Bridu caur kaut kādiem dārziņiem (vajadzēja šortkatu) un, kad beidzot tiku uz ceļa, mani noķēra kaimiņu meitene. Viņa bez kāda ievada saķēra mani aiz elkoņa un teica kaut ko svarīgu. Es sapratu, ka tas ir kas svarīgs, nodomāju padomus atcerēties un ņemt vērā, taču tagad vairs neko no tiem neatceros. :( Īstenībā es viņu nemaz nepazīstu, taču tagad īstenībā man liksies, ka esam pazīstami arī īstenībā. Vēlāk mēs kaut kur gājām gar dīķi, runājāmies, viņa rādīja, ka viņai uz palodzes aug baziliks, un es nodomāju, ka es taču arī tā varētu, citādi uz manas palodzes zaļo tikai citroni un avokado, bet nekā praktiska.

Pēc tam man bija jāierodas arhitektu radio, lai pastāstītu par Latvenergo stabiem. Tas atrodas kādas ēkas augšstāvā uz āra terases aiz stikla sienas, taču kāpņu telpā augstāk ir vēl divas durvis uz kaut kurieni, tomēr kāpnes līdz tām nesniedzas. Viņiem tur katru ceturtdienu ir sanākšanas, kur runā par visu ko vairākās grupās. Es bez konkrēti noteikta laika paspēju uz pēdējo grupu, kur bija mazāk cilvēku, un mums vēl bija jāpagaida, kamēr iepriekšējā pabeigs. Kamēr gaidījām, sākām runāties, un septiņi no tiem pievienojās manai tēmai, beigās mēs kā vairākums nolēmām runāt no balkona.