Sestdiena kā jau sestdiena – [a]izgulējos. Naktī sapņoju, ka man ir aizvērtas acis. Hmm..? Pusi dienas neko nedarīju (mūzikas klausīšanos jau daudzi uzskata par darbību ar mīnus zīmi). Ap pusdienlaiku saņēmos, saģērbos un devos ārā. Sniega bīdīšana šurpu turpu ilga veselas divas stundas, mugura bija slapja, sajūta it kā būtu tīrījis futbollaukumu. Man ir jauna stratēģija – nevis kā parasti sākt no viena stūra un palēnām nokopt visu, bet gan tāds mākslinieciski haotisks piegājiens darīt visu šķērsām, līdz kādu laiku bijušais sniega lauks izskatījās pēc sabangotas jūras. Kaimiņu kaķim patika, skraidīja pa tām tranšejām. Pie reizes notīrīju arī kaimiņu pagalmu (visu nē, protams), taču otrreiz to vairs nedarīšu, jo "paldies" vai "labdien" vietā dzirdēju "nu, vo, tīri vien". Pirmajā sniega tīrīšanas reizē šosezon to tomēr var uzklausīt ar smaidu. Un tas jau nekas, ka beigās sāka snigt atkal!
Tagad esmu nomazgājies, nedaudz pārēdies, dzeru karstu ķīseli, klausos cenzētu Limp Bizkit dziesmu (gh) un it kā strādāju. Rīt kādam būtu jāatbrauc pie manis ciemos, citādi man ir vēlēšanās, taču nav piespiešanās sakārtot un iztīrīt māju. Došos pēc ķīseļa papildporcijas un laikam skatīšos Simpsonus, bet varbūt Futuramu.