|
maijs 27., 2026
sramgni
 | 00:14 - k-12
Ja runājam par vieglajām automašīnām, es gribētu lietotu Nissan Micra ar manuālo ātrumkārbu.
|
putnupr
 | 00:08
Draudzene pie Alūksnes grasās stādīt apelsīnkokus
|
maijs 26., 2026
punkts
 | 14:58
Sienāzītis burkāniņš gastronoma pajoliņš
|
punkts
| 14:51
Sienāži gražīgie tārpi
|
maijs 25., 2026
ulvs
 | 19:36 - etimoloģija
Aģents Pro-vokators. Aģents, kas virzīs tevi turp, kurp tev jāiet, jo "tu esi izcils/-la šajā jomā!".
|
pajautaa
[ulvs]
| 16:21
Cik bunkurus Latvija uzcēla 4 gadu laikā? Nekur nevaru atrast statistiku.
|
ulvs
| 13:51
Pirmā stāva kolēģis, biedrs Matīss, ieteica mūziķa Attic Abasement 1. albumu "Don't hate fuck (2010)", kas rakstīts manierē, kas man tik tuva un pie kuras grasos atgriezties šovasar. Kasešu četrceļnieks, ģitāra un balss. Un visburvīgākās coming-of-age lirikas, kādas cilvēks spēj iedomāties. Es esmu singer-songwriter tipa mūzikas lielākais ienaidnieks, taču tīrradnība ir tas, ko es meklēju, un šis ir 99,99% tīrs zelts.
Tā ir obligāta klausāmviela visiem pasaules iedzīvotājiem.
|
maijs 24., 2026
ulvs
| 21:27
Viduvējadiena!
Vai kādam īpašumā vai lietojumā ir šo grāmatu latviskie tulkojumi: 1) Šarla Bodlēra "Ļaunuma puķes" (1857); 2) Fernadnu Pesoa "Nemierīgā grāmata" (~1930; izdota vien 1982.); 3) Rainera Marijas Rilkes "Duino Elēģijas" (1923; šķiet LV tulk.nav, esmu gatavs lasīt arī angliski)
Ar lielāko prieku aizņemtos šīs grāmatas vai kādu no tām līdz vasaras beigām. Pret grāmatām izturos ar visdziļāko pietāti.
Pretī varu piedāvāt ķīlu, drošības naudu. Nez, varu iedot palietot mint condition Židrūna pēdējo (4.) albumu "Kovārņu mazbērniem" vinilu (ILY rec., 2020), Židrūna 1. albumu "Židrūnam sāp" CD (SKYR 2008), Mazo smirdīgo kociņu finālo (arī 4.) albumu "ANNO 200H" kasetes formā (izdevējs Krāmu Bode), kas iezīmēja transcendences finālu - grupa pilnībā atmeta roka instrumentācijas par albu visjaunākā viļna manierei. Atradīšu kastes ar vēl no janvāra pārvākšanās neizpakotajām grāmatām - man tur ir viena burvīga Vācu dārgumu mākslas grāmata - cietie vāki, liels formāts, augtvērtīgs, izcilas krāsas prints, kur redzami mākslasdarbi burtiski izkāpj no savas lappuses 2 dimensiju limitācijām.
Izskatās, ka "Duino Elēģijas" nav tulkotas latviski, bet man der arī anglsiki. Taču svētīgāk man šo literatūru dabūt latviešu valodā, jo mērķis ir ne tikai izlasīt to, bet arīi pielietot praksē, klājot vārdus uz instrumentācijām.
Varbūt zini kādu, kuram ir kāda no tām? Ja jā, lūdzu, norādi mani īstajā virzienā!
|
ulvs
| 16:01
Cilvēki, kuri pieņem lēmumu kļūt autentiskāki sev, kļūst nepatīkamāki kolektīvajam trulumam.
|
pajautaa
[lavendera]
 | 14:39
Ko tādu superinteresantu un noderīgu man vajag paspēt nopirkt AliExpress, iekams stājušies spēkā jaunie muitas noteikumi?
