|
apriils 23., 2020
 | 20:58
atsaukties uz instagrama storiju "aizbraucam ar riteņiem šovakar?" un, protams, būt vienīgajam, kurš atsaucas.
bet ļoti patīkami, beidzot mīties pa tādām vietām, kurām parasti nav laika, vai nav ne jausmas, kas tur ir. un kur tu šobrīd atrodies, un neķer pēc telefona. apsolūti. divarpus stundas.
ā nujā, atpakaļceļā braucam pa vanšu tiltu - pareizo pusi pat, un uzgriežoties atpakaļ uz valdemārenes trotuāra, līdzbraucēja sadūrās ar kādu krievieti. viņa jau bija gatava kauties, bet iztika bez baigajām drāmām. izņemot saeļļotiem pirkstiem nokritušas ķēdes dēļ.
|
marts 6., 2020
| 23:59
beidzot sāk aizmirsties. vai, pareizāk sakot, cenšoties atcerēties, vairs nekas nenāk galvā.
vai arī mani tik ļoti nošokēja, ka vienu brīdi visu atcerējos pārāk skaidri, un izsitu sev atmiņas korķi. un tagad uz ielām sāku meklēt ko vietā. vai iztēloties. vai aizstāt ar vēlamo.
tas stāstu vakars būs pēc desmit dienām. tikai tagad sāku meklēt kādas "tradicionālās" receptes. prezentācijai vispār neesmu pieskāries. agh. besī, ka tagad mani nomāc šis, novērš uzmanību vai resursu kapacitāti pat tad, ja es to nedaru. es to baigi negribu darīt. mazs stulbs feivors. kura izpildē es vienkārši krindžošu. davajj roncij.
un atradu/izburtoju, ka puslapu no ceļojuma dienasgrāmatas/plānotāja esmu veltījis tam, lai saskaitītu, cik daudz laika tajā gadā pēc videnes pabeigšanas biju klāt a) čomiņam, b) sapņu meitenei. a) 7.5 dienas, b) 14 stundas.
|
februbaars 27., 2020
| 22:08
fū. atbraucu atpakaļ. redzēju sniegu. tāds viegls absurds, ka jābrauc uz valsts ziemeļiem, lai kaut ko tādu redzētu. un atkal vjetnamas flešbeks. sasodīts.
līdzīgu nopūtu (pēc astoņām nonstopa stundām visur paspēt - nu, ne gluži visur, un ne pilnīgi paspēt, bet vismaz kaut kā iztērēt saulesgaismu) izdvesu atpakaļceļā, tajā kalnamalas viesmīlīgajā iestādījumā, kur gan man nedeva ēst. no sākuma nepiedāvāja, pilnīgi neko, un kad pienācu paprasīt pats, viņiem (precizēšu, viņām) bija tāds "ne-e". nu, ne tāds. bet nē. paņēmu kaut kādu bi-fresh plūškoka limonādi, zobi līp joprojām - pēc divām stundām. un tad es sapratu, ka labi vien ir, ka neko neņēmu ēst, jo knapi paspēšu tikt mājās ar indieti (kuram aizdot ģitāru) sarunātajā laikā. nu, nepaspēju, bet indietis arī galu galā nekur netiek. rīt.
un rīt. ho ho ho. nākamā lieta, pie kuras ķēros kalnmalas iestādē, pēc sēdvietas izraudzīšanas, izģērbšanās, un aiziešanas uz tualeti cerībā atkārtot vienu vecu selfiju, bija jā, par rītdienu. izdomāt, ko varētu teikt rītdien. rīt, kad vienā sfērā būs vis-stresojošākajais pasākums kopš.. pēdējā jūlija vai gandrīz pirmā septembra? nu, ka galīgi nav skaidrs, kas būs vai nebūs. atkal kaut kādi random teikumi, kurus secībā lasīt (vai pat iemācoties no galvas, stāstīt) būtu diezgan pašnāvība. vajadzētu jau izkārtot tā, lai ir labi, bet es neprotu/negribu dirst cilvēkiem, un tas galīgi nav labi. nu, reizēs. kas ir sliktākais, kas var notikt? man uzdirsīs divi čuvaki par to, ka iztērēju max. stundu viņu laika?
