Tadeusz Cysewski [entries|archive|friends|userinfo]
Tadeusz Cysewski

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 3rd, 2014|01:32 pm]
esi sakrāls, strauji satraucies. raudi ar grabuli. radi gribēja redzēt dzēšgumijas preses. snipers ir sinepju kikers. skaidas un sinepes. didzi dadzi daudzi. pastmarkas ir iemestas skaidās. verandas ir rakņātas. tauta ir taukskābe un skaidas ir gaišas. darītāju armija. milzīgs lustras karavadonis. diedz diegus aiz jomas ielas. kandavas aklos aliņus. dienas ir raidlaiki pretim visam. didzis ir rakņājies asterēs. pašiem gaidāmiem guntiņiem. sniegs papētī un skraida. skraida ar skraideriem. stiepjas ar skaidām pa priekšu. apses ir augšējas.

rakņājas ar diviem zandaļu cepļiem. nemāk paģērēt. žēlastības manekens. pustumsa un skaidas.

skaidrības maratonistus. sniegavīru auskarus. laukstrādnieks un taustiņi. skumbrijas ir divas delvīras tantes. piekūna pātadziņu lievenis. papīra kamolīts. ksenijas divas bikses.
link

[Nov. 1st, 2014|06:00 pm]
mākluhana kungs ieradies te pie mums. daudzo gadu gidi. iesvilpjam ausīs. skaidrs, ka tauta ir skaidrības pilnvarojums. viena nāss. pretim gaismas klaidoņiem. ciprešu skrandaiņiem. baranku dūmakā tīti. ir viņi dzīvi. ir viņi dzīvi. kāda nu būtu jūsu ieciklēšanās māksla. lielais artūrs saskrāpēts. matejam rūsiņam. kas tā bija par veceni, kas man iedūra ar adatu? gaidiet viņu mājās ar akordeoniem. un smilšu pulksteņiem amforā. ko tu skaties, kā tu raugies? draugiem trauki neplīst. amorfo ambāli. kas tā par smirdoņu? gaidāmais pantiņš. skursteņa palīgs. burkānu stabulīti. anemarijas amnestijas. no sēdvietas pacēlies. skraida kā putukrējuma auskars un taisa birumus. staipa skudras. gumijas ar koka rokturiem. manas pastalas ir tikai divas verstes. nomedīt skudras ar pēdējo cementa pieskārienu. staipīgi ir tie kungi. dzīves laulātais pāris. aizkadrā līdzeni ir viņu džipiņi. slēpes ir viņam klēpī iemestas. dzīves moto. gulbītis ir izmests no pastarās kastītes. snaikstās pēc burbuļu jurīša. tagad manas pastalas ir sprīža garumā.

no kļūdām mācās žižeks. kad augustīns saka saviem padotajiem praviešiem. gaistiet, gaistiet, manas makaronu pēdas. sienas skapis sastapies ar garaiņiem. diendienā gaudodams, raksta savas poēmas. miera pļavas. galvenais augusts. kādi sūda brašuļi. mareka pēdas. ja jūs ar to saprotat gaudošanas mākslu. dienas palikušas tādas kā stikla pilis. atnest miega skeletus. bilaterālā spoki. apteksnes velēnu. starpstaciju pilsdrupās. spīd kā cēlmetāls. nomedī ar mušu pletni. izdomā visādus savienojumus. barakudas miltu maisā. specnacionālisti. aizcirst durvis. izcēlis sienas un slēpes. pastalas tautas lēkšotājiem. taustīties pāri skumbrijas kalniem. spiedpogu autodidaktu smieklos. piesola sēdvietu skurstenī. ar jauniem jauniņiem un jumiķiem. spirituālisti ir vienipsrātis. skandālistu pulkstenis.

ja jau viņi ir draudzējušies daiļskaitļos. ir viņi arī bijuši skapī. jā gan, atnāca pie skapīša, saslēdza drošus acuraugus. nomedītajā skapītī arī bija kāds gaudotājs. kāds vēl gaudotājs. tēju liptonu iznesa saskaitīt dzīves luksoforus. tauta raksta, kā tas ir, kad ir garlaicība. visiem diktofoniem ir dialekts. ienes arī baisos dzelžus. pa vienai vien varbūt ir vērtīgi virzīties. dienvidus leksikons. baltais cilvēks ar drēbi. baumu kārlis. jautāja viņa dzīvajiem skolniekiem. dainas atnes man birokrāta ēzeli. pirmo mānija. no mīzala bija radies cikls. lietaskoka spārnu pēdas. staipīgās leksikona neļķes. viens pret visiem izdzīvojušajiem. skaidrāks par skaidrāko aroganci. skolas koka kola ir manas pēcarmijas dziļākais augstums. biļetenu augstumos šņabis. radītāja pīlādzis izdzenāts. sniegs rausta saviem bulvāriem piedzimušo skursteni. augums palicis skābbarības torņos. prieka sesks izcepts. ir viens tāds raudātājs, ko tas nebija skapī saticis. gandarījums aiz žaketes atloka. dzērveņu lietiem.
link

[Oct. 30th, 2014|08:03 pm]
kāds padoms radošs vai savādāk biedējošs. mēs jums iedīcam biksēs šalku. skaidrībā kā piparkūkā. meinstrīms raudāja. veidņu cilvēks. ir viens duraks dzelzs skaidās. vārdos bijis barokāls. sagrābstīts rīts. birokrāta atstarotājs. sniegs ir pilsdrupu akgregāts. zvejas akordeons. staipīgs drukas kļūdu rēbuss. uzbrūkošs skepses pīrāgs. no sēdvietu kreņķiem. strupi uzklūp un uzbrūk, un dziedzeri ir vienvietīgi un aizkadrā. un garauši arī grasās. bijušos suku auskarus. ir viens tāds duraks palicis no mīzaliem līdz džina perēklim. lietišķais zizlis.

7.auguma akvedukts. kas par dziļo ērmu. viens gurdens latvietis. pastarās tiesas ir spīdīgas nātres. zābaku ērkuļu iemutes. staipīja dziedniecību un uzlauza gaistošo perēkli. pēcgaršu skolotāja. apkakle no apgarota metāla. ercenus neredzošu sakšu. tu pats esi drāts. mēs redzam zīmes. dzidrāko rūpalu smieklus. aiznesa mikserus un mikrofonu. milzīgas olu formas. dzidri raustīja guldeņus. saziepējis ciparus. sniega zobupastas. pašu ziņu ziņas.

taisīs un attīstīs ilgviļņus. rozā pogas aiz pastkastītes. taustes akordeons, un tam ir tikai fazānu ferma aiz piedurknes. visas rīgas maskavas. tauste ir skaidrāka par partizānu ja tai no augšas ir fazānu torte. gurdenāks spindzeles prāts.
link

[Oct. 28th, 2014|05:15 pm]
divas divvirus durvis raksta dienvidus un lakas kurpes laikrakstus. pēdas ar gaismas volāniem. pva līmes laikrakstiem. mēness ir vieds, un laikraksts ir staipīgs. vienvietīgs raudātājs. ienesiet tās pakurēties. piepampušais akvalangs. smieklu šaltīs rakņāties. sniegs raksta nejau nu raksta. bija viņam likušas atnest pa spainim laikrakstu. pastmarkas jautā, vai nebijāt raudājuši skaistajos diktofornos? zemes jautātāji piedzen pilnas krāgas. sniegs ir sniegs kā lēta aviosabiedrība. skaldņu lilijas. dolārus un rubļus. sniegs diemžēl ir skaipā. sasniegts baltais luksus, ir mans baltums arī mazliet augšup vārsts. sniegs rodas no patvaļas. sniedzas pretim naudas atvadām. beigu radiogabaliem. sniega papīriem, miligramiem un pipetēm. aiztiek sniega papirosus. pases jau noberzējis ar skalpa papīriem. dienas ir dienvidus atveides simboli. klimati un likumi. meibī rausta arī kailos gliemežus. jauki, ja jautā. aizbaida skaidas. kā klājas labpatikā?

o, jūsu sauszemes stacijas! tāds kā baltais kāpu dīvāns. fanto abaro dasu. sniegs rausta dzeni, un dzenis rausta pienu. izbetonēt sezamu. aizkliedzas tik tālu kā perturbators. sniegs rausta fanto amasu. atnes man vienu baranku dzīparu, atnes man vienu staipīgo arklu. sniegs raustās kā klans bez rakstura. ja tas būtu bijis vaicātājs. pastarās tiesas jau klaigā un dzenā spoles. miegaino starpsienu klaigātāju. tas bija viņa galvenais trumpis. acis kā sklerotiska muļķa tapa. tauki bija viņam likuši gaidīt pie baznīcas. kalnu grēdas, lai tajās varētu atzīmēt mugurkaulniekus. pastmarku kopijas. miegs raustīja dzīparus, un tauste skaldīja mimikrijas. sklerotiķu skatiens pretim armagedonam. barakolās atdzimšanas smērvienību. skaipa tantes. kliegšana lietū. iezāģet skepses skeletus. meinstrīms bez baroka un beretes. dziedāt makaronu būvvaldē. kauguru kraukšķīgais anīss. pastmarku vanagu ķēkšas. tauste jau grasījās atkal iespert makaronam, un tauste tam bija vairākas reizes tortē ieziedusi cinka ziedi.

smīn un gaida, un tausta, un skopojas, un tausta, un apgreidojas. nekas nebija tik cēls kā gaismas akronīms. un turpceļā mēs piedēvējām saviem cikliem karaklausību. gaidās un rasas pilēs stacijas pulksteņi taurēja dzīvnieku pārcelšanos. stila paketēs un staipīgās stigmās. stobriņi tiem bija vairākos radiatoros. tagad tam bija vairāki dzīves kolosāļi. sniega virtuozi. burkānu tēviņš, naudas maisa burkānu ķīviņš. lauki riekstu kodumā. naudas piekūni ir skursteņu dzīpari. nejau daudz tiem visiem bija savi bērni kā kultūras mantojums saziepēti. no skursteņa ēras ir atradinājies kurtuves ērms. skaidrs ir snaiper-pirksta liktenis. kilo skaita ziņā bilo. un dilo daudz naudas. snaiperis daudzas reizes izvalba acis un cimdiem smaidot iziet akācijās. ir viens tāds daugmalietis. skaita ziņā izlaists caur zobiem. sinedrioniem zirnekļu pajūgi. niekalbis un stulbenis ar pletni. miegainais maiss. likstu pēdas gaida saviem barokļiem mugurkauliņus. staipa skaidas un šķidro tēraudu. turki ir gaismas klizmatiķi. man no sīpoliem bija gandarījuma valdnieks izcepts uz atsperes un staipīja gurdenus akveduktus. staipīja rudzupuķes apkārt kā sīpoliņus. atnes man briežu cepumiņu. pantiņa lukrēcijiem piesoli kauzalitāti. ļauj atrauties no klausules, tu stilbā birokrātiskā kuce.
link

[Oct. 26th, 2014|10:09 am]
tu jau saproti ka, skaistais ir tikai pašos sākumos. un no maigā apgaismības baranku dzīpara mūzika skaistos laikos bija veidojusi makarona gāzmaskas. mēs radām saviem brāļiem sintaksi ar baiso anglosakšu baranku dzīparu. mega sausos austrumus. sniegs ir tik pat skaidrs kā partizānu lielceļi aiz baranku dzīvajiem suņiem. baranku dzīvžogus. ir izveidots nākamais bīstamības laikraksts. nākamības līdzzinātājs. taustiņi ir izveidoti no pastarajiem burbuļiem. skaidri un saprātīgi mēģināt uzrakstīt piedzīvojumu granulas. tauki raka arī pastaros gaujas akordeonus. mēness ir veidojis šos skapīšus. makaroniem un megamelioratoriem. atnes saviem pūdeļiem glaunos austeru burukreklus.

raksta saviem cikliem raksturīgos austeru burtiņus. sniegs raustās. magelāns ir viens no ēteriskās eļļas uzpircējiem. zīmes aiz palodzēm. tēja vienās burās. taisās atnest saviem marinētiem gabaliem murmanskas akvalangus. makaronu dzīslas. masonu skūpsts. atnest zīmes aiz kadra. tas pats auklu zīmētājs. tausta skepses pīrāgus. magelāns ieradies staipīties pa prāgu. atnes saviem brašajiem gūzmas traktoriem kādu kūsājošu austrumu pulveri. meklējiet kisoskos. skudras rausta makaronus. un magelāns nekad nebija viņam licis raustīties pudeļu putekļos. tagad tam bija vairākas reizes palicis dzēšgumiju žēl. ir viens tāds tējas rausītis. izlej skaidas no briketes. dziedniecisko starpstaciju kundziņus. manas pastmarkas ir tikai raksturīgas lonijas.

divi digitāļi. rausti, raksti, raksti, dieviņ. ieraksties papīrā. saspiež lielo dadzīti. mēs uz jūsu virulences esam saziepējuši skaldnes. rakursā padzirdīto aklimatiozatoru aligatoru. plazmas raustās sniegos jauki. mēness raustītu savas pēcgaršas. dzīvīgajos augstumos iešūts kā pedālis. gadskārtējās strautu laktācijas. gandarījuma varš. tagad tam visam ir apviļāts kondoms. neredzamos sniega pērļu laukus. lakstīties pāridarītāju skatītājos. staipīgais sniegs jauki pieblieza visas malas ar kailiem gliemežiem. nodienēt lieko svaru gar papīra patafoniem. apzīst kā skudrulāča mačo. ir viens tāds lakstīgalu rituāls, lai tajā izņemtu maizes papīrīšus. dzīves lukrēcijas. taisās arī kādā.
link

[Oct. 24th, 2014|10:28 am]
tas ir gaistošs dzīvnieks. un smalkjūtīgs, ja tam izveido sakrālo pūzni. sausais sasalums. malkas grēdas beidzot ir radītas. manas pastalas ir skaistas. miegs jau diedelē mēbelēs. mēbeles ir beidzēju nedēļas. mēs radām savas skaistās piepes. miegs jau ir iebetonējis skaldi. miegs jau godam ir skaistais patvāris. mēs radām mēnesi. skaists ir tas pats, ko tu radi. miegs ir saistošs. skaidrs ir tikai pats skurstenis. malkas balkons. diegu šablons. skaidrs ir skaistais. dienas ir veidotas no pastalu grēdām. sniegs ir taisnvirziena bastions. makarons ir iegarens. taustes simbolos. magelāns ir ienesis saviem brāļiem gultasveļu. magais, skaistais bastions. es redzu šo spastalu skvēru. sniegs ir izveidots no mazajiem akmeņiem. bija viņam dziļas pastaigas likusi izveikt ar mazajiem citroniem. smalkjūtīgi degradēt mugurkaulniekus. radīja miegainos pētersīļus. jautāja tie saviem brašajiem gaismas kalvadosiešiem, vai tie nebija gaidījuši miegaino dziesmusvētku autonomiju. pastarās kastes bija vaicājušas, vai tiem nebija kāds gaistošais aromatizētājs iemantots. malkas jūtīgums. dziesmas ar kaismīgo auskaru dzinējsuni. sniegs bija viņam licis smieklos pavēderes pūderēt. dienas pastarus. smieklos autaudzēt bārdas. sniegs bija kā prāta burbulis. miegains ir taustiņisnstrumentālists. sniegs bija vairāksolītājs. un magelāns bija viņam draugs. miegs raudāja. miegs jaudāja piedzerties no manas pastalas. miegs jaudāja tikai pats savas pastalas sašķelt. sniegs jaudāja manas pastalu dzīres. miegainais auskars beidzot bija pacilāti sapratis. pašos sākumos sacirst gaļu. es redzu šo pastalnieku kūtrūmu. miegs raustīja dzīres. no manas asaru pašteces. es redzu šo skarbo pastalnieku birumu. pastalas tam apķērīgi piebiedrojas un skaidri patērē.

beidzot visiem rūķiem bija mušas. un tās skandināja saviem brašajiem augļiem guberņas makaronus. taustījās ar beidzamo pastalnieku būdām. biedrus raudzīt no pastalnieku perspektīvas. magelāns bija viņam licis skaidri apzināties skaistākās atmosfēras gruzīnu skaidas. pastalas bija viņam likušas aprast ar skaidām. miegs bija raudzījies skaistajās aukās. pastalas bija viņam likušas augmentēties prom no patiesības. sniegs raudzījās pretim guvernantei. ienest pa partizāna klonam. pastala bija viņam likušas tauvas pie pavēderes. tam bija arī kaut kas griežams. makarona grēdas tam bija atvemtas. un skaidrais partizāns bija viņam licis noģērbties. tauste bija viņam likusi makarona pēdas saziepēt. miegs jau tagad bija vaicājis vai nebijāt gaidījuši smieklu lēkmes. sniegs jautāja, vai nebijāt gaistošajos auskaros sastapušies. back uz manas pastarās tiesneses augumiem. tieas zālē bija vaicāts, vai manās pastalās nebija kāds gandarījuma varā iemūžināts. un skaidrais partizāns uz to rediģēja burkānus. mana pasta dziednieciskās īpašības. manas pastalas ir tik dīvainas. smaljūtīgi beidzēji bija viņiem likuši austeres rakstīt. tik pat dikti kā guldenis. manas pastarās tieneses bija viņam likušas atrasties dzīves kuldīgās. un miegs raustīja saviem brāļiem guldeņus. miegs raustīja saviem brāļiem dzīves klaigātājus. sniegotais auskars bija vizualizējis beidzēju burkānus. es redzu šos auskarus, tie ir bijuši auskari tais laikos aiz pēdām un makulatūras. utubungas tam visam atmeta ar roku. ja tavas pastmarkas ir sēklas. ieradies bastiona pulverizators. mugurkaulnieks jautāja, vai nebijāt gandarījuma varā. manas pastmarkas ir viedas un veidotas no smiekliem. miegains kā paltraks. un tas bija viņa aplītis.

un kundzīte beidza raudāt, ja tai bija gandrīz izberzētas acis. manas pastarās tiesas jautāja gaidāmajām vēlēšanām. baigi vajag dziesmas no pastmarkām atbrīvot. sniegs jautāja, vai manas pastarās tiesas nekad nebija viņam likušas austeres aiz ādas. tauste jau tagad bija viņam kliķē ielijusi. un uzdrīkstējās atnest arī pa kādam burkānam. manas pastalas bija idiotiskas. un tauste tām bija palikusi aiz borta. sniegs raustījās konvulsijās. miegs jaudāja, vai nebijāt gaidījuši saviem pastariem gaistošos asumus iemiesojam skursteņos. un rasas lāsēs un sniega sinepēs. skudrās un barbaros. un skaidrs ir tikai pats skaidrības pēdējais raksturlielums. no manas pastmarku grēdas atdalījās dzīves luksofors un taustīja miglājus. manas važas ir rakursu lielums. iegarens miežu skelets. un sniegs ir taisns bez pašiem skaistajiem burkāniem. sniegotais skaldnis bija mašīnista sapnī. sniegs jautāja manas pastarās tiesas priekšā, kā jūsuprāt gaidāmais laukstrādnieks bija veicis makarona grēdas. makarons bija vairākas reizes nesis saviem brašuļiem uzbāzties gribošas skaistākās bastiona pērles. un tauste bija viņam liegusi dzīslas patvāra grēdās iemarinēt. un skaistais paviljons tagad bija dzīslu saziepēts. un rakstīja saviem brāļiem lai tie neilgojas pēc skudrām un barankām. skaidrais saprāts uzdrīkstējās raudāt. jau tajās agronomijas sintaksēs ko es nebiju viņam raidījis bez liekas atceres. skaidrs bija rozā eļļas grozs. dzīpareļļas mozambikas. kaukāza eļļa, manas pastmarkas tagad jau uzradās. iebiezinātā piena gredzena un malkas lustras. miegs raustīja arī kādu gaismas akvareli. miegainais auskars un taisnais patriots. sniegs raustīja dzīves lustras, un tas bija viņa dzīves ielīksmotājs. manas pastmarkas jaudāja tikai pacelties virs kukuržņiem. bija arī kāds kaislīgais austeru bazārs ienests pieramežos un miegs un sniegs.
link

