Varbūt šīs ir pēdējās rindas, ko rakstu, tāpēc rakstīšu ilgi. Sakarā ar ekstrēmajiem laikapstākļiem, mūsu Ciems ir ieputināts līdz ūkai un notiek neparastas lietas. Snorke kļuvusi dīvaina un.. dīvaina, bet Susuriņš vispār noziedējis. Teicās, ka dosies apciemot savus 250 saraudinātos katoļu bērnus, taču oficiāli izplatītā tiesībsargājošo iestāžu Informācija liecina, ka <pasakimanpriekšā> un slalomu. Neviena nepieskatīts un par spīti visiem šonakt atstiepies Mobis. Nožēlu izrādīja tikai absolūti pozitīvi pārlādētais Trolejbuss un Mūžīgā Dusa, jo kuram gan tīk rakņāties pa sasalušu zemi..? Masu nemieri vēl nav izcēlušies, taču tos var sagaidīt, tiklīdz Proviants ies pie Beigām. Viss iet uz galu un tiek piedāvāta vieta striķa galā aiz laivas. Atlikušas 40 dienas un 40 naktis. Romieši jau atkal prasa maizi un izpriecas. Nelieshi. Ciemos ieradies Ziemassvētku vecītis, nedaudz siltu galvu un pietaisītu ķiveri, uzskatot, ka vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks. Jau vairākas stundas ir pazudis Siltums. Kāda <lietvārde> atzinās, ka pēdējoreiz redzēja to sūkājot Ledu, tēlojot Supermeni un kaut ko zīmējot sniegā ar lāzeru, pie reizes dungojot "tdnč, tdnč, tdnč". Melnais Vanags notriekts, bet trīs vārnas ķērc, bojājot gaisu. Lāči uzbrūk. Liels lācis, melns lācis, balts lācis, zils lācis, dzeltens lācis, piena lācis, sūdu lācis, beigts lācis. Jē. Visi grib dzīvot. No izdzīvošanas pamācībām sakurināts sārts. Romiešus sakūdījis Imperators ar sabeigto DNS. Viņa brālēna (arī DNS), kurš metis visus pienākumus pie malas un atceļojis pāri trejdeviņām zemēm un trejdeviņām, dēļ bez uzraudzības palikušās Paketes aiz prieka joņo visapkārt, gāžot podus un valdības. Ingrīda Gandrīzjaukomisāre paklūp, aizķeroties aiz Taisnības izliktās kājnieku mīnas, un atrod Laimi Pilnībā. Atslēga aiz bēdām piedzērās un turpat arī nolūza. Grāfs Drakula dzer no kakliņa. No Debesīm krītošās Dūnas ir piemānījušas visus, Ciems grimst Viduslaiku Tumsonības apskāvienos. Veselais Saprāts slēdzis robežas ar Ciemu.