|
februbaars 23., 2020
| 17:57
nu labi, jā.. tā lauku tante grib, lai mēs ar mammu kaut ko stāstām par ceļojumiem, nu tipa.. un portugāli it īpaši, vai tikai portugāli.
nu, ko tu tur vari pastāstīt. bildes vajag. a bildes (nu, manas. no offens mammai, bet viņai kompozīcija un ziepjutrauku stikliņa tīrība nav tajā spodrākajā līmenī) kur. bildes. tās kādas, ticamākais, 400 no kādas nedēļas, un tad 6k no tām četrdesmit dienām. jap. izdzēstas. pēc manis paša gribas. un tad protams, mamma prasa, lai kaut ko tur uztaisa. no viņas bildēm. bet nu bļēē, viņas bildes.. nu, vēl vienā instiņā ir mani 18 kadri bez jebkāda konteksta, kas ir uzņemti portugālē. bet liela daļa varētu būt uzņemti jebkur citur. no karstuma parubījies vecs suns. vai palmas lapotne, kas, saules apspīdēta, no apakšas izskatās pēc tikko aplaistīta mauriņa. vai dīvains uzraksts pie pogas, kas muzeja tualetē nolaiž ūdeni. vai var vienkārši izgrābstīt visu flickru, kurš tur pārbaudīs, visi tie tūristu kadri ir vienādi.
bet ko es te muldu. kaut kāds uzspiests pagātnes ptsd. tik ļoti tāpēc gribās (nē, gribās man citas lietas. velk? velk?) to visu, visas takas atkal izstaigāt (un labā ziņa ir tā, ka takas ir pierakstītas universitātes plānotājā - no gala līdz galam.. sen nav redzēts, bet viņam kaut kur ir jābūt), un no otras puses, kur es radīšu spēku, vai pat ne spēku, gribu, to visu atkārtot. lai gan tas būtu īzī. jo kādu pusi no tām 40 dienām es pavadīju dziļu lauku kempingos ar vidēji 3, komats kautcik, suņiem. to var arī baigi neatkārtot.
sanāk trīs+septiņas dienas gaidot zvanu, + divas komats dienas tajā te autobusu sadales pilsētelē, + trīs dienu vīkends, + trīs komats pēdējās noslēdzošās dienas, kas ir viens no vislielākajiem awwww jebkad.
|
janvaars 12., 2020
| 10:59
viena no visvizuālākajām feel good atmiņām (bilde nav mana, that's why)
|
janvaars 8., 2020
| 11:05
es nezinu, kāpēc ir iekšēji labi*, bet neko nevar izdarīt.
nu, varbūt ne labi. kas vispār ir realitāte. bet "viss ir slikti" jau nav. tā tīri subjektīvi, manā plaknē, kas atbild par jebkā darīšanu. tā jau nav.
tikai atkal ir salūzuši divi telefoni (ar nepazīstamiem cilvēkiem), es skatos uz cilvēkiem humpalās, un izvairos iet sieviešu nodaļā, lai gan man vajag vienu apģērba gabalu no turienes (gandrīz jau paķēru, bet tur bija izdūries) pārāk liels caurums, un tad es apbraucu vairāku kvartālu līkumu, jo izlēmu, ka nevienā brīdī nepārstās braukt mašīnas, lai varētu apgriezt 180
gaidu kad iznāks jrt biļetes, un pirms pāris dienām mučiņa piedāvāja "braucienu martā izraēlas-persijas virzienā, tobiš jordāniju". uhmm, atvaino?
|
oktobris 4., 2019
| 22:10
šorīt nomainīju eļļu un jau divas nedēļas turpinu gaidīt aux kabeli no ebay/lietuvas. man liekas, ka tas losis wnk sūta no honkongas un pārsūtīs man. zajebal.
