gadā daudzmaz nostabilizēju citādu skriešanas rutīnu, bez ambicioziem treniņplāniem, tikai ar mērķi skriet 2-3 reizes nedēļā un vismaz kādus 7-9 km vienā reizē. Pagaidām palikšu pie šīs ikdienas, varbūt biežāk atgriezīšos pie garākiem skrējieniem reizi nedēļā. Skaidrs ir tas, ka vairs neesmu nekāds jauneklis, jāpieskata sevi, sava veselība.
P.S. Ārpus “9min” jautājums – vai un kā gramatiski pareizi var pateikt “jāpieskata sevi”, tak vietniekvārdiem arī vajadzētu būt nominatīvā pēc vajadzības izteiksmes, ne? - 6 rakstair doma
- 4.1.25 21:11
-
Labvakar!
Kā es no makbuka varu tikt pie Library Genesis failiem? Mēģināju nomainīt DNS uz 1.1.1.1, tas neko nedeva.
Paldies! - 2 rakstair doma
- 4.1.25 20:43
- Kā jūs piespiežat sevi nopirkt biļetes uz koncertu, kas ir pēc pusgada, un ir jāizdara izvēle - pirkt labas vietas par 80 eiro vai pavisam sliktas par 40? Nē, nu vēl ir izvēle par 70 un 55, bet tās pirkt vispār nav nekādas motivācijas - ne ietaupīt, ne tikt labās vietās.
- 9 rakstair doma
- CV
- 4.1.25 11:05
- murxVai kaut kur ir kādi špikeri kā pareizi, pēc jaunākajām tendencēm jāraksta CV?
- 2 rakstair doma
- 4.1.25 10:20
- Šonakt redzēju briesmīgu sapni - Getsbijam jūrmalā kaut kāds sīkais maitassuns nokoda asti. Nokoda un tūdaļ pat apēda kā tādu krimslīti. Es ļoti sadusmojos un gribēju viņam iespert pa galvu, lai aizlido pārdesmit metrus tālāk, bet tā maitassuņa saimniece bija maza meitene, kurai pie cepures bija piesieta glīta lapsas aste, un es neko neizdarīju, tikai noskatījos, kā Getsbijam no astes stumbeņa sūcas tumšsarkanas asinis. Bet vispār viņš jau sešus gadus kā miris. Kāpēc es viņu redzēju sapnī?
- 2 rakstair doma
- jaunais g.
- 3.1.25 16:19
-
Esmu atgriezies pie “9 minūšu” koncepta, es vairs neatceros, kādā veidā toreiz (pirms nepilniem diviem gadiem) pie tā nonācu, bet man joprojām šķiet, ka šī ir laba doma, tāds kā meditatīvs paņēmiens ierobežot savu domu plūsmu.
Vārdsakot, pēc šādām tādām pārdomām, Andras Neiburgas dienasgrāmatu pāršķirstīšanas (grāmatas formātā), vairākkārtējiem ārējiem atgādinājumiem, ka man taču patīk rakstīt, kā arī pārdomām par vairākkārt dzirdēto, ka nabaga mākslīgajam intelektam sāk aptrūkties lasāmvielas latviešu valodā (ha!), esmu nolēmis pa laikam piesēst pie datora un ieklabināt kaut ko. Nepretendēju, protams, uz publicistiku (ā, vēl arī Silvijas Brices “Pikto sentimentu” palasīju ar ikrītu saullēktu aprakstiem, tas arī iemudināja pievērsties piezīmēm).
Drīz jau būšu iztērējis šodienas deviņminūšu limitu, tikai piezīmēšu – ieskatījos, ka iepriekšējais “9min” ieraksts bija par minci. Mincis diemžēl vairs nav ar mums, tas bija ļoti skumjš notikums, jo beigas bija ilgas un sāpīgas, bet mums ir vairāki citi ģimenes locekļi, kopumā mums iet ļoti labi. Pazemīgi pateicos, ja atceraties par mani; lai jums visiem jauks jaunais g.!
P.S. Pēc ieklabināšanas ieskatījos savā Cibas arhīvā, ar nelielām (dažu sekunžu ilgām) šausmām konstatēju, ka 2024. gads ir bijis pirmais manas cibas pastāvēšanas vēsturē, kad neesmu nopublicējis nevienu pašu ierakstu (pat ne zem atslēgas, pat ne privāti), bet tad pēc tām pašām dažām sekundēm sevi metos attaisnot, ka tas liecina, ka tas ir bijis īpaši labs gads. (+3 min šai rindkopai, piedod, pzrk, par paša izdomāto noteikumu tūlītēju pārkāpšanu) - 6 rakstair doma
- par gandrīz neiespējamo balli
- 3.1.25 15:27
-
un vēl. par jaungadu.
aizbraucām uz Cēsīm, visi tādi priecīgi jau dienu iepriekš, dabas takas tuvējās iziet un tā. un gatavoties lielajai deviņdesmito gadu ballei Malā.
un tad 30tajā vakarā Ūpim uzkāpj līdz 40 grādiem, skaidrs, ka ballīte ir jāpārskata, varbūt jābrauc uz Rīgu, kā nu būs.
bet izdarījām visu perfekti - ballējāmies uz maiņām. es no sākuma, tad m_b līdz gandrīz pusnaktij, tad mēs kopā viesnīcā ar šampi un bučām, un tad es līdz rītam.
un līdz rītam - ai mīn, - līdz RĪTAM. biju atpakaļ sešos, pārdejojusies! pārdejojusies tā, kā jau sen biju pelnījusi. - 0 rakstair doma
- 3.1.25 15:25
-
man liekas, ka ar janvāri nekādas apņemšanās nav vajadzīgas, es tikai gribētu dzīvot uz priekšu.
taču gribēju piefiksēt, ka (ja nesāksies karš) -
šogad pirmo reizi desmit gadu laikā man nekas nemainīsies:
es nedzemdēšu, es nepārvākšos, es neceļošu visu gadu, es neprecēšos, es nebūšu stāvoklī, es nemainīšu darbu, man neviens bērns nebeigs dārziņu, man neviens bērns neuzsāks skolas gaitas, man nebūs remontu.
un par to - priekā! - 3 rakstair doma
- 1.1.25 21:44
-
Lai jums laimīgs gads, mīļie (paši zināt, kuri tādi ir).
Kopumā man šķiet, ka gaisā virmo daudz eiforisku cerību.
Tad jau redzēsi, kas sanāks. - 1 rakstair doma