Tas nav kaut kas no "domā pozitīvi" sērijas? :)

Godīgi sakot nezinu.
Taking active control ir kaut kas, ko pilnīgi noteikti darījusi neesmu. Šobrīd sāku atpakaļskata spogulī pamanīt, ka zināma daļa melno uzdzinēju ir kā reiz dēļ peldēšanas-pa-mazākās-pretestības-straumi vienmēr.

No otras puses, nav jau tā, ka šobrīd nebūtu nonākusi tīri jēdzīgā vietā, pa to pašu straumi. Tik, ka kaut kur pakausī ir baile par to, cik ilgi tas turpināsies un cik ļoti pēc gadiem 5..15..25 ienīdīšu savu 2010-2011 sevi.

Es jau arī ne. 1kārši tas "kontrolēt savu dzīvi" bik izklausās pēc "TV šopa" piedāvājuma.
Un vēl man kkā liekas, ka tas, vai cilvēks ir/nav laimīgs, ienīst/mīl sevi utt. nav atkarīgs no darītā, bet gan no tā, kas ir cilvēkā pašā. Un pārējais jau ir sekas.

Par izdzēsto - jā, arī risinājums vai daļa no tā.

Nav atkarīgs no tā, ko esi paveicis, bet no tā, ka esi paveiktajā ņēmis aktīvu lomu. Ja atmetam alķīmiju, tad vabrūt vienkārši tāpēc, ka ieņemot aktīvu lomu smadzenei brīvās jaudas nepaliek ar ko visas nomācošās lietas pamanīt.

Vai arī par to delayed gratification vēl var runāt.

Sauklis, ja kas, ir kopīgs ar pozitīvo dzīvi un tv shopiem - un pie tam nevis tieši, bet kā reiz caur BS pagriezienu, kas postulē nekā neesamību ārpus gribasspēka.

es no savas perspektīvas aktīvi apšaubu aktīvās lomas nozīmi :) jo vienmēr mani kaut kur straume ir aiznesusi, un man tur ir bijis jautri un interesanti. ironically enough, no malas tas viss izskatās pavisam smalki.

es izdomāju, kā atdot tev graveyard book - kad mēs atvērsim mājas svētību, tu būsi spiesta pie mums vismaz vienreiz iegriezties :)

That's definitely an option :). A lūk tālāk tad padot, tad jau lai atsevišķi ar mani individuāli runā. Ezītis vispirms grāmatā jāiezīmogo un tā :).

Bet par aktīvo lomu... Jā, esmu pamanījusi, ka ir cilvēki, kas paļaujas, ka viss būs labi, un vairumā gadījumu izskatās ir visai apmierināti ar rezultātu. Karma, vai vienkaŗši pozitīva audzināšana/līdzšinējā dzīves pieredze, kas ļauj paļauties uz apkārtējiem, nepateikšu. Ja spēj plunčāties pa straumi pakāpeniski smagākus un smagākus gružus ap kājām nesavācot - gratz for you.
Un tā kā 'kā būt laimīgam' nav padomi, kas adresēti laimīgajiem - padoms joprojām ir spēkā tiem, kam tas der.

Padomāju par šito vēlāk mazliet vairāk.. Bija tāds sauklītis kaut kad 'Choose again'. Tas+šis+šis tas tā smuki saslēdzas kopā.
Pasīvi peldot ļoti daudz dienišķās izvēles iznāk izdarīt tā, kā pēc kaut kādiem iepriekšzināmiem priekšrakstiem šķiet pareizāk. Un ne tikai dienišķās, arī dzīvi globāli ietekmējošās patiesībā. Un tad sēdēt, pārdzīvot, ka kaut kas dzīvē pavisam un galīgi negrib sanākt - neieraugot, ka tieši tā cenšanās lai sanāktu arī padara nelaimīgu, jo liek upurēt aizvien vairāk un vairāk no tām lietām, kas nav vērtīgas average joe (tāpēc viņš arī average), bet vērtīgas tieši pašam.

Choose again bija aicinājums pārskatīt savas izvēles.
Sure, pārāk radikāls, lai tiešām būtu ikdienā piemērojams - bet tomēr - apzinoties, ka kaut kādu izvēli izdari arī tad, kad vienkārši aizej šobrīd mazākās pretestības ceļu, vari arī uzņemties atbildību par to, kas no tā ceļa ir tālāk sanācis. Un padomāšanas pēc - mazliet labāk saprast, kāpēc īsti dari to, ko dari, un ko īsti ar to gribēji panākt.

Tāda tā aktīvā pozicija sanāk. Ne tieši cīnīšanās pret straumi, bet vienkārši apzināšanās kāpēc (ne)cīnīties.

Es uzrakstīju garu penteri, bet izdzēsu, jo principā tas, par ko Tu runā, reducējas uz "sevis aktualizēšanu" un "pašrealizāciju", tikai nosaukts mazliet citādāk.

Taču es joprojām nedomāju, ka tas ir nesaraujami saistīts ar "aktīvu lomu savā dzīvē" utml. (ja atskaita to, ka pie "aktīvās lomas" paliek mazāk laika pārdomām un pašrefleksijai), vai arī mēs dažādi saprotam šo te "aktīvo lomu" (kas arī nebūtu nekāds brīnums).

Galu galā, viss ir atkarīgs no perspektīvas. Ieņemot pareizo perspektīvu, jebkurš no mums varētu mierīgi "peldēt pa straumi" un justies laimīgs no tā, ka nav piedzimis kaut kur pie Sahāras, piemēram.

1. Man šķiet, ka ne visiem cilvēkiem vajaga būt rebeļiem, kas tā vietā, lai rāmi slīdētu pa straumi, sitās klintājā. Prroti ir cilvēki, kuriem to nekad nevajadzētu darīt.

2. Man gan arī šķiet, ka cilvēkiem vajadzētu būt viedoklim par pasauli, kas ir apkārt, un mugurkaulam stāvēt par savu viedokli (tai pašā laikā apzinoties, ka parasti privilēģija zināt visu saistošo informāciju ir liegta).

3. Man šķiet, ka 2. ir gana laba aproksimācija kontrolei pār savu dzīvi. Proti viss, kas būtu jādara, ir act upon what you believe, knowing that more often than it would be preferable, what you believe is just plain wrong. Humble and strong-willed.

"Choose again'