|
nuavembris 30., 2022
 | 17:24
turpina niezēt uldaka rudaka fanbojisms par keitiju bārbeli, šoreiz kontekstā par neiznākuša ripuļa uzskaitīšanu par, iespējams (heineken) 248. labāko albumu latviešu mūzikas vēsturē.
vajadzētu būt vienalga, pēc nedēļas gan jau tā arī būs
|
apriils 2., 2021
| 10:09
LOVELESS (UN VISS PĀRĒJAIS MBV) IR SPOTIFAJĀ, UN VINILU PRE-ORDERĀ*
es nezinu kādēļ es kliedzu.
* protams, lielākoties piedāvājums ir izķerts
|
nuavembris 27., 2020
| 16:20
es laikam neesmu pierakstījis. 21.11.20 no rīta redzēju pirmo sniegu - necik daudz, kā izbārstītus mannas putraimus un aizsalušus auto logus. šodien minoties no iestādes, arī skatījos, ka uz sejas krīt smalka krusa un uz mašīnām ir sakritis arvien vairāk sniega. ugh. ziema.
sapratu, ka šovasar pakāsu tobrīd siltāko džemperi. ugh.
vēl es pierakstīšu, ka vampire weekend debijas lp arī ir mcāmcāmcā. tas vispār varētu būt albums, kurš ir visvairāk manī iesēdies. vismaz divu iemeslu dēļ.
|
nuavembris 23., 2020
| 19:57
hei, piektdien iznācis "idiot prayer (nick cave alone at alexandria palace)".
|
oktobris 13., 2020
| 23:18
pietrūkst hospitāļu ielas "es zinu ir tāda piedošana". šodien paļauties uz onkuli bija nepareizā kombinācija. makkartnija pirmais albums ir kaut kas diezgan mīļš.
|
maijs 14., 2020
| 11:12 - cofnusing vocals
aldinga hardousa, alabama shakes, mišele gurēviča: vīrieši
portugal the man, bee gees: sievietes
|
apriils 20., 2020
| 13:48
es nezinu, cik bieži var atkārtoties, bet beach fossils. beach fossils! mm!
sapnī man bija kaut kāda mašīna, kura aizbraucot uz lielveikalu un man tajā esot, ārā iznākot, pārvērtās par busiņu, kurš bija uzlīmiski noklāts ar m&m's līdzīgiem objektiem. "diezgan briesmīgi priekš personīgā auto, visi domās ka kaut kāds free candy bus, bet vismaz tajā var izgulēties," nodomāju.
|
apriils 12., 2020
| 12:48
ar vienu kāju
stāvu
dušas pusē
rokas
atspiestas
pret izlietni
un slapjas
gaida kad
ieslēgsies
siltais ūdens
lai varētu
nomazgāt
rokas
ierīvēt plaukstas
ar ziepju kluci
nolikt
to savā vietā
blakus krānam
un ievērot
sevi spogulī
kā akordeona
plēšas virina
deguna sieniņas
pie katras
dziļas ieelpas
no krūtīm
nākošās
uz poda vāka
atskan jau
nākamā dziesma
noslauku rokas
kādā no dvieļiem
drošības pēc
arī kreklā
paķeru telefonu
izslēdzu gaismu
pieskaros siltajam
ledusskapja sānam
un it kā sev
it kā kādam
mazliet pārāk
negaidīti saku
"pasēdi, paklusē"
bet tā nebija dziesma
kas skanēja telefonā
telefonā ir citas
(piemēram, vēstnieks)
|
apriils 7., 2020
| 15:57
tā, beidzot saņēmos un sasēju podiņus. izņemot piparus (no kuriem septiņiem ir izdžerminējies tieši viens, man ir aizdomas ka kristīnas - fuck that bitch, rakstīšu pilno vārdu - dotais halapenjo), un.. ko es vēl neiesēju? nē, pārējās paciņas es sasēju.
