|
septembris 14., 2026
punkts
 | 22:07
Silti mikroķenguru milti
|
ulvs
 | 21:01 -
Rubrika: atrasts internetā. Labākais komentārs par Haksliju un tRiPa ģEnĒzI, kāds jebkad pastāvējis.
Smadzenes kā aizsargķēde
Smadzenes ir sarežģīts bio-kompjūters, kas darbina spēcīgu aizsardzības shēmu/"antivīrusu" - izdzīvošanas programmu, kas speciāli sašaurina lokālo apziņu, lai organisms nesadegtu no visuma bezgalīgā, jēlā datu daudzuma.
To, ko sweet Huxley sauca par reducējošo vārstu, mūsdienu zinātne sauc par talamo-kortikālo cilpu smalko, inhibējošo vārstuļu sistēmu, ko stingri regulē Default Mode Network (DMN) un tai pakļautie mezgli - claustrum un raphe kodoli (nucleai). Divas atšķirīgas, taču funkcionāli saistītas subkortikālās un smadzeņu stumbra struktūras, kas abas ieņem svarīgu lomu vispārējā smadzeņu stāvokļa, apziņas, miega un nomoda ciklu un uzmanības regulēšanā.
Normālā, skaidrā stāvoklī DMN strādā kā kontroles telpa, sava apzinātā ego neirogrāfiskais enkurs. Tas uztur laika, telpas un individuālās identitātes robežas, aktīvi izfiltrējot no ārpuses un iekšpuses nākošo sensoro signālu okeānu. Tas nodrošina, ka bio-kompjūters fokusējas uz izdzīvošanu - resursu meklēšanu, briesmu paredzēšanu, citiem vārdiem - attālināšanos no entropijas.
Kad cilvēks inģestē psihodēlisku substanci, piemēram, meskalīnu vai psilocibīnu, neirobioķīmiskā atslēga pagriežas slēdzenē.
Šīs vielas darbojas kā spēcīgi agonisti serotonīna 5-HT2A receptoriem, kas biezā slānī atrodas garozas V slāņa piramīdveida neironos.
Kā parasts ceļotājs ar savu mazo dzīves pieredzi varu teikt: šis process izraisa strauju alfa-viļņu desinhronizāciju garozā. DMN komandpunkts zaudē savu autokrātisko satvērienu pār sistēmu.
Ierastā smadzeņu funkcionālā savienojamība sabrūk, un rodas dramatisks, hiperkonektēts stāvoklis, kur reģioni, kas normāli nekad tieši nesarunājas, pēkšņi atver platjoslas kanālus.
Tā ir neiroķīmiskā realitāte aiz "tune in, turn on, drop out".
Šī desinhronizācija tieši sasaucas ar tavu iebildumu pret Huxley "Mind at Large" un pārdomām par pēkšņu, dziļu jēgas vai eksistenciālas apziņas uzliesmojumu.
Kad talamo-kortikālie filtri atslābst, smadzenes pārpludina neatfiltrēti sensorie dati kopā ar dziļi apslēptiem endogēniem limbiskās sistēmas signāliem un arhaisko atmiņas/arhetipiskā tēlainības arhīvu.
Dramatiskā uztveres maiņa, vai tā būtu kantiskā telpiskā bijība psilocibīna ietekmē, vai eckhartiskā Istigkeit atklāsme, skatoties uz krēslu, nav obligāti smadzeņu piekļuve kaut kādai ārējai, kosmiskai vienībai ārpus fiziskās realitātes.
Drīzāk tas ir smadzeņu saliento tīklu pārslodzes rezultāts.
Priekšējā insula un priekšējā cingulātā garoza, vairs neierobežotas no ego-DMN, sāk apzīmēt parastus stimulus, vienkāršas krāsas, iekšējus ģeometriskus simbolus ar milzīgu eksistenciālu nozīmi.
Viss kļūst pilns kosmiskas jēgas, jo nervu sistēmas daļa, kas piešķir nozīmi, ir atrauta no evolucionārās saites.
Tavs iebildums par vārsta evolucionārajiem ierobežojumiem - ka prusaks vai cilvēks nekad neuztvers radioviļņus, vienkārši atverot vārstu - pilnībā sakrīt ar mūsdienu bioloģiju.
