Es gribēju kaut ko uzrakstīt, taču izrādījās, ka klukucis to jau ir izdarījis pirms manis. Par to pašu – par uzrakstīšanu pirms. Savīlos.

“nafig tādu kibertelpu”, 10:56, 23.07.2004.
stulbums kaut kāds. vienmēr kāds pagūst pirms manis ierakstīt to, ko es domāju. agrāk mēs vismaz varējām mierīgi neuzzināt to, ka kāds jau paguvis pateikt to (kaut ko) pirms mums. tagad ciba, siets vai gūgle – un pārliecinies, ka tu esi tikai nožēlojams līdzskrējējs, atkārtotājs vai plaģiators. nafig tādu kibertelpu.

Bet vēl labu laiku pirms Klukuča to uzrakstīja hope.less (hopeless).

“neoriģinālā doma sirdsmieram”, 23:52, 24.11.2002.
es gribēju tev šo to pateikt, bet atskārtu, ka to visu jau kāds ir pateicis. (..) savādi apzināties, ka viss jau reiz ir pateikts. visas domas jau ir izdomājis kāds pirms manis. un arī to, ka visas domas jau ir izdomātas, kāds ir jau pateicis iepriekš. laiks iet pa apli. eksistence ir mūžīga atkārtošanās. eksistence ir radītāja haltūra. oriģinalitāte neeksistē. jaunas domas ir tikai šķietami jaunas. tās visas jau ir izdomātas kaut kad iepriekš. viss jau kādreiz ir pateikts, viss jau ir uzrakstīts, visu jau kāds ir uzzīmējis un izkrāsojis visās iespējamajās krāsās. (..)

Kā tā? Vai tiešām sāk pietrūkt oriģinālo domu? Nekā vairs nav? Kā..? Tam varētu būt daži izskaidrojumi.

Pirmais. Jā. Varbūt arī. Turklāt uz Zemes taču ir vairāk kā 6'000'000'000 cilvēku. Cik gan oriģināli var būt..? Visam reiz pienāk gals. Arī pirkstu nospiedumi taču diviem cilvēkiem teorētiski nevar būt vienādi. Kāds pārbaudījis? Starp citu, šo arī pierāda dziesmas-viendienītes, EHR, reklāmas, politiķu solījumi, utt.

Otrais. Jā. Varbūt arī. Kad vēl mācījos vidusskolā, mūsu kultūras vēstures skolotājs stāstīja, ka visa pasaule iet pa apli. Nu.. Ne jau astronomiski. Pareizāk būtu – visa cilvēce, attīstība. Un aplis no sāniem vispār ir spirāle, taču tomēr. Un ejot pa apli, jau necik tālu aiziet nevar. Arī pa spirāli. Viņš teica, ka ik pa laikam vēsture pasaulē atkārtojas. Kaut kādā mērā. Protams, tas notiek ļoti ilgā laika posmā un, tā kā tā ir spirāle, tad katru reizi nedaudz augstākā līmenī. Lai pierādītu savus vārdus, viņš arī minēja dažus piemērus, taču tos gan diemžēl neatceros. Ar pierakstu kārtību lepoties nekad neesmu varējis.

Trešais. Vienkārši sāk trūkt vietas. Informācijas taču saradies tik daudz un kļūst arvien vairāk. Masu mediji. Kādreiz taču tā nebija, bet tagad ir specializējušies. Televīzija – ziņas, sports, filmas, mūzika, reklāmas, multenes, .. Nets – portāli, vortāli, forumi, listserveri, .. Prese – rīta, vakara, dzeltenā, biznesa, sporta, mājturības, makšķernieku, .. Jā, pēc katra gaumes un iespēja izvēlēties vajadzīgo, tomēr.. Pārāk daudz informācijas.
Kad bija karš Vjetnamā, taču gāja bojā desmitiem tūkstoši cilv.. amerikāņu, par to netika sacelta tik liela brēka, kā tagad, kad pāris šamējo atstiepj kājas Irākā. Tikai tāpēc, ka tagad par to tiek nekavējoties izkladzināts visai pasaulei. Nē, nav jau slikti, taču.. Pārāk daudz tā visa.
Informācija prasās pēc filtrēšanas. Un tā arī tiek darīts. Vai Tu dzirdi visu, ko Tev saka? Vai Tu klausies vai tikai dzirdi? Re, pat Cibā parādījusies iespēja filtrēt draugu ierakstus. Es gan to neizmantoju, nevajag, taču.. Manas draugu lapas saturs tik un tā tiek filtrēts. Neviļus, taču tomēr. Domās un automātiski. Reizēm es laižu garām dažu personu pukstus, cenšoties pievērst uzmanību dažu īpašāku personu ierakstiem. Dažreiz izlaižu pavisam īsos ierakstus. Dažreiz vienkārši meklēju ko citu, netipisku. Tā notiek. Un nedomāju, ka esmu vienīgais.

Mjā, un tā kā visu jau reiz kāds cits bija paspējis uzrakstīt, es tā arī neko neuzrakstīju. ..et nihil sub sole novi. (..un zem saules nav nekā jauna.)

___________
Déjà vu – franču “jau redzēts” (burtiski). Paramnēze, maldīga sajūta (un ja nu ne?), ka notiekošais ir jau pieredzēts.