|
janvaars 7., 2021
 | 21:01
ikreiz kaut kā sasienoties ar antonijas ielu, es viņu klusībā pie sevis dēvēju par antoņinas ielu.
kādēļ, nezinu.
uzmeklēju ērikas bērziņas "es esmu vaļā" (kura kādreiz ar latvijas gāzes pavadījumu šīs dekādes sākumā skanēja pa nabu), un, protams, tur ir vecā antoņina.
ā, nu vēl pagājušā gada vienam no tuvākajiem-no jauna atklātajiem albumiem (viena no pirmajām reizēm, kad iesmeldza, bija otro reizi šovasar braucot ar zāles pļāvēju), stories of the city, ... februāra beigās tiks pie publiskotām demo versijām. nu, kā jau visi iepriekšējie viņas albumi.
|
apriils 12., 2020
| 12:48
ar vienu kāju
stāvu
dušas pusē
rokas
atspiestas
pret izlietni
un slapjas
gaida kad
ieslēgsies
siltais ūdens
lai varētu
nomazgāt
rokas
ierīvēt plaukstas
ar ziepju kluci
nolikt
to savā vietā
blakus krānam
un ievērot
sevi spogulī
kā akordeona
plēšas virina
deguna sieniņas
pie katras
dziļas ieelpas
no krūtīm
nākošās
uz poda vāka
atskan jau
nākamā dziesma
noslauku rokas
kādā no dvieļiem
drošības pēc
arī kreklā
paķeru telefonu
izslēdzu gaismu
pieskaros siltajam
ledusskapja sānam
un it kā sev
it kā kādam
mazliet pārāk
negaidīti saku
"pasēdi, paklusē"
bet tā nebija dziesma
kas skanēja telefonā
telefonā ir citas
(piemēram, vēstnieks)
|
marts 13., 2020
| 13:44
lindai garabejevai arī forši dzejolīši. aizmirsu, kur šorīt tos lasīju. uz pufa?
|
marts 3., 2020
| 23:33
pavisam nejauši, lēnām rokoties cauri satoru dzejai, atradu to pantu no jrt dzejas (kuru skatījos 2016. janvārī), kurš bija kaut kas par marseļu un mazirbi. kuru skaitīja krasts tajā savā zvirbuliskajā krasta balsī. un mur bija tik daudz kā, un kaut kas par futbolu, ka nemaz neiedomājos guglēt. vai arī nemaz nebija.
jā, atradu. vispirms, tur ir 1995. gada pitraga dzejoļi par banānu, abbu, ciema vienīgo lībieti un videomagnetofoniem, un tad ir 2015. gada dzejoļi no dienvideiropas. jā. un tad es pārstāju lasīt un sāku meklēt, ka šim taču ir jābūt tam. uldis bērziņš. un ka satori, lūdzu fakin ielieciet to nepieciešamo fragmentu. un ir. es varu nomirt laimīgs. man gan tagad ir jāatrod, kas ir tas otrs dzejolis, kurš man toreiz uz mirkli likās tāds pilnīgs "woooow", kā jūs to cilvēki panākat gatavu
|
janvaars 23., 2020
| 12:06
wait. es taču to kladi papisu. kura man bija liela daļa no dzīves tajā laikposmā, kurā var ieskaitīt arī reizi, kad viena pusmeksikāniete stāstīja par savu draudzeni, kura ēd kaut ko salvadorisku. vai arī tā bija sieviete pirms viņas. ā nē, es tomēr izrakastīju citur. "papusa". vai, kā internets mani izlabo, "pupusa". kas izskatās pēc pankūkas. tādas pašas pankūkas, kuru pirms pāris dienām rādīja pakistānis, ka viņi tādas ēd. bet tas pakistānis ir tik neciešams, ka regulāri izdzēšu ķešatmiņu no viņa sacītā. bet nāksies vien pajautāt, kā sauc to viņa pankūku. pupusa jau tā noteikti nav.
baigi sāp, ka hēz "elementu" izdevums ir sadalījies, pat nevienu reizi to neņemot līdzi gultā. man liekas. tas ir žēl. kaut kas jāpārraksta pierakstiņos. tās ceptās bumbiņas ar krējumu garšo tieši tik brokastīgi (kāpēc piena produkti un bekons, un loki, un pat dilles liekas "āāh, brokastis!"?), cik man vakar likās, ka tās varētu garšot.
un ja twitteris jebkad domā, kāpēc cilvēki no viņiem iet prom, tad es viņiem varētu pateikt. varbūt.
|
janvaars 16., 2020
| 22:41
man gandrīz vai liekas, ka "lavīna" ir interesantāka par "siera plati 2". varbūt atkarīgs no tā, ka tagad, tieši šajā stundā, ir drusku mierīgāka galva "izturēt" albumu. lai gan nav tāda baigā hita. bet, ir tādi vairāk tādu ārpus-muzikālo sasaišu ar albuma tēmu, kaut kādu supertableti.
jo no vienas puses, reps/hiphops tāpat ir jāklausās vairākas reizes, lai saprastu visas lietas, kuras ir tur pateiktas. ķipa.
