Attēlā redzams, autoraprāt, lielisks izgudrojums, jo citādi "uz viļņa ūdens reizēm uzsitas līdz kulei". Es gan atteicos.

Pamodos pusdesmitos un cerēju, ka man neviens nezvanīs, jo pļāvu zāli līdz tumsai un aizgāju gulēt ap vieniem, bet tomēr zvana, ka prognozes ir labas un ir jābrauc. Nopūtos un labi. Otrā diena pa jūru.

Š'on bijām Tūjā, bilžu gan tikpat kā nav, jo vējš bija mazāks, kas man derēja, tāpēc pārējie ar divpadsmitniekiem, bet es ar savu vienpadsmitnieku (esmu vieglāks kā viņi). Šodien saulains! Ūdens gan bija auksts, beigās brālēns izlīda no jūras ziliem pirkstiņiem. Viļņi nebija mazāki, kas bija episks šits, jo ne tiem pāri īsti tiku, ne paralēli varēju, un vispār drausmas, pat pārējie teica, ka pie krasta bija grūti. Atradu vietiņu, kur tie jau nolūzuši un ir gludāks, bet tik un tā, guļot uz muguras un gatavojoties uzsākt, tie iet pāri galvai, taču no turienes mani ātri nesa prom, un vispār šodien bija garas pastaigas gar jūru, wii. Viss beidzās ar nu jau klasisku garu šļūcienu uz vēdera pa pludmali skatītāju priekšā – pūķis iekrita powerzonā. Brālēns novērtēja.

Toties pārējie atkal novērtēja manas biezpienmaizītes. Un man esot vajadzīgs garāks bārs – esot iesmērēts par īsu, bet manam pūķim piedienētu 55 cm, nevis 45. :/

Sprands sāp, mugura stīva, jūras ūdens smarža degunā, īīk.. Pa darbdienām jāatpūšas pēc brīvdienām.