Vakar mirku un salu, tomēr salasīju liepziedus. dill teica, ka neko slapju neviens nelasa, bet viņa 100 gadus tos nav lasījusi, un kāda starpība, ja tos tāpat žāvē? Toties man tagad ir un smaržo.

Šovakar ar māsīcu aizbraucām līdz Mežparkam pa takām. Iespējams, ka būšu viņu iedrošinājis dalībai nākamajās sacensībās. Un pie reizes nodemonstrēju, kāds es stabils sportists – nolikos zālītē uz līdzenas vietas. Bet aukstums! Kur palika vasara? Konkrēti nosalu. Karsta tēja. Karsta tēja.

Tagad turpinu pankūku cepšanu. Kaut kā parasti gastronomiskais noskaņojums parādās tikai ap šo laiku. Pildu tās ar zemenēm un šokolādi. Patiesībā pildījumam izmantoju šokolādē glazētās zemenes no nesena eksperimenta, kas drusku nesanāca kā uz glancēta kulinārā žurnāla vāka. Rītvakar varbūt uzvārīšu zemeņu ievārījumu.