šķirstīju pierakstus, kaut ko esmu pierakstījis ka 26.07 uz zobu vai vēl kādām sāpēm esmu uzrakstījis mīlestības dzejoli. es apmēram varbūt atceros vienu sestdienas rītu, kad kaut ko skricelēju. un varbūt arī atradu. nav radušos daudz tādu tīro mīlestības rindu. laikam tas ir tas par "gabaliņiem". es sapratīšu. es jau sapratu.
gribas aiziet uz vunderbāru, un uz andalūzijas suni.
it's always dark
after 5pm
and i can't get you
out of my head
apnika klausīties best coast albumu pie piektās dziesmas
|
janvaars 5., 2020
| 21:29
pareizi, nopirku maziņu cd-r bundli, jo ībejā nevarēju atrast rādžiņu, kuram var pielikt telefonu, un tad jau atliek dedzināt diskus.
nu labi, tagad atradu, maksā sotaku. plus iespējamie customi.
un, šodien ir gandrīz okei. gribēju rakstīt "gandrīz labi", bet nu nē, tīra eksistēšana nav "labi". un beidzot drusku jāizrunājas ar jauno šefu. iztīrījām dažas vecās lietas, ko vecā šefa (un, kā izrādās, arī iepriekšējo šefu) laikā nekustinājām, bet pašu galveno varbūt beidzot ir jāizrunā un jāpišas prom.
un tad šovakar uzraksta viens puskolēģis, ka viņš atkal nodarbojas ar kaut kādu huiņu un nevienam par to publiski nepasaka, vien man, īsziņā, <24 stundas iepriekš. un aij, tā komunikācija. vispār. es gan arī grēkoju, protams. sestdienas pašā noslēgumā pateicu "nu tad ņem un aizrijies."
- "aizrijies?" - nu bāc, sorry, nē, nē, nē, es tā nedomāju, protams, ka nē. bet nu labi. ko es pateicu, pateicu. jā. ja jau es pateicu, tad jau jā. eh. komunikācija.
vismaz beidzot izdevās atvērt kaut kādu to projektu, un atkal izbesīties, cik labi var skanēt četras skaņas, un ka es nemāku pielikt klāt jaunas, un ka it kā jau varētu arī būt pohuj, lai gan negribās.
also, kaut kad palasi https://www.satori.lv/list/dzeja - nav pats foršākais veids, kā izvēlēties, no kā, bet gandrīz viss šovakar atvērtais vairākās vietās ir bijis smieklīgs (belkovska, matulis), tā ka gan jau būs labi
|
detsembris 29., 2019
| 20:59
the boys are back in town
pa tādu lietasgāzi 227 kilometrus nebiju braucis ja ne ļoti ilgi, tad vispār.
atsita divus vjetnamas flešbekus. ak tu, vjetnama
un es neesmu gatavs iet atpakaļ ofisā, neesmu
lai gan tā protams būtu labākā lieta, iespējams
sagaidīt ziņu ofisā
un tad jauns gads jauns es
kas protams ir huiņa
bet reizēm jau es ieslīdu jūtubā
šodien pusotru stundu gājām pa pilsētu ar vienu čali
kurš pats atzīst, ka skatās jūtubes huiņu
galaktiku attēlus, un science fiction, un cold plasma torch
bet bija okei
vairākas reizes stāsta par lietām kuras nesaprotu
un vispār runā tā lēni, un ļoti mierīgi
kaut es tā mācētu, bet reizēm viņš meklē vārdus
un varu paturpināt viņa aprauto teikumu
reizēm izvēlos paklusēt
bet viņš pasaka tieši to vārdu
kuru gribēju teikt
un es nezinu, man likās, ka mums normāli iet
tā runāšana, tādā kā rāvējslēdzējā
un forši ka kāds runā vairāk par mani
"nu, galvenais, lai dzīvē ir interesanti"
pa šīm dienām sarakstījās mazliet piezīmītes
un mazliet, trīs reiz septiņu minūšu voice memosi
un tad būs jāpārraksta šīs piezīmītes
un arī visi iepriekšējie voice memosi (stunda, divas un četras)
kas vispār ir briesmīga lieta, ka man viņi ir
un piezvanīja šefs, rīt ir jābūt agri
jānomazgājas un pie sevis jāpieraksta
kur savas dzīves laikā
esmu bijis jaunajā gadā (ieskaitot šo gadu, varu atcerēties visus kopš 2012. kas arī daudz ko izskaidro, un tā tam būtu jābūt)
vai, kā man ilgi likās
vecā gada vakarā
un vēl jāsakrāmē
savs rītdienas komplekts
ko aizvērtām acīm
paņemt, ejot pāri durvju slieksnim
|
detsembris 28., 2019
| 22:37
pārrakstīju visas interesantākās rindas no elsberga "velci, tēti". mēģināju atrast to vienu rindu par "kaut kur glaudītu suni", bet tā arī neuzraku.
bet, 2. daļā (no 4) atradu dažus tik ļoti saindētus mīlestības dzejoļus. un vispār, dažas ļoti līdzīgi aizskartas domas vai rindiņas, laikam 3. daļā.
kur parasti tik tālu netieku, un viņa rakstītajā formā tas man liekas arī baigi neietekmē
lai nu kā. es ļoti gribēju atrast par to suni. šovakar vēlreiz cauri jau neiešu. un jāatrod tie viņa pārējie krājumi. un vēl kāda sildošā dzejiņa.
un ome saka, ka es esot galīgi mainījies sejā, un nevarot atpazīt, un ka vairs nav vasarā iekritušo vaigu kaulu. ehhh, ko..?
un tripsis arī galā. nu labi, ne galā. vēl rītdiena.
|
augustus 26., 2017
| 01:59 - 2015. lieldienas
lai zaķis labi olas slēpj
un atļauj tev tās paturēt
|
juunijs 10., 2016
| 17:29 - vnk delfi
|
juunijs 12., 2014
| 15:21
tu esi tik skaists kad parubies
uz lielā smagā brūnā krēsla
purvciema mēbeļu nama mēsla
ar priekšējām ķepiņām krustotām
un pakaļējām zem sevis
un tā kā esi kastrēts, nav it nemaz tev penis.
ieraudzīju atlūzušo kaķi nu un tālāk viss nāca no dzjeas valodas
|
|
|
|