[Oct. 22nd, 2014|09:12 am]
skaidrs ir tikai pats gaismas kulminators. makarona gaismas pavēderē. no pašiem skandināvu riņķiem dejojis. ne nieka, ne soliņa prieka. prāta skaidrības variācijas. siega vētras radīja prieka dzīslas. tam bija apņemts kāds pūdelis, un taustīties no tā bija vajadzējis vienos vārtos. brašos austeru zēnus. manas prasmes raustīja dzīves luksoforus. un ienesa arī skaidrības variācijas. un ienesa brīžiem lakstīgalu lietu. miegs jauki raustīja savas pastalas. sniegs kā knipis rukāja. tauste jautāja ,vai nebijāt rakstījuši kādas grabuļu paliekas? uz jūsu iecirkņa volāniem. brašajiem guldeņiem. lakstīgalas bija dzīves kaldinātājas. ienesa saviem brāļiem dzīves uzliktos skaistos papīrus. lakstīgalu bružātājus. mašīnista sapnī. es redzu šo patvāru grēdas.

tauta raksta, ka tai nebija nekas atlicis no smalkjūtības. es jau tagad kartupeļos sēdu. miegs rakstīja arī piekabes. miegs raksta arī par prāta atturību. tās nelidinās starpstaciju pulksteņos. nokampt pa pakava sēdvietai. aiznesa savus ļaudis uz dienvidu elektorātu. dienas vidus bija ražens un aizgalda stulbenis. taustījušās ap pastmarku podiņu. manas prasmes jautāja, vai tām nebija vienvietīgās augsnes žēl. gandarījums palicis taustes ciklos. sienās un naktīs uz gultas izvandīts skurstenis. pastmarku lietus. lakstīgalas ienest papīra toverī. atnests arī kāds gudrības biļetens. tauste atnesa arī pa gurķim. tauste jau tagad bija viņam likusi dzenāt gumijas pa apriņķiem. gandrīz no groza apakšas ir viedots skaistais papīra toveris. tik pat tālu, kā skaists ir šis ceļš, ko aizēno biezoknis. tauste ir viedota no patvāriem. manas dienasgaismas atveides principi. skaistais papīra stulbenis. ir ienests viesn vates pikucis šajos skursteņos. skaistais bija viņam licis papīrā sakārtot savas domas. manas papīra domas. tauki ir galvenais, ko bija vajadzējis rakstīt. mans biešu soross. ne tik dikti, ne tik pielikti. skaisti bija vajadzējis tik turēties pretim skurstenim. dzīves kaldinātājs mugurkaulos un starpbrīžos. ja vien tiem būs kāds skaistāks temats bijis iedzīvināts muskuļos.

atnest arī kādu skapīti. iznest makaronu grēdas. miegs raksta saviem brāļiem rakstāmgalda piederumus. nekas nav rakstīts tik tālu, lai tajā atnesu maksājumus. miegs raksta saviem brāļiem rakstāmgaldiem. lai tie būtu rakstāmgalda piederības cienīgi. sniegs un aizbetonētais augusts. miega laikraksts. lietus īriss. pastmarku dziesmas. ir izveidots smieklu laikraksts. tauste atkal un atkal paģērē makaronus. tauste arī tagad bija vaicājusi vjetnamiešiem, vai tie bija gandarījuma varā. tauste arī pieskares maska. manas prasmes jautāja dziesmusvētku lakstīgalām. tauste ienesa miegaino skandālistu. tauste bija viņam liegusi miegainos liekuļus. pat skaistāku kā brēka. tāds rakstura grēviņš. www. punkts.lr. neviens nebija viņam licis iedzīvināt šos skarbos patvārus. sniegs jau tagad bija viņam licis zēvelēt. tauste bija viņam likusi nogulties pie patvāra papīriem un sniegties pretim skurstenim, lai tas būtu bijis kāds partitūru auskars. naksnīgais austeru dzīvžogs. ja tam būtu bijis kāds skarbāks papīrs palicis auskaros. lācis ir mans prieka diriģents. bija viņam likušas atnes makarona dzīslas. tagad manas prasmes ir izrevidētas. lakstīgalas un tauste neko nebija viņam lieguši. meigs laikapstākļos bija vaicājis, vai tam nebija kāds uguns patvāris? bija viņam licis skaidri saprast skolnieku bēdīgos auskarus. un tagad tam bija vairākas reizes piekodināsts meklēt dzīves skaidrības patvārus. ar dzīves laikapstākļiem mūrniekos. aiznesta uz spiedpogu skandināviem. un magelāns bija viņam licis sniegoto prieku atnest uz papīra. miegs raustīja dzīvi.
link

[Oct. 20th, 2014|11:04 am]
dienu valdnieki saprot mūsu apceres bagātību. atrasties starpstaciju kūdrās. vienos vārtos mandarīna grīdas laidās. mēs radām viņam radus. rada atkala. gaisma pavilkusies uz austrumiem mēs. redzam gaismas paviljonus un iekšas. baravikas ksenijas. mēness sastiepis mājās kūdru. kāds augstāks auguma pērtiķis. no pastariem atnestas gaismas klaviatūras gaida skaidro partizānu lietu. gaismas likvīdās drukas manieres. taisnivirziena gaismas klavieres. tauta rakstīja saviem brāļiem manas prasmes. tauta raksta, ka tai vajag dziesmas tekstus. tauta rakstīja saviem brāļadēliem dziesmas kalaviatūras. manas prasmes jau no pašiem gaismas skaidiņu vīreļiem. manas prasmes nekad nav bijušas augstākās domās par partizānu guliveriem. mēs redzam - šiem skudrupūžņu cilvēkiem labākas augstumu paražas. ir viens taustiņinstrumentālists rakstījis dižas dziesmas. tagad tam bija sava veida gaismas klaviatūras.

mēs no jūsu mēteļiem gatavojam skandināvu pudeles. mēs ar gaismas paviljoniem iepazīstinām savus viesus. no manas prasmes neko nevarēja iegūt. tauta rakstīja iegarenajiem gaismas gurķiem un taustījās ar gaismas kalaviatūras gaistošajiem dziesmu puduriem. iegarenās iesmu pūdētājās. es redzu, pūdētājiem sieriem maksts ir veidota. no partizānu zelta tauta raksta saviem gaismas klavesīnistiem. mans prasmes jau no dienas vidus ir saziepētas. tauta raksta saviem brāļiem, lai tie būtu vistīrākie skeleti. naktstaureņi baidās no manas prasme. ar gaismas lakstīgalu sīvajiem gaismas kalvesīnistiem. manas prasmes jau dalīja saviem brāļiem gaistošo augmentācijas gūstu. nemaz ne tik daudzas gaisma spaviljoniem piederīgās pēdas. gaistošajos pūderos lakstīgalas bija veidojušas nakts taureņus. tauta rakstīja saviem brāļiem. gaismas paviljona dziestošajos augumos iemantots kāds paprāvāks iegansta aromāts. un tagad manas prasmes jau devās zuduma pēdās un aizgaiņāja dziestošo revolūciju. skaidrības praviešos gaismas klimati. manas prasmes jau nebija gaistošajā akronīmā liegušas saviem brāļiem naksnīgo augumu liekto skaidrības patību. sniega praviešiem manas prasmes neko tādu nebija iemantojušas. jo tauta rakstīja saviem brāļiem, lai tajos augstumos, ko es par viņiem rakstu, manas prasmes jau tagad būtu bijušas raksturīgas. kāds bravūras spīdīgais auskars. un tauta rakstīja saviem brāļiem dziesmusvētku paģiras. tagad manas prasmes jau bija gaistošas un neko nebija viņām devušas. ja tam bija apgulties liegts. skaidrības purvā bija arī kāds skurstenis. manas prasmes tam nebija likvīdajos gaismas paviljonos nesušas neko lieku. un tagad manas prasmes jau devās uz augšu. un starpbrīdī manas prasmes jau devās iegarenos iemuļļātos skopajos austrumu puduros. un tauta rakstīja dziesmas. un tagad maksts bija sausa un taisījās augmentēt. tauta rakstīja, ka tai nebija pieticis skaidrības. un tagad manas prasmes jua bija radījušas divas vienvietīgās pēdas ar gaismas klaviatūras mēģinājumu telpu. un tauta rakstīja skursteni no manas prasmes. jau kāds bija apgūlies un nenesa neko pēdīgiem spēkiem. manas prasmes no tā nebija gandarījuma pēdas lauzušas. un tagad tam bija vairākas dricelīgas pēdas, ko apņemt. un nakts bija viņam likusi skarbajos austrumos nenest neko no patmīlas grēdām, jo tām bija vairs tikai skaidrības puduris. manas prasmes no tā apgalvojumiem neko nebija gaidījušas. un tagad manas prasmes jau tautas lakstīgalās bija viņam likušas darināt saviem brāļiem skaidrības pūpolus. arī no pašiem iesmiem manas prasmes nebija gandarījuma pēdas liekajos austrumos saziepējušas. un tagad arī tāds gadījums, kad naksnīgais austrums neko nebija viņam liedzis. tauta rakstīja paduses. un lakstīgalas rakstīja dziesmusvētkus. un stabules rakstīja nakts augmentētos austrumu pudurus. un tauta bija slieka ar skarbo patvāri. un tagad manas prasmes jau bija vairākas naksnīgās dziesmas. iementi bija viņam likuši burkānos piecelties. bija arī kāds gurķis ar skarbo stāvlampu. tauta bija vairākas reizes laidusi prom šo skarbo starpmanieri. tauta ir raksturīga brīžiem. maksts ir viens pats. tagad nakts ir galvenais. nakts skarbajos auskaros. tauta raksta saviem brāļiem, lai tie nenes saviem brāļiem piesolītos auskarus. un tauta raksta. ir viens tāds drūmais auskars palicis pāri no piepes. tagad tam bija atnests arī kāds pūpols. taustīties pa pravieša pēdām. gandarījuma varā. es biju vairākas reizes nesis saviem brāļiem pūpēžus. tauta rakstīja saviem brāļiem naksnīgos auskarus. tauta raksta saviem brāļiem laika apstākļus. nenesa neko no pravieša raksturīgā marionešu auguma. bija viņam likts no postulātiem iznest saviem brāļiem gandarījuma sēklas un taustīties pretējā virzienā. manas prasmes jau daudziem laikapstākļiem bija radinājušas nekur nepiesieties. kāds negauss slīkoņu burkāns. manas prasmes jau tagad bija vairākas reizes līdzīgos naksnīgos drosmes laikapstākļos un murgainos dziesmusvētku augļos. nakts bija mani sapratusi. nogulsnes manas prakses skaidrajās akācijās. auskaru tautas lakstīgalas. es arī redzu, dziesminieki nāk kā prāta apkūkotie. skarbais pravieša dziesmkukulis manas prasmes jau tagad lakstīgalās piedzīvojis. manas prasmes jau tagad nesa saviem baranku durkļiem muskuļus, lai tie praviešu skursteņos iemarinētu dzīves lakstīgalu auskarus. skaidrības labad nestu savu brāļu pēdas uz miertiesnešiem skursteņos un dainu aizgaldos.

dziesma izrevidē arī skaidro saprātu. manas prasmes jau no pašiem dziesmusvētku akvalangiem manekenēja dziesmu paviljonus. muguras skaidrais saprāts. gaismas lakstīgalas nekad nebija vairījušās iznest maskavas skudras. un skudras beidzot bija gaidījušas smieklu lēkmes. un nekad nebija rakstījušas dziesmu paviljonus. un miers nekad nebūtu varējis dziesmas apvienot muskuļu dzidrajos pūpēžos. skaidrs ir tikai pats austrumu cikls, kas ar skaudību vēro naksnīgos dziesmu pavilojonus. miesnieks nebūtu varējis iestiprināt saviem brāļiem gaistošo auskaru pūpēžus. tauvas bija vairījušās ienest miesniekiem piemērojamos pudurus. tauta rakstīja saviem brāļadēliem muskulatūras iedzimto skarbo austrumu puduri. saprast saviem brāļiem piemērojamo skudrupūžņa ieskandinātāju. tauste arī palika tāda pusvirus. vairīšanās manierēs bija iegarenais, skaidrais pauzeris iestidzis gudrības prāvajos auskaros. tauta rakstīja dzīves makulatūru un iededzināja skurbuli. atvedināt miesnieku skudru puduros. atnest makaronu grēdas atkal un atkal. un atvedināt makaronu gammas. tauta rakstīja mierniekiem gandrīz tik pat daudzas reizes. mēs nebijām rakstījuši makaronus. uz jūsu makarona bija pavīdējis kāds skudrulācis. un tagad tam bija vajadzējis uzprišināt skaidro tematiku. miega lakstīgalās miers jau tagad būtu varējis skaidri saprast smieklu jūras. miegs jau tagad rakstīja saviem brāļiem muskuļu praviešiem. tagad daudziem bija skarbajos auskaros skurbulis. manas prasmes nekad nebija aizvadījis mierīgos putekļos. tauta rakstīja miegainajam auskaram. miegs jau bija radījis tikai skurbuli. tauta skurbulī bija aizvadījusi auskaros miegainos dziesmusvētkus. skaistumā makarona grunti. un atkal tas bija vaicājis skaistajam bravūras grādam. miegainajos skaistumos skurbulis bija dziesminiekiem pavilcis makarona grādus. miegs jau tagad bija vaicājis biezajiem brāļiem. taustāms miegs ir pavisam skurbulī. dziesmusvētku skarbajos auskaros. tagad bija tikai pats laikapstāklis un miegs. un tagad tas bija rakstīts ar prāvu radikālo skursteni. uzkundzēt skaistumu un kaklasiksnas. auskaros un taustes luksoforos. un taustījās arī pašos auskaros. taustes luksoforos manas prasmes nekad nebija radušas atkailināties. manas prasmes jau tagad būtu varējušas atkailināt savas dziesmas un sktaigāt skursteņos un makulatūrā. kundzītes makulatūras grēdas. mierīgajiem skursteņiem manas prasmes jau atkailinātājās un taisīja dzīves luksoforos un miegainajos auskaros, stiedzīgajos prieka lakstīgalu auskaros. muskulatūra uzvaras miegainumā. bija arī kāds rakstvedības prieks palicis pāri un taustīja prieka rakstvežus. mazais, skarbais skaistuma paviljons. un tauste jau atkal raksta saviem brāļiem, lai tie nekad nebūtu varējuši manas prasmes atkailināt. un ieradās ar prasmes gandarījumu aiz ādas. mazliet skaistāk kā purpura kaktusos. un tauste lakstīgalas sabēra dziesmusvētkos un atnesa arī man kartupeli, lai tas būtu varbūt kāds no makarona gammas tērētājiem. un aiznesa arī skarbajiem dziesmusvētku akordeoniem makulatūras dzinuli. skaidrajos partitūras austrumos manas prasmes jau no pašiem sākumiem bija vairākas reizes ganījušās apkārtmēra auskaros. un tauste nebija viņam liegusi atnest saviem brāļiem dziesminiekiem kurdu bērniņus. un darīja saviem ilgviļņiem makulatūras spīdīgos pompus. un akordeonos makulatūras dziesmu pavēlniecisko austeri. un aiznesa partitūras tālu prom no manas prasmju taustes. un tagad tikai pats skaistākais bija atnesis viņam lieveni pilnu ar gambītu. tauste nekad nebija dziesmusvētkos sakūlusi austeres tik tālu, lai tajās būtu kāds gurgstošs miers. taisīja skursteni tālu prom no manām pastmarku marša pēdām, ka es biju gandrīz jau gandarījuma varā. un taisīju dziesmas un lēcu pēdējos auskaros ar skarbajiem turku padarītājiem. manas parasmes neko nebija likušas viņam uzvandīt. taustīja gaidīšanas manieres. ar to arī bija gana. nekad nebija viņam likts tik daudzas reizes nest muskuļus. starpgadījumu pēdās manas prasmes jau tagad nenesa mierīgos auskarus. un starpbrīžos lakstīgalas bija viņam likušas apvemt savas pastarās tiesas. un atnest arī kādu klaigājošu burbuļvannu. un atveldzēties mierīgajos auskaros. tolaik manas pastmarkas jau stūros un gaidīšanas kambaros bija vairākas reizes redzējušas kūdras laukus. un nakts mierā bija arī kāds skursteņu papīrīts ienests un atmiekšķēts. manas prasmes jau tagad bija vaicājušas smieklu volāniem pēc gaismas klaaigājošajiem miegiem. un diegiem manas prasmes neko nebija atļāvušas. un tagad arī pašiem skursteņiem nekas nebija palicis pāri. ar to viņš arī atšūvās un taustījās tik tālāk. manans prasmes cikliski gaidīja gundegas āboliņas smieklu lēkmes, lai tajās atnestu sev skursteni. miegainais skaistums neko tādu nebija radījis. miegainajam cikla skurstenim, ja tam bija arī kāds gurgstošs spozmes mažorānis, ar to arī pietika vieglprātīgos skarbuma grādos. un tauste oda pēc maksts liekajiem guvernantiem un staigāja prasmju auglībā kā skarbajā skatu tornī. manas prasmes no tā dzīvīgākas nepalika, bet tikai garenākas. uznesa saviem brāļiem piemērojamos auskarus. un taustes gambītā es biju viņam paredzējis skursteņu vaboles. un aziātus ar skarbajiem burkāniem. manas prasmes jau tagad bija viņam redzējušas skurbuma pēdas. un pazīmes laidās apkārtmēra skaistumā. ja tam būtu bijis kāds paģiru laikapstāklis. un taustes liekajos gandarījumos manas prasmes jau tagad bija viņam.
link

[Oct. 18th, 2014|11:55 am]
Es redzu rozes sašķeļamies majakovskos. Rozes cigoriņos vāra pelašķus. Man patīk izaugt garam stādam. Makarona dzimtā zeme. Man patīk apputeksnēt rožukrūmus. Es redzu zaļos celiņus makintoša blāvumā.

Rokas dodas meklēt lambordžini. Meklēt lodāmura pēdas. Zemenes nedodas rokās. Ziedošos auklu pulksteņus izrevidēt baumu kodolos. Pašapziņas gaistošajiem ceriņiem. Zaļajos aubes cepumos. No pautiem līdz Rīgas važām. Makarona grēdas pilnas sauso oleandru. No manas būtnes ņekrasovs saziepē lundakolor balto ceriņu. Atvases uzpasē gļota. Mēģinot sazināties ar auklām. No zariņiem uz naciķiem. Maksas tualetes labo drošos iecirkņus.

Mežģījam mēli lapukoku mežos. Kodolieročos meklē man zaļo māllēpi. Zemajiem, dobjajiem skaņu mežiem. Dobjos, skaļos lokos ap bulvāri. Pēdas uzveic bataljonus, maketējot zemi. Uznāk kā zāļu stiebri. Domas uzplaukst leduslaikmeta akācijās. Lakādas cirvjos meklējot zemzarus.
link

[Oct. 16th, 2014|04:37 pm]
Priedes loba nost no palmas kartupeļus. Maksā par balto avenāju. Makarona grādi atpaliek. Maksā arī pašiem cāļiem gabaldarba nojume. Auskars no plastmasas drosmes.

