Mazliet kā geocaching, bet mazliet - pavisam savādāk.
Backstorijs pat nav obligāts - skraidīt ap ievērojamām vietām, meklēt, ar kādām koordinātēm fotogrāfijas iemestas (nekad, nekad nav pareizi, reizēm pa diviem-trīs nedaudz nobīdītiem portāliem vienai vietai) - bet toties aktivitāte, ātrāka un vairāk 'nu, vēl vienu aplīti ap kvartālu' aicinoša.

Ingress video - http://www.youtube.com/watch?v=92rYjlxqypM&feature=player_embedded

It's fun!
Būtu, protams, vēl labāk, ja būtu arī citi rajoni tik pat blīvi noklāti ar portāliem kā Brīvības piemineklis & Alberta iela. Bet nu, šā vai tā, iemesls pastaigāt ir. Nezinu gan cik par to sajūsminās baterija :)

2012. bija kārtējais gads, kad ciba atstāta novārtā... Šajā gadā tāpēc, ka vienu no galvenajām tīklā meklētajām, pētītājām, lasītajām tēmām cibā nu galīgi apspriest negribējās - lielāko daļu tas neinteresē vispār un tos, kam interesē, asi sadala daudzās Vienīgā Pareizā Viedokļa nometnēs - jo tas ir ļoti personīgs un ar milzīgu aizspriedumu slāni saistīts temats. Svars un uzturs. Šis ir posts kuru es šogad esmu mēģinājusi rakstīt krietni daudzas reizes. Te nu viss, kas atlicis, dažu secinājumu un atziņu virkne.

Ap jauno gadu iesāktas apņemšanās nav slikti. Kaut vai tāpēc, ka ap jauno gadu var atrast daudz citus pusanonīmos internetā, kam tā pati doma prātā, un tad kaut kā kopīgi savstarpēji motivēties, līdz izdodas saprast vairāk un nostāties uz savām kājām.

Vairums 'patiesību' par lieko svaru ir labākajā gadījumā puspatiesības, sliktākajā - pilnīgas muļķības. Muļķības atmetot, vairumā gadījumu tie ir shortcuti, kas aprakstīti izlaižot principus.. un bez principiem jebkurš gīks pamanīsies izpildīt shortcutu, bet netiekot pie vajadzīgā levelupa.

'Veselīgās' lietas un 'neveselīgās' lietas svara ietekmes ziņā atšķiras daudz mazāk, nekā varētu šķist. Veselīgās ēdienkartes svaram galvenokaŗt līdz tikai tik tāl, cik tāl tā ir viena no metodēm ieradumu mainīšanai. Vienlaicīgi uzstādī par mērķi gan 'veselīgu ēdienkarti' gan 'svara zaudēšanu' var gan palīdzēt, gan arī traucēt.

Tas ir daudz lēnāk, nekā varētu šķist. Cipari uz svariem un izmēru etiķetēm spoguļattēlu ietekmē daudz mazāk, nekā varētu šķist. Par 'grūti'.. reizē grūtāk un vieglāk, nekā biju iztēlojusies. Tieši lēnums arī ir tas grūtākais - saskatīt tendenci statistikas troksni un saprast to troksni. Saprast izsalkuma 'kā, kad un kāpēc'. Saprast, ka arī paškontrole nav 'tik liela, cik vien vēlies'.

Popsci nesen rakstīja, ka visi tie jaunie glorificētie soļu skaitītāji fitnesa gadžeti ir ļoti draņķīgas ziemassvētku dāvanas Un tā droši vien ir.... Bet ir gadžeti, kas palīdz, ļoti - svari, virtuves svari, kaloriju tabulas&reģistri. Wii/kinect - saņemties darīt vismaz kaut ko. Pulsometrs - objektīvāks atskaites punkts 'nevaru' un 'negribu' atšķiršanai. Nu un... nu jā, pats galvenais. Telefons. Viedtālrunis. Motivācijai paskriet tas laikam noderēja vairāk nekā jebkas cits - jo var redzēt savus iepriekšējos cipariņus, jaunos cipariņus un, galvenais, tikt pie iedrošinājuma 'nu nekas, ka nevaru neko daudz paskriet - paskriet-paiet-paskriet-paiet stingri noteiktos un uzskaitītos intervālos taču vismaz varu'. Tas maina attieksmi... un 'kaut kas' ir neizmērojami vairāk par 'nekas'.

Šoreiz ne 'piecas labākās grāmatas 2012', bet gan, ko tur sīkumoties, uzreiz pa visu gadsimtu. Atsevišķi 20to un 21mo, sci-fi un fantasy.
http://www.tor.com/blogs/2012/12/locus-announces-winners-of-best-novels-of-20th-and-21st-centuryq-poll

Personīgā listīte..

