Es brīnos. Pēdējā laikā es ar jums veicu tik daudz sociālas un psiholoģiskas dabas eksperimentu (skaits – noslēpums), bet jums vienalga, neviens nesūdzas un vispār. Tad jau es varu turpināt.
Lai nu kā, tagad es varu pierādīt, ka klusējošs (nerunājošs, nerakstošs) es esmu jums interesantāks par kaut ko muldošu (stāstošu, rakstošu) mani. Pirms nedēļas jau rakstīju, ka laikā, kad es neko nerakstīju savā žūrnālā (un tas bija 10 dienas), mani par draugu atzina seši sveši (pareizrunas vingrinājums) cibiņi. Lūk. Pagājušajā nedēļā es tīšām izdarīju pretējo. Es rakstīju un daudz. Daudz vairāk kā parasti. Vienas nedēļas laikā bija 17 ieraksti. Psc, ne? Divarpus dienā. :) Turklāt tie nebūt nebija pāris teikumu, bet gan.. ieturot manu stilu. :) Ne par neparasti lielo aktivitāti, ne par tekstu apjomiem neviens brīnumainā kārtā nesūdzējās. Jauki, ka kopumā tika saņemti 230 komentāri (info šeit), vidēji 32.8 dienā, 13arpus katram ierakstam, ja skaita arī tos, kuriem bija liegta komentēšanas iespēja un friends-only. Absolūtos skaitļos tas, protams, ir jauki, lai gan vienreizējs pasākums. Bet.
Atgriežoties pie pierādījuma. Kad 10 dienas nerakstīju, mani par interesantu atzina seši (6) cibiņi. Kad rakstīju, mani par interesantu vairs neatzina viens (1) cibiņš un neviens (0) jauns cibiņš. Skaidrs?
Mjā, atvainojos par savu hiperaktivitāti jūsu draugu lapas satura piepildīšanā un lielās platības aizņemšanu pagājušajā nedēļā, kā arī par nelietderīgu datu kanālu noslogošanu un neatbildēšanu uz visiem komentāriem (ja nu kāds gaidīja atbildi), taču es tos vismaz izlasīju visus. (Atvainojos arī par 11 iekavu pāriem šajā ierakstā.)