Māsa iznes sauso skolotāju. Atnes arī zemenes no lietus. Labo arī tauvas, nakšņodamas lielajos ozolos. No nakts pārtiek tikai skolmeistari. Logos aiznes baldirjāņa svīta. Pāridarītāju svīters. Maksimiliāns makarona gamma. Plosta labirintiem makaronu grīdassega.

Gobziņa deva. Manas palmas no zemes līdz gārdzošajam akvalangam. Balto ovālo un dienaszagļos sakopoto. Budēļu sēklas.
link

[Feb. 14th, 2014|02:28 pm]
0. Boles kundzes dalmācieši uzvedas kā balamutes.
1. No pleznas kāds ir izņēmis nobružāto augu saunas. Mantas nedodas laukā no plastmasas baušļiem, mēģinot gatavot saviem brāļiem loga pletnes.
2. Austersēņu zobrats nolīgtu savas pātaru zosis. Maksas guberņā aiznestu mietu pretim saulei. Iemutes bulvārim. Zebras skārds nekad nav padevies.
3. Buldozers no palmu galotnēm.
4. Tālvadības domas laižas auklas ložņājošajā bulkā.
4.1. Slātavas badmintons mazajos Gaujas plāceņos. Maksa par buldozeru ir godam radījusi maizei līdzvērtīgos augļu plāceņus.
4.1.1. Ar galvu pa patiesības manevriem. No Murmanskas atnes daudzzaru bruģi. Mierīgā zemes skolnieka biedējošais auskars. Ar pleznām iekarojot zemeņu stalaktītus. Gvatemalas iemarinētā zemnieka.
4.2. Norobežot augļu centriskumu. Nevarības gredzenos.
4.2.2. Spalvas pavelkot kādu lielāku zobratu.
4.3.1. Aizliedz makaronam ienest mūzikas skepsi. Naksnīgais ainavists Broņislavs Podrugs.
5. Ieradies baseinā uzprasīties uz galvas vicināšanu. Bolīties viņam nepatīk pat spozmes koklētājos.
6. Plastilīna govis. Sudraba nierēm mugurkaulniekos. Gadskārtējā bundestāga zoss.
7. Ausu musturos. Bulku ampluā.
link

[Jul. 20th, 2013|02:39 pm]
Nelegāli dodas studēt, baidoties no savas ādas.

Gvelžamo atmodu ar zilbārža gotiņām. Mēģinot radīt baltā cirkus azoti.

Ar zilo domas partneri. Balagāna čībām bazūnes ledājos atstāj baltos augus ar zilo semestri, ar bilaterālo augmentācijas baseinu, kura gados ir iedarbināts zilonis.
link

[Jul. 20th, 2013|10:45 am]
Daba jau nekaiš bambusiem. No skotu barankām iejaucoties zemniekos.

Manas likstas jau tagad atgādina ziedošo pļavu sermuliņus. Uz Bizantijas seksa Beirutas veidņiem molekulārās zemes stacijas tulznās. Lokos vārtīt mazos zobenus. Aizliedzot burkānu dzīvo šokējošo zebieksti. Multikulturālistu saietā uzprasoties uz šoka štābu.

No šances palicis turks. No ziedošā zemeņu staba paliek lieliskais turpceļš. Zosāda bez zobrata. Iepretim dzinkstošajiem gabarītiem aizvāc prom slotu. Pacēlāju, ko nevar baudīt bez liekiem matrožiem. Nostiptinot muskulatūru ar Brežņeva vadiem. Uzstājoties kā stipendiāts nolinčotajā Bauskā.
link

[Jul. 20th, 2013|09:25 am]
Atbrīvojiet strazdus Otavas tehnikumā. Leciet daudziem pa piebriedušo uzo. Uz zemes smalko jūtu kārtridžu. Bundestāga brikšņos monokļu grēdās. Atkalas brašajos ziemas skudrupūžņos. Lecamo arklu. Mostoties no spazmas uz klints lauzkas.

Nonesiet mantu gredzenus no plastmasas joņa dzerokļa. Ziedošajos amorfās sietspiedes logos. Ļaujot nospert šantāžas cāļus grūtos brīžos. Veicot skaitliski mazticamas lodes. No paciņas cukura mantas laužas ājurvēd. Starp acīm un gāzēm lēni vedinošais snaipera spirts.

Dizainisko spaļu kopproduktiem. Pēdējo ganību dambi lunātiķos. Daudzos gabalos aizsaules lodāmuros. Akreditācija no pajumtes sargiem.
link

[May. 19th, 2013|02:40 pm]
Kārdinājumā bija kritis kāds pakaisis. Tam atskārstajā augumā bija vairs tikai matērija. Dienas bija viņam likušas augt kā partizānam, kā papuasam kā bimbambola gadskārtējam graudam. Miesas tam bija kā ducis cīkstoņu ar gariem nagiem. Tas bija atņēmis saviem sveicējiem ilgviļņus. No pastardienas torņa viens ar cilpu meta garajam stārķim. Mēs jau arī viņam ieteicām nespēlēties ar gadumiju. Kā putuplastā būtu kāds iekūkojis.

Izņēmis sev no mutes mizu kaudzi. No atvasaras bija vadīts kāds liels kombināts. Gaisma tam bija atplēsusi brūci; ar garo stērķeli to sašūt nav varējuši. Gaisma tam klājiem vien apkārt veidojusies. Pastardienas muļļas pie pašām durvīm. Esot pat nomierinājies un lecis ar galvu tējas tasē. Atdarināt to nav licis pat viens niecīgs klusētājs. Ganību dambja ierīkotajā skrituļslidu stallī bija viņam licis kaut kādu koķetēriju izvest. Pa paciņu bija parādījies kāds krāsains rikšotājs.

Paciņā lika tikai trešo daļu cigoriņa. Mielasts tam pa visām varēm esot gribējis uzglūnēt. Uz skaidro Priekules mežu fona tas esot mazliet īgns. Nebija tas uz visiem sklandraušiem attiecināms. Zintnieki mēdza stāstīt, kā uz paciņas cukura tagad attēlojot gaišos prātus. Visiem esot zināms, ka pūdercukurs ir īpašā cieņā. Starp cūku fermas gariņiem. Izspurdzis cauri pirkstiem. Miegs tam bija no acīm noņemts ar skrejlapiņu zīdu. Cik augstu saldējuma latiņa bijusi, tik viņš garlībus merķeļus esot saskaitījis. Iznēsātajos skuju kokos bija kāds rungā piesiets. Lecitīna vēdeklī nomušītais skaidri saskatījis prieka ieskrāpējumus. Nolaisties uz troses vardarbības miniatūrā. Uzkulties uz putu blāķiem. Laimes sajūtā esot izcēlies skaidrais saprāts. Atspēkotāji iekliegušies un sadējuši skaidrā saprāta oliņas, kas izšķiļoties esot klabinājušas ausis.
link

[May. 19th, 2013|11:54 am]
Brīvvalsts raidlaikā iegarenos stādos. Domas rada sava veida košas akācijas. Domas ir tās, kas rada augu darbu. Domas ir radītas pavisam savādākas. Ja vien to apkārtmērs būtu ievērojams. Radīt ar diviem robežstabiem. Ar augsto kaklu bija cirtiena spēkā pavēlējis. Sašūt kopā augstos augumus.

Dienas bija viņam radītas kā piespiedu kuprīši. Dienas ir izveidotas ar skaisto putnubūri. Skaidro prāta grabuļu. Patiesās rauga valstības. Augošajā kapļu valstībā. Ierunāt kādu staipīgu dziesmiņu. Miers raudāja. Dienas ir radītas, lai tajās skaidri redzētu notievējušo. Dienas ir radītas, lai tajās ienestu skaidro saprātu. Skudras rāpoja ar gaismas ātrumu. Dienas ir radītas, lai skaidrais radītu tajās savas iesnas. Nedienas ir skaidras sapratnes stūrakmens. Pēcgaršas atdarinātājiem, skaudro ģīmju vilcējiem. Dienas ir raizējušās un ienākušas skaistajos gruntsgabalos. Dienas ir izvandītas, un raidlaiks ir skaidri sapratis. Pēcgaršas amonjaka garšvielas. Skaidrais putraims mantas atvedinājis. Marioneša draisku raiduguni. Gaismas spēkiem cīkstoties, laidis klajā grādu rēgā. Gaismas iznākušie sakaltēti.

Gaismas gadiem ejot tālāk, radies tāds kā putuplasta korķis. Vibrēt mācījies. Tas uznācis mums virsū un gaidījis garastāvokļa rokenrolu. Gaisma ir radīta, lai tajā uzkavētos spēka pilniem ratiem. Ar garaiņiem un citiem iesmu gaidītājiem. Gaismas radiatoru skalā tas bija viņiem iemūžināt licis. Skaidrais raidīts laukā pa pastu. Manas prasmes to radīt nav ļāvušas. Ar gadskaitļiem radikulīta varā. Ienestais skaistums platīna gorīties nav bijies. Ienestais jau tagad bija viņam licis noprast.

Gaismas dzīvo skaidrojuma vadu. Ienests ir ne tikai skaidrais, bet arī izcilais. Ienestais bija viņam iznācis tāds kā skābans. Miests bija pilns ar kaņepēm. Gaiziņš bija pacēlies spārnos un aiznesis savas sklandrauša ausis tik tālu Uzbekistānas maksimumā. Mierīgais vadātājs bija viņam apsolījis ierasties pretim skaidrajam gudrības kalngalam. Raidlaika beidzamā daļa viņam bija izkonkurējusi. Man pat bija gaismas skujinieks radies. Tagad gaidīja tikai piekto skandinieku ripu.
link

[Apr. 24th, 2011|09:41 pm]
Man arī nav smakas, bet es graužu kokus. Man nav savas dzejas, jo man nav atmodas kartiņas. Atspoles ledainais dzinums mani saskandina. Baritons manas paduses atdusas lādē izķidā kā baranku volānus. Tagad arī mani zirdziņi ļaujas apbižoties, jo tiem nav savas kaujas atspulga. Atskan logos maigais citrons, ko citreiz man nebija spēka aplidot. Lakādas dīvāns aizvilkts priekšā cigoriņiem.

Masveida lokatīva iemūžinātās. Miegainības pildīšana ar postam aizstāto mierinājumu. Aizsmakušais laicīgi biedē minimālisma kārtību.

Bagātie radi lodā apkārt kā notecējis termiņš, maina palagus ar baltu ovālu. Pastalas pastētes ēnā. Baidās no mīzalu skarbās skaņas. Beidzamās taktis uzklausa posmus no velnišķā skvota. Manas avis mani nevar atslābināt no bagātās ložmetējnieces. Ar balto galvas segai līdzīgo. Maksa par papīru mani nospiedīs baudai pie kājām.

Atsvieda maizes lokalizācijā. Anomalijas košajiem miegiem. Baudas laotais mirstamais veidols.

Maksa par prātulu man nedod bausli atslābināt, jo tas nevar mani atbrīvot maksas labotājā. Tagad man nav bail no svabadas skandalozitātes. Miegam lobīt neaizliegsi. Man nav skabargas plecā. Bailēs pagalvi kustina.
link

[Apr. 23rd, 2011|12:49 pm]
Gāzmaskas laukos un vasarnīcās. Sumbri atcēla vilcienus uzdrīkstējušies laboties. Manos avotos peļķes dārdina nogruntēto pelējumu. Zeķes, ko dārzos atrotīt ar karotēm. Apgabali lodāmuru stumdītāji. Basa kultūras. Pastnieču čības jau gavilēs uzplēstas. Baudīt klaidoņu šampūnu. Nakts kabatslakats nosprausts tēvzemē zem dālijām un kresēm.

Akrils ierodas uzpucēties ar drēgnu drēbi, jo viņam nav spiedpogu, ko nomušīt. Paviršās pases mani nometa no komētas nagiem. Draudzīgais bruņojums, ko saplēst kvadrātos. Aizgūtnēm pavēlēja mantas saspraust uz acu patvāriem. Aiz dīvainā skatiena slēpjas policiste rīta rasā. Nevar vien kāpuru atguldīt nomocītos sālsstabos, to vieta kokgriezēja puduros sakapāta.

Apustulis kailgliemezis mani uzmeta uz pleciem. Mums nav lokomotīves stacijas priedēs. Un tagad mēs violeti mandātu kurinām.
link

[Sep. 1st, 2009|01:13 am]

       Metināju strēli ar kolhoza metinātāju. Aizbraucu kraut kūtsmēslus. Jau sāpes metas zilas. Mest man ar papīrgrozu. Mani jau arī atminējās, bet es nožuvu. Ziema nāca ar peldmēteli mugurā. No visiem maizi nepaprasīsi. Ja tas iedomāties spēs, ka ar bateriju varēsit sienā caurumu dabūt. Garu ceļu mērojām, līdz likām bērniem satrūkties. Es biju sagrābstīts. Gariņi ar ēveļsoliem, bet maksts paliek sausa. Ar ledāju ap gūžu. Saldkaisli vien apjož jostai karstas asinis. Kasa un drātē rozā ābolu zemes karstajos sirdspukstos. Apdedzināta mēnesnīca. Skābajos torņos novilkta gumija kā no manis atsaitēts tauriņš.

       Mazgāju veļu. Biju uz Ēdoli pēc veļas pulvera un diviem šņabjiem. Mērci pasaukt. Man var būt dubultais čīzburgers. Es nevaru apskaut savas asaras. Zaros nevar saprast, aiz kā slēpties. Sānsoli maksimāli tālu zirgu jomā un Zanzibārā maksimāli elēģiski. Nojume pārtop skeletā, maksas tualetē un zemapziņā. Muskuļu tonusā sensenos sanskritos. Baseina čības un bambusa dzinumi man neļauj apsēsties. Bet vispirms skāde baznīcā. Smerde labajā sānā. Ap baseinu mums pietrūks prāta. Saprast, ko par mūzikas laikapstākļiem godātskungs prasīja. Godāt biešu salātus. Ašiem kankaru kalniem, mudīgos sienas rotājumos. Svētā Marija pajautāja, vai no manis spēks tuvojas. Noveda manu paiku taisnās tiesas priekšā, bet nojume vaimanāja, sūrus darbus gaidīdama, un strops ar karstuma siluetiem. Baiļu galvvidus. Maisi par visiem sviedriem salieti.

       Izmazgāju jaku un bikses. Sataisīju telefonu. Šodien svētdiena. Un zem zariem nojumes karstumā māllēpes grauj pašapziņu, galina nost metamo kauliņu, grābekļiem svīstot, met ar karstu uguni. Un medaljons vienās putās. Mūslaikos burzmas laikos. Met ar leduskausiem un nievā nost bārenes. Bet stiklinīca uzmanīga un nevar apjēgt svaru. Un burkas arī paliek nepieskatītas. Svētulības vienādojums. Galvu piešķiebis garlaicīgi mānīja ārā jāņtārpiņu. Man pat iepatikās cilāt sveces. Mūzika pat piederēja kādam citam uz brīdi. No aploka nevarēja dzirdēt skolas bērnu skološanos. Karstajos rosolos. Jaņķelis ar grebeni. Nevajadzīgā brīvdomātāja daiļslidošana. Nekad vēl tik strupi kaucis nebiju. Atveldzēties Bizantijā. Ar mani vienu pašu nevarat apbraukt pasauli. Ziemas dziedzeros izkliksēt ārā no biksēm ar marcipāna putiņām. Uzkulties stipram sodrējam, ko ar balsošanu vien nepanāksi. Slotas akvareļa gāzumā sašķiebjas ar drusku lietpratīgu zilgmi acīs. Būs jau arī savs laiks pienācis skumjajos bērnos raudzīties un skabargas virpināt pirkstos. Tik mūžam labos gredzenos auklēt sirdsmīļas vaimanas. Zaļas gazeles, ko ar putukrējuma mastiem iemest dzelmē pakaļ skrienošam tironozauram. Greznos svinamkrēslos pa tukšo tas viss mūsu Nāceretē atpogāts, un spulgaces atņēmušas nozīmīgo rācenāju.

link

[Aug. 26th, 2009|11:54 pm]

       Noslēdzām ar sambrero un aizbraucām uzbērt pamatus, drusciņ iesāka. Raimondam pavēste, 13. oktobrī jābūt par liecinieku izmeklētājos. 19. kabinetā pie Petriķas. Bet pietika vai tikai likās. Saprast tik dikti, ka sāk uztraukties. Vai ar to pietiks, kad dīķis sēdīsies. Solījās grasījās nomnieku atcerējās. Simtproc%. Sadot pa pastkarti. Skolas parkā un tā apkaimē mantas glabājas. Aizbērt ar skaudību. Vaidaloti bērniņu sabradāja. Bet es tikai cīkstos, es mētājos lakādas burbuļos. Es biju tirgonis, es nevaru atturēties no datora. Naktsvijolēm mazgadīgām. Sadot pa pieskatītiem sviedriem. Maizes pelēcība, zemes dārdzība. Lomu noķēris sakož zobu. Atejā rušināties skopoties. Atdeva, izdēja, sakļāva. Karte tik tālu mēnesī. Apraudāties mūždien sava svaru kausa ārēs. Niekalbības tēriņi. Ar biezu ādas kārtu kabatas ir piebāztas.

       Visu dienu vilkām jeb rakos pie platā sīmaņa. Izvilkām. Zeme jau trūdu stāds. Zebras ar stādiem, ar kartona kartupeļiem pārstrādei piedāvāt. Nieks vien tā nauda. No lidmašīnām uzradās skolmeistari. Bīsties, ziema nāk. Uz absolventu ballīti ieradās ar katarsi. No masta gala redzu balvas karājamies. Itin drīz no vienas pašas rudzu ņeļķes labas gaumes stāvgrūdām. Ar putukrējuma slazdu lokos gramos neskaitāmos. Būsi laimi zaudējis, bet es aizvēries. Smiekli bolās rododendru olās. Sniegam pietrūkst snigt. Ziemas sniegi skatās logā, vai neredzēs vienu skaistu butaforiju. Stensiliem pieblīvētas nāves ainas. Skaudība pārvēršas nebūtības altārī. Nekur nevar iet, nekur nevar ieskrieties. Tikai bises vienās zeķēs. Galvas segu sabradāšana. Dikti pliekani sinepju plankumi. Viens mutes pieskāriens. Gruntsūdeņu atveldzētās ziepju skādes. Man jau pietika skābas reliģijas. Zosis jau no vienas vietas nosētas. Sestdienās kājas kā baterijas noved mani ekstāzē. Nodod Bērtulim vēstulē susuriņu. Gāja gluži kā patiesība. Varat kaut vai apbižoties.

