Grasījos sniegt kādu padomu, bet jautājums tāds pats kā pašam, un sev padomus nevar dot – pārāk ciešas attiecības ar apsūdzēto.

Tomēr labi dalīties. Anonīmo                 biedrība.

Interesanti, kāds būtu rezultāts, ja katrs pats varētu noteikt likteni? Nu tā, ka pavisam visu pats. Ja neviens neietekmētu. Ja vecākiem nebūtu teikšanas. Bez padomiem. Kas sanāktu? Vai visi gulētu uz jahtas Vidusjūrā, ik palaikam dodoties aizraujošos piedzīvojumos? Tad gan sabiedrība sabruktu, bet var iekļaut punktu, ka kādu laiku ir arī jāstrādā. Vai visi izvēlētos laimīgu dzīvi no pirmās līdz pēdējai dienai, vai tomēr izvēlētos tādu augšup-lejup-augšup variantu, lai justu starpību, kad ir labi?

Lai gan nākotnes zināšana atbrīvotu no atbildības. Pēc izvēles izdarīšanas jādzēš atmiņa.