Š'on izbraucu ilgi atlikto 40 km riņķīti līdz Murjāņiem pa takām gar abiem Gaujas krastiem. Brālēns kompāniju nesastādīja, jo bija aizlaidis ar draugiem līdz Krievijai – sēdēja pie ezera kaut kur Latgalē pie robežas, kur esot "tik kluss, ka var dzirdēt, ja kāds ezera otrā krastā nopiržas". Un "naktī debesis tādas, ka zvaignes acīs lec". Tā.

Čaukstošas, sasalušas lapas, ledus pār peļķēm, saule, bezvējš, migla un tumsa. Viss kļuva tik mirdzošs, kad ieslēdzu abus prožektorus. Beigās bieza, bieza migla, kur varēju starot uz visām pusēm.