Mani priecē vasaras cimdiņi riteņbraukšanai (plaukstas neiedeg), zīda matu gumijas, silikona vāciņi vēl noderētu, varbūt figūriņas cilvēku zīmēšanai beidzot jāiegādājas... Kas vēl?
|
putnupr
| 10:58
Šogad traka ziedēšana. Mežā zeme pilnīgi nosēta meža zemeņu ziediem, pat pie mājas Mežciemā zied meža zemenes.
Ābelēm it kā lapu nebūtu, ziedi vien. Hyperziedēšana.
|
maijs 23., 2026
ulvs
| 19:14
Lēnām briestu un gatavojos soloalbuma ierakstam. Plāns vasaras 2.pusē paņemt 2 brīvas nedēļas un ar Tascam Portastudio 4 ceļu kasešnieku pazust kkur pie Baltijas jūras, vidē, kur apkārt nav neviena. Tikai es, mani instrumenti, tehnika, labs gaiss, daba un iedvesma. Un narkotikas. Jā, daudz narkotiku.
Mazliet kauns par to, ka nedaudz izbesīju kaimiņus, pirms 3h mājās uztaisot nelielu testa stereo rec setup ar Xvive diktafonu (32bit floating point recording režīms kā defaults). Es pat nedzirdēju, kā viņi dauzījās pa sienu. Beigās atnāca un piezvanīja pie durvīm. Atvēru tās vienās apenēs - pretī veca kundzīte, kura neprot latviski. Saka, ka dzīvo 3 stāvus zem manis un nevar paskatīties televizoru. Heh. Atvainojos un iešķiebu dusmīgajai TV realitātes būtnei rokās pudeli argentīniešu Malbec vīnogu raudzēto dziru, piekodinādams, lai tas paliek starp mums (ceru, ka citi kaimiņi neierakstīja un neaizmeta failu pārvaldniekam). Vienojāmies, ka es vairs tā nedarīšu (es tiešām parasti tik skaļi nedarbinu savu aparatūru). Mūzika prasa upurus. Daži to jūt intuitīvi, bet dažiem tas jāiedauza galvā ar decibelu vāli, heh. Labi, labi, esmu lasījis Zelta uzvedības grāmatu, tā kā es te gānos - mans mērķis ir neatstāt aiz sevis pēdas. Šis bija absolūts ekscess no normas, jo sakrita tā, ka netieku šobrīd uz mēģinājumu telpu.
Manu skaļo elektroģitāru rifa un solo ierakstu, kas skanēja no 2 skaņu avotiem vienlaikus (par to zemāk), var noklausīties pa taisno failiem.lv. SPIED ŠEIT, LAI DZIRDĒTU
Testa ieraksā Xvive atradās centrā, pa kreisi no tā 1m attāli Ibanez SW35 gen 1 10" bass kombis, kā preamp atslēdzu un vietā pieslēdzu Sansampu. Un labajā pusē 1m no diktafona Bugera V5 kombis-lampinieks ar aftermarket Jensen C8 skaļruni (kas to padara ļoti tuvu skanošu Fender lampinieku profilam). Akordi ielūpoti, izmantojot OCD drive un Strymon Timeline delay pedāļa looper sadaļu. Un solo spēlēts uz tās pašas ģitāras, taču ar Rat distorciju.
Būtiski - Vxive iestatīju 32 bit floating point .wav ierakstu (32b FP panāk to, ka neviens signāls nedistortēs diktafona miķus - burvīga fīča, kas no lētajiem diķiem ir tikai šim 2026. gadā izlaistajam aparātam pa nieka 79 EUR). Extraktēts no Audacity kā 32bit floating point 48kHz .wavs.
Kas unikālākais šajā visā, ka ieraksts tapis uz Westone Concord I 1984.g japānā ražotās elektrenes ar 2 keramisko magnētu vientinuma skaņu noņēmējiem, un, GALVENAIS, es šai ģitārai pirms pāris dienām uzliku 11-50 izmēra FLATWOUND jeb gludās beztinuma stīgas (pretstats roundwound stīgām, kuras izgudroja 50to beigās/60to sākumā, un kas arī bija 1 no dzinuļiem rokmūzikas attīstībā, jo roundwoundiem ir ilgāks sustain, vairāk dzirkstošās frekvences; flatwoundi ir vēsturiski, tumšāki, tumīgāki, siltāki, mazāk harshness). Šeit būs attēls ar manu ģitārugu. Tā tika uztaisīta Matsomuku rūpnīcā 3 gadus pirms manas dzimšanas.
|
maijs 22., 2026
putnupr
| 18:33
Vakar rajonā bija svīres, šodien viņu vairs nav.