šodien pirmoreiz aizbraucu uz siguldu rudens dēļ. un bez insaids info staigāju pa dažām takām un skatpunktiem. un cerēju, ka līgatne būs kaut kas kūl. vispār izskatās pēc ogres. vecākas ogres. kas man atgādināja, ka šovasar tā arī neaizbraucu uz ogri. papīrfabrikā iekļūt nevarēja. ieraudzīju kalnā lampiņas un uzrakstu "hotel". bija doma iekost kādā vietējā krogā, bet līgatnes vienīgais vērās ciet 19:00. nujā. dīvaini smuks veidojums. "zeit" laikam saucās. mini-mežakakis, viesnīca, ēstuve, mākslas galerija un maza banket/koncertzāle. vīriešu tusletē bija nestrādājošs spēļu automāts. ēdiens it kā okei. neviens nepajautāja, bet zupā iemestās dilles bija makten rūgtas. un grilētā vista tika pasniegta kartona kastītē ar tomātu tonnu un majonēzi. nevienam siguldā arī nepajautāju, lai kādā virsotnē uztaisa bildi ar mani un rudeni fonā.
protams, jāapbrīno neapgaismotais ceļa remonts pie sēnītes. un barona ielas ķieģelis pie bērnu pasaules. tu brauc, un iebrauc fakin ķieģelī. zīmes jau neviens neliks.
šobrīd sēžu izgūlies bagāžniekā. pārbaudes režīmā. diezgan okei. diagonālā stāvoklī kājas neiet pāri pakaļējam sēdeklim. vai uz tā roku balsta starp priekšējiem sēdekļiem. diezgan win. nezinu, vai rīt ir jāiet uz darbu. šefs atkal lohs.
|
marts 13., 2019
| 23:22
bijām ar k. uz vef spēli. viena kopīgā kopš izlaiduma neredzētā vidusskolas draudzene pāris stundu pirms uzmeta. iemetām pīlēm ar auzām un kukurūzu. tad nepareizajā (brīvbas ielas turk-, nevis ausmenī) garāmpaietajā kebabnīcā paņēmu ēdienu. brīvības ielas maximā nopirkām pa aliņam, jo labietī šodien neesot viņas favorīts. tad vienā vesetas ielas piecstāveņu pagalmā izdzērām alus un runājām par mūzikas klipiem un dīvainām latviešu filmām. olimpiskā ēdamzālē notiesāju kebabu, viņa siera bulku ar tēju.
somas nepārbaudīja. pirmo ceturtdaļu viņa pavadīja ar pavērstu telefona kameru pret visiem notikumiem, bet tad mēs sapratām, ka instagrams ur uzkāries un nekas nesūtās. pirmo no trim reizēm šogad neredzēju talismanu-pandu vai manu bijušo kursabiesreni starp dejotājām. un es nezinu, kādā veidā valmierras studenti pusspēli cīnijās līdzīgi ar krievijas čempionāta komandu.
kait kā tā. izrādās, ka olimpiskajā arī var dabūt alu. par divīti.
ā, pareizi, un vakar ciemos bija piekāpusi i. ar savu draudziņu (fak, viņi ir kopā trīs gadus? tad es viņus diezgan iespējams arī redzēju pēdējoreiz). nē, i. bija atnākusi 8. martā. bet pirms tam. atnāca ar bulciņām un trim aliņiem. vienu ierodoties izdzēra drauudziņš, vienu es sāku dzert tiklīdz viņi aizgāja, un trešais paliek ledusskapī un gaida nākamos viesus. ārkārtīgi egocentriski rādīju bildes un diezgan jaukdami stāstīju par savu mūža tripu. draudziņš ārkārtīgi klanījās, bet es tā centos baigi nedusmoties vai neizrādīt hm. jo nu otrdienas vakars, nepazīstams čalis kaut ko stāsta un tādā garā, naktsmaiņas vai kas tur. viņi izgāja no manis divas minūtes pirms trolejbusa un paspēja ielekt, kas vispār ir pats pozitīvākais un neticamākaias par to visu vakaru.
|
septembris 3., 2018
| 01:35 - trips no pagājušā gada uz kuru neaizbraucu
bcn plāns
12/06 20:00 mirador de l'aeroport (AMB buss PR2/PR3, pietura Tanatori virzienā NE uz Estacio Rodalies), ar PR2/3 atpakaļ
12/06 BCN 20:50-BCN St. 21:20 4.5e - uz Collblanc(L9, 21:20), tad L5 līdz Sants 21:30
13/06 BCN Sants/Pass. Gracia-FIG -- MD 21:46-23:41, 16e // http://www.renfe.com/viajeros
13/06 Figueres 6:30 - 7:00 Roses 3.15e
13/06 Roses 8:50 - 9:20 Cadaques 2.85e
13/06 Cadaques 15:00 - 16:00 Figueres 5.5e
13/06 Figueres 19:28/20:01 - 21:35/22:37 BCN 12e REG
13/06 ~22:00 checkin LivingRoom Plaza Catalunya
12-13/06 BCNFIGBCN=20.5+6+5.5+12+20e(muzejs)=64E
14/06:
10-14: Sunol(3)+Tapies*(5.6)+Mapfre(3) - 6e*, N no hosteļa
15-19: Picasso*(7.5)+MACBA*(8)+CCCB*(6) - 0e*, Centrs
19- ... : Canons/Bunquers del Carmel / Parc Güell 7e (last admission 20:30) /Mirablau / Tapas?
