| |
[Apr. 24th, 2011|09:41 pm] |
Man arī nav smakas, bet es graužu kokus. Man nav savas dzejas, jo man nav atmodas kartiņas. Atspoles ledainais dzinums mani saskandina. Baritons manas paduses atdusas lādē izķidā kā baranku volānus. Tagad arī mani zirdziņi ļaujas apbižoties, jo tiem nav savas kaujas atspulga. Atskan logos maigais citrons, ko citreiz man nebija spēka aplidot. Lakādas dīvāns aizvilkts priekšā cigoriņiem.
Masveida lokatīva iemūžinātās. Miegainības pildīšana ar postam aizstāto mierinājumu. Aizsmakušais laicīgi biedē minimālisma kārtību.
Bagātie radi lodā apkārt kā notecējis termiņš, maina palagus ar baltu ovālu. Pastalas pastētes ēnā. Baidās no mīzalu skarbās skaņas. Beidzamās taktis uzklausa posmus no velnišķā skvota. Manas avis mani nevar atslābināt no bagātās ložmetējnieces. Ar balto galvas segai līdzīgo. Maksa par papīru mani nospiedīs baudai pie kājām.
Atsvieda maizes lokalizācijā. Anomalijas košajiem miegiem. Baudas laotais mirstamais veidols.
Maksa par prātulu man nedod bausli atslābināt, jo tas nevar mani atbrīvot maksas labotājā. Tagad man nav bail no svabadas skandalozitātes. Miegam lobīt neaizliegsi. Man nav skabargas plecā. Bailēs pagalvi kustina. |
| |