Izlūki laikam.
|
maijs 21., 2026
eos
 | 18:11 - Stāsts par harmonisku atpūtu “Rokas, kas turpina dot”
Viņš sapnī aizdevās uz vietu, ko daži sauca par paradīzi. Tajā būtnes dzīvoja vienkāršās guļbaļķu mājās, ēda augļus, dzēra strauta ūdeni un vairojās tikai tik, cik pašas gribēja.
Būtnes ar domu spēku lidoja un teleportējās, pārvarēja jebkādu attālumu tāpat, ar vēlēšanos no sirds.
Var pieņemt, ka viņam, kurš piederēja evolucionējošu būtņu grupai, ātri tur apnika.
Viņš gribēja kādu izaicinājumu. Šī paradīze bija pārāk viendabīga, paredzama. Tajā būtnes, kas ārēji atgādināja cilvēkus, atpūtās no duālisma. Visa pietika. Zeme visur bija vienādi auglīga. Kalnos bija sniegs, lejās bija saule, ezerā bija vienmēr ideāls laiks laivu braucienam.
Viņš gribēja saprast fizikālo mijiedarbību visumā. Viņš gribēja pacelt Visumu no tā apakšas, nevis peldēties tā debesīs.
Viņš gribēja grūtu darbu, jo vieglie bija apnikuši.
Kāpēc grūts darbs ir interesants? Jo to, viedi darot, var padarīt vieglāku, un visi iegūst. Viegls darbs atdodams tiem, kam tas ir grūts.
Tomēr daudz kas vidē, kurā nebija duālisma, viņu fascinēja. Cik ļoti būtnes uzticējās viena otrai. Cik izpalīdzīgas un empātiskas bija. Ja varēja ar ko dalīties, lai otram ietaupītu laiku (kaut gan tas ritēja kā jau paradīzē, cikliski un punktveidā vienlaikus), tās tik un tā to darīja automātiski.
Bezgalīga vēlme darīt labu tām bija muguras smadzenēs. Tās vienkārši smaidīja, jo tā bija viņu ierastā sejas forma ikdienā.
Kā tas ir dzīvot sabiedrībā, kur pietiek pārtikas, pietiek visa veida resursu, kur būtnes levitē un sazinās telepātiski, kur idejas vienotajā laukā apceļo visu ciemu tiklīdz tās kāds izdomā? Tas prasa pielāgošanos.
Jauniņos “paradīzē” atpazina pēc izbīļa to sejās, kad viņi saprata, ka nav ne jāstrādā, ne jāsacenšas, ne jāstreso. Būtnēm nebija orgāna, ar ko apstrādāt stresu, jo stresa vienkārši nebija. Bija dažādi risinājumi katrai situācijai, kas radās šajā sabiedrībā, un visi bija labi un derīgi, atšķīrās tikai nianses.
Viņš drīz pamanīja, ka būtnēm tikpat kā nebija ego, un neviens nevēlējās piecstāvu māju vai kaut ko labāku nekā otram. Kaimiņš bija brālis, kaimiņa sieva bija māsa, sporta spēlēs visi juta līdzi komandai, kas spēlēja pirmoreiz.
Būtnes bija dažādas – ar lielākām un mazākām ausīm, ar dažādu ādas krāsu, sprogainiem un viļņotiem matiem, taču visām bija ļoti simetriskas sejas, it kā tās būtu pagatavotas no viena uzlējuma un šablona.
Viņš skatījās uz tām ar trešo aci un redzēja daudzkrāsainu varavīkšņu kompozīciju katras enerģētikā, taču visas krāsas simbolizēja viedumu, ko būtnes bija ieguvušas, pirms nonākšanas šeit. It kā visi ceļi vestu uz “paradīzi”. Kāds bija kalpojis par medbrāli slimnīcā septiņdesmit gadu. Cits zīmējis zirgus visu mūžu. Citi – trenējuši bērnus futbolā un novusā. Vēl kāds vīrs varēja lepoties, ka atdzīvinājis sievu no klīniskās nāves, kad tā aizkapa valstībā meklējusi sevi.