15/06 8:30-13: Caixa(4)+Miro*(7)+Jardin(2.5) - 6.5*e, Montjuic
// MNAC 10, Can Framis - čuhņa, * 5.6+7.5+8+6+7=30e(34)
15/06 14:00 uz metro, BCN c.-BCN 4.5e
15/06 BCN15:40-LAX19:55 (13h15m)
14-15/06 BCN~BCN=30+12.5+7+14.5(48h biļete)=64E
12-15/06 = muzeji/transports 128E, hostelis 41E, ēdiens ?
Mercat de Sant Josep/Santa Caterina/la Concepcio, Montserrat, funkikulieris
|
juunijs 14., 2017
| 22:36
skaties.lv protams lohi neatbild (ir aizdoma ka viens čomiņš ir pieteicis otru čomiņu, pievienojot manu tālr. nr.).
aizdevos uz ezermalu pasēdēt rīgas gaisā un siltumā. aizmirsu ka ūdens līmenis ir pacēlies par daždesmit centimetriem, tādēļ nācās interesēties par jaunu vietiņu.
viena ezera puse noklāta ar divmetrīgiem meldriem, otrā pusē atradu vienu jauku platformu, ar kāju izslaucīju no pudeļu stikliem un visādiem citiem sūdiem (austiņu vada štekeris, šampanieša korķis, kausētā siera iepakojums). tas gan nekādā gadījumā nevar būt galīgais variants, jo vietiņa ir tieši blakus takai pa kuru pusstundas laikā aizgāja divi jauniešu grupējumi.
lai nu kā, gaidu nākamo reizi turp aizdoties, kad vējš nepūtīs tieši no tās puses kur riet saule.
nopirku divus rimi roltonus, divus parastos roltonus un divus maggi roltonus - varbūt atradīšu atšķirību starp 19, 29 un 59 centu roltoniem. varbūt nē. man tāpat ir aizdomas, ka viss vēzis ir tajās garšvielās
|
juunijs 8., 2017
| 13:33
kāds pāris dienas iepriekš lika pārdomāt, vai tā šobrīd būs atpūta. viss kārtībā, man bija taisnība, nekāda atpūta šitā nav. jāiemācas atpūsties/atslēgt dusmas un kautko izdarīt ar kameru, pa ielu staigājot tā nesagādā nekādu prieku
|
juunijs 27., 2016
| 01:56
ok, šis bija vakars. pie ezera.
uz rozā debesīm paspēju aizlīst līdz zilokalnu dabas parka skatu laukumam pie ezera, tur divas ķolkas marinējās, nokāpu lejā un pačamdīju ūdeni.
drošības pēc pilnīgi nereāģēju uz ķolku piezīmi lai nebaidoties no viņu suņa, nekož.
turpat ūdensmalā arī ugunskura vieta ar mazu malkas stešu. latvijā kas neredzēts.
skatu laukums nu tā, bet reklamēts(uz P5) tika arī tornis. perpendikulārajā takā pamanu arī to, un ar trīs jauniešu kompāniju (2 zēni, no kuriem viena balss izklausījās pēc bijušā kl/b un meitēns) aiz muguras atstāju veļuku 2. (no 5) skatu torņa stāvā un vēroju kolosālo skatu uz ogres, ikšķiles un vēl kaut kādām ugunīm, kā arī >20 pārdaugavas un rīgas pusē šķīstošus zibeņus pelēkzili/rozīgājā jumā.
kaut ko tādu redzējis nebiju, un kur nu vēl ar skatu no koku galotnēm. būtu paņēmis kameru, kas tik nesanāktu.
