Kritušie – daudz. Man apkārt noteikti daudz līķu, lai gan pašlaik redzu vien trīs beigtas mātītes. Odi. Bet, jā, es izdzīvoju, nakts zem zvaigznēm bija OK. Nosalis neesmu un arī segas 'n' stuff nekas nav mitrs. Laikam tāpēc, ka vien vienos izgāju no mājas, bet rasa jau bija zemē. Izdomāju, ka gulēšu dārzā, jo tur tikpat kā nav vēja, nevis pie mājas, kur ostītu rozes. Un vienos ir tomēr pietiekami gaišs, lai saskatītu visus bīstamos objektus pa ceļam, neapskādētu sevi. Tagad no rīta gan izrādās, ka būtu varējis dabūt ar ābolu pa pieri, bet nu man veicas tomēr.

Tagad nevaru izdomāt, ko darīt. Iet uz mājām, brokastu sāk gribēties. Bet varētu vēl pasnaust, putni sāk čivināt.. Meh.. Palieku. Rīts brīnišķīgs un miegs svarīgāks par visu!
Ū, āboli krīt.. garām. Haha, netrāpīja! Labrīt, sušķi! :)