And while she conceded that Russia could continue its campaign of subversion, she insisted that in Latvia, “Putin’s influence on ethnic Russians is limited.”

That may all be true, but it may not be sufficient. On the one hand, most ethnic Russians in Ukraine opposed Moscow’s intervention, but that opposition did not block Russia from using a minority within a minority to advance its aims. As the ongoing violence in Ukraine shows, armed minorities can play a serious, even decisive role against more passive majorities.
Does Putin Plan to Test NATO in Latvia? | The Interpreter

The number of such questions which Putin would certainly have found inconvenient could be multiplied at will, Andrey Bilzhko, a Ukrainian journalist, says, but they all point to an even more immediate one: “Why should [ethnic] Russians who are living in the east of Ukraine, who were born there, and who studied there not love their native Ukraine?”

If things are as bad for such people as Moscow insists, why, Blizhko continues, haven’t they left yet or why aren’t they leaving now? Who is it that supposedly is prohibiting them from speaking Russian? “Why precisely now is there such a desire to go to Russia,” while before February 2014, there wasn’t?
Five Inconvenient Questions Putin Wasn’t Asked | The Interpreter

Even in the last two days, despite the images of Ukrainian armored personnel carriers snaking toward the east, there has been nothing doing: The Ukrainians managed to retake one airfield—and lose six APCs to the rebels.
So why is a twice-invaded Ukraine not shooting?
Ukraine Has Been Invaded for a Second Time. So Why Doesn't It Shoot? | New Republic

While all government officials will unite in a hissing of denunciation and denial if anyone says it out loud, there isn’t a lot of appetite in any of the NATO governments west of Poland for military action on the Baltic coast. If Russia moved quickly across a Baltic frontier to ‘liberate’ some ethnic Russians, would NATO send troops to drive the Russians back out? We are no doubt telling the Russians that the frontiers of NATO countries are another one of our now-famous red lines, but Putin may think he knows us better than we know ourselves.
Playing Putin's Game – The American Interest

The Russian attack on Georgia in 2008 set off alarms in the Baltics, which renewed their push to strengthen their defenses. Germany vetoed them and the U.S. concurred. An American diplomat in 2009 called Estonia "paranoid" about Russia, in a confidential cable released by WikiLeaks. Since the outbreak of the Ukraine crisis, Estonian leaders have steered clear of the I-told-you-so's. "I don't get any, unfortunately, thrills out of vindication," says Mr. Ilves. "But we have been told by some of our friends, 'We did think you were paranoid and overreacting and now we think you're right.'"
Matthew Kaminski: An American Ally in Putin's Line of Fire – WSJ.com

Я – русская украинка, экстремистка, бандеровка и националистка.
И мой - уже не теоретический - интерес заключается в том, с каким чувством будет стрелять в меня российский солдат.
С чувством выполненного долга? Глубокого удовлетворения? Печали о том, что я предала великую Россию? Будет стрелять и плакать?
Прости, Россия, и я прощаю – ОстроВ

Šosestdien StarSpace observatorijā Suntažos notiks StarParty #11 pasākums, kurā esam uzaicināti piedalīties un šo to pastāstīt arī mēs. Man jau ir uztraukums, jo pašam būs jārunā uz visiem.

Šoreiz regulārā pasākuma tēma ir par visu, ko dara amatieri – būs gan robotu, gan raķešu būvētāji, solās būt tīri interesanti. Nav īsti skaidrs, kā sanāks ar pašu zvaigžņu un planētu vērošanu, bet tur nu neko mainīt. Lekcijas parasti var skatīties arī onlainā, ja klātienē nesanāk. Vairāk info StarSpace lapā.

( šizo )

Vienalga, vai tevi interesē zemāk aprakstītais, vai nemaz ne, bet nospied uz linka un apskaties gaisa plūsmas – http://earth.nullschool.net/
Visa pasaule nemierīga.

Šodien ir kaut kāda tāda diena, kad 27-40 km augstumā virs mums ir ļoti ātra jetstream – "strāvplūsma", tādēļ briti un poļi izdomāja, ka tieši šai dienā ir jāpalaiž vairāki baloni, kas šautos pāri Eiropai un Āzijai ar ātrumu 300-350 km/h.
Tos visus var redzēt uz spacenear.us kartes.

Polijas balons ir ticis līdz Kazahstānas vidum, britu baloni līdz Ukrainai vai vēl kaut kur Eiropas vidū, viens paplunčājās Ziemeļjūrā un atkal pacēlās, cits pakaitināja kokus, viss ir tāds liels eksperiments. Eiropā šodien šim "flešmobam" aktīvi seko līdzi kādi 150-200 klausītāji, pasīvi vēl vvz.