wolf parade - expo 86 ir visvājākais albums, kuru nākas pievienot albumu sarakstam, kurus man nav grūtības klausīties no sākuma līdz beigām. kaut kāda pusnostaļģija. tās dziesmas ir dzirdētas dahujā reizes, bet kaut kādā neizskaidrojamā laikposmā starp 2013 un 2015. bet viena dziesma ir riktīh laba. un tas albuma vāciņš arī ir ļoti smuks. smuks vāciņš un viena laba dziesma? tieši tas pats stāsts kas ar m83 "hurry up, we're dreaming" wai mogwai "hardcore will never die, but you will". viss. smuks vāciņš un viena laba dziesma, un man tie albumi automātiski liekas kaut kādi 6/10 vismaz.
beidzot tiku iekšā kaut kādā satori kontā. un nometu hdd. bļaģ nēēē.
|
apriils 2., 2020
| 16:18
bija pat mazliet forši šodien salīt. britisks laiks.
esmu atradis savu mīļāko grupu. uz pāris dienām.
|
apriils 1., 2020
| 19:33
modern love (s01)e03, paldies, interesanti. izmantoju pirmo aprīli, lai pateiktu "tu man patīc", un, ja man nepatiks atbilde, april april.
forši būt jaunajā istabas izkārtojumā, bet joprojām paslinki. nu, vismaz var forši rakstīt. pārrakstīt.
šobrīd simplenoutē ir 58 jautājumi, no kuriem kādi 10 varbūt kādreiz ir pieminēti vai sākti apspriest.
un melodijas eko čemberss, atkal es viņu ļoti ilgu laiku nebiju klausījies - nebiju klausījies arī visu janvāri, un joprojām mazliet atceros, kā no dailes teātra gāju cauri esplanādei ar melodiju austiņās. un tagad atkal, gandrīz tāds pats fīlings. ā nujā. haha.
OGRE YOU ASSHOLE
|
marts 23., 2020
| 22:17
pārplēsu vadiņu mikrofonam, tiku pie ziņām par salabotiem transportlīdzekļiem, spēju pasmieties dzirdot veco labo podkāstu, atklāju divus albumus. par vienu nezināju neko, par otru zināju visu.
un pankūkas. vakariņu batcham piemaisīju klāt šokolādes mērci. 200g šoķenes, 30g sviesta, nezinu, moš 50g cukuru (kuru nesagaidīju, līdz izkūst), 20g choco+chili pulveri (šautauts santamarijai, kaut ko jēdzīgu viņu portfelī tomēr var atrast) un 250g kokosriekstu piena, bez kura laikam būtu šķaidījis ar ūdeni, man tiešām mājās nekā mav. un kanēli. kas viena forša lieta pankūkām, var salīdzinoši ātri pierīties.
pie šitās mērces rīt ir jāpiecep churrosi, ka es tev saku. piebkonditorejas maisiņu uzgaļiem varu tikt tikai vakarā, bet nu hm, moš dzīvosim bez
|
marts 16., 2020
| 23:22
un, glena kempbela "by the time i get to phoenix" ir tāds vienkārši klausāms akustiskais pasākums, pat ar bekvokāliem. diezgan interesanti. bet man ir bail tajā ieslīgt. gribas tomēr ieslīgt kaut kā šīgadsimtnieciskā. bet vismaz ir jauns ārtists, kuru iemest senioru pleilistē, un provocēt uz jautājumiem "eu, kas šitas ir?". es nezinu. šis atkal ir mans iedomīgums, ka kādam baigi piš.
viss.
|
marts 13., 2020
| 09:58
gribās uzprasīt, kādu albumu lai ieripo, un klausīties, kamēr riteņi ir uz ceļa. vai tā būs pavadošā mūzika transam, meditācijai, lūgšanai, vienkārši buferzonas aizpildīšanai, aiz loga esošā skata paspilgtināšanai vai pelēkošanai..
