Mana dzīvojamā platība samazinājusies par vienu telpu. Šovakar sapratu, ka palikt pa nakti verandā vairs nebūtu īsti prātīga doma, un nāksies vien gulēt savā gultā. A tā neesmu to darījis kopš pavasara. Līdz šim man bija guļamistaba, darbistaba, kuru neizmantoju, un dzīvojamā / viesistaba – viss augšstāvs. Ak. Pēdējā laikā jau bija tīri interesanti tur gulēt, kad turpat blakus ārpusē līst īsti rudenīgs lietus, vai arī tumsā dzirdamas kaut kur tikai sev vien zināmā virzienā lidojošas dzērves.

Šovakar tik skaidras debesis, ka Piena ceļu var skaidri saskatīt. Un līdz ar to arī eitunossassssodītskuauksts. Laikam gan vasara pavisam beigusies. Es vēl cerēju, protams.

______________
* Nezinu, no kurienes, taču tā frāze man neliek mieru jau trešo nedēļu.