tikmēr kompānijas meitēns ir dikti tramīgs - viņu nepārliecina ne zēnu saskaitītie zibensnovedēji, ne atklāsme "tu esi emocionāla, mēs esam racionāli" un ātri vien pazūd.
pēc pāris minūtēm nozūdu arī es, jo ir plānos mīt uz lielvārdi un atpakaļ. tornis ir uzcelts četru stigu krustceļā - pa vienu atnācu no ezera, viena ved dziļāk meža biezoknī bet vēl divas varētu aizvest līdz ogrei.
izvēlos vienu no pēdējām divām, kuras kādu 150m posmu rūpīgu padara 45 grādu slīpums uz leju. kad stiga nostabilizējas, aizdomīgi skaļi sāk šalkt koki(vai arī lietus pakšķi kur tālumā), un debesis tai pusē iegūst violeti sarkanu toni.
sāku sajust meitēna emocionalitātes iemeslus.
iznāku kādā grantainā krustojumā, kur jāizvēlas pa kuru no divām galvenajām ielām iet. protams, izvēlos nepareizo un pazaudēju kādas 25min, jo aizgāju līdz kaut kādam garāžu kooperatīvam, kura sargs ar pliku grudaku krieviski centās ieborzīt ka uz ogri te nevar tikt.
kamēr tieku atpakaļ, esmu sīki apsmidzināts un ceļa malā ieraudzījis jāņtārpiņus (pēdējoreiz tādus redzēju vēl neejot skolā).
pēc kādām padsmit minūtēm tieku līdz zilākalna ielai un dodos Rīgas šosejas virzienā. sāk gāzt, un jaunogres pārbrauktuvē jāgaida kravas vilciens. kamēr tieku no pārbrauktuves līdz šosejai, beidzot esmu slapjš.
līdz ikšķilei sīka krusa(augšlūpai jūtama skāde gan nav izdarīta) un garāmbraucošas mašīnas kas brauc tikai pa kreiso joslu, šur tur ir zema migla, šur tur mazliet nepatīkams vējš.
un zibeņi, zibeņi. salaspilī sāku mazliet morāli un fizski samirkt, bet neko. stundu divdesmit gara duša ar iekrampējienu stūrē.
pa dienu negribēju braukt peldēties jo pēcpusdienā solīja negaisu. izpeldējos pa vakara negaisu.
lose-lose.
gribēju vēl pierakstīt ka gribas siltu mīlestību, bet tiekot galā ar pukstu, treniņtērps ir sasildījis pietiekami.
|
juunijs 19., 2016
| 23:19
Ķemeri ir tāda vieta, ka oi.
Visbeidzot tiku pie profilbildes ķemeru skatu tornī zem mēnesnīcas. Tagad vien jātiek atpakaļ. (edit, jinxed)
|
juunijs 1., 2016
| 23:54
uz nakti plaši pavērts logs dzindzina rītu pa savam - modos 5:30, 6:30 un tā vēl četras stundas.
pasvīdu vilcienā, atrisināju spieķa problēmu, pirmoreiz apciemoju iestādījumu 3 vīreļi laivā (cik starp grāmatas lapām un pusdienu piedāvājumu paskatījos uz trotuāru, vienreizēja vide kuru cenšoties apsteigt rīta korķus nepamana), pāris stundas agrā pēcpusdienā nosēdēju mājās, apēdu pelmeņus un devos uz tūju. pienenes izbeigušās, ceriņu saturation iet uz leju, toties tallinas šosejas grāvjos ir lupīnas, pārsvarā violetās, bet šur tur arī baltas un rozā.
nu vot, tieku līdz tūjai, var griezt pa labi un var griezt pa kreisi. izvēlos kreiso. tur privātmāju rajons un viens kempings, tieku līdz trešās pakāpes grants ceļam, pa kurieni twerkot negribu. braucu atpakaļ līdz krustcelēm, un skatos, ka ir zaļa bulta ar uzrakstu "Liedag... ", nu un tad griežu uz turieni. Divi pārtikas veikali un kafejnīcas, pēc tam atkal sākas dzīvojamais rajons un kārtējais kempings, aiz kura asfalts beidzas. normālu izeju uz jūru neatradu, kempingā bojāt darbinieku nervus ar nemaksāšanu negribu, un pēc iztērētas stundas netiekot pie h2o braucu atpakaļ. izrādās, zīme "Liedag.." apzīmēja nevis attālumu līdz publiskam liedagam, bet gan Liedaga ielu. fuck.