XX, scifi - 1 - ok, 2-ok, 3 - lasīts/klausīts kaut kas, bet ne viss, 4-ok, nozīmīgs un personīgi patīk, bet vai tiešām labāko piecu sarakstā? 5-laikam tad beidzot jāizlasa.
XX fantasy 1-paredzami 2-paredzami 3-paredzami 4-paredzami 5-laikam jāizlasa?

XXI jau sarežģītāk. No sci-fi lasīts precīzi viens (uuun uzskatīsim, ka tas ietver arī visu-citu-konkrētā-autora-veikumu? Jo cryptonomicons man tomēr patika labāk.... bet anatēma, protams, vairāk scifi). No fantasy - divi. Un, jāsaka, ārkārtīgi pārsteidz pirmā vieta. Viens, ka tas ir manu personīgi mīļāko grāmatu sarakstā (un joprojām esmu disappoint, ka pēc visa, kas bija dzirdēts un cerēts par autoru, pirms pirmo reizi tiešām izlasīju... joprojām izskatās patiess tikai un vienīgi par šo vienu gabalu. Jā, sandmani joprojām nelasīti, uz tiem joprojām vēl cerība...... )bet tādā, lielā, visiem piemērojamā sarakstā? Tiešām?

Nu bet tāpēc jau polli ir polli.

Kāpēc man neviens nepastāstīja par šo te - http://openx.apollo.lv/external/coupons/rigazoo_10xkupons.pdf pirms 'un ko mums jums ziemassvētkos'?....

Tā pavisam godīgi - ir kaut kāds iemesls, kāpēc 26.dec LV nevarētu pataisīt par 'brīvprātīgi peldošo brīvdienu', kuru pēc vēlēšanās saskaņojot ar darba devēju var izņemt kādā citā reliģiski nozīmīgā dienā?

Skaidrs par 24.-25. dec, tie ir svētki arī tiem, kas sevi pieskaita pie latviskās kultūras daļas neatkarīgi no reliģiskās pārliecības vai tās neesamības. Bet 26to?
26to personas bez spēcīgas reliģiskās pārliecības tiešām īpaši... svin?

Dikti tāds slapjacgabals...

Un nopietns. Ļoti nopietns jautājums - kāpēc Bērtons tā ienīst kaķīšus?

Interesanta publikas attieksme pret filmām šogad...
Sūdzēties, ka bilde Hobitā pārāk skaidra, pārāk tīra (fui, tas kaut kāds kāzu video/televīzijas ziepju opera/datorspēļu aina) un sajūsmināts, par speciāli samilgoto, sabluroto un sagraudināto bildi Argo.

Tas tāds beer googles efekts? Ja skaidri neredzam, tad smadzene piedomā visu smukāku un labāku? Kā lai saka, var jau būt tas arī izskaidro dažos iepriekšējos gados mega-populāro raustīgās kameras un ātro montāžu pielietojumu... Man nepatika, ka ekrānā ir haoss, kam nevar izsekot - bet, acīmredzot, tiem, kas sūdzās, ka Hobitā attēls ir pārāk skaidrs un dzidrs... Patika, ka var piezīmēt klāt paši?

Tāpēc jau burvju mākslinieki visiem tik ļoti patīk...

And it feels like I am just too close to love you,
There's nothing I can really say.

Kaut kā sirdi plosošs gabals katru reizi... Lai gan šobrīd to vēl papildina vainas apziņa, ka klausos mājās, klubkrēslā, nevis uz skrejceliņa (jā, kaut kā dikti regulārs rīta gym songs bija). Grūti saņemties un atsākt aukstumā, nu.

Noskatījāmies Simpsonus.
'We did it before it was cool' ieguva jaunu nozīmi. Bikšturi, mēmās filmas, tabaciņa, donati.

Tiem, kas telefonus slīcina, tiem, kas telefonus nekad neuzlādē (15 GADI gaidīšanas laiks...), tiem, kas ar telefonu kā lukturīti staigā apkārt, tiem, kas mēdz telefonus ierakt sniegā vai pavisam nejauši glabāt saldētāvā- Jap tagad ir telefons arī šai nišai.
http://spareone.com/

Diemžēl bez aplikācijām :)

Vispār jau interesanti kurā brīdī sabiedrības apziņa sāks tomēr uztraukties par pārāk ciešu uzraudzīšanu.
No otras puses.. sāks? Ja vien kāds neradīs masu histēriju... droši vien nesāks.

http://www.wired.com/threatlevel/2012/12/public-bus-audio-surveillance/

Jāsecina, ka pzrk ir ļooooti rūpīgi glabājis vidukļiem bīstamu noslēpumu.
Igaunijā ir tāda pilsētiņa Tartu.
Tartu laukumā ir tāda kafejnīciņa, Pierre. Karstā šokolāde, kūkas, trifeles. Mūsu E.Gustavs reiz ko līdzīgu protams mēģināja bet šis tāds... makten jauks pasākums. Spīdīgiem šķīvīšiem.
Principā, vērts uz Tartu aizbraukt vienkārši Ahaa un Pierre dēļ :)

Laikam mums ir eglīte?