Sestdien pagalmā bija pilns ar jauno paaudzi, kādi 30-40. Svētdien toties vairs gandrīz neviena paša. Pa brīvdienām divreiz iekurināju krāsni, lai māja sasilst. Aizver acis un pilnīgi oktobrī.
Ar tā kā sāpošu galvu un it kā sāpošu zobu nav gaiša un spīdoša doma mīties līdz Rīgai, bet galā kaut kā pat bija kļuvis labāk. Izvēdinājās. Pa ceļam brīžiem dziļāk aizdomājos, ripinājos skrējēja ātrumā, un tad pleijeris izvēlējās James "Out to get you", kāpēc es gandrīz apvainojos uz visu pasauli, jo "ja vien tu ļauj man elpot", bet ai.
Pagājušās nedēļas rabarbermaize no ledusskapja uzreiz tosterī labi sasildīta un mazliet pakaltēta līdz nelielam kraukšķīgumam ir pats labums. Pēc ilgiem laikiem uzkāpu uz svariem, un izrādās, ka manis kļuvis mazāk. Vajadzēs lielākus kūkas gabalus.