Iedomājies? Lasīju savu draugu lapu. Dziļi biju iebraucis – virsraksts rādīja "x-f žūrnāls — draugu pieraksti. (360..400)". Un iedomājos. Ja vien būtu iespējams pateikt priekšā..
Reiz redzēju kādu vecu krievu filmu, kurā bija kāds televizors, kurš rādīja to pašu, ko jebkurš cits televizors rādītu pēc dienas. Es to filmu tikai redzēju, neskatījos. Turklāt tas bija ļoti sen. Šķiet, ka televizors pārsvarā tika izmantots pareizo SportLoto skaitļu minēšanai. Beigās to nolika turpat, kur atrada, – pie miskastēm.
Bet iedomājies.. Ja vien cibiņam būtu iespējams pateikt priekšā, kas būs. Ka liecībā vienīgajai klasē būs laba, nevis priekšzīmīga uzvedība. Ka sastrīdēsies par niekiem. Ka labāk būs, ja darīs tā, nevis kā iedomāts. Ka.. (Mjā, ir man tāda apsēstība censties darīt labu. Savā veidā. Es ārstējos.)
Līst tik dziļi draugu lapā (līdz elkoņiem) ir apmēram tas pats, kas skatīties kādu sporta spēli atkārtojumā / ierakstā, un tik un tā just līdzi no visas sirds. Vai, sākot lasīt grāmatu, vispirms izlasīt, kas būs beigās. Es tā reiz darīju. Eh.. Ķīniešiem vieglāk. (SC / S2 nepieļauj ierakstu kārtošanu ačgārnā veidā. Ir mēģināts.)
Gosh that takes me back... or is it forward? That's the trouble with time travel, you never can tell.
(Doctor Who, «Androids of Tara»)
Šodien man uznācis taisnošanās mūc. Pēdējā laikā (nu.. pusgadu) es arvien retāk komentēju manu draugu ierakstus. Tas nav tāpēc, ka mani viņi vairs neinteresētu. Tas tā vienkārši ir. Taču izlasu es gan visus. Varbūt kādi 8% paslīd garām neievēroti. Tik un tā jūtos vainīgs. Tāds nu man šodien mūds.
Ak, jā. Man iecerēta došanās uz Čučumuižu. Ja nu kādam vajag ko atvest, tad lūdzu – piesakieties . Izlidošana paredzēta šonakt, un atpakaļ man vajadzētu būt rīt no rīta.