Pa brīvdienām un vēl no rīta starp mošanos un celšanos var izkaldināt visvisādas Pašas Labākās Idejas, bet tad pienāk pirmdienas rīts, kad uzglūn audits, pirmdienas pusdienlaiks, kurā nelaiž darbi, pirmdienas pēcpusdiena, kad viss, viss sāk apnikt, un pirmdienas vakars, kad idejas jau ir jaukas, bet varbūt labāk citreiz®.
Lai tomēr kaut cik pavirzītos tuvāk iecerētajai domai, šovakar tiku pie ūdenskrāsām, paletes, otām un papīra. Kamēr vēl nekas nav sākts darīt, esmu sajūsmā un diezgan optimistisks – kamēr iecere vēl nav pārbaudīta pret varēšanu, jo es nemāku zīmēt, gleznot, skicēt, mālēt, veidot un radīt. Pēdējoreiz ar otu akvareļos biju pamatskolā pirms simt gadiem.
Taču es gribu mācēt!
Pirms pusgada uz dzimšanas dienu nopirku biezu grāmatu "Mācīsimies zīmēt" (jo tādas lietas jau neviens nedāvinātu), tur tik daudz smuku skiču, zīmējumu un ainavu ar parastajiem zīmuļiem, ar pasteļiem, ar akvareļiem un vispār, visas tās detaļas, katrs koka zariņš, katra detaļa, ēna, kā es tā gribētu, tas ir vienkārši apbrīnojami, taču es pat apli nevaru uzvilkt, kur nu vēl kaut ko ar proporcijām un perspektīvām. Tagad gada otrā galā saņēmos tikt pie materiāliem, lai sāktu.
Tagad bail sākt.