|
|
|
|
|
|
|
Es personīgi atteiktos no otrā pasūtījuma. Turklāt, ja tas kaut kādā veidā vēlāk nāks gaismā, pieļauju, ka tiesas procesu zaudējošā puse varētu celt pretenzijas.
Tas gan arī ir atkarīgs no dokumentu rakstura - ja tie ir tikai vispārīgi un nekonfindenciāli apraksti, tad tas ir viens, bet ja abu pušu argumentācijas u.c. lietas, kas otrai pusei nav zināmas, tiek nodotas vienai personai, tad tas ir, manuprāt, diezgan krimināli. Jo tīri teorijā tu varētu pastarpināti nopludināt svarīgu informāciju otrās puses advokātiem, par to saņemot daudz vairāk, nekā par pašu tulkošanu - it kā no tiesiskuma viedokļa būtu jānodrošina, ka šādi varianti nav iespējami.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nu, varbút ir ká visi te saka, ka, tam atklájoties, sanáktu nesmukumi, bet then again, domáju, ka normáli schádá gadíjumá tulkotája identitáte paliek tikai starp klientu un tulkotáju, un ja tá atklájas kaut vai viená no gadíjumiem, jau ir noticis párkápums, neatkarígi no tá, vai tulko arí otrai pusei, vai né. Bet es te tikai spekuléju, gan jau páréjiem ir atbilstoshas zináshanas.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ja es būtu uzņēmuma X pārstāvis, un uzņēmums X zaudētu tiesas procesā, un es uzzinātu, ka "mans" tulks ir tulkojis arī pretējai pusei, es darītu visu, lai juristi panāk jaunu tiesas prāvu uz aizdomu pamata par informācijas noplūdi.
Man būtu pilnīgi pie vienas vietas, vai ir pareizi iztulkots, vai nav, es spiestu uz to, ka tulks nav informējis par savām saistībām ar pretējo pusi un tāpēc pastāv liels risks, ka informācija ir tikusi nopludināta, kā rezultātā tiesas spriedums ir jāatzīst par spēkā neesošu.
Vēl pie tam, nu jau tu esi ierakstījusi par to publiski internetā, kas vēl jo vairāk palielina risku, ka to visu agrāk vai vēlāk kāds atklās
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tad, manuprāt, tulkotājs JAU ir ziepēs. Labi, pasaka klientam, ka nevar uzņemties tulkot, nepaskaidrojot iemeslus. Bet, cik saprotu, abu pušu dokumenti jau ir tulkotāja rīcībā (kas gan laikam būtu šīs situācijas sliktākais punkts) - ja tas nāk gaismā (atteiktā puse redz, ka nosūtījusi doķus tulkam, kurš tikmēr tulko otrai), sūdi, manuprāt, sanāk tieši tādi paši.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Principā sanāk ka visloģiskāk būtu atteikties no abiem tulkojumiem (nesakot pusēm, ka tev ir abu informācija) lai nekur neparādās tavs vārds, jo aizdomas par interešu konfliktu JAU izraisīs tavs vārds kaut vai vienā no dokumentiem (pie tam - cik sūdīgi tad izskatās fakts, ka tu atsaki vienai pusei (bet dabon viņu dokumentus), bet tikmēr strādā otrai? Manuprāt, vēl sūdīgāk.). Es joprojām uzskatu, ka tiesas spriedumu apstrīdēt uz pamata "a man liekas, ka tulks izmuldējās" nevar, ja tam nav gana labu pierādījumu un ka tulks nav atbildīgs par saistību starp viņa klientiem. Tulks tulko. Viss.
Vislabāk gan būtu ieņemt atmiņas zudumu izraisošas vielas, likvidēt e-pastu un datoru, pieteikties policijā un mainīt identitāti. Tu zini pārāk daudz.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|