"Nāksi draudzēties ar Sinču-Pinču?" "Nē? Jā? Saindēti?" "Lai arī Tev tikpat jauka diena, cik jauka esmu es!" "Mēs visu logojam, ja kas." "– Nu, kā tev iet? – Labi, paldies. – Tu jau zini, tas tāds amerikānisks izteiciens, vienkārši tāpat. – M, jā." "Es dievinu psiholoģiskos eksperimentus ar cilvēkiem." "Man tikai patīk, ka cilvēki taisnojas." "Kāpēc saka “komfortabls”, ja var pateikt “ērts”?" "A ko, tu gribi braukt līdzi?" "– Viņš rakstīja, ka jūtas apdalīts. – Jā, es arī lasīju." "Tu atkal teiksi, ka man ir slikta gaume." "Un pat visdārgākajā zīda kleitā iestrādāti dimanti tik un tā saglabāsies ilgāk kā šis tērps."
Sabiedrotā junk-mail pieradina. Vakar pēcpusdienā viņas vēl nebija atpakaļ, bet bija spainis kolas un 50 pīrādzīņi pēc pieciem. Aizvakar uzzināju, kā un kāpēc cilvēki sajūk prātā. (Ne jau publiskā bloknotiņa pazaudēšanas dēļ, nē.) No uzdevumu neatrisināšanas. Mani savukārt var piekukuļot ar auzu pārslu cepumiem. Bet n-tās pakāpes māsīca no mātes puses krieviski paskaidro, ka es viņai vēl atbildēšu par "mīļumiņu".