|
janvaars 8., 2020
 | 11:05
es nezinu, kāpēc ir iekšēji labi*, bet neko nevar izdarīt.
nu, varbūt ne labi. kas vispār ir realitāte. bet "viss ir slikti" jau nav. tā tīri subjektīvi, manā plaknē, kas atbild par jebkā darīšanu. tā jau nav.
tikai atkal ir salūzuši divi telefoni (ar nepazīstamiem cilvēkiem), es skatos uz cilvēkiem humpalās, un izvairos iet sieviešu nodaļā, lai gan man vajag vienu apģērba gabalu no turienes (gandrīz jau paķēru, bet tur bija izdūries) pārāk liels caurums, un tad es apbraucu vairāku kvartālu līkumu, jo izlēmu, ka nevienā brīdī nepārstās braukt mašīnas, lai varētu apgriezt 180
gaidu kad iznāks jrt biļetes, un pirms pāris dienām mučiņa piedāvāja "braucienu martā izraēlas-persijas virzienā, tobiš jordāniju". uhmm, atvaino?
|
februbaars 9., 2019
| 12:07 - jrt, "jaunības putns ar saldo balsi"
man sāk palikt aizdomas par šitiem kopīraitotajiem darbiem ar pārāk perfekti saliktajiem tērpiem, mūziku (stīgu) tieši tur, kur ķipa vajag kaut ko aptvert, perfektajām dekorācijām, n'shit.
jo vienīgais, ar ko šis paliks atmiņā, ir lecieni "baseinā", pārāk tievās cigaretes (kuras, pie tam, pat priekšā sēžot nejutu) un krasta žakete. pārējais, es nezinu, garlaicīga traģiska vienmuļība? un es neko negribu teikt par jaunajiem aktierīšiem. nujā.
kas vēl liekas smieklīgi, ir tas, ka krasts (ka tik ne ilgu tramvajā, bet varbūt kur citur) teica Jaunorleāna, bet šeit viņš saka Ņūorleāna. Go figure.
varbūt biju uzvilcis pārāk spilgtas bikses, bet garderobists abas reizes man iedeva tādu viegli gejiski sparkling skatienu. bet varbūt tas ir viņa skatiens pret visiem, es nezinu.
|
|
|
|