Bet galvenais – es viņus pazīstu! Es pazīstu lielu daļu no tiem, kas šito visu dara. Septembrī Oksfordā bija balonistu konference – paši rīko, paši piedalās. Tā bija jau trešā kopā un pirmā, kurā piedalījos. Gribēju jau pagājušajā gadā, bet kaut kā tālāk netiku, tomēr šogad gan aizbraucu. Viens pats Londonā un tā. Ikdienā tos cilvēkus "satieku" #highaltitude čatā (Freenode, IRC – vēl dzīvs), un tad bija iespēja viņus satikt arī klātienē – gan poli, Tomeks, tāds runātīgs vīrs, gan Džeimsu Koksonu, kas vispār bija viens no pašiem pirmajiem britu habistiem, gan Filipu no Ziemeļīrijas, mums daudz kas kopīgs, gan Entoniju no tālajiem ziemeļiem (Jorkšīras), kas vispār ir baigais nazīt's, gan Edu, kas ir raķešzinātnieks, hā! Ara no ASV, kurš strādā NASA JPL! Vispār baigais kadrs, kā no Losandželosas šortiņos, tā arī turpina, kad visi apkārt drebinās, bet viņš sajūsminās par zaļās dabas krāsu un lietu, kas ik palaikam līst. :) Steisija no stratodean.com – ļoti jauka meitene, arī daudz runā. :) Un viņi visi ir tādi jaunieši, ne večuki vai pat gados. Īsāk sakot, lieliska sabiedrība. Žēl, ka vēl neesmu izšķirojis bildes.

Konference bija Oksfordas Jūras akadēmijā (nu vai kā to tulko), man bija tikai jāiziet cauri tam foršajam, lielajam parkam, jo viesnīca bija otrā galā, atpakaļ gan meklēju apkārtceļu, jo parks jau bija slēgts. Pēc beigām mēs vispirms devāmies uz krodziņu turpat blakus, pēc tam uz citām līdzīgām vietām vienkārši parunāties un pačilot. Es biju domājis, ka jutīšos diezgan nu tā, viens pats tālu projām, sveši cilvēki, vēl varbūt nesapratīšu viņu izloksni vai vēl ko, bet nekā tāda, viņi visi ir tik draudzīgi, tik atvērti. Varbūt man tāds nepiemērots temperaments, varbūt kaut kāda sajūta, ka esmu no mazas zemes tālu prom ziemeļaustrumos, bet tur visu attieksme bija tik silta, ka es vienkārši biju viens no viņiem, tikpat ievērojams kā citi vairāk vai mazāk pieredzējuši habisti. Daudzi pārjautāja, vai tiešām tikai tāpēc uz vienu dienu lidoju uz Londonu, lai pabūtu tādā improvizētā sanāksmē, bet, jā, tā arī bija un bija vērts, bija forši, bija jauki un vērtīgi viņus satikt un parunāties, tā ir tiešām lieliska un draudzīga kopiena. Pirms vairākiem gadiem to nosauca par UKHAS – UK High Altitude Society, nosaukums ir palicis, taču zem tā tagad ir cilvēki no daudzām Eiropas valstīm, Austrālijas, ASV, Kanādas, Taizemes, Jaunzēlandes, .. Un visi tiekas #highaltitude. Galvenais, ka tā nav īsta organizācija - ja tu piedalies, tu jau skaities savējais un viss. :)

Man patīk baloni, tie ir ar emocijām.

Pirmais svarīgais, par ko parasti iedomājas, kaut kur un kaut kā pakrītot, – vai kāds to redzēja?
Es šodien nožāvos ar velo tieši priekšā mašīnai, tā ka, jā, redzēja gan un labi, par ko arī lielākais pārdzīvojums. :) Cerams, jūtūbē tas neparādīsies. Bet nu tik stulbi – ij ne 100 metrus nebiju paspējis nobraukt kopš mājām, bet tur tāda apmalīte, kur varētu palēkties, vēl nekad tur nebiju mēģinājis palēkties, tagad pamēģināju un uzreiz, bams, asfalts. Iepriekšējā reizē, kad ciešāk samīļoju asfaltu, tiku pie divām šuvēm. Kopš tā laika āda ir uzaudzēta biezāka, un tagad šuves nepieciešamas tikai biksēm, pārējais izdzīvoja un pat neiesāpējās, ja neskaita godu un lepnumu. :/ Tālāk braucu godīgi.

25. decembris neizskatās pēc 25. decembra..