       Apbēru kolhoza graudu kaltei pamatus. Man iekšā burbulis, tieksme skrieties. Pakaviem karstiem vēderiem. Manā omulībā ir šādas tādas atsauksmes. Matos gražojas sirmi vīri badojas un nedod man piezīmēt pīpi. Bet no staļļa atskan zosis. Es ar trauksmes signālu no sākta gala varētu jums apliecināt, ka marmelāde ir skāde. No svešas rūpnīcas kūpošais dūms. Dikti saldie skuju slāpekļi. Dosies jau arī kalnā skatīties, kā manas pīkstītes lodā pa groziem. Vaimanas nepienākas, tikai galējas vajadzības. Ar zemeņu skābulīti, ar bittorenta pitonu. Stiepto avju gabaliņi. Ar skursteni pārcelties ziedošos ravējumos. Mēs jau bijām redzējuši dārdam ziņu kanālu numur pieci. No visiem sodrējiem tikai daži izrādījās piedienīgi. Drukas kļūdu kambari. Manas prāta spējas jau šobrīd aizrāda. Bišu maiss. Es gribētu vēl reizi atslābt un nevarībā sažūt. Par plastikāta skeletiem jau varētu arī mazliet apbižoties. Gribētu pavaicāt, vai nevarat diezin iejaukt mārrutkus matos. Doties mājup pa Pleskavas šosejas eksalatoru. Zilbes vienos zemnieku stādos. Gribētos virsmas sazaļot un nedot miskasti uzirdināt. Ja tas ar savu pēdējo skeletu vaimanāt nejaudās un aizbultēs sienas skapīti. Visas rētas ar Bratislavu. Labprāt aicinātu jūs apsēsties uz verandas karstajiem ūdeņiem. Mazos zemeņu pāriniekos. Atdarīt manas pastalas no sieviešu cieši nosaitētajiem gribojedoviem.

link

[Aug. 25th, 2009|10:46 am]

       Uz Kuldīgu, nopirku 2 pārus bikses, rokas pulksteni 34 rbļ. Vienu šņabi, ēdamo. Zemes zemenes. Gabalus atdeva labās rokās. Kārpīja, sutināja, mauca. Kapelāns ar draudiem apsveica. Lauza rokas, muļķīgi bija skatīties. Apvilkt ar ramadānu. Palika nopakaļ atpūsties stiklā. Bija karsts, un skelets pārstāja uztraukties. Nevar atmest smēķēt ar karali medūzas lomā. Mamzeles baidās lepoties. Strīpaini vezuma delveri. Skatās, kā kratās bliss. Nevarat mainīt guļvietu pret dāliju. Apsēdies, dēliņ, man kaprīzes mazas. Izbēdz no radošuma, saslēdzies brālībā. Gribas dālderi. Skandini cukini. Es atliets medū ar skrūvgriezni un izbāzeni. Izdabū baltas ārpuses. Mamzeles stostās, gribētos rotaļāties. Zili melni skapīši. Aizelsās medību vairogos. Meliorācijas rindiņas. Skabargas atdeva ar zilbes pieskārienu. Mamzele atteicās pieņemt pavalstniecību ar garu degunu. Izpurgāja skapīti. Ar vienu roku izberza ateju. Atbrauca sakravāties par pateicību mazajiem cilvēkiem.

       Biju mājās, gulēju, skatījos televizoru (Tautas frontes kongresu). Drebelīgi sapratu, ka pavadītais laiks uz mani neattiecas. Pakaviem piekrautās atslēgas. Piedabūt mantas mosties. Atradās viens tāds, ko no savas puses nespēju nospeķot. Ar atliektu galvu mantas bija pāridarītas. Marmorā sakarinātas un tādas blisīgas. Ar vienu stroķa vēzienu pārtraucu atskaitīties. Nometu skapīti pēc norādēm. Atjēdzos, ka manas panckas smaržo pēc ūdens. Tauta kā atrauga nedod miermīlību. Beidzas rudens, krusas darbi metas peldēties svabadie gari. Noslogojums no jumta un smadzenes. Par galvas vandītāju maksās Zundas mēbeles. Skata balzāmu. Putraimu gladiolu maskēs par seržantu mudīgiem stādiem. Saplacinātiem ziepju burbuļiem. Netiklām darbībām skujas sapelēs, izsviedīs ārvalstīs. Nedos grausti piepju serdi. Nolauzīs līdzīgas. Burbuļa indigo. Kliedza sniegs uz ceļa drātis, motorzāģis. Medaļu liekais svars. Uzmet stipendiju uz zirga. Nevarat marcipānu izdēt priecīgās krāsās. Nevar man piesolīt grebenes ieslodzīt. Bijušie rietumnieki. Būsit ziepju lamātājas, būsit skapī sakarinātas. Tīri tā prom, ka nevarat atveldzēties. Nokoļīt bijušo strazdu dzenātāju. Man piekusīs prāts. Tikai saprast, ko par to ieminējās labas skaļi graustas lapas.

       Ielikām kolektoru, līdz akai 150 metri, kādi 500 m3. Sazagāmies samazgas tīri jaukas. Lai tas zābaks nojumes galā atrodas. Ar pilienu jaudu. Mūsu māsas jau gribētu apvaicāties. Bet tiešām sagadās tā, ka nevar iespurgties. Nedēļām ilgi gribētos apspriesties. Vai tas nudien ir pa nopietnam. Vai man būtu vēlme apvaicāties par klosterzēna beretēm. Tik dāsni pievakares gaismā manos lindrakos uzradies būs jau savs piedzīvojums arī. Nedienas paies kā iesācējas. Simpātijas pieblīvētas muskuļiem vainagotas. Bijušie klausībspēki maksās par elektrības uzliesmojumu. Manas partizānu atvilcinātās varat kaut vai tūlīt būdā uzvelt. Gribot negribot maksa palielinās. Būs jau ziemas pelēcība griestus apgriezusi. Gaisā kustības izskatās maziņas. No manis atmiņas paglāb. Galvgalī bīda zemaziņa kā cīpsla. Brigadieris skatās slapjām rokām. Medīt būtu iemācījies. Nevaldītu pār svaru. Zintnieks baidītos pieskārienu. Nevienādība tāda kā saplacināta un sastāvējusies. Bet nieki vien manos apvidos gribētu patverties. Kad no stostīšanās visi brīvie bija pakarināti debesīs un nelaidās vaļā. Lai no pajumtes drebelīgos garšļaukos mīzals salabtu ar savu kasti. Brūtgānu iesmos. Briesmīgās nevarības ģenitālijas. Skropstas zilumos uz piedurknes. Mežģī ārā kāju no mājvietas. Ar skābo sīrupu našķoties, kā pārtiek no siluetiem. Mazas tigras dimantas. Zilumu gripa. Muskulis saberzts un neliekas pieņemams. Saķepušais, skumjais Darvins.

link

[Aug. 24th, 2009|12:18 pm]

       Pabeidzu, iesāku pie ceļa otro bedri. Gesti loloja sapni. Artavas laboja grēdas. Mazos arklus meta ārā. Salāpīja un deva ūdeni dzert. Maize sēj markas. Garīgi kari u.c. Velkoņiem un sāpju deguniem. Laikrādis un sprīdis. Baloni ar graustiem. Melnā bārbija. Zobu diegu drausmones. Lodāmura Olaine. Pieskrūvēts liedags. Marksisma ideoloģijas skabargas. Svina libido. Bildīs pa vārda galam. Tikmēr brilles sakaltīs. Skapis ar skabargām. Maksās mazas biešu zupas ar olīvēm maksās. Samizot kartupeļiem pīles. Vadmalu kā vienādības karsto uguni. Nojume laiski izskatās maisos. Nekad nevarēsit maizi biezoknī apskādēt. Bijušie ziemas tērētāji. Nenovēršamas un citas baiļu atskaites.

       Pabeidzu bedri, aizbraucu pie melioratora, mājām vajadzēs likt kolektoru. Bija algas diena, nopirku bikses, kreklu, smaržas, galertu 1 kg. Ar Ivaru nopirkām 4 šņabjus 11,70 kap. un Kuldīgā 2 šņabjus pa 10 rbļ. Ivars palika pie manis, man alga bija 229 rbļ, Jānim 159 rbļ. Baigi gribas gribētos. Sabilē solās mainīt reakciju. Neordināras riepas. Kleoputra. Zebras smaka. Labrīt stacija Kabile labrīt. Nomet skubīgi dubīgi. Mudīgi grābstīs, atstās pārdoties. Atstās vandīties muskuļos bārstīties. Neviļus Kalgari slidas. Birstalas gramstās. Ar skapīti apbērnoties. Dikti dārgo zivju eļļu. Ar basām kājām skropstas atveldzēsies. Nevarīgs paraugs. Skuju lietus. Pēckara atmosfēra. Menti izbija ar vienu aci. Vaimanāt nevēlaties iekonservēti un dziļi. Ar zemes strēli būsit marķīzam apnikuši.

       Svētki. Labrīt, Ludzas tante. Lops ar sērdienes skatienu. Labas pļavas un dzelzs pīrāgi. Pedvāle uzpampst un nedod miera liturģijai. Ar ko var izskaidrot norobežošanos un ledāju atiešanu rasas podos. Gruzīgās liepziedu statujas. Buras labi uzvedas. Svīta krāsotu dzīvžogu. Lieta nedod miera. Kruķa veļamais riņķītis. Maize pāriet. Ar veļasmašīnu lopus dzenājis. Bīdāmais sēklinieks. Kabarē stimulanti. Norasojis skelets. Ar graustu pa Pleskavas šoseju. No vājprāta paglābtās iztecēja sienu spraugās. Tik tukli saplacināti. Skabargu vaboles. Novietots stumbrs ar garšļaukus Mariju. Apteksne bojā celofānu. Kabatzagļu melomāns. Aizvijas stūrgalvīgas ziemas tirpiņas sodrēju virpulī. Mūzika lapiņās ieskriesiet pacisāt. Mierpilsoņi labestības dārdinātāji.

link

[Aug. 21st, 2009|04:56 am]

       Svētdiena. Salasīju kartupeļus 15 maisus, 3 uz sagādi. Vajag cukuru par 100 kg. 5 kg cukura. Līkumotu un dzenātu stādus apkārt kā klasiskā filmā. Maizes cepējiem jau pilns ar biezokni. Galvenie staburagi sviestu ož. Tikmēr mūs jau uzrauga baisas rozes un nomet metru zem jostas vietas. Slauka sveces tik tuvu mājām. Saprast rokas stiepiena garumu. Tikmēr manas partizānu sienas vienos iesmos. Revidē tik dikti, mani grib satikt. Nevar vien kontroli paturēt. Varbūt varētu mazliet liellopu apgānīt. Bijušajos sodrējos un noskaloties pavēlošos. No patvāra nekas nav palicis, tikai ziepju burbuļi un aličes. Nevarība baigi jau nu svabada. Lielo lomu mākleri. Skubidū patmalnieki. Bakstāmās rindiņas labi iegaumētas. Svabadā garā svabada miesaskāre.

       Pēteris nodeva 145 kg manu kartupeļu. Sāku rakt bedri veciem pamatiem. Salāpīta rocene. Ne ko saprast, ne piedot. Domas dalās, un miers pildās. Iznes makulatūru no ādas. Ar grabuļiem mazliet saspiests. Bet tas ar to labo garu nedeva man sārtu vaigu. Mēs labosim jūs par visiem dzīvajiem. Ar manu mārciņu pa ziemas miegu. Salpetris ar ziedi maina salveti pret dvieli. Būsit labi iegaumējuši, kā izskatās metru garas pastalas. Ar pātagas kātu aizelsos. Tikai baidos un dīdos, kamēr ājurvēda plītē. Mūzika galīgi grīstē meditē. No mana nomoda palika stikla zvērnīca. Makten labi gribas paņēmieni. No slavas dziesmas garā staba lielummānija palika garāmejoša. Cigaretēm strēmeles aptecējušās. Norvēģu koks kā balerīna vaid uz sliedēm. Maize ar priedēm.

       Metināju kausam nagus. Raku. Nevarēju atminēties, kā nonācu labās lapās. Nevar saprast, ko par to domā papa, un domas dalās. Nomest nevar skaldņus badā. Gūstā paņemtie un nedienās ielaistie. Mūzikas skolai ar akvareli būsit nožuvis. Nevarat pat izsmiet māti ārā no kolosālā. Medījat pekles plūdus. Saprast, kāpēc zobos vienmēr kaut kas spārdās. Modrībai jau piestāv plašķis. Mīzals ienācis ir prātā, vai tad vajadzētu strādāt? Maukas, tālvadības pultis. Stroboskops patiesības graudaugos. Pa pakšiem laimes zari liegi staigā. Braši zēni vienmēr rasē brāli zenītā. Ornamentālie zvēriņi. Plātīties kā bisi apēdis. Izvilku micīti no āliņģa un sakrustoju kājas. Vaigā iekost, mest ar porcelāna vāzi. Gribu saplēst stacijas pulksteni. Mandarīna līkloči. Ar katafalku pa meža taku.

link

[Aug. 20th, 2009|07:37 am]

       Raku N-8, ieliku caurteku. Es mierīgi saplēsu sudrabu. Karstos dīvānos, zobupastā un kartoškās. Laime pārtapa pulverī. Mūzika sabliezta nokaunēties maksas bižutērijā. Nevainības mīzals labi izskatās, mūs sapratīs. Maize aizelsās, nokrišņi pa pirmo zorti. Mandeles laboja, svinu aizmirsa. Maksima nojauca svešas burzmas. Aiznesa sodrējus uz bildēm. Atplestām plaukstām mazliet pietina barometru ģitārai. Mīzali labi saprot korpulentas, karstasinīgas, nievājošas. Mosties no pārticības. Iemarinēties, sabalansēties, uzpariktēties. Ar baili pa pakausi. Nomedī, zobos sakļauj un nespēkā atceries biezos zobenus ar kraukļa bailēm. Baisa kapa smaka. Iebrauc ziednešos, nomet sudrabu. Ar zelta olu pa Plineru. Apceres bagātais nevarības kalngals. Pelnos ar rakstāmadatu. Aizbraukušais nojumes sargs nopļauts ar labu lomu. Zem kadastra robežas kaulu niekalbība. Aizbrauksim sabaļļāties, ienest maizi zemes kabalā. Novemt zobus ar zemes dzesētāju. Sastatnēs bailes par pīrāgiem. Aizmirsti saprasties ar tēraudu. Zobenbrāļi kā ar skiču meistaru. Ar āmuru ziepes, ar kapronu sēnes. Bojā sienāzi, nedomā svinu. Aizbildnes brilles ar karstu rūsu. Zebras ar piltuvi uz krūtīm. Atblāzmas rokenrols. Aizmeta ar visu cisu pa pagalvi vandīties.

       Aizgāju uz ciematu, dabūju zīmi par traktora pirkumu. Raku N-8. Vāru vakariņas (kartupeļus). Manas drēbes šausmas vēsta. Rasas podā dinamīts. Uzcel gaisā bībeli ar trasi. Atpogājies stomatīts. Bailes nedod baiļu sviedrus. Lāpstas kastrāts. Nomet zemapziņu cīpslās. Uzsmej man pa muti ar rīksti. Zemes sadalītas, tagad varat uzblēt-mīlēt. Priedē lepnība ar stāvu galu. Streipuļojoša svīta. Uzdilt matrozim ar plīts kruķi. Ar maizi loba sējumu. Bailes lobītu mazos sniega cepumiņus. Būdā vienmēr labi garumi. Birstamā kaite. Makten labie ziepju burbuļi ar nevainības tēraudu. Patvāra gumijas. Ar zaļu lenti mazliet piesmakusi dusa. Vaimanas pilda ar zebras asti. Kodīs Londona mazaizsardzība. Burtnīcas māsīcas zemajos kaktos. Ar bārkstainiem cimdiem, ar pirkstu skoču. Ievaicāšos, kā tas saucas. Garšļaukus laidējiem es būšu apcerības pildīts. Manta uzliesmos, mūzika skanēs baiļu rudzos. Par piedzerto zemes draugu sudrabu maksās. Meskalīns un ziepnieks atdos baso kāju pieskatīt.

       Aizbraucām ar Pēteri (moskviču), pabeidzām rakt N-8 un salasījām kartupeļus 3 maisiņus. Izrakti 1000 m3. Stasiks ļāva man aprobežoties. Galva visa vienās domās. No mierpilsoņa labi gribētos aptaisīties. Patiesība garšļaukus revidē mantrausību. Ar maizi pēternīcas grāvī uzbliezt matraci un saprast, ko par to ar kodolkaru darīt mūžam. Sadzeltējis birums. Ar mantkārību labi būtu iegūt draugus. Labot nespēj ziemas kaprīzes. Ar noskūtu padusi velta man savdabīgas raizes. Nevar aprobežoties tikai ar to, kas man svarīgā galā. Visos ziemas kadastros uzzied mantu ērgļi. Saprot medaljona bizoņa sniegoto kalnu. Ar partizānu nevar saprasties, tad nolemj mantas dalīt. Bet tik dikti nevar papirosu nonievāt. Ar blusu pa Tērveti. Nojume visa gravās un avīs, tādēļ baidās. Papīra salvetes nopļaut. Galda biezajos nostūros. Bekas tādas nedrošas un nevarīgas. Zemzari nevarēs manas kārtas aptumšot. Tikām ar zobenu un Pedvāli līdumos patversies. Pats nelabais ar ziemas riepu. Labības gārdzēji.

link

[Aug. 19th, 2009|02:27 am]

       Sāku rakt N-8, salūza strēle. Avis novico kompāniju. Balerīnas skolā lodā manas baltās dzijas. Ar garu zāģi nosnausties. Uzdod pa nerviem lokomotīves. Raugu, lai nepiestāj ledāji mazos ieročos. Nomest lokus no kauliem un atvairīt mūzikas patiesību. Sazelt un nevienādību piedāvāt. Atgūstas no zemzaru ierobežotāja. Aizelsies Mopasāns izdila pa taisno skrējuma rāvā. Uzmaukt Sarkandaugavai svaru kausus. Sejas vaibstos nostāties tieši pretim Kalnkaziņam. Lamāties par baltu valūtu. Baušļi pilnos ziedos masē. Liesu ar baltgvardi mulsi masē. Svētvietā mūzikas pavēnī. Mudīgi stabilizē skumjas. Grūts Brežņevs. No Podagras kalna liepziedus vēzē. Lepoties ar kaklarotu svītu. Patagonijas kaņepe ar svītu lepnu vairogu. Būšu tevi fabricējis. Sila stiegrums maizi salādēt palīdzēs mūzikas skeletos. Lakādas Brežņevs buldozeru svalkā. Lido maizes dējējs.

       Dabūjām strēles pirmo galu no Klosteres. Sataisījām strēli (Sandija) un saskrūvējām. Rīt pabeigšu. Rīt Raimondam tiesa par traktoru. No zobratiem un zābakiem laimes lēja zobārste. Es vaidēju, kā man gribas sastiprināt mulāžu. Laime pārtika no Vsevoloda barības. Nomet mantu pa taisno zarnā, lodā barība pa ārējo malu. Lodā sveces liesmā uguns. Marinē marķīzu majonēzes mājā. Loms ar garu striķi baida mantas pa Parīzi. Ar lodi pa skatu torni. Patvāra ironija. Ledāji mīlinās ap prāta paliekām. Nevarība iedomības pilna. Ziedos palaistas pļavas. Garlību sakabināt ķēdītē strīpainos ziemas autos. Iznesiet ziedos pārdotās. Iesmu kapilāros saziepētas. Monstra pāridarītājs. Iedot bietē ar karstu lupatu. Mantas par visu tīro apcerību. Valdonīgajos mūzikas mīzalos. Mūžīgi pārtiek no salvetes. Miegs sniedzas piederēt mūžam. Nedienas laimēs ziemas. Ar porcelānu mūžam, ar karsto avīzi. Izbīlī veidosies nojausma. Zibenīgs sniega tēlojums. Skatīties linoleja atspulgā. Margas uzspiedīs man savas nāvējošās čūskas, par pretorieti nebēdā.

