| |
[May. 19th, 2013|02:40 pm] |
Kārdinājumā bija kritis kāds pakaisis. Tam atskārstajā augumā bija vairs tikai matērija. Dienas bija viņam likušas augt kā partizānam, kā papuasam kā bimbambola gadskārtējam graudam. Miesas tam bija kā ducis cīkstoņu ar gariem nagiem. Tas bija atņēmis saviem sveicējiem ilgviļņus. No pastardienas torņa viens ar cilpu meta garajam stārķim. Mēs jau arī viņam ieteicām nespēlēties ar gadumiju. Kā putuplastā būtu kāds iekūkojis.
Izņēmis sev no mutes mizu kaudzi. No atvasaras bija vadīts kāds liels kombināts. Gaisma tam bija atplēsusi brūci; ar garo stērķeli to sašūt nav varējuši. Gaisma tam klājiem vien apkārt veidojusies. Pastardienas muļļas pie pašām durvīm. Esot pat nomierinājies un lecis ar galvu tējas tasē. Atdarināt to nav licis pat viens niecīgs klusētājs. Ganību dambja ierīkotajā skrituļslidu stallī bija viņam licis kaut kādu koķetēriju izvest. Pa paciņu bija parādījies kāds krāsains rikšotājs.
Paciņā lika tikai trešo daļu cigoriņa. Mielasts tam pa visām varēm esot gribējis uzglūnēt. Uz skaidro Priekules mežu fona tas esot mazliet īgns. Nebija tas uz visiem sklandraušiem attiecināms. Zintnieki mēdza stāstīt, kā uz paciņas cukura tagad attēlojot gaišos prātus. Visiem esot zināms, ka pūdercukurs ir īpašā cieņā. Starp cūku fermas gariņiem. Izspurdzis cauri pirkstiem. Miegs tam bija no acīm noņemts ar skrejlapiņu zīdu. Cik augstu saldējuma latiņa bijusi, tik viņš garlībus merķeļus esot saskaitījis. Iznēsātajos skuju kokos bija kāds rungā piesiets. Lecitīna vēdeklī nomušītais skaidri saskatījis prieka ieskrāpējumus. Nolaisties uz troses vardarbības miniatūrā. Uzkulties uz putu blāķiem. Laimes sajūtā esot izcēlies skaidrais saprāts. Atspēkotāji iekliegušies un sadējuši skaidrā saprāta oliņas, kas izšķiļoties esot klabinājušas ausis. |
| |
