Padevos labdabīgajai Cibas masu psihozei un arī aizgāju uz kino noskatīties trendīgo filmu "Kriminālās ekselences fonds". Nu, tā tiešām ir kriminālkomēdija, bija gan kriminālie ar piščikiem, gan arī smieties varēja, man patika.

Skatoties gan nemeklēju neprecizitātes dekorācijās, bet domāju, kā viņi to vispār ir dabūjuši gatavu. Kā iespējams tik precīzi iekārtot pasta nodaļu vai māju – lete, kartotēka, dīvāns, mūzikas skapītis un citas detaļas. Es tikai nesapratu, kas tā par fīču ar jakas vilkšanu otrādi – kāpēc vispār un kā viņš to atver un aizver?

Bija patīkami filmā neredzēt nevienu pierasto aktieri – kā jau kāds rakstīja, pārmaiņas pēc filma bez Keiša – savā ziņā tas piedeva ticamības momentu, ka filma ir par dzīvi un parastiem cilvēkiem 90. gados. No tēliem vislabāk patika biznesmeņa izsitējs – tas būdīgais ar mersi, kurš ļoti sakarīgi stāstīja savu dzīves filosofiju un sita, kad lika, taču ar galvu, iesakot vēlamo reakciju mazākam kaitējumam un sniedzot padomus, kā aprūpēt sasitumus. Pieklājīgi, nu.

Galvenās lomas tēlotājs gan likās tāds mazliet aizdomīgs. Var jau būt, ka viņam tiešām bija tāda loma, taču šķita, ka viņš brīžiem sajauc tekstu un runā, kad nevajag. Un, kā jau daudzi, arī es filmā pamanīju pazīstamas sejas – viens no "ķirurgiem" un vēl tas apaļais apsargs, kuram patika dzīvoties pa tualeti. Skaidri zinu, ka esmu viņu redzējis, bet neparko nevarēju atcerēties, turklāt beigu titros palaidu viņu garām! Tāds bāc.

Nu, filmu iesaku noskatīties, ir svaigs piegājiens, var patikt. Citējot kasešu tirgotāju: "Vai tev piemīt skaistuma izjūta?" Pie reizes atbalstītu vietējo neatkarīgo kino, jo šo filmu ar saviem nodokļiem neesam sponsorējuši piespiedu kārtā.

 
Iet uz kino desmitos no rīta gan bija neparasti, tāpēc izgāju no mājas desmit minūtes pirms filmas sākuma, bet var arī tā. Man patiktu, ja piezīmes un komentārus varētu likt ne tikai pie lietām, bet arī pie domām, notikumiem un vispār visur. Tad varētu piekomentēt, ka, nākamreiz ejot uz 1. zāli, mierīgi var ņemt arī vietu 2. rindā, nebūs par tuvu. Pats līdz nākamajai reizei noteikti aizmirsīšu.

Vēlpusdienā ar tēju mugursomā lēnā garā aizslēpoju līdz Silciemam, te ir balti koki un balts gaiss, visu dienu krīt kaut kādi graudiņi. Atpakaļ pret vēju un jau pa tumsu, bet tāpat labi.