Pēdējā laikā sagadījies nedaudz par cilmes šūnām un cilmes šūnu bankām palasīties....

Jo vairāk lasu, jo vairāk mati lēnā garā ceļas stāvus - it kā taču izklausās tik labi, pareizi, progresīvi un zinātniski... Bet jo vairāk palasi, jo vairāk nākas atcerēties agrāk lasīto par rādija ziešanu uz zobiem baltumam, uz sejas jaunībai, dzeršanu iekšu uzlabošanai un atjaunošanai utt... Arī - ļoti zinātniski, ļoti progresīvi, bet kaut kā galīgi ne tā.... Nu labi, cilmes šūnas ievākšana vismaz nenozīmē nekā kaitīga uzņemšanu - bet tik un tā, ļoti daudz reklāmā ir tā pati paļaušanās uz pārprasto zinātni.

Skumji. Un mazliet baisi. Laikam jau ir iemesls, kāpēc privāta nabas saites celmšūnu ievākšana dažās Eiropas valstīs ir atļauta tikai tad, ja jau nepieciešama kādam brālītim/māsiņai, nevis 'bet zinātne attīstīsies un kāreiz var noderēt' variantiem....

Vispirms - pļaviņā aiz Statoila ne par vienu garāmbraucēju ne zinis nelikdamies atkusuma pleķītī kaut ko plūca ragains buciņš. Vai nu ļoti ragains stirnis, vai neliels briedītis, negāju klāt un pasi neprasīju. Baidījjos pat mašīnas durvis pārāk skaļi vaļā vērt, lai neaizbaidītu- bet nu jā.. vienaldzīgs tāds.

Mazliet tālāk, šašliku-arbūzu un laikam pirotehnikas tirgotuvē uz Jūrmalu braucot - uz jumta sauļojās suns. Brūns vilks. Nu varbūt ne tieši sauļojās, bet katrā ziņā sēdēja. Uz jumta.

Un tad jau Jūrmalas šoseja ar patiesu sajūsmu izraisošām plakātu cīņām. Ja viņiem vēl liktu reizi nedēļā tos plakātus būtiski nomainīt, būtu pavisam jautra sezona :)


Un beidzot pirmie sniegpulksteņi.

Kaut kad sen, kad Alfā vēl bija Avokado pirmo reizi sajūsmā ieraugot, ka ir iespējams nopirkt Pavisam Īstu Vaniļas Pāksti, to uzreiz arī nopirku. Un tā arī taupīju tajā mēģenē, jo žēl bija tādu labumu kaut kam likt klāt. Šobrīd tā dzīvo kaut kur no vecā dzīvokļa joprojām neizpakotajās kastēs.

Toties garajā brīvdienās saņēmāmies beidzot pieķerties olu krēmam ar karamelīti virsū - tad nu beidzot pirmais ēdiens ar vaniļu Īsto ir pagatavots, ar visiem melnajiem punktiņiem un tā tālāk. (Un, nu jā, kārtējo reizi palēcieni un sajūsma par indukcijas plīts fīču izlikties par ūdens peldi.
Formāli recepte šī - http://laylita.com/recipes/2009/03/19/crema-catalana/ , bet tā nav dikti sīkumaini aprakstoša instrukcija.

Vēl - pārbaudīts - jā, var karameli uzražot arī cepeškrāsnī, broil režīmā, max temperatūrā 3 minūtes jau bija vairāk nekā pietiekami. Tik, ka arī krēms apakšā sašķidrinās procesā.

Un šodien, šodien es beidzot sapratu, kāpēc Simi sāk savas ēdienrezies gatavot daudz, daudz ātrāk, ja viņiem izsniedz maģisko ierīci ko dēvē par ēdiena procesoru. To, kas virtuves kombains, jā.
Dārgais atgādināja, ka arī pirkstus Simi sev pārstāj griezt nost. Tā sanāk jā.. pirkstus sagriezt, rokas, kājas (pie tam nedzīst tādi kājā iegriezumi no krītošiem nažiem, ja kas).

Divas kastes sautējuma tagad ir. Ko vēl tādu sašķēlēt?

Vista+ marinādes un mērces statusā spinātu biezenis(spināti, citrons, čili, dzeltenais niknais pipars, paprika, tikka masala)+saldo kartupeļu biezenis.

Zaļa vista ar oranžiem kartupeļiem vienvārdsakot. Garšīgi un, paldies Dž.Oliveram, arī ātri.

Katru gadu ar sajūsmu gaidītie Mārupes gurķīši nu jau nedēļu (varbūt pat vairāk) pieejami...
Bet šogad man patriotisma trūkst. Kaut kādi.. impotenti pārāk lunkani tie Mārupes gurķīši veikalos pagājšnedēļ. Un vienīgais drosmīgi nopirktais - rūgtens viscaur un bez tās Gurķa Smaržas. Pietrūkst man patriotisma grauzt to lunkano un ciest Tēvijas, Dzimtenes un kā vēl tur mīlestības vārdā. Lai gan it kā jau sīkums. Tikai gurķītis.

