apriils 1., 2020
| 19:33 modern love (s01)e03, paldies, interesanti. izmantoju pirmo aprīli, lai pateiktu "tu man patīc", un, ja man nepatiks atbilde, april april.
forši būt jaunajā istabas izkārtojumā, bet joprojām paslinki. nu, vismaz var forši rakstīt. pārrakstīt.
šobrīd simplenoutē ir 58 jautājumi, no kuriem kādi 10 varbūt kādreiz ir pieminēti vai sākti apspriest.
un melodijas eko čemberss, atkal es viņu ļoti ilgu laiku nebiju klausījies - nebiju klausījies arī visu janvāri, un joprojām mazliet atceros, kā no dailes teātra gāju cauri esplanādei ar melodiju austiņās. un tagad atkal, gandrīz tāds pats fīlings. ā nujā. haha.
OGRE YOU ASSHOLE
|
marts 30., 2020
| 04:02 ap pusvieniem sakačāju cibu un uztaisīju tagu analīzi. tagad pabeidzu pārkārtot istabu. mazliet atkal lepojos ar savām vadu menedžmenta spējām, bet īstās dzīves apstākļos gan jau atkal nāksies vicināt gaisā dūres. mmjā.
|
detsembris 9., 2019
| 20:51 šonakt pēc ilgāka laika gulēju virtuvē.
jo lielā istaba ar dīvānu un ar gultas kasti ir paredzēta tikai tam, lai tur 2x gadā sadedzinātu brokastu pārslu iepakojumus, lietošanas pamācības un neaktuālas piezīmes. un lai klausītos mūziku. un lai klausītos, kā onkulis taisa mūziku.
samaksāju telei2 par to disappointojošo huawei rūteri, biļeti uz konci, un visādus virtuviskus nieciņus (kuri kopā salasījās ļoti daudz) kopā ar diviem dāvankomplektiem radiem. gribētu samaksāt csdd ekspl. nodokli, bet laikam jāzvana. neļauj maksāt. kas pie velna ir tekošie mēneši.
kas vēl. pamanīju vizuāli jauku iestādījumu aiz mūkusalas mākslas centra. krustojumā pamanīju vienu džusi no vidusskolas. "tevi atkal nevar atpazīt!" viņai gan, tāda drusku dīvaina čolka. nepaspēju iegaumēt. un pēcpusdienas debesis virs vecpilsētas. nujā. un kolēģis losis atkal ir vai izliekas. par slimu. bļe, viņš jau vasarā klepoja tā, it kā viņam būtu kakla triperis, vai infekcija, vai something.
sarunājām laiku, lai izrunātu to, kas notika pirms daudziem gadiem. un to, kas man likās, ka notiek pirms ne tik daudziem gadiem. un ka tagad jau patiesībā vairs nenotiek. bet tāpat, vecajām domām un stāvokļiem šad/tad es uzskrienu virsū. un lai gan tas nav tas lielais iemesls, vai pat ne tuvu tajā virzienā, kādu man ieteica paģirainais priekšnieks. nu, ķipa, cēlonis. vairāk tāda seka. un cēlonis - tikai kaut kam tālākam. nujā. vismaz ir skaidrs, ka kopš pēdējās tikšanās tā enerģija būs citādāka. bez tā teikuma, kuru gribās pateikt, bet nav pareizā brīža.
ap gulēšanas laikiem ir izlasītas kādas 60 lapas no einas rendas "atlas shrugged". vot, jā, magnum opus, kā kaut kur izlasīju. tāda enerģija tur strāvo. tāds "fuck you, te ir 1100 lapas, un tu lasīsi, un tev tas patiks". un galerijā istaba kaut kas šodien likās, ka notiek. ar nokrāsotām sienām. jrt kāpņutelpas dzeltenajā tonī.
|
maijs 4., 2019
| 00:18 nopirku pāris pikus no 0.5 līdz 1.5 biezumā, lai saprastu, kas ir tīrākā manta. tad pārkrāmēju istabu (vēlreiz), jo atvedu synth racku. no alus kastēm un plāksnēm samuķīju sēžamsolus, un tad nevarēju sagaidīt, kad varēšu tikt mājās. atbraucu, nav apēka neko darīt un no rīta atkal jāvergo.
un tad izrādās, ka pirmdien ir oficiālā brīvdiena. pārāk nopietni, lai tā būtu āzēšana. un departamenta vadītāja meklējumi esot "nākamās nedēļas jautājums". dirsā šitās sapulces. pēc mini smadzeņu skalošanas aizmirstās visi haosi un nekārtības, kas departamentā notiek. un vadītāja atrašana bija jau lieldienu nedēļas jautājums.
|
februbaars 9., 2014
| 20:13 un ir tādi brīži kā šie, kad neesi spējīgs izpildīt visvienkāršākās dzīves darbības, atceries, ka vakarnakt vai pirms gada lielvārdē bija lieliska atmosfēra, bet tagad sēdi savā sūda istabā, pie sevis bila balsī nosaki "i am lost", norūcies un uzliec skumju dziesmu. jushanaas liimenis:: pessimistic skan: punk (la vie antèrieure)
|
|
|
|