bet. ko tad, ja iesaka kaut ko neklausāmu? tad būtu jādusmojas, un jāatzīst, ka prasīt citam cilvēkam, lai viņš tev atbildot sapiš garastāvokli (un vismaz stundu, kaut kad nākotnē), nav jēdzīgi. neprasīšu.
|
marts 11., 2020
| 02:45
aizgāju uz kāda indieša dzimšanas dienu. viņiem patiesībā ir sūdīga skaņas izolācija. kā faking jbl tumbiņa var skanēt stāvu zemāk, kāpņutelpā.
bet nujā, ofisa indieši ir manī samīlējusšies, uzsauca divus dārza sidrus un kkādu 14%/280, kuru bija sāpe izdzert. vismaz pasūtīju stafu ofisam. tiku pie spaisī tikalas vistiņām, un citrona/olas rīsiem. šobrīd reāli kratos kāpņutelpā, kurā ir izņemts 20. gs. sākuma lifts.
ehmm, kas vēl. rītdiena ofisā būs okei. es ceru. lūdu, neminies uz veļuka.
damn drunkfingers. tāds vidusskolas vaibs.
boja viens kulturālais čalis, kas uz diviem mēnešiem bija coimbrā uz erasmusu. bļaģ, beidz rakstit. jo bairāk es te tagad rakstu, jo bairāk tas viens vidusskolas flešbeks. uz nokia e61, nevis aifona virtuālās klaviatūras. fak. es vairs ne-spell-checkoju. paldies ciba, paldies s., paldies e., paldies indiešu kaimiņi, kamēr neiztriecat mani no kāpņutlpas, kameēr šo rindu rakstīšanas laikā esmu nogājis pusotru stāvu zemāk.
edit: viss safe, esmu mājās. ta eramusnieks uzlika kādas trīs dziesmas no beach fossils, un beach fossils, bļeģ, ir tādi, ka es pie jebkuras viņu dziesmas labprāt ņemtu un aicinātu jebko uz deju, vai apskautu pasauli, nu tā ir tik perfekta mūzika.
un aizgāju uz rīgas centrālo bibliotēku. pat atceros vienu čiksi, kas tagad gan strādā reģistratūrā. sasodīts. tie reģistratūru cilvēki.
vēl sarunājām ar vienu indieti ceturtdien viņam dzīt nost matus. tas arī nav sen darīts. es tagad mazliet izjūtu tādu mīlestību. vai tādu vidusskolnieciskumu. bet nu labi, pālis. ko es rīt no rīta jutīšu [jāpiemin neskaitāmas drukas labojumas, lai te varētu ko izlasīt], ir zem zīmes. whatevaaa.
|
marts 9., 2020
| 16:03
gandrīz jau nospiedu smuku 'record' pogu, bet tad protams ir jāiet uz stulbu sapulci. bet nu labi, vismaz ir gandrīz skaidrs, kas tur ir ieskicēts, un pēc tā, cerams arī būs kādas vadlīnijas, kā bīdīties turpmāk.
otro reizi šodien mēģinu klausīties "baudu", un neieslīgt tajā, ka dažas lirikas, vai melodijas, vai vēl kas, izklausās pēc gabaliem no iepriekšējiem albumiem. kas vispār ir stulba pieeja, kā klausīties jaunu mūziku, un, protams, arī sarežģīti no paša radītāja puses. teiksim, national un "29 years before I saw you", vai portugal the man, kuriem evil friends albumā ir divas dziesmas ar identiskiem tekstiem.
|
| 01:32
ā pareizi, vakar omes pasākumā izlasīju (otro, bet diez vai vairāk par trešo reizi) pirmās 30 lapas no "trīs draugiem". patrīcija holmane ir tāda sieviete.
vēl pavisam nesen (like, pirms pāris stundām) apraudājos, nenoturēti maujot līdzi alabama šeiks.
un mēģinu kaut ko atrast jēdzīgu, kā kulturāli piedzirdīt lauku ļaudis.
