Šīs dienas mācība: "ja kaut kas ruds ar baltu astes galu tiek pārsteigts pāris metru attālumā vietā, kur māju tuvumā nav, un paslēpjas, tad pārbaudīt labāk nevajag, jo tā visdrīzāk tiešām būs S izmēra lapsa, nevis XL izmēra kaķis".
Dažiem patīk windsērfings vai kaitbords, citiem – datorspēles vai intrigas, vēl daļai – gulēšana vai darbs. Man savukārt patīk riteņbraukšana. (Katrs sajūk prātā pa savam.)
Piektdienas rītā Rīgā paskatoties pa logu, visžēlāk palika par to, ka riteņbraukšanas sezona visdrīzāk tomēr ir beigusies. Vakarā atbraucot uz Siguldu, pat nedaudz sapriecājos, ka te sniegs, atšķirībā no Rīgas, ir tikai kāds puscentimetrs. Forši. Bet pa nakti sasniga vēl pieci. Bija doma sestdien aizdoties uz Buru sportu, nopirkt riepas, kurām būtu kāds nebūt nopietns protektora raksts, tā kā visu laiku braukāju ar slikiem, kas ziemai vispār jau nu nav piemēroti. (Sliki – lietv. Riepas, kuras par trešdaļu šaurākas par parastajām riepām, un kurām tā vieta, kas saskaras ar ceļu, ir pilnīgi gluda, sānos 0.2mm iegriezumi skata pēc.) Sestdien to tā arī neizdarīju, bet šodien izrādās, ka Buru sportā riepas beigušās līdz ar slēpošanas sezonas sākumu, bet pārējie veikali, protams, svētdienā nestrādā.
Tāds sīkums kā neliels sniedziņš jau mani neapturēs, turklāt laiks arī jauks. Ziemā gan daudz grūtāk braukt – jāelpo auksts gaiss, biezāks apģērbs (kā dēļ max ātrums tikai 56 km/h) un tā. Turklāt dzeramā pudele aizsalst! Mājās ielēju karstu ūdeni, pēc pusstundas tas jau bija auksts, un, tā kā pudeli nebiju aiztaisījis, lai tā neaizsaltu uzreiz, tad arī apledojis rāmis ritenim. Kamēr pēc 30 kilometriem tiku atpakaļ līdz mājām, tā bija pilnīgi ciet. Citādi jau patīkami – viss tīrs, gaišs, dubļu nav. Kad pirms divām nedēļām devos kārtējā izbraucienā pa parasto maršrutu, tad patiešām pārkarsu, jo biju saģērbies tā, lai nesaltu, bet izrādījās, ka ir +16. Tagad par 20 grādiem aukstāks, tāds drusku pavēss. Tomēr ar ķiveri vēl arvien labāk kā cepurē.
Braukšana pa asfaltu jau tāda pati, bet pa meža ceļiem tīri interesanti. Kamēr neraustās, tad var mierīgi, vairāk par 35 km/h gan nemēģināju izspiest. Nožauties tā arī neizdevās, lai arī bremzēšana ir tāda.. nekāda. Var nospiest bremzes līdz galam, lai abi riteņi nobloķējas, un mierīgi pašļūkt, ātrums samazinās lēnām. Man liekas, ka visu pagājušo ziemu nobraukāju ar vecajiem slikiem, kas bija tikai nedaudz platāki. (Par to labāk nevienam nestāstīt.) Nākošnedēļ gan laicīgi centīšos nopirkt riepas, ar kurām, lai arī būs pagrūti braukt pa asfaltu, būs aršana (burtiski) pa sniegu. Varbūt pat spēšu uzbraukt kādā no tiem kalniem, kur šodien bija jāstumjas. Pats galvenais – ziema mani neapturēs!