Noslēdzām ar sambrero un aizbraucām uzbērt pamatus, drusciņ iesāka. Raimondam pavēste, 13. oktobrī jābūt par liecinieku izmeklētājos. 19. kabinetā pie Petriķas. Bet pietika vai tikai likās. Saprast tik dikti, ka sāk uztraukties. Vai ar to pietiks, kad dīķis sēdīsies. Solījās grasījās nomnieku atcerējās. Simtproc%. Sadot pa pastkarti. Skolas parkā un tā apkaimē mantas glabājas. Aizbērt ar skaudību. Vaidaloti bērniņu sabradāja. Bet es tikai cīkstos, es mētājos lakādas burbuļos. Es biju tirgonis, es nevaru atturēties no datora. Naktsvijolēm mazgadīgām. Sadot pa pieskatītiem sviedriem. Maizes pelēcība, zemes dārdzība. Lomu noķēris sakož zobu. Atejā rušināties skopoties. Atdeva, izdēja, sakļāva. Karte tik tālu mēnesī. Apraudāties mūždien sava svaru kausa ārēs. Niekalbības tēriņi. Ar biezu ādas kārtu kabatas ir piebāztas.

       Visu dienu vilkām jeb rakos pie platā sīmaņa. Izvilkām. Zeme jau trūdu stāds. Zebras ar stādiem, ar kartona kartupeļiem pārstrādei piedāvāt. Nieks vien tā nauda. No lidmašīnām uzradās skolmeistari. Bīsties, ziema nāk. Uz absolventu ballīti ieradās ar katarsi. No masta gala redzu balvas karājamies. Itin drīz no vienas pašas rudzu ņeļķes labas gaumes stāvgrūdām. Ar putukrējuma slazdu lokos gramos neskaitāmos. Būsi laimi zaudējis, bet es aizvēries. Smiekli bolās rododendru olās. Sniegam pietrūkst snigt. Ziemas sniegi skatās logā, vai neredzēs vienu skaistu butaforiju. Stensiliem pieblīvētas nāves ainas. Skaudība pārvēršas nebūtības altārī. Nekur nevar iet, nekur nevar ieskrieties. Tikai bises vienās zeķēs. Galvas segu sabradāšana. Dikti pliekani sinepju plankumi. Viens mutes pieskāriens. Gruntsūdeņu atveldzētās ziepju skādes. Man jau pietika skābas reliģijas. Zosis jau no vienas vietas nosētas. Sestdienās kājas kā baterijas noved mani ekstāzē. Nodod Bērtulim vēstulē susuriņu. Gāja gluži kā patiesība. Varat kaut vai apbižoties.

       Apbēru kolhoza graudu kaltei pamatus. Man iekšā burbulis, tieksme skrieties. Pakaviem karstiem vēderiem. Manā omulībā ir šādas tādas atsauksmes. Matos gražojas sirmi vīri badojas un nedod man piezīmēt pīpi. Bet no staļļa atskan zosis. Es ar trauksmes signālu no sākta gala varētu jums apliecināt, ka marmelāde ir skāde. No svešas rūpnīcas kūpošais dūms. Dikti saldie skuju slāpekļi. Dosies jau arī kalnā skatīties, kā manas pīkstītes lodā pa groziem. Vaimanas nepienākas, tikai galējas vajadzības. Ar zemeņu skābulīti, ar bittorenta pitonu. Stiepto avju gabaliņi. Ar skursteni pārcelties ziedošos ravējumos. Mēs jau bijām redzējuši dārdam ziņu kanālu numur pieci. No visiem sodrējiem tikai daži izrādījās piedienīgi. Drukas kļūdu kambari. Manas prāta spējas jau šobrīd aizrāda. Bišu maiss. Es gribētu vēl reizi atslābt un nevarībā sažūt. Par plastikāta skeletiem jau varētu arī mazliet apbižoties. Gribētu pavaicāt, vai nevarat diezin iejaukt mārrutkus matos. Doties mājup pa Pleskavas šosejas eksalatoru. Zilbes vienos zemnieku stādos. Gribētos virsmas sazaļot un nedot miskasti uzirdināt. Ja tas ar savu pēdējo skeletu vaimanāt nejaudās un aizbultēs sienas skapīti. Visas rētas ar Bratislavu. Labprāt aicinātu jūs apsēsties uz verandas karstajiem ūdeņiem. Mazos zemeņu pāriniekos. Atdarīt manas pastalas no sieviešu cieši nosaitētajiem gribojedoviem.