Šīs būtnes bija ar ļoti izteiktu saprātu, taču, nonākot šeit, ātri iemācījās vienu, telepātisko valodu, kurā visi nomērījās pēc mazāka kopīgā dalītāja, kas bija absolūta mīlestība un mīļums sabiedrībā.
Varēja būtnes aptaujāt, kas tās bijušas iepriekšējā dzīvē, pirms nonākušas šeit. Pēc tam iztēloties, kā izskatās “mīļš grāmatvedis”, “mīļš kodolreaktoru inženieris”, “mīļa finanšu analītiķe”, un tā tālāk. Būtnes ar jokiem un jautrību atcerējās aizgājušās dzīves, kas viņām tagad šķita kā tāltāla jaunība, kurā viņas vēl bija ļoti nepieredzējušas. Vēl nezināja, ko nozīmē dot no visas savas būtības visai savai būtībai. Viņas tad vēl nebija aizgājušas līdz savas iekšējās bezgalības malai un paskatījušās, kas ir aiz tās.
Viņš paņēma spieķi un devās tālāk. Izeja no “paradīzes” bija tās stratosfērā. Kādas mazas durtiņas veda uz plazmas pasauli, kurā viss bija izšķīdis vienā lielā sakausētu ideju konglomerātā. Tā bija ideju pasaule, kurā idejas, pirms nonākšanas fiziskajās, miesīgajā pasaulēs, sākušas sablīvēties, sākušas kondensēties, lai pēc laba laika sasniegtu visgaišākos prātus fiziskajā realitātē.
Tur varēja redzēt idejas par dzīvniekiem, kuri evolucionē, nevis, lai izdzīvotu, bet gan, lai sasmīdinātu. Kurš dzīvnieks visvairāk sasmīdina pārējos, genofondu turpina. Vai arī par tiltiem, kuri, kad tiem vajadzētu salūzt, pāri braucošos iemet paralēlajā realitātē, kas saucas “ātrais kurss būvinženierijā”, lai autobraucēji nākamreiz spētu novērtēt ar neapbruņotu aci, vai tilts ir drošs, vai nav.
Plazmas pasaulē bija idejas par Visumiem un virsvisumiem, kas veidoti pēc principiem, kuri kalpo komēdijai – iedomājies dievu, kurš sāk pirmajā dienā radīt, pirms tam kārtīgi svētdienā izsmējies, skatoties, kā Vinnijs Pūks, kurš iesprūdis alā, skaļi saka, ka: “Nu ir īstais laiks sākt gavēni!”
Kad viņam apnika novērot ideju sabiezēšanu, Viņš devās pie erceņģeļa ar lūgumu: “Kā es varu palīdzēt? Man apnika paradīzē, elle ir likvidēta, un fiziskajā pasaulē es visu jau esmu redzējis.”
- Erceņģelis sasita plaukstas, un Viņš attapās tumšā labirintā, kurš vienmēr paplašinājās, kad viņš juta, ka sasniedz tā izeju. Viņš gāja pa aplī daudzas reizes.
- Viņš domās jautāja erceņģelim: “Kas man no šī jāsaprot?”
- Viņš saņēma atbildi: “Kad Tev apniks iet pa riņķi un Tu sagribēsi būt kur citur, tad Tu uzzināsi, ko Tu patiesībā gribi. Tad Tu atradīsi sevi īstajā vietā, laikā un ar īstajiem…”
- Taču Viņš bija izgājis no visiem Samsāras ratiem, visus darbus izdarījis, sev par visu piedevis un bija tik brīvs, ka sen būtu sadalījies pa pirmfraktāļiem un saplūdis ar Visa Sākumu, ja vien kāre radīt ko jaunu un skaistu viņu nebūtu noturējusi starp debesīm un nākamo lielo ciklu.
