Iet pāri Akmens tiltam, kad labajā pusē spīd blāva puse no Mēness, dziedāt līdzi Wonderwall, klīst pa veikaliem, kur kādreiz bija iela, bet tagad ir jumts, sameklēt karotīšslīcināmo krūzi, tomēr nopirkt kaut ko daudz priecīgāku. Uz muguras nesen izslēgts laptops, un ir silti, rokas gan salst, jo aizmirsti cimdi. Viena karsta, otra nē, jo sirds nav pa vidu. Piemirst par saviem principiem un uzlikt kapuci, gandrīz tikpat labi kā puspasaule zem lietussarga, spārdīt lapas. Atcerēties savādo vakaru, kad braucām ciemos pie pēzēerkā. I said I'm Luke, I'm five, and my dad's Bruce Lee.