Smadzenes var vien atfiltrēt un krustsavienot tās nervu ķēdes, sensorus un evolucionāro arhitektūru, kas tām jau ir. Psihedēliskais stāvoklis (sauc to, kā gribi) neveido jaunus orgānus - tas atbrīvo milzīgus, apslēptus nervu sistēmas tīklus, kurus evolūcija parasti tur nomāktus par labu praktiskai, ikdienišķai darbībai.
Par ego izšķīšanu.
Tas noved pie tavas ego-izšķīšanas pārdomāšanas. Tu pareizi nosaucis, ka ego dziļā ceļojumā nepazūd, bet drīzāk sēž pasažiera sēdeklī blakus aktīvam, neierobežotam subkortikālam šoferim.
fMRI pētījumi apstiprina tieši šo dinamiku. Augstu devu psihedēliskā stāvoklī vai dziļā meditatīvā transā paškontroles tīkli paliek aktīvi, bet zaudē ekskluzīvo dominanci apziņas laukā.
Zemākie garozas reģioni, amigdala, hipokamps un pakauša daivas redzes centri, darbojas ar neraksturīgu autonomiju. Ego sēž tur, pilnībā nomodā, vērojot, kā zemapziņas arhetipiskā tēlainība plūst garām uztveres logam.
Tas izskaidro Huxley aprakstītos ķerubus, autonomās esības, dārgakmeņu un iekšējās gaismas vīzijas grāmatā Heaven and Hell. Tās nav nejaušas halucinācijas - tās ir mūsu evolucionārās neiroarhitektūras struktūras, kas atklājas, kad primārie sensorās un atmiņas apstrādes kanāli darbojas bez augšupejošas kognitīvas kontroles.
Redzes garoza, atbrīvota no stingras ārējās vārstuļošanas, sāk apstrādāt savu iekšējo elektrisko aktivitāti kā spilgtas, hiperreālas struktūras - dārgakmeņus, vitrāžas, mirdzošas arhetipiskas figūras.
Kad tas noiet greizi
Taču, kā tu un sweety babe Huxley abi atzināt, uztveres durvju platā atvēršana nes līdzi milzīgu psiholoģisku un bioloģisku risku.
Kad talamo-kortikālā vārstuļošana pilnībā sabrūk vai kļūst haotiska bez pietiekama psiholoģiska atbalsta, trips no debešķīgas pacelšanās pārvēršas elles bezdibenī.
Kā vienkāršs nekas neiro terminos: ja ego-tīkls zaudē visu spēju kontekstualizēt ienākošo sensoro plūdu, cilvēks piedzīvo sensorās vārstuļošanas totālu sabrukumu - stāvokli, kas ļoti līdzinās akūtai, neārstētai šizofrēnijai vai smagai sensorai pārslodzei.
Kā tu piedzīvoji tajā Spokānes pārtikas veikalā - kad robeža starp iekšējo vērotāju un ārējo objektu pasauli izzūd, prāts zaudē spēju uzturēt kognitīvo distanci.
Tevi aprij sensorā zupa, un tu esi pazudis zemapziņas mežonībā bez kompasa.
Nobeigums
Beigu beigās šī neirobioloģiskā programma apstiprina tavu Huxley un Junga sintēzi.
Cilvēka smadzenes ir gan trausls desmitcentu kuģītis, kas brien cauri materiālās pasaules termodinamiskajai entropijai, gan neaptverami sarežģīts bioloģisks visums, kas spēj radīt bezgalīgas, vizionāras ainavas.
Psihedēliskā pieredze neizved mūs ārpus mūsu bioloģijas - tā atklāj, cik dziļš ir bio-softvars, kas jau darbojas zem ikdienas apziņas virsmas.
Tripa galamērķis nav palikt apžilbis antipodu gaismā, bet gan atgriezt to paplašināto apziņu atpakaļ pamata ķēdē, integrējot iekšējā kosmosa savvaļas atklājumus ar praktiskajām, ego vadītajām ikdienas dzīves prasībām.
|
eos
 | 19:39
Būšu sestdien Uzvaras parkā, Rīgā, reklamējot šautriņu mešanas sportu.