Vai Mārupes gurķi tiešām kļuvuši skumjāki, vai vienkārši esam izlaisti visu ziemu no igauņu (kārtīgi pēc gurķiem smaržojošajiem gurķiem) pārtiekot? Pie tam, kā stāsta, lūk Valmierā tieši igauņu gurķi esot tādi-nekādi, bet Mārupes gurķi ar lunkanumu nesirgstot.

Ugu, es arī uz brīd iepauzēju.
Paralēles, protams, paralēles.

Nezinu kā jums, bet man divvietīgi ietilpināma vanna un svaigi no sildītāja izņemts halāts - un tas viss pēc komētas skatīšanās pie jūras? Yeah, that's life :)

http://www.macworld.com/article/1053471/sleepmode.html - vienkārši, lai atcerētos. Kopš iepriekšējās pieejas - vismaz ir parallels snapshots, uz kuru atgriezties, kad kārtējo reizi viss ir slikti. Paralels akurāta izslēgšana pirms maca vāciņa aizvēršanas arī palīdz -bet bet bet tāpēc jau man ir macs, ka man patīk neko nekad ciet netaisīt.... Vismaz searchlights uzvedas akurāti un pat kalnu lauva vairs nekrīt apkārt - uzlabojums ir.

Vakar skatījāmies Top Gear. Special Edition - pa Āfriku viņi braukā, ar subāru, vecu bmw un vecu volvo. Piesauca arī Latviju - (salīdzinot ar Viktorijas ezera izmēru).
Redz, nepiesauca uz ceļiem skatoties par ceļiem šausminoties. Lai gan.. godīgi sakot, līdz riktīgajam iestidzienam sarkanajos Āfrikas dubļos, tie ceļi izskatījās pēc tīri nesliktiem mūsu ceļiem.

Un tad nu šodienas lielā preses ziņa par ceļu stāvokli mums kā Āfrikā. Un , kā nu bez tā, 'viņiem noteikti metodoloģija nebija pareiza' anonsu vakarā. Jauki :) Ekh...

Man ir ļoti siltas jūtas pret apple laptopiem. Stils, izmērs, svars, baterija utml - ok, pat ja pieņemam, ka manam iepriekšējām vienkārši bija nežēlīgi veiksmīga baterija.

Un man nav milzīgu pretenziju pret MacOsX vizuālo paskatu - ikonu un logu īkšķnagu virkne gar apakšmalu ir ērta, un nebaidīšānās netīšām uzklikšķināt uz kaut kā nepareiza internetos arī. Un iebūvētā kamera, mikrofons, spēja sazināties ar klavierēm un tamlīdzīgi sīkumi arī ir patīkami.

Bet lūdzu, nevajag par 'just works'...

Nerunāsim par to, ka parelēļu stabilitāte kopš kaut kādiem neseniem Kalnu Lauvas atjauninājumi ir kļuvusi apšaubāma. (Atliek cerēt, ka snapshotu uzsākšana tur kaut ko spēs atrisināt). Nē, jautrākais ir pēkšņi, bezbrīdinājuma restarti. Protams, maca uzsākšanās laiks ir ašs. Protams, viņš māk smuki atvērt visus iepriekš atvērtos logus, it kā nekas nebūtu noticis (te arī paralēļu problēma - windows gan neuztver pēkšņu izslēgšanos kā 'nekas nebūtu noticis') - bet ...errr
Vakar saņēmos pameklēt risinājumu un re, interneti saka, vainīgs varot būt spotlight. Jap tā viena OS funkcija, kas to padarīja par patiešām ērtu (līd zkamēr Win to aizguva vist'aun padarīja patiesībā lietojamu 7)...

Pozitīvi protams, ka darbību virkne 'ielien opcijās->privacy->piemet visu disku 'spotlight neaiztikt' sarakstā, pārstartē datoru, izņem disku no 'spotlight neaiztikt' saraksta, ļauj spotlight uzbūvēt jaunu indeksu' iespējams novērsīs pēkšņās izslēgšanās... Un var jau būt, ka aiznesot savu kastīti uz kādu geniusbar man to kāds izdarītu, nemaz nebūtu pašai interneti jāķemmē... Un tomēr, tomēr - jā, daudz gribu. Gribu, lai ja jau reiz man ir tas kalnu lauva, tad lai darbojas, bez kādiem jautājumiem un piepūles un restartiem no manas puses.

Ir kādam zināma oficiāla vai no pieredzes informācija, cik ilgi jābūt derīgai Latvijas pilsoņa pasei, lai ieceļotu Lielbritānijā - ir ierobežojumi kaut kādi vai nav?

'Viena tante teica' un noteikumi Krievijas, ASV utml pasēm šoreiz nederēs.

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/kazoka-tendences-kas-parveidos-pasauli-13986475?cp=2#comments
Nē, nopietni, es pārāk sen komentārus neesmu lasījusi un pārāk labi domāju par cilvēkiem?
Kas ir tas, ko es nesaprotu, kas ir TIK izteiktu lavīnu izprovocējis - pie tam dienā, ne delfos?