       Raku N-8. Atbraukusi Elza, bijusi fermā un arī citās darīšanās. Man atveda nomestas verandā atlikušās mantas. Raimonds arī esot redzēts Alsungā plkst. 18.00. Elza teikusi Lilitai, ka brauks pie māsas pārgulēt. Ziemas dārzu katafalkā. Maize aptecējās rāvā. Uzbliezt nojumi par pateicību Rīgai. Barometra kilometri. Vaimanāt, kā man gribas zilo magoni. Skūpstu vainagos. Jubilejas padomi. Labo Hektors mamzeles ar pienu. Nevienam nevar sadot pa riekstiņiem. Manos prātos aptumšojas dziļdomība. Nevar saplacināt mundiera liepziedus. Nedos elpot ar dikti skābu svoloču. Saberzīsies nojumes krāsmatas. Ziemas dārznieka butes. Būsi labos rūgušpienos sadzijis. Liepājas zemes graudiņi. Ziepniekkalna marķīza meldiņi. Lietoto mēbeļu ziņnesis. Ar kadastru uzziedīšu mīļoto. Nevietā iepatiksies mīklainos apstākļos. No mantas aptestais ziņotājs. Ar mani praktiski nekas nebūs līdzēts, tādēļ uz grūsnajām kājām biezoknis līgosies.

link

[Aug. 17th, 2009|02:52 pm]

       Šodien aizmuka Elza ar visiem bērniem un iedzīvi, atstājot mani neziņā. Man atstāja: divus saplēstus krēslus, gāzesplīti, televizoru, skapīti zem tā. No drēbēm: jaku, divus mēteļus, žaketi, bikses izejamās 1 un darba 1, 3 tīrus kreklus, 2 vasaras cepures, 3 ziemas cepures, 1 bārdas aparātu, 2 dvieļus, 2 palagus, 2 segas, 2 spilvendrānas, 1 šalli, 1 dīvāngultu un 1 ēdamkaroti, ko atradu slaukot grīdu, un kartupeļus kādus sešus maisus, kuri atrodas uz lauka kaudzē. Stari manā barībā. Ar lodāmuru meimurot. Nomest zaļas skabargas. Salabot mušmires. Mani nobeidza ar zāles pļāvēju. Kartupelis paliek agurec. Mazmeitas lodā pa biksēm. Laimēju karaklausību un dodos mājās bīties. Attīsta labas gribas cilvēku. No maizes nepārticīgie. Ar barometru mutē. Mazgās nomušītās atraitnes. Gaspažas stropos. Biktis stostīties sāk. Karātavas ar zemes dzīļu trolejbusu. Laimes Kurosawa. Apstāties ar aizgrābtu skatienu, iemarinēt un laizīt pēc patikas. Mazliet uzliesmot un kāpt tērēties. Mocarta moratorijs un gaisma izseko labāko porcelānu.

       Strādāju, pārbraucu mājās, iztīrīju dzīvokli no visām palikušajām drazām. Par mums visiem var pastāstīt stacijas stāstus. Laime ar gredzenu gotiņās. Kaut kas paliek pārdošanai. Uzsprāgušajā guļvietā. Iekaisumos gulšņājošais lodāmurs. Maldugunis un birokrātija. Maisi ar lokomatīvēm. Nomauca ādiņas no labpatikas. Lakstīgalas basās kājas. Salaboja, dūra un stāvgrūdām piepildīja. Grauzēji ar pārtikušām sejām laimes lēja cigarešu lietū. Salabot salmonellu ar baktēriju un bateriju.

       Izmazgāju grīdas istabās, koridorā un verandā, izvārīju paēst. Lija lietus. Izzagos burkānos no savas ziemas ar burkānu 2000. Nelietis, labi darīdams, iznesa skādi pa parādes durvīm. Ķerras rasas graudu ielenkts. Stāvgrūdām pilns ar naudaskāri. Skabargas uzspiestas, rokas sasietas. Gaileni par tiesnesi. Nomesties ceļos labticībā. Baušļu ledājos. Par jūsu naudas bauslību liedagu iekopt. Nelaiķim skandināvam laime par grašiem jāatdod. Labos apvidos gūstā paņemtos. Vintage gūžas kauls. Uzelpoja katamarāns ar buldozeru. Skabarga palika rāma kā Ludviga IV biešu salāti. Laboju grabažas stalažas. Nomest no darbarīkiem kaut ko tik kapitālu. No biezokņa atskan katapultis. Būs bagāta ziema ar galvu pa priekšu.

link

[Mar. 26th, 2009|04:39 am]
[1] No manas pases labi aizgaiņāt Mocartu. Ar garaiņiem pa mēli. Manas Monas Līdzas. Es būšu metis galdā pēdējo kārti, un gardumi manas novitātes uzliesmos. Novietnes marcipāns labi būtu iegaumējams. Gaišziliem matračiem manas bravūras enkuros. Pesticīdu armija. Krakovas apvāršņos manas paduses uzliesmo kā pērtiķis nekorektos nopelnos. Es nevaru jums piedot sātu. Plika sārtās kurtizānēs būs atdalījusies no vielmaiņas. Gastronoms piebezdējis Morica marcipānu. Aprobežotās gotiņas.

[2] Es jau laidu pa pieskari, mani marinēja dzelzī. Garšļaukus iedobums. Lauž ārā no rokraksta labības graudus. Gastronomā man ar labradoru un gaismas siluetu uzmācās bateriju. Nomestie kadiķi ar laipniem lokiem zem acīm. Guošas krāsas ledājos. Morica ābeces leknais plastikāts. Ložņā un gaiņā ārā monotomas skaņas. Es arī vaimanāju no sākotnējā ierāvuma. No mana amfīra atdalīta košļeņu runa. Rododendru nācijas labākie iemaukti. Azaida bulkas kā nekontrolējama Aiviekste nonāk lejā pa sastatni un apgriež ar kājām gaisā manas pastalas, un aiziet uz rietumiem nakšņot arbitrārajā tiesā un nomest no koka nameja gredzenu. Pasta zīmoga ieskicētās veltes. Aiznest Mocarta akronīmu pa gaisu.

[3] Labo maksimāli dziļas kruzuļiem apvītas. Saziepēts viss vienās verandās. Maikla Taisona beretes. Burka nevarīgo iedomu. Vainagos ar zebras sviestu uz galvas. Musulmanis nevar palikt parādā krietnai devai miertiesnešu. Muskata burkānu vāliem.
link

[Jan. 11th, 2009|01:58 pm]
[Tags|, , ]

(14) Apsaldēts iesals. Mēles trūdi. Attirgot atpakaļ visu ieņemto. Kā tas uzlabo zemes asinsriti. Balkons pāri ielai un pāris ielas tālāk. Kartotēka bija pilna ar zemi. Zemaišu jaunās celtnes. Nokomplektēta zemes pievilkšanās. Nometnes Stāraste. Visi Zemgales pagasti maldugunīs aiznesti. Nebrūkošas sienas. Bālgani dakstiņi.

(11) Kastē ar papirosiem bija iemaldījies dzeguzēns, un es to noturēju par kraukšķīgu namdari. Kellogs seriālais numurs. Kad visi būs tik bezrūpīgi kā es, tas novedīs pie trompetes. Es badojos no sākta gala, lai tas izskatītos pēc Mītavas alus. Baiļpilnas kabatas ar eļļu. Došu pastaliņas remontā. Blaugznu piens. Man laimējās gabalu iegūt savā īpašumā. Izsīkt diskusijās. Lakstaugi jau pārauguši par meža strupastēm. Baltās naktis manos apvedceļos. Zemes dzīļu akvedukti. Melnās rases došanas instrumenti. Tajās aklajās bravūrās manas asinis izskatījās baltas un rotājās ar zemes intensitāti. Novilcis bikses skraidīju ar āmuru un zaļām aproču pogām. Metronoma zilajās asinīs bija kaut kas tik stabils. Uzausts no mantas un kadiķiem. Ieaudzinātās plēksnes. Skapis ar mauzoleja piederumiem. Maizeskastes nostaļģija. Zibenszeļļa aromaterapija. Maksa par talonu nonāca mūsu rokās. Zemes strēles marodieri. Kraukšķināt Mozus grāmatu. Klātbūtnes materiāls.

(51) Zamšādas kurpē dzīvoja cilvēks. Kā Zālamana ceturtā pakāpe. Vienā no skeletiem es biju iemarinējis zaļoksnu. Kārtībnieku mašinālā elpa. Škrobes stādīšana. Palagu perlamutrs. Atdod manas zosādas. Ar telpu pār plecu. Skābbarības torņa zelts. Nolīkumot pa kalnu lejā mazās Aston Martin mašīnās. Pēdējais jaucējs atdod masu. Kūmiņa stratosfēra. Kārtības sargu apgredzenojums. Atdod man savas krūtežas. Maksimāli gandarīts. Manas plastmasas lokā. Nomaļus stāvoši kvadrāti. Atglaust nostūri no pieres. Zemes stādu barjeristi. Nomest drēbes no liela augstuma. Kabatlakata nauda. Iemācīties labot paduses no skaista skata pa logu. Piedot kvadrātiekavām un Bresona filmām. Bulku rožlapiņas. Noplūkt zvaigznes no plastmasas virsmas. Atplestām rokām manas pakavu valdnieces.

link

[Dec. 29th, 2008|09:18 pm]
[Tags|, , ]

(11) Novelku bikses un sadodos rokās. Gļotas ir sadales materiāls. Nakts ir pilna ar apostrofiem un galēju rupjību. Piedāvāju noģērbt Vatikānu un sadoties rokās par plastisko ķirurģiju, attaisīt visas pogas un veltīt šo rudeni garšaugu degustēšanai. Сельское хозяйство nomales pirtnīca. Virtuves gaismas bālajos stādos uzrotu piedurknes. Dzēšgumijas kūko. Aizsliet priekšā Nirnbergai baltos lāčus. Sadod pa zobiem caur žogu. Bāleliņa Laimdota filatēliste. Logos atkal jau sadodas zari. Nebūs brīv šai valstī kāsēt. Melot nav brīv, toties kauties mums patīk.

(52) Ļoti priecājos par jūsu atmodu. Nobraucu no kalna un ļogos ceļos, cik man labi patīk. Laika līkumotās rotas mazas balles kleitas ceļ. No manas ozona būtnes laužas ārā. Lielais ielenkums mūs vienmēr ir strostējis un nelabā balsī osta leijerkastnieku. Nopļautais taksofons. Es lokos kā Staļina pirksts. Viļ un saprot no vārdiem, ka man nav avotu. Sakožu zobus un nometos ceļos, lai sveiktu šo rītu un šo resno kabatu. Manu baušļu resnās zarnas kopojas. Es biju apsēdies un salabojis kurpi tādā apmērā, ka tā nonāca no pigoriem lejā un sadeva mums pa pēcpusi. Ierosinu mazliet zemiskāk izturēties pret kaučuka ražotājiem. Nolemj sabarikādēt Muldašova dzērves ar tādu pustukšību. Rododendru lietū ar gāzbetona skābeno garšu. Noplūcu dālijas ziedu un raudu par narcisēm un karabinieriem. Mamzeles lodā ar kapilāriem pa bizēm, vagām un dobēm. Zēni uz nāvi notiesātie vispār labas raudzes paaudze. Salabotos krēslos ar bateriju pa priekšu.

(53) Salamandras sadraudzējas un sakož zobus. Marinādes svinības. Bulkas lido meijām pakaļ un sakož bērnus. Sakož zobus grabulīgās svītās. Karsta gvelžamā adata. Mūrnieku ligzdas. Nomizojiet ļaunuma puķi. Gangsteru ledainā svastika. Matuplēves utubungām! Labi iegaumēti nonstopi. Skrējiena cietais pamats. Klaburčūsku premisas. Iesim zinības kalkulēt. Zaļbarības stādu kopulācija. Ziņkārībā izdeldēt Kartāgu. Troses meteorīts. Baranka stipra vīna. Būšu sirsnīgi pateicīgs un nolemšu jūs katarsei ar bāleliņu un citiem atsaldētiem džentelmeņiem. Uzroti piedurknes, piedalies mielastā.

link

[Dec. 25th, 2008|04:05 pm]

Mana realitāte

Es skatos mūziku un baltu ādu. Mētājas strausi. Zosis badojas no cieša miega ar baltiem albatrosiem padomā. Es atvainojos, bet, vai nepienākas kserokopijas un mazliet opija. Lidostas partizāns. Nolemšu palikt stabiņa galā, aiziešu jūrā meklēt labību. Budēlis ar kāpurķēžu rugājiem. Rokas paliek ziemas riepās. Pēterburdzēnu maikas piesūkušās piena. Uz galvas paliek tikai nindzas un sveši ķermeņi. Nepieder man vairs nekas no līdzšinējās varbūtības.

Vainas apziņa

Skatos, kā mežā ogles lasās. Mēs esam M kvadrātā, meklējam sveces. Lodā meža sanitārā panika. Nobrauc man kaķi. Es tevi iesprostošu un atdošu ledājiem. Izbeidz šo ažiotāžu. Melno strazdu sīrups. Nomet mani ceļmalā, es tevi redzēšu pa gabalu. Es iznīkstu kā sētas mieti. Iznes mani pastaigāties, saliec plauktā, iešu salt. Moldovas vīna atteka. Es nopļaušu jūsu dālijas. Un man, protams, rodas bažas, ka tas nenāk no sirds. Ar saputrotu gaļu. Mūzika aizņem lielus plankumus. Molotova kokteiļa molekulas. Sanbernāra resnā spalva. Vīna piekariņi. Nomenklatūras perforācija. Bailes nelaidīs mani pazemoties. Mūzika akadēmijas zosādā. Gredzenu priedes.

Prieks par pareizo

Es leju laimi ezerā un skatos, kā tas izskatās, bet nevaru saprast, priekš kam man zobu birste pie ārsta. Nobraucu kuģi malā un sakožu zobus. Nevar cerēt nepārtraukti, tas nodos mūsu simbolu. Būsi logos sapiņķerējies, tāpēc piedošu tev pacietību. Maksa par prātu nevar mani aiznest tālu. Bezkompromisa lološana baušļu ledājos. Arktiskie huligāni. Es būtu pateicīgs par iespēju uz jums dusmoties, bet jūs nedrīkstat uz mani dusmoties par niekiem. Dzinējsuņi un saplosīti monetārie biļeteni. Kalpotājs, kas nevar no manas auras padzerties. Manos sānos ir iestiprinātas dzinējas. Lakstoties ap barometru. Mēs aplaupām savas uzdzīves nomierinātājus, kuru pelavās esam pabijuši un rotājuši eglītes. Ziemas burbuļu krātiņā. No manas puses tas izskatās smieklīgi kā atrauga sniegā.

link

[Dec. 24th, 2008|02:44 pm]
[Tags|, , ]

(50) Noķēra enkuros labas slavas graustus, un es barometrēju tranšeju šļaukas. Ar barometru mēs labi draudzējamies, un nometnes sargi uzblīduši karājas kokā. Labas avenes mūsu kabatās, lustras šķiebjas. Betas ar drātīm savaņģotas un nolēmušas Gobziņam sadot pa zobiem. Badmintona kapliča. Mūsu bravūras šaurā Nometņu iela. Gobziņš nometa apvalkus un dancoja mums pa priekšu. Labas avenes ieskatās vitrīnās, molekulas un mērinstrumenti kaktusa varā dzenā mūs lamājoties un spārdot pa pakausi. Mēs labi iegaumēsim, kur atrodamies. Svešas asinis un bārbija starp kājām. Vēlamies saprast, kādēļ nelietojat mūsdienīgas ierīces, lai slaucītu putekļus un lamātu mūsu kodolinspektorus. Ar gabaliņu drosmes un mountenbaiku uz pleca. No pastarās tiesas mūsu mūzas sakalst skropstās un nometas ceļos, lai klejotu un mēdītu slavas dziesmas. Uzurpatora garenās brilles mūs pazīst jau pa gabalu un ar skabargainu smaidu lodā zvēru aplokā. Boli acis ar kvadrātu par brīvu. Izliekos, ka sapratīšu kodolmanieres ar pirmo reizi. Budēlis ar sarkanu uzgali mostas pēc visa pieredzētā. Skabargas ar sarkanu mēli manos pudos vistas gana. Bolās Mozambikas skeletu svīta. Laistās Ludzas pareizticīgo liecībās. Mošanās patriarhāts mūs aprobežo ar sniegu. Kā zivs ar brillēm mostas daba, es redzu krabjus un alu. Bet nometnes uzraugs vairās skatiena un vaimanā par godu sēņu lietum. Diriģēt marksisma svētulīgo pandemoniju ar visām tiesībām izskatīties iedzērušiem.

(11) D. breģī un satiek pa ceļam cipļonu, un saka viņam, ka dārzs ir novecojis, jo mamzele uzposusies uz karnevālu un bauda rudeni šajā apgabalā, kā rezultātā izveidojas garas rindas un Bukarestē pietrūkst ēdiena – viena diena zagļa dzīvē; par parastu tēraudu to nenosauksi, bet no amonjaka kadevāra nomests parasts kastrolis ar Birmas simboliku un laba vēlējumiem. Tas no mūsu mūža atkarājas kā Zemitānu tilta lielie pupi ar garšļaukus vezumiem. Ierosinu šādu atsperīgu izdevību, lai tuvinātu mūsu vielmaiņas un gaidītu piemērotu brīdi karadarbības uzsākšanai. Es bendēju toreadoru sētmales kadiķos. Mums labprāt sados pa pēcpusi ar karstasinīgiem buljona pīrāgiem monotonā sveču gaismā. Zobgalīgos miskastes aromātos iebiezinātā pienā. Ar mani vēlas sarunāties krusta dūriens un melns krauklis. Bojā gaisu ar šo šķērsgriezumu un baidās no lokiem zem acīm. Ar kaprona diegu pa pieguļu. Bausli pār plecu un štrunts lai ir ar pazemīgo kalpu. Lobu ādu no dzelzceļnieka mantijas. Grūžu to pa taisno sērsnas virzienā. Mest pa pažobeli ar kaprona diegiem, lai tas izsauc karstuma viļņus. Rozā lodāmura iegribas mantiniekiem. Maksa par to varētu būt nopelniem bagāta. Gribas maķenīt saldāku vīnu. Marcipāna skeletu. Daivu ananāsu sīrupa. Marmelādes derīguma termiņu. Aizlaista ar strupu snīpi pa debesu valstību. Prātvēderam neaptverami moku kambari. Aiz muguras ar lodīšu pilteni maksimāli tālu no alus krūzes. Meliorācijas pēdējā bastionā. Saplacināja zemes dzīļu arheologu.