- Tā viņš gāja pa labirintu vēlreiz un vēlreiz. Viņš atcerējās, ka visi iepriekšējie cikli, visi Samsāras rati pēc būtības bijuši tādi paši labirinti. Tie jāpieņem, jāiemīl, jāizprot, un tikai tad, kad Tu bezkaislīgi un ar tēvišķu sirsnību skaties uz sistēmu, kas radīta Tavai izaugsmei, tikai tad Tu esi tiesīgs to atstāt.
Kādreiz viņš gribēja zināt, kas ir aiz horizonta, kas ir bezdibeņa dibenā, ko ēd tie trīs bruņurupuči, kas tur Zemi, un kāpēc…
Taču tagad viņš darīja savu darbiņu un jutās gluži apmierināts. Kāds jautājums, tāda atbilde. Laikam jau erceņģelim palīdzību nevajadzēja, ja viņš uzmeistaroja Viņam gaismas sfēru, kuras viducī bija tumšs labirints, un tajā daudzdimensiju plaknē Viņu iemeta, lai beidz jautāt.
Ar “ Es gribu” sākas tik daudz kas. Ar “Man pietiek” beidzas. Ar “man ir prieks te atrasties”, Tev paliek paklāju zem kājām un vēl pienes čības.
Viņš atgriezās “paradīzē” un nosprieda, ka turienes būtnes vienkārši trenējas nākamajam ciklam, kur Zeme būs augstāka par debesīm. Iedomājies, ziedus stādīs mākoņos, taču debesu vietā būs Zeme, no kuras ik pa laikam nokritīs kāds redīsu lietus.
Viss būs otrādi, taču šoreiz labā ziņā otrādi. Izvērpts no iekšās uz āru, pārformatēts caur absolūto mīlestību un atlikts atpakaļ kā tāda karsta vaska forma, kurā var ieveidot ko jaunu.
Būtnes cels mājas uz mākoņiem un lietus tecēs no apakšas uz augšu. Arī kalni būs no augšas uz leju. Gravitācijas nebūs, un visi vienosies, kurā virzienā lietas kritīs, ikmēneša sapulcē.
Tādā juceklī padzīvojušas, būtnes novērtēs iepriekšējo kārtību un atkal priecāsies, ka var sūtīt ziņas cauri laikam saviem pagātnes “es”. To cilvēki sauks par vēstījumu saņemšanu un makten priecāsies, ja atradīs savus radus nākotnē.
Kosmiskās dzimtas tad rīkos saietus uz ģeometriski tuvākās, vidējās planētas, un dzimtas saietā tiks daudz dziedāts un slavēts mūžam dodošais gars.
Tik daudz paralēlo pasauļu ar dažādiem, pavisam atšķirīgiem fizikas likumiem un ņēmumiem! Atliek tikai brīnīties, cik dziļā labirintā to Radītājs reiz bijis iesprūdīts, lai tik ļoti, līdz mazākajam sīkumam, izplānotu tās.
|
sramgni
| 14:30 - ssvv
Sanitārais silikons virtuvēm un vannasistabām.
|
sramgni
| 13:52 - 1Sam 17:45-47
Bet Dāvids atbildēja filistietim: “Tu nāc pret mani ar zobenu, šķēpu un pīķi, bet es nāku pret tevi ar Pulku Kunga, Israēla karaspēka Dieva, vārdu, jo tu viņu esi izaicinājis. Kungs šodien liks tevi manās rokās, un es tevi nokaušu un nošķelšu tev galvu. Filistiešu karapulka līķus es šodien atdošu debesu putniem un zemes radībai, lai visa zeme zina, ka Israēlam ir Dievs. Lai visi šeit sapulcētie zina, ka ne jau ar zobenu vai šķēpu Kungs glābj, jo šis ir Kunga karš, un viņš jūs nodos mūsu rokās.”
|
sramgni
| 13:48 - what????
Jauns Bladee albums.
|
sramgni
| 13:32 - bezmaksas klavieres
Labprāt atdotu klavieres Rīga un (saprāta robežās) apmaksātu arī piegādi. Klavierēm uz korpusa daži kosmētiski bojājumi, bet tās ir spēlēšanas kārtībā.
|
|
|
|
