Nu beidzot esmu atgriezies. Un kā ar prieku. Es nevaru vairs. Es atkal jūtu to riebīgo sajūtu, ka es nedzīvoju, nemainu, nedzīvoju. Viss notiek, bet bez manis. Es te esmu, bet mani neievēro. Nu, un? Un liekas, ka pavasari pārdzīvot būs grūtāk, kā rudeni. Riebjas laiks. Īīī..

Patīkams pārsteigums notika pašās gada beigās. Pavisam vēlu vakarā iezvanās telefons un eRe ar Maitu mani aicina doties uz datorsalonu. Interesanti, kā viņi tā izdomāja? Bet patīkami vienalga. :)
Bija svarīgi nejusties ..

Paziņojums antikristam, Laineman un varbūt vēl dažiem

Es neko neesmu aizmirsis, bet Kenins mani rosināja uz pamatīgām pārdomām par dzīves jēgu, mērķiem, vērtībām.., tāpēc es arī labi pārdomāju. Un, domāju, ka līdz galam tikšu, tikai tam pamatīgi vajag laiku. Bet centīšos izpildīt, ko jau teicu jums pirms la-aba laika. Pagaidām es tiešām neesmu pārliecināts, par to, ko daru. Gan jau līdz beigām tikšu. Un līdz jums tad arī. :)
Viens jau bija un, domāju, ka otrais būs 2.5x labāks. Un arī man tas nozīmē vairāk.
Āā, laiks - nu, apmēram "kaut kad maijā" :) Drīzāk gan pēc mēneša vai precīzāk - divu laikā.

Tikko pārlasīju, ko uzrakstīju. Es varētu rakstīt nesaprotamus detektīvromānus vai mīklas, ne?