"One of the biggest pairing misconceptions I’ve seen is the idea that “port goes with cheese.” Port does not go with cheese. Port goes with blue cheese."
|
marts 6., 2020
| 21:44
tā. no rīta vēl biju ieskrējis arī tajos te virtuļos pie matīsa tirgus. man diez ko nepatika (paņēmu līdzi). ja dunkin donutos ir baltmaize, donut wheel'ā ir kēksiņš, tad te ir kaut kas staipīgs iekšā. churrosi it kā okei, bet nebija nekādas mērcītes, kur iemērkt.
tad, es diezgan okei akceptēju dungen un boogarins, tāds... tīrs psihedēlisks, nu nē ne pārāk laikam?, roks.
un nacionālā teātra "dzīvnieks", kaut kad vēlāk uzrakstīšu. sēdēju aiz seņkova. krūzkops atkal tādā mazmiesta pusmuļķa lomā (ak, kā es nekad neaizmirīšu kolka cool). un ivetu poli te bezmaz var aizstāt ar kažociņu. bet nulab, vēlāk.
karjeras iespēju centrs nākamnedēļ dos ziņu. ohmmmh.
dzīvnieks NT pagrabā
krūzkops uz metālas letes
minimēti salmi isntrumentu kastēs
čakarēties ar lādētāju
ko nozīmē "iemaukt"?
zari tajā te skenoskopā, vai projektorā, vai kā sauc to sūdu, ļoti haunting
celms nepīpē?
telefonu neieslēdzu nevis es, bet mana izvēle
- ko tu pazaudēji? - es drīzāk meklēju
celma vidzemes akcents
- izrādē tiek izmantota necenzēta leksika. - to mēs jau visu dzirdējām.
that's my corona with lime
mikrofons (kurš pirmo cēlienu palika neaiztikts) tiešām bija domāts sišanai pret krūtīm?
voldemārs aizbēga, jo nogaināja trusi.
bailes - bespēcība, vai to ko
kažociņā arvien vairāk izskatās pēc kareļina
kas ir tas klaipēdas storijjlains?
kleita, ādas jaka, botas un rokas kabatās - kolka cool iveta pole, right?
pārstāju elpot, lai dzirdētu
asinis tiek ražotas mutē
viesmīlis klaipeēdā, kurš nolamājas lietuviski, un smejas tieši viens cilvēks
beigās krūzkops nevar nepasmaidīt, atkārtojot savus spirāliski pirmos/pēdējos teikumus
|
| 09:07
vakar vakarā "to-do" pleilistā ieliku divus flaming lips albumus, ar vienu - yoshimi battles the pink robots - tagad gandrīz esmu galā.
kaut kas tāds silts, un dīvains. kā tikko vārīts uzpūtenis. vai kā "merriweather post pavillion" bez maindfaka elementiem. un te ir aplausi pusē no dziesmu beigām.
otro rītu pēc kārtas ēdu grauzdētas maizītes ar aknu pastēti. un trešo rītu pamodos pirms astoņiem. kas tas ir?? lejas kaimiņiem tajā brīdī notiek kaut kādi sprādzieni?
un spotifaja autoplej, lūdzu atpisies, liekot man mākslinieku populārākās dziesmas. tās es pats varu uzspiest. priekš kam tu esi vajadzīgs, ja tavs algoritms nevar izkost, kuras albumu pēdējās dziesmas ir pati esencīte.
|
marts 5., 2020
| 09:16
tā, beidzot arī noskatījos carnival youth "only the moon can see the sun" videoklipu.
ja tur apakšā nav vess andersons, pārelementārība un alūksne, tad es nezinu. tā sabojātā kamera, vai sabojātais fokuss nav baigi foršs. bet lielākotiess smuki.
10:55 noskatījos kāda čaļa stundu garu "First listen" par lonerismu, un sakārtoju reddita bukmarkus par pēdējo pusgadu. pārsvarā receptes un pikaplainus (it kā es tos kādreiz izmantošu).
|
|
|
|