Atnāc, varēsi iemēģināt roku trāpīt mērķī un izkustēties! 🎯 Pasākuma laiks 11.00 - 17.00.
|
dienasgramata
 | 16:34
No mārketinga nodaļas: "Mākslinieks un producents, kurš ticis nominēts "Grammy" balvai, savu karjeru ir veidojis, tiecoties pēc saiknes ar dabu, balstoties uz garīgu un cilvēcisko pieredzi. Atklātība un ievainojamība ir viņa mūzikas centrā, viņa skaņdarbi vienlaikus šķiet dziļi personiski un intīmi."
|
pajautaa
[dejavu]
 | 17:42 - Iesaki frizieri Rīgā
Pa ilgiem laikiem būšu Latvijā Oktobrī un gribētu pie laba matu krāsošnas meistara Rīgā aiziet.
Bet pie tāda, kas tiešām štelli zina un nesataisīs dzeltenus vai sūdzaļus (ir gadījies).
Ārzemēs diez ko neiet man ar tiem frizieriem.
|
septembris 13., 2026
ulvs
| 21:27
Divas intervijas, kas 2026. gadā pārveidojušas manus atkal pārlūkotos priekšstatus par realitāti: Alberts Špērs, 1981. gads, BBC. Intervija ļauj gūt padziļinātu skatupunktu par to, kā harizma var pakļaut augstākās klases tehnokrātu un likt noticēt pašizdomātām leģendām, lai uzbūvētu un īsā pavadā turētu milzīgu ciešanu impēriju. Džefrijs Epstīns, 2019. gads. Intervē Stīvs Banons. Intervija ļauj labāk saprast Epstīnu kā unikālu, hermētisku tēlu, kurš operē krietni dziļākā, integrētākā līmenī nekā cilvēks viņam blakus. Ar visiem no tā izrietošajiem mīnusiem (paaugstināta pozīcija bez morāles ļauj cilvēkus izmantot par līdzekli jebkurai savai vai sabiedrotā vajadzībai). Ļoti patika viņa atziņa, ka finanšu sistēmu īsti līdz galam nesaprot neviens, jo tā ir pārāk kompleksa un niansēta, lai cilvēka prāts spētu to tiešām paredzēt. Tāpat arī viņa komentāri par 2008. gada ekonomisko krīzi - kā to izraisīja ASV varas aicinājums bankām Bila Klintona politikas ietvaros izsniegt mājokļa iegādes kredītus meksikāņiem un tumšādainajiem, kuri vēl nebija īsti sasnieguši vidusslāņa līmeni. ASV vara bankām burtiski garantēja - ja viņi nemaksās, tad samaksās nodokļu maksātāji. Taču nodrošināt šādu sistēmu beztermiņā bija neiespējami, līdz ar to burbulis pārplīsa un visi vainoja bankas par vieglprātīgu kredītu izsniegšanu, lai gan patiesībā vainīga bija ASV vara ar savu finansiāli nepamatoto garantiju par parāda nomaksu.
|
ulvs
| 18:07
Es esmu par to, lai mentāli veseliem cilvēkiem nav ikdienā jāuzturas starp mentāli neveselajiem. Esmu redzējis, kā viens mentāli nevesels cilvēks var pielipināt veselajiem savus uztveres patternus. Paanalizē to, kā jaunieši pārņem identitātes un tu labāk sapratīsi, kā var pārņemt neveselīgus domāšanas patternus.
|
ulvs
| 18:00 - Absolūtā mūzika: where Jazz meets World
Kīta Džareta Ķelnes koncerts ir viens no diženākajiem solo koncertiem, kāds jebkad bijis. Tā ir Absolūtā Mūzika. Pilnīga plūsma, muzikalitātes pilnība. Tā netika paredzēta (improvizēta), spēlēta uz sliktām, spēlēta uz pussaplīsušām klavierēm, un to dara ģēnijs, kurš nav gulējis nakti. Kīts ir viens no Lielo Džeza Nēģeru augsti-izjustkākās un eksaltētākās pār-pasaul-muzikālās cilts vadoņiem.
