Es personīgi atteiktos no otrā pasūtījuma. Turklāt, ja tas kaut kādā veidā vēlāk nāks gaismā, pieļauju, ka tiesas procesu zaudējošā puse varētu celt pretenzijas.

Tas gan arī ir atkarīgs no dokumentu rakstura - ja tie ir tikai vispārīgi un nekonfindenciāli apraksti, tad tas ir viens, bet ja abu pušu argumentācijas u.c. lietas, kas otrai pusei nav zināmas, tiek nodotas vienai personai, tad tas ir, manuprāt, diezgan krimināli. Jo tīri teorijā tu varētu pastarpināti nopludināt svarīgu informāciju otrās puses advokātiem, par to saņemot daudz vairāk, nekā par pašu tulkošanu - it kā no tiesiskuma viedokļa būtu jānodrošina, ka šādi varianti nav iespējami.