Nav atkarīgs no tā, ko esi paveicis, bet no tā, ka esi paveiktajā ņēmis aktīvu lomu. Ja atmetam alķīmiju, tad vabrūt vienkārši tāpēc, ka ieņemot aktīvu lomu smadzenei brīvās jaudas nepaliek ar ko visas nomācošās lietas pamanīt.

Vai arī par to delayed gratification vēl var runāt.

Sauklis, ja kas, ir kopīgs ar pozitīvo dzīvi un tv shopiem - un pie tam nevis tieši, bet kā reiz caur BS pagriezienu, kas postulē nekā neesamību ārpus gribasspēka.

es no savas perspektīvas aktīvi apšaubu aktīvās lomas nozīmi :) jo vienmēr mani kaut kur straume ir aiznesusi, un man tur ir bijis jautri un interesanti. ironically enough, no malas tas viss izskatās pavisam smalki.

es izdomāju, kā atdot tev graveyard book - kad mēs atvērsim mājas svētību, tu būsi spiesta pie mums vismaz vienreiz iegriezties :)

That's definitely an option :). A lūk tālāk tad padot, tad jau lai atsevišķi ar mani individuāli runā. Ezītis vispirms grāmatā jāiezīmogo un tā :).

Bet par aktīvo lomu... Jā, esmu pamanījusi, ka ir cilvēki, kas paļaujas, ka viss būs labi, un vairumā gadījumu izskatās ir visai apmierināti ar rezultātu. Karma, vai vienkaŗši pozitīva audzināšana/līdzšinējā dzīves pieredze, kas ļauj paļauties uz apkārtējiem, nepateikšu. Ja spēj plunčāties pa straumi pakāpeniski smagākus un smagākus gružus ap kājām nesavācot - gratz for you.
Un tā kā 'kā būt laimīgam' nav padomi, kas adresēti laimīgajiem - padoms joprojām ir spēkā tiem, kam tas der.