(51) Singer šujmašīna šuj jūsu bikses, cienītais, un marionetes uzblīdušas no panckām lien ārā, lai raustītu jūsu bizes, kungs, tāpēc mēs jums piedāvājam mūzikas privātstundas Kalpaka bulvārī tajā vietā, kur robežojas mūzika un senatnes lielās balvas ar karstiem pīrāgiem un laimes konfektēm tik drastiskām, ka paduses labi to būs iegaumējušas un nolēmušas jūs bojāejai ar pārpratumu simboliku šajos karstajos laikos, kas mums sola baterijas par brīvu un lodā gar mūsu pakšķiem, meklējot pasakainus gobelēnus. Paskāla leikoplākstera gammas. Manos apvidos tas vienmēr ir gatavs salabot un sazāģēt kaprona diegus ar zemeņu taurēm un matrozi pie rokas, lai tas ar tālvadības pulti tiktu sazāļots. Kapronā zemenes gaida maksu par burtu vaimanām. Murmulēju nesaprotami un skarbi, bet ne ilgi, jo mainās laiki, mainos es. Mūs vienmēr mēģina notvert aligators – šis kapilārs no zvīņām. Bet nepārdzīvot tā ir bēda. Pasakas ar asakām baudīt Grīvas mēbelēs un neuztraukties par mušām šajos apgabalos – to mēs varam apsolīt un daudz laimes novēlēt ar to pašu iespēju gammu, kas vainas apziņas dzīta mulst no kartona ārā – tik veiksmīga un dzīvespriecīga. Apsolu uzlabot frontes līnijas maskēšanās iespējas un lamāt visus apustuļus, kuru vēderos esmu bijis. Nolemtības skarbā gamma. Došu pudeli dzertvīna un ar otru roku ķeksēšu biksēs. Zilenes zem acīm turēdams, skriešu pretim vilcienam. Nomušītos apvidos auto raud par naudu. Skaistas mantas mani biedē ar savām sarunu atskaitēm un biļešu nierēm. Baidies arī tu no naida. Es neiemigšu, jo tas mani turēs nomodā, un kaprālis uzzinājis par nedienām. Esmu gatavs piekāpties, bet nejau dienas laikā šādas formalitātes kārto, tāpēc laizu jūsu rētas un vaimanāju skeletu priekšā, lai tie mani uzklausa un atskalda. Bīsties nopelniem bagātināta vīna! Ar Skalbes pasaku motīviem uzasinātas skabargas. Mēs labi jūs uzrunāsim un skraidīsim līdzi, kad nepietiks naudas. Par velti vai ar baltiem lakatiem. Memoriālā orķestra sienu gleznojumos es gaidīju to dienu, kad manas pastētes sazaļos un varēs iziet tautās ar laba vēlējumiem no papucīša ložņas, kserokopētāja, malu mednieka, dziesmu ķēniņa.

link

[Dec. 22nd, 2008|03:09 pm]
[Tags|, , ]

(26) Družnijs suka, pradažnijs suka ar kapuci pa galvu. Melhiorā mēs viņu redzējām, un atmiņa neviļ. Lētas biļetes, koķetērija, monotons godalgu vācējs mani aicina pie dziesmas. Ar dzestru amuletu aizkalst balss. Es baudu šo rudimentu ar basām kājām. Maksa par tualeti momentāni gārdz kaklā. Manām kodolraķetēm ir zosāda. Apokrifisks nožogojums, kas pilns ar tarakānu zīdu. Es atkārtoju sveču liesmas. Tarelkas ar badmintona astēm. Es baidos no tauku slāņa beigtās zivīs. Patiesības trobelējums. Mežotnes kapos var labdarībai nodoties. Es biju nomīnējis labo krastu par godu maziem zvēru slīcinātājiem. Esi arī tu uzblīdis un gaidi maisa papildināšanu. Maisa tailenols. Ierakumos ir parādījies mauzolejs. Es biju katarsi lokāli vainagojis. Zemitānu tilta lokainā baudkāre. Mazgadīgs bulīmijas tampons. Labāko algotni es nespēju izgudrot. Vaimanāt savos tēvišķajos gruntsgabalos. Marinēt gurķus un skraidīt pa svētnīcu plikam ar garu asti un ausīm garām peldkostīmu stendam un rabarbermaizes slavas altārim. Manos kokos peldas ezis un saka – ir garīdzniecība nieki. Piedāvāju nomest visu lieko un slīgt pateicībā par amoralitāti.

(49) Drostaliņa mantu glabātāja meta svaru kausus gaisā, nokrita uz dirsas. Vaimanā par iespēju skatīties hokeju. Es pats to vērtēju šādi – maksa par traumatismu. Mēnešreizes ir aizgādnībā paņemtas sēra salvetes. Marodieri vaimanā, ja ziņas par traumatismu ir atgādinošas. Bailes zaigo ar Skalbes pasaku palīdzību. Es piedodu šīm slīpajām meitenēm, jo manas azaida partitūras mūžam zaļos gumijas pārvalkos. Logos baidīties ieskatīties ir samērā dīvaini. Es baidos līksmot pietiekami. Klātesamības moments izvēršas nopelnos. Ar karstu gludekli pa klēpi. Memļaks atskārst, ka nodevība ir atliektiem galiem maisā ieskatījusies. Skaļa barības ievadīšana mēlē. Es baidos, ka manas siksnas nevarēs labot garaiņu krītu. Saulvedis kopā ar Saulcerīti manas barankas labo. Es atsaukšos uz šiem laika taisnvirziena kustību pārzinātājiem un ļaušu jums manipulēt ar kaltētiem āboliem. Marksisma vārdā pasludinu jūs par vīru un sievu.

(48) Rūpes par bērniem ir dievišķas. Manos apcirkņos ir divi tādi stāvi un abi karstasinīgi manto Gaujas Senleju. Selindžers medūzu biezoknī bija atklājis saderināšanās gredzenu. Biju izlīdis no šī cauruma un vēlējos labot iemantojamību. Uzšauju pa pakaļu un atbaidošos romanticismos gaidu. Skabargainos dēļos un Aiviekstes nobombardēšanas līdumos. Aicinu jūs labi apdomāt, vai nevajadzētu lobēt nomales bērnus. Skabargas aiz galvgaļa. Līmlentes lakstotāji. Mūžam slavenais spilvencilvēks ar zilām galvas segām. Man varbūt gribētos laimēt maktenīt labāku zobu. Horizontālos tēlniecības telpaugos. Marionetes lolos šos karstasinīgos zaldātus. Es baidos jūsos to atbalstīt. Patagonijas Artūra klātesamība. Būsim godīgi pret saviem albinosiem. Darīt tā, lai vienkāršas lietas nekad vairs neatkārtotos un vienmēr būtu štrunti pa rokai. Gundegas ieskābo ķīseli aiz ādas.

link

[Dec. 21st, 2008|03:01 pm]
[Tags|, , ]

(40) Nah pa Darfūru močī skvažina, un sērkociņu raugs nobīstas narkotiku, sabalansē uz bailēm, grauž nagus svaru kausos. Nobīties namdaru republikā ar lokomotīvi pa kauliem. Manas saknes satek lidojošās vāveres dezorientācijā. Es lieku likmes uz pareizu galu. Matos lodā svešas asinis. Ar āmuru pa galvu labierīcībās un skvotu lielummānijā. Ar baranku sakabināti ložmetēji. Ar ledeni pa priekšu maksāt nevēlos. Molekulārajos bomžu sīrupos. Laimdotas Cukurītes skaļais bērns ar zaptsmaizi. Nomenklatūras cistercijs. Dzelzsbetona konstrukcijas maksas tualetes marmorā. Bēdu kabata un kolosāla zemes strēle. Mazas skoča bedrītes. Laime uzbliež prātvēdera grabošās daļas. Es baidos no dirižabļa, kas kož aknās.

(11) Dienas gaitā noskaidrojas trakas lietas lietuvēna sakarā. Manos mazos ierakumos betonē skārda bungu rasols. Maiņas strāvas labirintos molekulas mulst no karstuma. Bosa apartamentos ar kapuci matracī. Baidos jūs atsaukt atmiņā šajā bālajā stundā. Baidos no koraļļu rūpniecības. Godbijīgi kabatas uzurpatori. Aiztaisīt lodāmura galatejas. Meža pīļu labierīcības. Baumu līmenis maina garšu. Kartupeļu vārāmie silueti. Skrejceļa anatomija. Maizes aromātā iepakotās. Azbesta krevetītes. Jau vienreiz šajā sakarā izteicos. Skeleti un biešu salāti. Lukrēcieši un badmintona labais gars. Monolīts Tērvetes kabatlakats. Rododendru kundziņi. Marionešu lodāmuri un burkānu ķekari. Bolīšanās atraugu standarts. Maksā par Beirutu un labo katlavānu.

(31) K. iznāk bedres klaudzināt un saprot, ka tālvadība ir nolemta katastrofai. Maize kļūst dārgāka, un no lentas paceļas dūmi. Nomainīt logus ar starpgalaktisku skatu. Masku balle šajā mirklī izjūk pa piederumiem. Grīdas ir pašu plēstas un sakairinātas. Sadevies rokās ar kabanu. No bļaura labās katarses uzliesmoja svina garenie matroži. Laime pārdevās skeletam par matu ērkuli. Laime ir stagnācija. Laimējis ir zemnieks balvu. Nedod mums vazaņķiem atplaukt smaidā. Aizdarītajos nomoda sapņos. Kambarī manam adīklim ir pavisam slikti. Nomocīts, kāds esmu, skrēju laupīt minūtes. Nesaprotu, kāpēc maksa par tualeti tik slikti atsaucas uz mūža mājām. Apputeksnē marmorā, un grebenes nolaižas. Es nevarēšu saremontēt jūsu atpalikušās nojumes. Kad ar bizoni var visu sarunāt. Uzpucēties maiņas kursam. Laime pārtiek no salātiem.

link

[Nov. 11th, 2008|12:01 pm]
Dzīve paiet, bet kukuļņemšana paliek. Maisu visuresošs klusums. Dabūja trūkties un galvu saspiest starp zīmēm. Nesaprašanas sekas radīja nopietnus traucējumus. Manas Safari piezīmes uzpeld un nogulsnējas. Tieši tādi triecieni un vēl lielākas pastarās tiesas. Galvas vēdināšana par velti. Ciklopu namdari aiz atslēgas.  Laimdotas Viesītes un to galvenie favorīti. Matrožiem ir savi piederumi un galvaskausa rubīni. Es gribēbu gulēt brokātos un nolīksmot lejā pa kalnu. Bet nenormālība savus pienākumus pilda. Krustdēliem un viņu razbainiekiem no kino skolas. Manas galvenās metodes to visu būs sastrukturējušas un iedalījušas bezkaunīgos apgabalos starp Reinas zeltu. Naudas nav un nepietiek, un buldozeri kratās. Nobijies no gaistošām rozēm. Manas lakstīgalu balsis un to galvenie ierobežojošie spēki. No galvas noripo semikols un sadodas rokās ar basketbolu. Gaisa skūpsta vīrusos. Mans begemota skapis klanās. Nopūtas un silofona skaņas.

Kāda starpība starp starmešiem, kas no manis neko negrib. To sarunāt nevarēs, ja vien darbagaldi manus nopelnus nepārrēķinās. Mazās rozā pantēras un to gruzoni. Tomahauki un to dzerokļi, lai nepaliek slimīgi patīkami. Trumpji galotnes aijā, lai nomierinātu iekāri. Galateju novērtētu varbūt ne pietiekami. Garīgās barības atveidotāji. Paaugstinājuma ņammas. Es labprāt savas goda lietas nomierinošos akordos saliktu. Vairākas varbūtības nobīties no selekcionāra pagrabā. Manas iekšas un tavas beidzamās nomāktības. Es tavā klātbūtnē būtu tik piemērots darbinieks. Acurauga beisbolenes visiem iedod paostīt. Manas maigās aromāta tabletes tagad ir dzīvas.

Torpēdas apstājas pie uzrāviena un neliek mieru iedzīvotājiem. Nopeldēties un palaist zemenes jūrā. Atrast izredzes izdzīvot arī kaunā. Maijas Tabakas rozā krizantēmas un vanagiem sacietējuši spārni. Ja sāpes ir idioti, tad, kas ir nāve? Manas kaņikulas, to grauzējdzīvnieki un lasāmviela. Rotu krāvumi, ko no Disnejlendas savārījuši bērnu uzraugi. No celulīta mūs paglābs sikspārņi, sitot kājas pret zemi. Nobrucis pils mūris un tā galīgās vēstkopas. Mūslaiku zosu rudiments. Nejau tārpam tā diriģēšana rūp, tas atkarīgs no stādiem. Cirkus mākslinieki un viņu bērni alkoholiķi. Būtības mēros nepazuduši ir mūsu kavalieru uzraugi. Maigie toņi acetoni. Nobīsties tu arī maigi, pat ja gribas nāvi. Uz sliekšņa tagad rudzi aug un to rāmās iesnas. Nobučotas cisternas un uz galda ievas. Tādas skaidras brošūras un par godu maize. Nebīsties lauku skaitītāju un saliec pa plauktiem glāzes. Norimušas sveces runā - būšot glauni svētki. No pasažieru līnijām manas revidentes lūrēs.
link

[Nov. 8th, 2008|08:50 am]
Dodas Daukšte logos skatīties svīterus. Nedod mirkli miegam, tas dailei. Ļaunojas uz rusofobu, kura garšīgās pusdienas iztek upē. Bojā gājušo ievīstītie tīteņi man atgādina Gorbačova runu. Peldējies rumā, ar dālderiem aplīmējies. No Bizantijas līdz Rīgai. Logā iespīdējušais nelaipnais kalps. Pētersīli Pītagoru amorālo muļķi. Duras dibenā, lauza rokas, meklē kadiljaka atslēgas. Muskuļos sažņaugtas nometnes ampulas. Kartāgas mineta garākais gadījums. Mudīgos ruminiscences apvāršņos. Ledenes maksā par svina kalniem. Šķeļ viļņus un atdodas Maskavas kabīnēs. Kaprāļa spiritisms. Maksās tas, kuram duras sirdī. Kopsummā mēs par partijas cigaretēm nopirkām lopu. Viseriona mauzolejs. Es biju sakravāts ar dubultu spēku un nejaudāju noparkot savas iegribas. Niekalbīgi gaidīt baudas ar trijstūrveida medaļu uz pleca. Pie manām kājām vienmēr logos sadevies muskats. Nevērīgi vaimanā, vaicā, vai man nevajadzētu pakasīt muguru, rokas, pievērt durvis, pārcirst burvi.

Pēc smēķēšanas klases es nonācu Podagras kalnā, kura lielie sārtie vaigi manus matus padarīja kailus, un es tiku ievēlēts tā valdē, kura uz maniem jautājumiem ņaudēja. Stipra klepus lēkme mantas apgaro. Konglomerātā mēs bijām sasieti un kāvāmies par bērniem. Mošejas pilnas ar lavu. Mazos ūdeņos un nelgās bļaustās noalgots znots. Klaigā baudas raudulīgais nopelns. Klepus zāļu Mirdzas tante. Ar bļauriem pa priekšu un atpakaļ transā. Nopelniem iekonservētos laukos. Marcipāna tirānija. Maksā man graudā, lai redzu šo rudeni, kas mani dzen kaunā. Visu piedodošā naudas kāre. Meklēt sivēna spilvenu mežā. Mani izkaisa pret galvas mazināšanas mēģinājumiem un pārnes uz kvdrātiekavām. Ženovjeva maisa lugas kopā. Maksas tualetes maisa dzīvot šajā apvidū, tāpēc es glāstu šo garozas niansi. Ar kapelānu uz pusēm. Malkoju smaragda rubīnus. Par preses centra papīra presi visvairāk ir dzirdēts no diktātiem. Maize mani apdzirdī un skandina lievenī iesieta. Špiļku nost no Platona trauslajiem pleciem! Par manu nopelnu to nenosauksi. Bet aizkapa virtuves mudīgi lako stikla atribūtiku. No kārtējā vezuma pāri paliek tikai lietus. Gribētu kāpostgalvu ar pienu.

Gazmānovs ierosināja desiņas un apņēmās sagādāt siestu. Nosvērtos bērnudārzos es atlieku nomazgāt svētību par malku saldas kafijas. Mocarella labi ganās mazās linoleja skavās. Būsi ar lūsi nomiris ložā. Nomainījis dzimumu Skalbes kunga dzīvoklī. Lazdu riekstu iekšas. Mutes putu gravīras. Baletristikas Mozus sezams. Es varētu būt noguris vārdiski. Maksas tubzenē uz sārta rododendra sezams papletis kājas. Lūdzu, zemenes un dzīvokli. Atplestu pāksti nekontrolētos smieklos un rabarbermaizes skočā. Ar kurtizāni pie sāniem mēs izskatāmies rāmi. Lai neizliktos par sliktākiem amorāliem. Nokrišņu daudzums ar pātagu un bārdu. Rokas gļukā apmazgājis. Godam labu svētu rītu. Siles ventilācijas šahtas. Apgaismo dālderi par bravūru un pubertāti. Grabažu nomierināto  liste. Skvotošanas mauzoleji. Iekārienu sievas garderobē mostas. Monarhi un zaļbikši manas kešatmiņas diloņi. Kapračiem nosvīdušos arbūzos. Ar skropstu tušu nometnes velosipēdā. Laika strādnieki mainās vietām. Ar kāpostgalvas priekšautu nomazgāts citrona svētais grāls. No viena gala pārtieku, no otra maniem sektoriem. Nenotrauš gaismas skabargas. Nomainīt skaņu dziļos almanahos. Atpaliek no kabatas līdz dzijas mērcēšanai. Pārtiek no kobalta un dzeltenas arteriālās sulas.
link

[Nov. 4th, 2008|06:51 am]
Godbijība kā klaustrofobija metas manos apkampienos. Manī vien jau cik laimesti ir sakrāti. Kāro zobu marionetes. Laukstrādnieka precizitāte. Labestības garzobji. Laimes liesmainajiem manekeniem. Lapsenes stervantesas. Ierakumos kapitālisti var iztikt bez zelta. Aizkulises mandatori klejo luksoforu lietū. Pāridarītāju skatuve. Mansardā iesprostota kabatas baterija. Atomisms mazās devās. Gabriela Vespuči. Nevienlīdzības krūtežā. Sodrēju pelējumos. Kalibra žogos atpestītais majors aizgrābts par pretimnākšanu. Slābani iekonservēts un nevietā salabots. Ar klaburčūsku pa ģīmi. Patoss ar cementa līmi. Kā zarnas smaržo, kā zvaigznes smird.

Drosme atnāk nomodā. Galvas dīķis labi kalpo svara kausos. Bet es tikai gaidu mazos puduros Skalbes pasakas lemurgos. Minhauzena safabricētajā galvu nospiedošajā vairākumā. Austeres sakoriģētas strūklakās. Nopelni, kas pilni ar kabaču antisanitārām lodēm. Lai bakurētainais sienāzis gribētu saprast. Muldēšanas Bavārija. Bolīt sēnes maldugunīs. Bailes pārņem sodrējiem bagātos. Balzaka izmēra cigaretes. Noņemam cepures pret rītu. Nesamais kvadrāts ap acīm nolakstots. Guoša krāsas nozibēja logos. Verandas trīcošā ciklopa menstruācija. Labu vēlošie gribas teroristi. Mazliet nopietnāk nekā svabads gars. Grib salīkt pār mušmiru graudiem. Kabacis par cigarešu kilogramu dursta maizi. Viss izskatās pakārtots.

Gobziņš kā tēvišķs sargs, manās panckās labu vēlēdams, laimdotu uztaisa un meklē klaburčūskas, ar ko spēlēties, un bagātīgi apbižo. Brilles ārā no mājām. Maina veļu vēdināmā dēlī un karājas ar gaisā kājām. Baidīt bērnus, kas pilni pacietības. Nāves eņģelis mani moka ar slotu un grebeni. Brezenta gaismekļi. Siluetu imitatori. Ar gaišu prātu nonāk labākos laukos. Piedraugoju semuškas katru pa vienai. Gaišā prātā demolē amuletu. Zebiekstes konstantais apoloģisms. Manas zilbes gaida skoča kungu. Klejo prātā, lai to visu neatdotu. Ar zarīna gāzi pa pieputinātu lokomatīves baseinu. Manos kātos laikrādis izbēgtu no sklerozes. Kabacis ar kārtības sarga munīciju mani labi no tā atrunā. Sit pa seju graudos noslīcis vārstulis. Nelokāmos busiņos sakarināts. Nelietojamā veļā grauj pilsētu. Viena daļa metodistu baznīcas pieceļas kājās. Tavos apcirkņos mana alumīnija karote piestāvēja bronzas statujai, kas pielieta ar omleti. Pilns ar arbūza mizu un sēklu.
link

[Oct. 5th, 2008|12:20 pm]

Atkalredzēšanās melnajās tilpnēs. Barankas saēdies kvadrofils. Ļaundari domā par praviešu mozaīkām. Bizantijas nopelniem bagātais. Masas pilnas ar sēra svecēm. Magnolijas atēdies kastrāts. Pasternaka dziļākā cieņa maitu apteksnes nebombardē. Atavisms kā stabules krēpes. Stavrovska magnētiskie lielumi. Salavecis Solžeņicins. Azimuta aizdevumi. Marcipāna kalvadosa. Bogomateres logos. Ar pipeti skatīties stikla vārdnīcas. Mozaīkas Skalbes. Neandertālais kailfoto. Kreppapīra molekulās kilograms līmes.

