Tadeusz Cysewski - [entries|archive|friends|userinfo]
Tadeusz Cysewski

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 24th, 2008|02:44 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , ]

(50) Noķēra enkuros labas slavas graustus, un es barometrēju tranšeju šļaukas. Ar barometru mēs labi draudzējamies, un nometnes sargi uzblīduši karājas kokā. Labas avenes mūsu kabatās, lustras šķiebjas. Betas ar drātīm savaņģotas un nolēmušas Gobziņam sadot pa zobiem. Badmintona kapliča. Mūsu bravūras šaurā Nometņu iela. Gobziņš nometa apvalkus un dancoja mums pa priekšu. Labas avenes ieskatās vitrīnās, molekulas un mērinstrumenti kaktusa varā dzenā mūs lamājoties un spārdot pa pakausi. Mēs labi iegaumēsim, kur atrodamies. Svešas asinis un bārbija starp kājām. Vēlamies saprast, kādēļ nelietojat mūsdienīgas ierīces, lai slaucītu putekļus un lamātu mūsu kodolinspektorus. Ar gabaliņu drosmes un mountenbaiku uz pleca. No pastarās tiesas mūsu mūzas sakalst skropstās un nometas ceļos, lai klejotu un mēdītu slavas dziesmas. Uzurpatora garenās brilles mūs pazīst jau pa gabalu un ar skabargainu smaidu lodā zvēru aplokā. Boli acis ar kvadrātu par brīvu. Izliekos, ka sapratīšu kodolmanieres ar pirmo reizi. Budēlis ar sarkanu uzgali mostas pēc visa pieredzētā. Skabargas ar sarkanu mēli manos pudos vistas gana. Bolās Mozambikas skeletu svīta. Laistās Ludzas pareizticīgo liecībās. Mošanās patriarhāts mūs aprobežo ar sniegu. Kā zivs ar brillēm mostas daba, es redzu krabjus un alu. Bet nometnes uzraugs vairās skatiena un vaimanā par godu sēņu lietum. Diriģēt marksisma svētulīgo pandemoniju ar visām tiesībām izskatīties iedzērušiem.

(11) D. breģī un satiek pa ceļam cipļonu, un saka viņam, ka dārzs ir novecojis, jo mamzele uzposusies uz karnevālu un bauda rudeni šajā apgabalā, kā rezultātā izveidojas garas rindas un Bukarestē pietrūkst ēdiena – viena diena zagļa dzīvē; par parastu tēraudu to nenosauksi, bet no amonjaka kadevāra nomests parasts kastrolis ar Birmas simboliku un laba vēlējumiem. Tas no mūsu mūža atkarājas kā Zemitānu tilta lielie pupi ar garšļaukus vezumiem. Ierosinu šādu atsperīgu izdevību, lai tuvinātu mūsu vielmaiņas un gaidītu piemērotu brīdi karadarbības uzsākšanai. Es bendēju toreadoru sētmales kadiķos. Mums labprāt sados pa pēcpusi ar karstasinīgiem buljona pīrāgiem monotonā sveču gaismā. Zobgalīgos miskastes aromātos iebiezinātā pienā. Ar mani vēlas sarunāties krusta dūriens un melns krauklis. Bojā gaisu ar šo šķērsgriezumu un baidās no lokiem zem acīm. Ar kaprona diegu pa pieguļu. Bausli pār plecu un štrunts lai ir ar pazemīgo kalpu. Lobu ādu no dzelzceļnieka mantijas. Grūžu to pa taisno sērsnas virzienā. Mest pa pažobeli ar kaprona diegiem, lai tas izsauc karstuma viļņus. Rozā lodāmura iegribas mantiniekiem. Maksa par to varētu būt nopelniem bagāta. Gribas maķenīt saldāku vīnu. Marcipāna skeletu. Daivu ananāsu sīrupa. Marmelādes derīguma termiņu. Aizlaista ar strupu snīpi pa debesu valstību. Prātvēderam neaptverami moku kambari. Aiz muguras ar lodīšu pilteni maksimāli tālu no alus krūzes. Meliorācijas pēdējā bastionā. Saplacināja zemes dzīļu arheologu.

(51) Singer šujmašīna šuj jūsu bikses, cienītais, un marionetes uzblīdušas no panckām lien ārā, lai raustītu jūsu bizes, kungs, tāpēc mēs jums piedāvājam mūzikas privātstundas Kalpaka bulvārī tajā vietā, kur robežojas mūzika un senatnes lielās balvas ar karstiem pīrāgiem un laimes konfektēm tik drastiskām, ka paduses labi to būs iegaumējušas un nolēmušas jūs bojāejai ar pārpratumu simboliku šajos karstajos laikos, kas mums sola baterijas par brīvu un lodā gar mūsu pakšķiem, meklējot pasakainus gobelēnus. Paskāla leikoplākstera gammas. Manos apvidos tas vienmēr ir gatavs salabot un sazāģēt kaprona diegus ar zemeņu taurēm un matrozi pie rokas, lai tas ar tālvadības pulti tiktu sazāļots. Kapronā zemenes gaida maksu par burtu vaimanām. Murmulēju nesaprotami un skarbi, bet ne ilgi, jo mainās laiki, mainos es. Mūs vienmēr mēģina notvert aligators – šis kapilārs no zvīņām. Bet nepārdzīvot tā ir bēda. Pasakas ar asakām baudīt Grīvas mēbelēs un neuztraukties par mušām šajos apgabalos – to mēs varam apsolīt un daudz laimes novēlēt ar to pašu iespēju gammu, kas vainas apziņas dzīta mulst no kartona ārā – tik veiksmīga un dzīvespriecīga. Apsolu uzlabot frontes līnijas maskēšanās iespējas un lamāt visus apustuļus, kuru vēderos esmu bijis. Nolemtības skarbā gamma. Došu pudeli dzertvīna un ar otru roku ķeksēšu biksēs. Zilenes zem acīm turēdams, skriešu pretim vilcienam. Nomušītos apvidos auto raud par naudu. Skaistas mantas mani biedē ar savām sarunu atskaitēm un biļešu nierēm. Baidies arī tu no naida. Es neiemigšu, jo tas mani turēs nomodā, un kaprālis uzzinājis par nedienām. Esmu gatavs piekāpties, bet nejau dienas laikā šādas formalitātes kārto, tāpēc laizu jūsu rētas un vaimanāju skeletu priekšā, lai tie mani uzklausa un atskalda. Bīsties nopelniem bagātināta vīna! Ar Skalbes pasaku motīviem uzasinātas skabargas. Mēs labi jūs uzrunāsim un skraidīsim līdzi, kad nepietiks naudas. Par velti vai ar baltiem lakatiem. Memoriālā orķestra sienu gleznojumos es gaidīju to dienu, kad manas pastētes sazaļos un varēs iziet tautās ar laba vēlējumiem no papucīša ložņas, kserokopētāja, malu mednieka, dziesmu ķēniņa.

link