pajautā! -

Man bija ļoti interesanti saprast, ka šīs reakcijas ir daļēji dēļ zema cukura līmeņa asinīs, un, teiksim, ābols, palīdz tāpat. Tikai smēķēšana uzhako cukura līmeni regulējošo mehānismu, un uzsmēķējot atbrīvojas cukuri organisma izmantošanai. Tāpēc kad smēķēju, varēju ēst vienreiz dienā. Tagad nē, citādi nogurums un kašķīgums klāt, kaut vai nedaudz, bet ir jāuzēd, kas, protams, daudz veselīgāk cauruncaur.

Nujā, jāskatās, ko ēd. Es neuzbarojos, jo paralēli sāku regulāri vingrot, un lēnām mācījos par to, kā ķermenis strādā, ar ko to barot, utjp.

Nevajag aizvietot vienu atkarību ar citu. Nezinu, varbūt citas atkarības ir ķīmiski smagas atkarības, bet nikotīna atkarība noteikti tāda nav. Nekā tur nav tajā nikotīnā. Karrs to arī smuki aprāda. Visi plāksteri, atmešanas grafiki, aizvietošanas, sevis apbalvošanas par varonīgo nepīpēšanu, aplikācijas, palīdzības un atbalsta dienesti - tas viss ir viens liels ziepjburbulis.

Pie atmešanas visiem jau bailes no lomkām, no tā, ka tas ir necilvēcīgi grūti, ka vajag baigo gribasspēku. Karrs aprāda, ka nekādu gribasspēku vispār nevajag, nekādu koncentrēšanos, mocīšanos. Tās mokas ir izdomātas, viņām nav nekāda fizioloģiska pamata.

Es gan apresnēju pēc atmešanas, bet ne tāpēc, ka ēstu vairāk - vienkārši vielmaiņa normalizējās.