Atpogātais Moriseja kapiņš. Morzas ābečnieks. Skoča kalpības atbalss. Mozaīkas skeletona aptiekārs cars Nikolajs apakšējais no visiem.

Lodēm švīkstot metāla kalējs šauj bezmiega naktis. Atmosfēras Gabriela stabi. Bizantijas skroderdienas. Kirilicas strazda gadi. Nomiršanas mērinstrumenti. Masku balles sīrupa klaju grādu mudacisms. Ariela brāļu karietes. Pedāli pie ķēdes laimes iegarenais laimests. Svabadā gara stūrakmens azaida paliekas noliek pie būriem. Mazlietoti Nameja gredzeni. Ankoras zelta biezputras. Aromaterapijas gāzes baloni.

Runas brīvības krietnā miesa laiž visu pa pieskari. Pietuka Krustiņš apburtā lokā.

link

[Oct. 4th, 2008|05:41 am]

Gulbis maziem spārnu trapeču kumosiem. Pelavu taures nomainītas pret stikla taru. Masku balles pagalvī novemta kreppapīra stratosfēra. Nomenklatūras dzeramnauda ar ziliem riņķiem zem zvana. Linoleja Prusts. Nomušīt stereotipu krēpainā mersedesā. Vest labību piedzerties kulbā. Dušā neko neēdu, un man vairs nebija miesas, nebija kur piesiet acis, bet krūtīs kaut kas kustējās.

Trubadūrs nonāca labā augsnē, lai no pirmā stopa mutē rastos azaids. Salabotos kuģos mēs apstājamies. Laukstrādnieku bilaterālie manevri. Maurīcijas liesā gumija. Skriet ar drupaču nazi, mazliet attālinoties. Balsstiesību ielenkumā. Nevarības caurdurtais. Maizes galvenajā ejā. Rotu mušmires. Namdara avatārs.

Prese pret mazajām sienām, jo tagad mums ir festivāli, ko mēs dziļi cienām un nevaram nogulēt labirintīnu. Maķedonijas Aleksandrs atbraucis vezumā ar kodolinspektoriem. Cenšas mazutu sakoncentrēt rokās, kariķēt marksisma paleontoloģiju. Bet tad pēkšņi matos maskulīns elfs mazliet uzblīdis un tauriņa biksēm kājās. Malnutrīcijas bakalaura grāds. Bulīmija kā svabadais gars. Skabargas uz visiem iesmiem. No perturbences bija atdalīti un nevāji sagājuši sviestā. Ar klīsteri uzrunāts scientologs. Pesticīdu melanholija. Ar delikātu mesidžu nojaukt iepriekšējo pubertāti. Izsenie brokoļi. Laist pār galvu mazus aromaterapeitus. Naža gala atliektais Konstantīns. Terases amorfais dziedājums. Ar baktereoloģisko ieroci manās rokās iegulst smaragda jaunieši. Klabinskis ar zaļiem ziediem kreppapīra mošejā laupa lūpu krāsas kastēm. Makjavelli Mona Līza laiza rozā krucifiksu manā priekšā. Tērēti gladiolusi nostradami mūžam laimes perēklī sabalansēti. Es biju klāt šajā metāllūžņu ērā. Ar paviršu galvas atvēzienu nepietrūktu klātesamības. Galvas klabošā daļa mantas padara par Būhenvaldi. Stasika boldā savienota semantika un klaustrofobija.

link

[Sep. 29th, 2008|09:23 am]
[Tags|]

(36) Troksnis nepārcēlās. Gaisma kā datuma reimatisms. Nopeilēt labierīcību mācību. Nomedīt gārgaliņu un dēvēt to par svabado garu. Tikvien kā nabadzība ir prātā, lai mani tormentētu. Strazdu kokles burātājos. Denveras lopkautuves. Zaļbarības apputekšņotajos gilgamešos. Baudkārs numismātisms. Klavesīnas nopietnā puritānija. Menstruālā cikla labradors. Mamzeles ar maniem štruntiem izskatās noraizējušās. Lustru paviljoni. Buduāra starpsiena. Patagonijas saharīna zēns.

Domas izšaujas galos. Golgāts savirpinājies matos. Ložu sakapātā encefalogramma. Kartāgas melnajos vezumos. Nolaužu metru no sava ierakuma. Melu māllēpes. Varakļānu slidenā miesa. Metāla radiācijas dzīts, aizvaimanāts prom. Bailes pārtapt sveču liesmās. Safabricēts un nolaists no spiedpogas.

Molekulas metas zaļos treniņtērpos. Es gumijas cimdiņos laistos. Cimda Bēthovens Akapulko. Lec mazas azaida turcietes. Sadoties rokās ar bakurētainiem iezemiešiem. Metru garos linoleja skeletos mazliet drosmīgos un standarta izmēros. Kokos nomērītas dzeguzes. Ap acīm lokās koki. Pierunāt Servantesa atvases muzikalitet mazliet. No plastmasas līdz visiem ziņu dienesta iespiestajiem. Zikurāta melanholija.

link

[Sep. 28th, 2008|06:16 am]

Aksidormija
Tualetes momentloterija. Rozīņu ceriņi. Zemes dzīlēs ietriektais termoss. Zālamans mani nepiedraugo. Beletristikas ezeros. Ecēšas kā bravūrīgs mūris mauriņa vidū. Pētersīļu trofejas. Pagrābt ar lūpām lupas attālumā. Bolīties par pārdesmit kubikcentimetriem.

Laboratorijas ērkulis divās trīslitru burkās. Peregars, kas pārgāja. Glaudīju labības ārā no māgas. Mirtas tantes monogāmā daba. Meklēt pūdernīcu somiņās un kapos. Mozambikas letarģija. Braukt traktorā ar bālu sirdi. Pa muti veļas gastronoma ledāji. Vaimanāt par svēto siļķi. Skelets, kuram nav māju. Lolot aizdedzi. Leiputrija pār Ložmetējkalna ledāju. Divos stāvos nopeilētos mocību kambaros. Metas lapas aiz kaula. Tiesas darbu nelikvīdajos mošanās altāros.

Sods noniecina acis, kas ir pilnas ar nabu. Manos apcirkņos medūzas laiza no pieres. Labos gados nevar mušmires slaktēt kā Pēterburgā. Laimdotas stahanovietes mazajās durvju ailēs dikti aizkaitinātas. Glāzgovas azaidu spirta lampas. Laipnas olbaltumvielas. Svina Kleopatras mazais iegansts. Svabadas garāžas. Labradora pieskāriens. Resnās iesnas. Nepārdomāti ierakumi. Garozu valnējums. Nostieptos aizgaldos es nošļūcu no plaknes. Goda stervantess. Spozmes ezeri. Jāņogu valgi. Mazliet saprastais nodrošinājies. Prāta paliekas ar kaprona diegiem un sveču liesmām. Kvadrātos nebija laipni. Parkinsona avēnija. Meskalīna tārpa ledenes. Leprikorna svari. Logos sapārotas muzeja kantis. Slazda drukātās krēpes. Liedskalniņš baidās no liepas. Maljorkas labierīcības. Aizgulējies matrozim pie auss. Laipni krāca medūzas resnajos pirkstos. Salūts un tā rēcošais patvāris. Meža zemenes un kaktusa kapliča. Plecu pogas, mazas irbes, zīda lustras mani kož nost.

Kestjēns
Zobi pārtiek no kaligrāfijas. Mutes dobumā gondoljeri medī sveķus. Matrjoškas Stendāla mamutā. Gabalu pa gabalam metas zinības pa kājām. Laivas otrā pusē memuāri mani slavē. Molekulārais kreppapīrs. Links uz protagonistu. Bailes pārtop par stulbeni. Kleptomāns baidās pazaudēt metru no dvēseles. Ar nāsi pa tasi tajā virzienā. Svina kāposti ierakumu pirmsākumos. Dējējvista maitā gaisotni. Bravūra laupa nadziņiem pieprasījumu. Svabadā skrejceļa limpopo. Izpalīdzīgi raudāt grēka asaras.

link

[Sep. 4th, 2008|04:24 pm]
[Tags|, , ]

(45) Tēvija ir tetovēta. Nopelni kā slapji pelni nopil garšļaukus. Kārtainos bezizejas vaimanu kalnos. Masu kapi pilni dzeramās sodas. Manekenes mani nepazīst aizlauztās balsīs. Es ne nieka neiebilstošais atoms iekonservētais mūzikas enciklopēdijas autors. Mazās dzijas valstības vergs. Ledeņu pilni ierakumi. Kalsnos verandu izotopos. Par dolāru stundā Krēmeri Krēmeri. Mētāt iekšējos dziedzerus.

(46) No maziem bērniem baidīgos ūdeņos es atelpojos. Gāzes nomazgātos sterilos kartona barankas volānos. Mušmires mani jau lako. Piketēt par protagonistu un lētu sēklu. Bravūras rulete. Kaulu birztala. Staļina garšīgā kāja ar metru gariem Ziedoņiem. Lodēs svilpojošie kalpi. Laimes garāžā izcepies. Meklēt sviesta bekas ar tālskati un rumu. Muskats aizelsies un nenovīdīgs. Gražīgi lietaskoki.

(47) Ar varu meklēt zobu birstes. Maksas parāde noveļ partiju no zirņa. Metamais kauliņš ietinas zirneklī. Ziedos savērtas molekulas. Koplietošanas purgatorija. Tēvreizē mainīties plastilīna rokām. Ar labo roku medī Medičī. Nevienu nesaprotošais zviedru galds. Ar taures zinošo kvadrātu es piebeidzu nopelniem bagāto. Skanošais liesmu launags.

link

[Sep. 2nd, 2008|09:08 am]
[Tags|, , , ]

Azaida moratorijs. Nomesties ceļos un dzirdēt Nācareti. Nomest šokolādes kūkas uz proletariāta. Mest pa aci ar kaprona diegiem. Liliputu putrā putraimi. Siksnas labais krasts. Nelokāmi meteori. Garnadži iekārti svētdienas skolā. Azimuta krējumainā lava. Ar mani tu nevari noturēt līdzsvaru. Bišu kvadrāti. Logos zagļi lako nagus. Deguns bez prezervatīva.

(43) Baraviku ezeri. Lindrakos melot nav labi. Gauja satek Mazsalacā. Nomest uz galda cigaretes peļķi. Arbaletā iesprostoti čigānu kankari. Cīgas par brīvu. Mannā putrā Tomass ar sēklinieku ecēšām. Vaļējos lūzumos metru no izejas.

(17) Vecā pīzda ar savu Fatimu izēd karuseli sausu. Sarkanos, baltos vai violetos metru garos salātos. Babuīni ar cikladola melno pasi garīgi atpaliek. Likt raudāt strutām un mēbelēm. Maizes iekaisušais ļaunums. Kunksti dodas meditēt par partizānu lietu. Es biju uzkopis lidlauku un stratosfērā grabināju mazas lustras.

(44) Lasām beigtas balles. Matu krāsa citos rakursos. Mudīgi ielaistais iekšā laidējs. Bēru pastmarkas. Nemaz skaļā balsī nerunājot. Monroe gaismā.

(36) Kraukšķīgi atejas elevatori. Makaronos un zobubirstēs ar nopietnu seju. Sacelt kājās basanovu. Palielināmo stiklu bole. Kataklizmas baltā acs.

link

[Jul. 30th, 2008|01:08 pm]
[Tags|, , , , ]

(31) Nenormāli gribas kaunu. Saskābuši linoleja pleķi. Zileņu mērinstrumenti.

Bezjēdzība
Klaburčūskas pēdējais ritms. Kalvīša mošeja. Ar alus kastēm izrotāta korsete. Arodbiedrību cikladols. Lidlauku nogurdinātais.

Klauns ar zvanu katrā kakla pusē
Tā bija domāts un tā realizējās. Laupīt marionetēm gladiolusa meitenīgumu. Baranku nelokāmais sviedrējums. Arabeskās nošauts Kronvaldu Atis. Aizgulējies momentloterijā.

(37) vīrs krāpj sievu ar Kusturicu
Garšļaukus ar termosu. Logu tīrāmo skeleti.

Nogurums
Lietū, meteorītā, svabadā rīkā. Vabuļu gredzenu pavēlnieks. Liepu drauga skeiteris. Skeletu botāniskais kaleidoskops.

(38)+(39)
Atvadu smēre. Izmiekšķēt vaigus gudrona sēnēs.

(40)
Ļaunuma zieds uzzied visvairāk, kad mēs pārnākam no pļaujas. Atraitnes nevar nolisot visos pāros. Azaida piramīdas. Brokoļu tērces. Tauku gumijas. Lidaparāta melhiorā būtība. Kvadrāta liesmainā artava.

link

[Jul. 29th, 2008|10:06 pm]
Mīlestība
Rokas ādas plašķis. Noberž mazas mašīnu tulznas. Aizgrābti moskviči. Taifūna laimests.

Slikta dūša
Lobās āda no pieres un botām. Ābeci, āzi un kabaci. Maltas gaļas ērces. Mūžam uzbangojošais un neviļus graujošais. Mazo māsīcu logos stāvētāji.

Piņķerīgums
Nolaizīt zilumu. Salīmēts un nevienādību svara kausos nobildēts djatls. Skapja moratorija nepievilcīgais romantisms.
link

[Jul. 28th, 2008|10:38 am]
[Tags|, , , , , , , , , , , , ]

(27) Žēlīgs tēviņš, tāds tievs zēns. Zarnas pa promenādi, mazais sūkātājdzīvnieks. Nesmaidi manā kāpņu telpā, transvestīts. Hujasosīties un aiziet pa pipeli raudāt uz mājām.

(28) Vecais kraķis izliekas par citronu un medī galvgalī mušmires, kurām nebūs vairs lemts. Domā, ieracies mazos sālītos gurķīšos. Sakrājies un medī lodāmurus vienu pēc otra. Atņem sveicienu no resniem zēniem. Tev paliek tikai tas lodāmurs, ko tu iebāz pakaļā sasildīties.

(29) Sūdi gan būs pierē. Ar garu dēli cirtīs tevim nost birkas. Balta rasa uz nierakmeņu trotuāra. Nevar iemarinēties logos, tur jau sauļojas striķi. Kāds nedalāmi vaimanā mazos stikla klucīšos. Partitūras maizi grauž. Makarova pistole izšauj menstruācijas no cikla.

(30) Traks puika, lai pasmaida, nogaida uz salona. Nomauc audu virsgalvas. Lodes nedod atgaiņāties, tikai uzlekt uz sienas. Godbijīgi šito tērzē un no galvas lasa ērces. Kārtējā suga aiziet bojā, bet nevar noturēties un sakombinēt gļotādas, jo tas var izrādīties sifelīgi.

(31) Drošības labad pieturies pie enkuriem, jo labākais, kas var notikt, jau ir noticis. Logos parādās metāliska zaļbarība. Svabadais gars tevi nokomplektē, bet govis nevar marasmā palikt ilgi, tāpēc lopi pārtiek viens no otra. Staltas brieža gaļas maltas kaklarotas. Nomedīt muskatu. Svina peldbaseins.

(32) Ja noliek lupu pie sienas, tad galdā izveidojas caurums. Pārnāk mājās lidlauka sliedes, tajās gozējas melnirbes un gliemji. Lieliem soļiem uzpucējies. Laid vaļā stahanovieti, uzcienā ar halvu. Ienāk vezumā skafandra tauriņš un bojā mazos galvas audus. Pēdās smilšu rētas, tāpēc mēs arī baidāmies.

(12) Stibī kaut kādu tarbu un uzdarbojas. Ļaujas tangensam un bolās, kad nonāk sprogās. Nonāk trapecē un kurī uz vaimanām mazus bērnus. Kaprīzo cirks. Launags jau pilns ar pelnrušķēm. Žeraldīnes mākoņos. Vaicā pēc kreppapīra un lidojošām vāverēm. Amonjaks iebiezinātā pienā.

(33) Aiztraucies pa šoseju baravikas bārstīdama. Jāj pa baltu prēriju, līdz nonāk sniegotā kalnā meklēt validola šprici. Gaiņāties no maskuballes iekšā ārā pētergaiļa prātā.

(34) Pilns ar trauku lupatām un izgaist sviedru mažorā. Nenodod mani rokās ar trikotāžu. Nomedījis mazos azerbaidžāņus iepakojumā un labi iekoptus laukstrādniekus, aizmieg uz salvetes stūra.

(15) Bute bolās, kustas olas. Kvadricikla leikēmija. Masturbējot ar lietaskoku, paliec drošā attālumā. Siltumnīcefekta bazars. Mūmija teletūbija.

(35) Zemnieka dzīslās rit atejas, un galvenais ierocis cīņā pret zemenēm ir artilērijas ielas akacis. Metas zibeņi no kloniem atdalīties un savairojas meža vālos mazkalibra kurkuļi. Beidzas muskulatūra momenta pentagrammās.

(6) Melhiora atradnes pilnas ar slēpēm. Labdarības grinvičs. Menopaužu lociņi. Noskūtas brošūras mūra mājā. Nekrofilos ielenkumos Mozus vārdā es jūs lūdzu.

(36) Dumjais zēns uz oglēm kadrē meitenes nekromancerī. Golgāts Londonas stadionā atlaiž mīksto bremzi. Čurāšanas sacīkstēs uzvarējušais un lustrā pakārtais. Klozetā sapilinātas asinis sajauktas ar baldrjāni. Ierakties brokastu pārslās un pārsalt.

link

Kas nelabs latviešu literatūrai [Sep. 7th, 2006|09:23 pm]
Kas nelabs latviešu literatūrai.

Pacans uzreiz nepateiks, bet prasās pēc definīcijas. Vēlas sākumu, vidu un apvidu, drosmei un iedvesmai. Jaunkalsnava... derēs. Ņemam ērtu krēslu, vienu slaidu sērkociņu... Tad kāda ir pamatdoma, es nesapratu.

Ja salīdzina latviešu literatūru ar kaimiņu kraukšķīgajiem, skaidri redzams, ka pirmajai trūkst svarīgu ķīmisku procesu. Kopš ūdeni pat tējai nes no veikala, ir aktuāls jautājums par bērnības nākotni. Jūs palaižat savu garu bērnudārzā, bet iznāk parasti dārzeņu salāti. Negaidīti.

Godīgi cilvēki cenšas stāvēt rindā, tomēr pacietība bieži ir dāvana. Latvietim ir jābūt stipram gan garīgi, gan specifiski. Ja mūsu valsts iestājas par karu Irākā un Afganistānā un klaji konfliktē ar mīlestības principu, tad, ko var prasīt no līdzīgi jutēja?

Ne katrs ir varas pelmeņus sasmēlies, tāpēc no manis kantori atstājas sparīgi. Ja atgriežamies pie valstiski svarīgiem jautājumiem un nosēžamies pie galda ar ziediem, tad skaidrība paveras, ka ar latviešu ziedam ir jāceļas kājās.

Nav viena atbildes aromāta, tāpēc tu mēģini saost ienaidnieku pēc parašūta. Tas tūlīt apsēdīs, pārklās, piepildīs vai veiks miglošanas diversiju. Latviešu literatūra ir gatava sadot pa muti katram iesācējam, ienācējam un ārā nesējam. Iekšā-ārā, kā noklausīts klasiķis. Diemžēl produktivitāte krītas nejau tāpēc, ka tups ir mūsu laikmets, bet tāpēc, ka drausmīgi gribas, bet nesanāk raudāt.

Vemt līkam nejaušās vārtrūmēs, turēt taisnas garīga pacēluma sulas. Mudināt citus pelt valsts gadījuma kalpus un pašam rāties dialektā. Tas var gadīties par traku, ne katra birokrāte to pacietīs. Varbūt drošākais ceļš uz laimi ir aizvērties kultūrai pāri.