Lai gan labi vējains, tomēr šodien arī tāds neierasti saulains, un jau bija arī saulgrieži, tāpēc nolēmu izmantot dienu, lai savāktu un samainītu fotobundžiņas. Šai sezonā man bija uzstādītas laikam tikai divas vai trīs, un šodien atradu divas. Iespējams, bija arī trešā, bet – toreiz aizmirsu pierakstīt un tagad vienkārši neatceros, vai un kur. Uzliku trīs jaunas – bilde atgādinājumam (trešā ir otrpus ceļam pie pirmā staba).

Skats atpakaļ no lauka tā gala pusstundu vēlāk:

Pieturējos pie plāna un vakar izmetu to pašu 40+ km riņķīti, ko pirms nedēļas. Iepriekš jau zināju, ka būs sniegs, un zināju, ka tas būs tik daudz, ka vēl nebūs par daudz, tāpēc – "!". Brālēns arī šoreiz atteicās pievienoties – aizbrauca atklāt distančslēpošanas sezonu.

Bija savādāk un tīri forši. Jau sākumā sapratu, ka braukt var ātri, bet ne līkumos, ha! Nedaudz pamainīju maršrutu, izlaižot parasto uzbraucienu mazajā Kaķīškalnā, jo tur jau bērni ar ragaviņām un sniega lielgabali, tāpēc negribēju lieki zīmēties.

Braucot ar MTB, jau labu laiku vairs neņemu līdzi aipodšaflu, jo uz šosejas ir boooooring, bet dabā gan visādu skaņu pietiek – dzeņi, sīļi, lielāki dzīvnieki. Šššššžššžžššžžššš sniegs zem riepām, ckckckckckckckckck sniegs pret brillēm, seju un jaku. Ik palaikam tīri normāli sniga.

Ūdens pudele aizsala, un tā paša iemesla dēļ bremzes ik pa brīdim vienkārši nebija.
Braucot cauri Krimuldai, divas stirnas nelielu gabalu paskrēja līdzi kādu trīs metru attālumā.

Viņš [Šlesers] arī aicināja gan eksprezidentu Valdi Zatleru (Reformu partija), gan visu Reformu partiju nolikt deputāta mandātus, kā arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu mudināja «nemuļļāties un nosaukt īsto premjera [amata] kandidātu», kas, viņaprāt, ir Ventspils mērs Aivars Lembergs.
TVNET :: Latvijā - Šlesers grib valdību, kura var sēdēt pie viena galda ar Putinu

Nupat aiķūns iešaflējās uz kādu Kārļa Kazāka dziesmu, un uzreiz atcerējos, ka pirms.. ēē.. nesen satiku viņu uz ielas – viens otru redzējām, pagājām garām, un dafuk es taču neko viņam nepateicu!!

Katrā ziņā, ja nu kāds viņam var to nodot – esmu fans, paldies par mūziku, labi.

Šorīt pāri Lietuvai lidoja ORION balons no Ziemeļīrijas, kas pirms kādām padsmit minūtēm nokrita kaut kur Baltkrievijā. Man bija iespēja piedalīties tā uztveršanā. Tas neraidīja tikai telemetriju, bet arī smukas biwžiņas no 37 km augstuma.

Mums arī ir plānos nākampavasar veikt līdzīgu lidojumu ar tādām "dzīvajām bildēm". :)

Š'on izbraucu ilgi atlikto 40 km riņķīti līdz Murjāņiem pa takām gar abiem Gaujas krastiem. Brālēns kompāniju nesastādīja, jo bija aizlaidis ar draugiem līdz Krievijai – sēdēja pie ezera kaut kur Latgalē pie robežas, kur esot "tik kluss, ka var dzirdēt, ja kāds ezera otrā krastā nopiržas". Un "naktī debesis tādas, ka zvaignes acīs lec". Tā.

Čaukstošas, sasalušas lapas, ledus pār peļķēm, saule, bezvējš, migla un tumsa. Viss kļuva tik mirdzošs, kad ieslēdzu abus prožektorus. Beigās bieza, bieza migla, kur varēju starot uz visām pusēm.

Klikšķinot no viena linka uz citu un tā kādu laiku, šovakar noskatījos "Scott Pilgrim vs. the World". Sāku nosaukuma dēļ un turpināju, jo tur bija tik daudz dafuqdidijustsee, ka droši varu to nolikt vienā plauktiņā ar "(500) Days of Summer" – man tās abas patika vienlīdz ļoti labi. Laikam tieši tik reti skatos filmas.

Stacey Pilgrim: Did you really see a future with this girl?
Scott Pilgrim: Like... with jet-packs?

__________________
* ""

Ar saiti!
http://www.starspace.lv/../starspace-konkurss-2013-rezultati-31102013.html
Konkurss, kam pieteicos desmit minūtes pēc pusnakts, kas bija desmit minūtes pēc termiņa!
Sola ziedus un konfektes!