šoreiz saulesbrilles atstāju uz pieres, tāpēc tieku pie trim odiem tajās vietās, kur naktīs uzrodas miega graudi. ļoti patīkami. visādas pret galvu sitošas vaboles, sīkmušas uz kājām un beigti dzīvnieki ceļmalās jau ir kļuvusi par normu.
visbeidzot, esot rīgā uz juglas centra apļa aiz muguras driftoja bembis, diezgan nepatīkami gan kā satiksmes dalībniekam, gan kā vispārējam apkārtējo skaņu klausītājam. vismaz neuztriecās virsū. pagriezos atpakaļ, divi bembji. noparalizēja satiksmi uz diviem apļiem. nujā. tuvojoties rīgai veļuka priekšgals ar pieņemošu spēku sāka grabēt. besī.
skaista brīvdiena.
|
apriils 2., 2016
| 16:56
sādžas dzīvojamā telpā nevarēju atrast katlu, tamdēļ aizgāju uz vienoto virtuvi un tur pusotru nedēļu tas katls bija stāvējis, bļodiņa ar galda piederumiem arī
|
marts 24., 2016
| 10:45
hm, ļoti jauks brauciens, no divarpus ceļa stundām nogulēju vismaz pusotru, tikai tie ciuvēciņi kas staigā par koridoru vislaik dūrās plecā.
un žēli ka nesanāks aizdoties līdzi uz feminisma diskusiju kaņepē, žēli gēli
|
juunijs 26., 2015
| 03:21
šodien viena ģevuška klāstīja, ka doties no rīgas līdz vīnei ar autobusu ir lētāk nekā lidmašīnu. viņa jau bija ceļā.
nezinu kas tie par autobusiem(ecolines no kauņas plēš 175), bet jukreinijan eirlaines šurpu+turpu no viļnas vizina pa 128 eiro.
edit: ak, nav tik traki, rīga-prāga + prāga-vīne un atpakaļ pa asfaltu ripo pa 127 un jau tā slinkums bija šito meklēt
|
juunijs 19., 2015
| 16:10
ar trim stundām pat varētu pietikt, lai pamostos, no scratcha pagatavotu 11kg smagu mugursomu un tikt līdz autoostai
|
janvaars 1., 2015
| 13:01
pirmaas pieredzes ar hosteli patiikamas nu mosh tapeec ka pirmajaa naktii istabaa biju vieniigais
naakamajaa naktii pievienojas matains itaalis un triis somiski igauniskas daamas
kuru saldseeriigaas smarzhas veicina jautaajumu - kaadeelj cilveeks vienu noteiktu smarzhu nespeej notureet naasiis ilgaak par kaut kaadu pusminuuti vai minuuti?
protams, atbilde skaidra - negribi tachu ostiit suudu smaku stundu no vietas, ja straadaa getlinjos vai toitoi vai pozitivusa brivpratiigajos kas pieskata to lai neviens nepiegaaniitu tuachu.
toties buutu ljoti skaisti, ja vareetu iesleegt taadu nepaartrauktas ostiishanas rezhiimu - kaut kad nesen, nu kad mani izseedinaaja no trolejbusa, blakus apseedaas viens sievieshu dzimtes smarzhu maakonis ar elliigi jaukaam smarzhaam. jau mineeto pusminuuti aromaats parpildija deguna naasis un tad vienkaarshi pazuda. saaku taa neuzmaaciigi oshnjaat, mainiit deguna poziicijas, lai atkal sajustu. bet nu nav. tikai uz ljoti iisiem brizhiem kaut kas paviid. bet ne taa, kaa vinjai apseezhoties blakus.
nu tas pats vakar ar vienu no taam somiski igauniskajaam daamaam, kas ierodoties ieziimeeja teritoriju. tas ir, visu dormu.
vaajpiens, tas ir, vaajpraats
|
detsembris 24., 2014
| 01:05
pagājušonakt baltijas jūrā diezgan šūpoja un godīgi sakot, nedaudz šūpojos vēl tagad sēžot pie kompja
|
|
|
|