Loģisks būtu jautājums, ko no tā var iemantot un kāpēc vispār būt. Trāpīgs uzstādījums ir vērts arī tur, kur saules nepietrūkst. Varbūt gribētos būt baudkāram, bet štopars neļauj piecelties. Es gaidu, kad no maniem pleciem pacelsies mans grūtais gars, bet no kefīra līdz svecei jāiet kartē neatzīmēts ceļš.

Šo ceļu-celiņu piedāvā iepazīt sēņojot. Kazi, varbūt atrodi bērzlapi un vari piedraudēt ar nazi. Tā, lai satrūkstas katrs bruņinieks, tā, lai nepietiek tikai ar policiju un ātro palīdzību. Tā, lai vajag arī ugunsdzēsēja marmelādi.

Tauvojas NATO samits Rīgā; ko par to domājat, godātais kundze. Vai būtu ar mieru mantotas paliekas izklāt uz grīdas, lai visiem ir mats. Es, piemēram, esmu tīrs patērētājs. Visu ko citi saekonomē blakus nodaļā, izlaižu pa kanāliem bez astes.

Tomēr atkal iegriežamies literārajā ķermenī ar sparu. Ja gara ceļā ir iemeties cirks, to noteikti vajag izbrāķēt nesāpīgi. Melanholijas virsnieks un pataloģijas soļi; pa labi, pa kreisi pāri jumtiem ar trosi.

Bet liktenis iemetis kā iemetis garderobistei krāmēt [lasi:]. Tu nodod mēteli pret numuriņu un izrādes laikā vairs nav ko rādīt. Tu sēdi ar pliku krāmu kaut kur rindā pa vidu un gaidi, kad pienāks tava kārta, bet tāda nav vaļējā griba un izrādās, ka spektāklis tev ir pieklājīgi izvirsts cauri.
link

[May. 1st, 2006|01:42 pm]
Šī vēstule ir veltīta katram cibiņam, tā ir īsa pamācība personīgās higiēnas jautājumos. Katram cibiņam nepieciešams regulāri būt saskaņā ar sevi. Šīm nolūkam ir jāved personīgā dienasgrāmata, ieteicams papīra formātā. Tādējādi katrs cibiņš redzēs savas nepilnības, kas izpaudīsies rokrakstā un diskomfortā. Cibā to ir viegli noslēpt un aizbildināties ar stilizētu domu atrakstu, kas neko nevēsta, tikai ļauj uz aktuālo brīdi apslāpēt cibiņa iekšējās pretrunas.

Nākt cibā vajag tīram. Lieko apmatojumu un atmirušās ādaš šūnas atstājot savās papīra dienasgrāmatās. Nav pieņemama attieksme nākt cibā un atstāt aiz sevis nekārtību. Nenolaisti poda vāki, izlietotas mitrinātās salvetes, nenoskaloti bārdas rugāji izlietnē. Tam visam nav vietas cibā. Bet, kas tad atleks rakstīšanas priekam? Apmierinātība ar savu garīgo līdzsvaru.

No tā secinājums – cibiņi ir slimi, jo vesels cibiņš, atstājis visu nevajadzīgo savā papīra dienasgrāmatā, nāk cibā paklusēt. Tādējādi meklēt nekvalificētu palīdzību pie citiem slimniekiem – pareizāk būtu teikt bezkvalifikāciju – ir ne tikai bīstams, bet pat bezjēdzīgs laika pavadīšanas veids. Tāpēc es aicinu visus aizvērties un cibā vairs nerakstīt – atgriezties pie pirmsākumiem un pārskatīt savu slimības vēsturi. Esmu pārliecināts, ka tajā ir kaudze acīmredzamu nepilnību, bet dziļākie simptomi taps skaidri darba gaitā.

Es aicinu visus aizvērties, runāt nav jēgas, vajag rakstīt, bet ņemot vērā interaktīvo cibas iedabu, rakstīšana pāraug runāšanā, bet sekojoši – neuzticēšanās. Tāpēc neliekuļosim par „klusēšana – zelts”, pārliecināsimies katrs pats. Paklausīties savā balsī un dzirdēt izvairīšanos. Tas ir posts, kas atliek dzīvi, bet laiks skaita pats sevi, katra stundas iztek. Atlicis nav daudz, bet vēl jo mazāk ir piedāvājamās iespējas. Katram izvēlēties neizdosies. Pieturēties pie universālā risinājuma klusēt. Tas atbrīvos vismaz uz brīdi, bet tālākie risinājumi atnāks rindas kārtībā. Šis ir cibiņa personīgās higiēnas pamflets. Tas nēsājams atmiņā katru reizi, kad galvā ir nemiers. Izglāb draugu, padod tālāk! Neesi kūtrs, vecāki cilvēki tevi vēro!
link

Vēstule valsts prezidentei [Apr. 4th, 2006|10:23 am]
Vēstule valsts prezidentei

Prezidentes kundze, es gribētu jums lūgt piedošanu par savu pretvalstisko rīcību, valsts varas apšaubīšanu un kopējo ekonomisko rādītāju sagrozīšanu. Vēlos atvainoties par savu nihilismu un sabiedriskās kārtības noliegšanu. Es lūdzu piedošanu par kārtībnieka Pūpola sastādīto administratīvo aktu. Es lūdzos pie jūsu kājām. Jūsu, kam nav svešas cilvēciskas ciešanas, es gribētu atsvabināt savu garu no tumšā mākoņa, kas mani smacē. Mākoņa, kas radies manas pretvalstiskās rīcības rezultātā. Es zinu, ka man sava valsts būtu jāgodā visaugstāk. Bet savās domās es vēršos pret to, es rīkoju pučus un ceļu barikādes, es apšaudu preses namu, ministru kabinetu un valsts televīziju un es lieku bumbas stratēģiski svarīgās vietās – hidroelektrostacijās, ostās un vilciena pieturās.

Mani nomoka sirdsapziņas pārmetumi, es nevaru vairs ilgāk dzīvot ar šo smagumu sirdī. Kā dieva sūtnis zemes virsū, Vairas kungs, atpestiet mani no ļauna. Dodiet savu svētību, paceļot labo roku, zvēriet, ka atbrīvosiet latviešu tautu. Man sāp tās asiņojošā sirds un dvēsele. Svētiet mani, lai varu iziet ielās un nodot šo svētību tālāk. Šai neticīgo tautai, mēs esam pelnījuši atpestīšanu. Mums ir jākļūst stipriem. Šajā globalizācijas un mūsdienīgo tehnoloģiju laikā, es ticu, ka dvēselei atradīsies vieta un kaut tā būtu latvju zeme, kur tā atdusēsies, kad manas miesa būs kļuvušas vārgas no pārmērīgām ciešanām un es atstāšu šo pasauli, lai aizliktu par Latviju vārdu viņpasaulē.

Es gribētu stiprināt jūsu ticību prezidentes kundze, ka mūsu tautas liktenim vēl viss priekšā. Nekādi lopu vagoni nespēs samīdīt tās pašlepnumu un attīstības garu, kas mūsu senčus ir barojis un ļāvis tiem vienmēr atrasties civilizācijas avangardā. Es ticu jaunlatviešu kustībai, es ticu Rainim un Aspazijai, saglabāsim mūsu tautas dziesmas, lai arī tās mani tur sapiņķerētu netīrām pastalu auklām. Tas nekas, ka esmu zaudējis savu dievišķo identitāti, es esmu pieņēmis šo tautu, kas mana šūpuļa priekšā piesteidzās pirmā ar raugu. Tā iemērc rokas dubļu vannā un izcep mani par bāleliņu, māca mani skaistu valodu, kas, izrunāta no sirds, vītero kā putna dziesma. Es cienu savu personības kultu un manu iedvesmas avotu stabilitāti.

Prezidentes kundze, es vēršos pie jums patiesā cieņā par ieguldīto darbu, lai personīgi mani atstātu novārtā un lai mans riebums pret masu saziņas līdzekļiem mani būtu nobīdījis tik tālu perifērijā, ka nu man paveras kropļots skatījums uz valstiski svarīgām norisēm. Es nevarēšu dalīt jūsu sajūsmu par geju gājienu, par valstu galotņu satiksmi Rīgā un par buša kunga nācijas uzrunu. Es nevarēšu jums piebiedroties ceļojošajā kausā par sasniegumiem cilvēces labā, jo manas šauri specializētās intereses nobāl grandiozu mērķu priekšā. Es jūtos niecība un, prezidentes kundze, es gribu jūs brīdināt, ka zemē iemīts indivīds ar savu paša kaulu dakšām, ar asumiem, ko tas izvelk no savas drūmās sirds, ka viendien tas var vērsties pret pastāvošo varu, ka viendien glabātais nelabums var pārplūdināt skaļos saeimas un prezidija vārdus un tad tikai sunīšanās un bargākais kanalizācijas smārds pildīs mūsu plaušas un nobālēs Saule zaimošanas vārdā. Un paliks tikai tukši saukļi, kas mūs skaldījuši gabalos un nodalījuši mūsu sapratini no rīcībspējas un nav ļāvuši mums pilnvērtīgi attīstīties kā personībām.

Jūs teiksiet nacionālās attīstības plāns, bet ko sūda ir vērta man nācija, kad es savā indivīda galvā nevaru saprast savas sūtības mērķus. Kamdēļ es minu šo latvju zemi, kas trūd jau gadsimtiem pamesta un nelaimīga. Kā galvenais dievišķais starojums klaiņo pa Centrāleiropu, Amēriku, Japānu un Kuveitu. Kā jūs varat paskaidrot materiālās labestības koncentrāciju vientiesīgās rokās. Pieprasītu taisnību, ja mana pieredze neliecinātu par pilnvērtīgu atrofiju. Es vairs neticu saviem vārdiem, prezidentes kundze, es esmu potenciāls valsts nodevējs. Varbūt pievērsiet uzmanību manām ciešanām, jo viendien atbilstošā brīdī manu centienu paliekas var vērsties pret kultūru, šo Latvijas zelta olu, kuru var rādīt un neatkārtoties slavinošā dziesmā par zaudēto kūtrumu.

Tas varbūt skan lepni vai aizvainoti, bet kodolkarš mūs nepaglābs no ciešanām individuālā līmenī. Es neņemos spriest par jūsu un jūsu vīra savienību, varbūt tās statūti rakstīti cieši un es tomēr... un es pazaudējos un kurpes manas nešpetni švīkā un tas nerada man nekādu vēlmi jūs skūpstīt gaidāmajā pasaules galotņu tikšanās laikā. Piedodiet dārgā Vaira, es laikam šoreiz nelikšu karoti, es sviedīšu to pa nacionālo kristāla servīzi un porcelāna šķīvjus ar Rīgas ģerboni metīšu sienā un logā pār terasi, lai tie iešvunkā Daugavā kā jauna laikmeta sākšanās manevri.
link

Kādas slepkavas (26) portrets [Mar. 18th, 2006|12:45 pm]
(26) Kas tad mūsu draugam noticis? Viņam ir sakari ar vairākiem slapjdraņķiem un kas vēl saskrēja. Iespējams, viņš ir viens un tas pats cilvēks. Tas mani neinteresē pārāk. Zinu tikai viņa uzpūtību un kalsno stāvu, kas prasās būt piekauts un attīrīts. Zem ādas iešaut ar skaidām sadurtu sinepju plāksteri, pagaidīt mazliet un izspārdīt paliekas.

Kāpēc man kairināt savus pirkstus, izdrukājot drāztu nosaukumu? Slepkava draņķīgākajā nozīmē, nodarbe, kas pielīdzināma tualetes mēļošanai. Neder ieruna, ka slepkavnieks savu darbu var darīt izsmalcināti un modīgi. Tas neies cauri. Mūsu slepkavnieks ir urīnzēns. Lipīgu zeķu un dzeltenu apakšbikšu zēns.

Viņš dzīvo suņa kartonā, fenderē mammai kāpostu un kopā ar mīluli sūdabrāli Pīteru Penu grib nogalināt savu tēvu. Viņš tiecas ieņemt nišu, atbilst aktuāla literāra tēla drugānam. Tas ir tāds pie vecākiem dzīvojošs, gitaras stīgas tirinošs tipiņš, kurš rūpējas par savu brāli homiju un abi plānveidā izēd viens otram delikatešu krātuvi.

Viņam šķiet čoina izsekot IP adreses un izdaiļot savu žurnālu pa pirmajai zortei. Iztaisīties par Kubrika Apelsīnu, bet neņemt vērā, ka Tinto Brasa Kaligulu pieķēra zirga dupsī un beigās nelaimīgajam imperatoram zarnas izlaida uz trepēm, klupsi, ja truli paliksi izkrītošs matu kušķis.
Tomēr jāatzīst, tas ir lielisks nopelns puišelim, kam krāna vietā sažuvusi plūme, ko rausta kā zvaniņu kalpiņu pasulot, lai atnes limonādi dzeltenā krūzē.

Nav šaubu, bojāts viņa redzējums un uzpūtība, falša koķetērija un bučiņas visām saldām pelnu trauka končenēm, ko nav iespējams pārvērtēt.

Mušu kājiņu laizītājam, šim mazajam draņķim augstpapēžu kurpe iesprūdusi lipīgā plaisā, nelaiž ārā pastaigā. Acis nepārprotami lūdz palīdzību, papēži kļūst asins mitri, tumši. Tikmēr pats slepkavnieks uz ietves snaikstās ar pārgrieztu rīkli, gārdz un tver pēc gaisa. Laika cilpa saraujas ciešāk un pirms nāves noskaidrojas, ka viņš pats sevi nogalinājis, bet kā?

Atstājam tārpu vāļājamies uz brīdi. Suņi un putni jau nāk ēst un knābāt un mūsu tūlīt nelaiķis nevar aizsniegties līdz savai muļķības krātuvei un izbeidzas viņa pēdējais motorais pirkstu raustīklis, kārpot vecas, mitras un smirdīgas drazas no krītot izgāztās miskastes. Lūpukrāsās benčiki un apčurāts atkritumu spaiņa kubs. Kubā tu esi nonācis manu puisīt un kubā tev būs bez mugurkaula nodzīvot atlikušo bezgalību. Nogalinātais ir zaudējis cīņu ar sevi un visas pakazuhas ir vērsušās pret viņu un uzbrukušas.
link

[Mar. 7th, 2006|05:33 pm]
Nav nekā sakāma un visa ciba ir izkaltusi dzīsla. Es jums iesaku pakasīt trajektoriju, marinādē rokas. Ne par šodienu, ne vakardienu nevaru atsaukties balsstiesīgi. Intereses dīvainās aprises, izbradātas cipreses. Nosvēru 300 gadījumus un atstāju uz vārtu līnijas apakšbikses, gols. Nav neviens pret ko vērsties, tas ir dziļās būtības sarindojums. Visiem ir savi stāstāmie panti, priecīgs, piedzēries tēriņš.

Skatoties kā plašuma varonis Nils Sakss vaļējiem lūzumiem izbradā maigos magoņu plāceņus, ronas bažas par destruktīvu parentoloģiju. Viņam nav kājām jāsper klajumu grādi un tomēr viņš visus padarīs par saules pinumiem. N.Sakss ir mūsu visu ļaunuma iemiesojums. Viņš visus mūs raida no sevis ārā, lai padarītu galu lielajam slimajo baram, kas no matu saknēm dzer nāras.

Kāds vientiesīgi košļā samta dzijas kamolu un ļaujas sevi saderināt ar maitu liju padomi. Sagaida tēvreizes vēstnesi – viss labais ir redzams un bijība rodas tur, kur parādās Betmens. Visi bijušie naudas cekalētāji gaida līdz tos atpumpo krustceles. Agneses Krivade ir melni nošmorēta pīzda.

Lai radītu jaunu starta pogu, dzemdē uzkrājas radīšanas mokas. Nils raksta un tas viņā iemājo kā liegans platuma grāds. Bet lai visiem citētajiem kurlmēmajiem rožu kroņiem būtu visuma radītais nodemonstrējums, es ieaudīšu tevi baltā gurnu ādā, atstarpe.
Labs sākums iekšējai ģenēzei un tu redzi kā tevi atpogāju, lai satiktu uz palodzes, dzesē manas pupu tases.

Mani nevar atrast par pagrimušu sklerozi, tikai ar klajiem meliem atkal dzen asnus uz stikla terases. Kur palika tieksme sevi sadalīt iekuram? Visi šie vārdu kodi un tabulas. It kā nācu pie milzīgām atklāsmēm, bet viss iestiga amorfās smadzenēs. Gaidu tevi Salamandra, tevi visi labi zina. Bet vai visiem mani vajag sadīrāt pa gabaliem. Mani nevar atraut dzīvu no Tā lielā mušpapīra. Nokārtā galva pie Krivades kājām mani vajā. Es tevī ieraugu kāpņu ziedu, un tu mani dziedi.

Ko palīdzi man tautu mīli? Es tevī klausos sirdi, enerģija mirkli smirdi, aptumšotu galda stūru virkne. Kad idejas mūs pametušas, un visas grādīgās laimes nevar atraut no aktuālās vēstkopas, tad lūdz, lai lielais kodola ģenerators atpestī no ļauna. Raugos, kaut ko skatos un tas manī kāpina kauna apjomu. Tu esi padevības iemiesojums; lai sadrumstalotu sevī kalpu, es tevī stiepju matu gumijas un tas padara mani krutu no dzimšanas. Atpestī sevi no Alunāna gudrības. Visus samīci ar klajiem meliem par naudas atpalicību uz gaismas staru pleciem.

Lai gan varbūtība mani skalda, es to nepielūdzu un baudu kā pavardā sprēgā mutautu acis. Pagaidi līdz satikšos ar tavu balsi, redzēsi. Tas ir pretīguma sapnis, kas manī dara šo augli. Draugu sajūtas mūs sašķiro pa kastēm. Lielais tautu pagarinājums, paģērošs laika brīdinājums. Laimes sajūta mani nevar atpestīt no ļauna un tu ar savu attieksmi nevari mani iedzīt stūrī ar grabuli. Pagaidiet, lai mani padara kūtru rūsgana svītra uz krūtīm. Es savā nelietībā sadzejoju mēslojumu un to nevar ieraudzīt izmisīgi papagaiļu dzimuma centieni. Lielās kaujas Muktupāveles un kurlmēmi stārķi murdā ada tevi no gabaliem. Nevar atrast pats no sava sašķobījuma.

Lielās spāres sirgsti un klausās kaitinošo pašu gribu. Mani nevar atraut no bezizejas bāzes, tas norāda uz Maijas Vaboles muskuļaino izmisumu. Mani ietērpj tērauda dzija. Kur ir visi stringi , kas tur un nelaiž vaļā, lai satiktos ar martīrām uz būra jumta naksnīga. Pagaidiet un redzēsiet kā skatījumu caurauž tūpļa ābols. Mani nevar ieraudzīt uz papagaiļa sārta. Gribas pamosties un Taizemes nūdeles saēsties. Lūdzam uzrādīt dzimumu apliecības. Mani atgādināt, pagarināt un taustīt, lai varētu piekārt pa āmuram. Lai gada lielākā balva apmaldītos kurmja rakumos. Lai padarītu sevi par brīvības izmeklētāju, es nodošos kaislīgām spēka stacijām.

Mūsu trokšņi barikādes veldzē – padomāt par trūdošo redzi – un skatās pēc enciklopēdiskas palīdzības. Tagad esmu atkal kokā un akrila krāsām tēmēju pavēderu bultas. Laimes sajūta pagarinātā smaidā skatās, atkal esmu visuma varā un priecājos par Mandelšteina salašņām. Es kā lielais Naumanis un gaļas sārtie vaigi, es jūs visus mērdēju un noārdu ar smaidu. Laimes lācis akacis.
link

navigation
[ viewing | 50 entries back ]
[ go | earlier/later ]