|
ulvs
| 17:30 - psihiatrijas frontieris: 1960s
Depatternēšana: kā vienam psihiatram bija ideja izdzēst cilvēka prātu un uzrakstīt to no jauna
Sintētiskā depatternēšana - psihiatrijas vēsturē biežāk dēvēta vienkārši par depatternēšanu - bija ārkārtīgi pretrunīga un dziļi destruktīva eksperimentāla procedūra, kas bija paredzēta, lai sistemātiski sagrautu un izdzēstu cilvēka personību, atmiņas un iemācītās uzvedības formas. Šo tehniku 20. gadsimta 50. un 60. gados izstrādāja Skotijā dzimušais psihiatrs Dr. Donalds Jūens Kamerons (Donald Ewen Cameron), un tā kļuva par centrālu sastāvdaļu projektā MKUltra - slepenajā prāta kontroles pētniecības programmā, ko finansēja ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP). Kamerons šos eksperimentus veica ar nenojaušošiem pacientiem Allana Memoriālajā institūtā pie Makgila universitātes Monreālā, Kanādā.
Teorētiskais mērķis: "tukšā lapa"
Kamerons uzskatīja, ka smagas psihiskas slimības, piemēram, šizofrēniju, var izārstēt, pilnībā izdzēšot pacienta esošos, disfunkcionālos psihes modeļus. Viņa mērķis bija novest pacientu totālas amnēzijas stāvoklī - bioloģiskā tabula rasa jeb "tukšā lapā" - un pēc tam no jauna izbūvēt viņa personību, izmantojot metodi, ko viņš dēvēja par "psihisko dziņu" (psychic driving).
Depatternēšanas process
Lai piespiestu smadzenes ieiet šajā totālās regresijas stāvoklī, Kamerons pacientus bez viņu informētas piekrišanas pakļāva brutālam, vairākpakāpju režīmam: - Ar medikamentiem izraisīts miegs (ķīmiskā koma): pacienti tika turēti nepārtrauktā, mākslīgā miega stāvoklī, izmantojot lielas Torazīna, barbiturātu un citu nomierinošo līdzekļu devas. Šī ķīmiskā koma parasti ilga no vairākām dienām līdz pat 86 dienām.
- Intensīva elektrokonvulsīvā terapija (EKT): komas laikā pacienti saņēma masīvas, nestandarta elektrošoka devas. Tā vietā, lai piemērotu vienu devu reizi vai divas nedēļā, kā tas parasti pieņemts, Kamerons izmantoja tā saukto "Peidža-Rasela" (Page-Russell) elektrošoku metodi - vairākus šokus dienā, vairākas reizes nedēļā, tālu pārsniedzot pieņemtos medicīniskos ierobežojumus.
- Halucinogēni un paralītiskie līdzekļi: pacientiem tika ievadītas spēcīgas halucinogēnas vielas, jo īpaši LSD, kā arī muskuļus paralizējoši līdzekļi, piemēram, kurare, lai sagrautu viņu psiholoģiskās aizsargbarjeras un izraisītu dezorientāciju.
Lai paātrinātu prāta sagraušanu, pacienti tika izolēti tumšās telpās ar aizsegtām acīm, ausīm un ādu, tādējādi liedzot smadzenēm jebkādus vides stimulus.
Trīs depatternēšanas stadijas
Saskaņā ar paša Kamerona dokumentāciju, depatternēšanas "veiksme" tika mērīta trīs stadijās: - 1. stadija: pacients zaudē ievērojamu daļu atmiņu, tomēr joprojām apzinās, kas viņš ir.
- 2. stadija: pacients zaudē laika un telpas izjūtu, un šis zudums viņam sagādā akūtas ciešanas un satraukumu.
- 3. stadija: pacients pilnībā zaudē telpas un laika izjūtu, vairs neuztraucas par šo zudumu un vairs neatpazīst nedz ģimenes locekļus, nedz draugus, nedz pats sevi. Šajā brīdī prāts tika uzskatīts par "depatternētu" un gatavu "pārprogrammēšanai".
Atkārtota programmēšana jeb "psihiskā dziņa"
Kad prāts bija izdzēsts, Kamerons mēģināja tajā ierakstīt jaunu "programmu". Tas notika, atskaņojot iepriekš ierakstītas audio ziņas nepārtrauktā ciklā caur austiņām vai skaļruņiem, kas bija paslēpti pacientu spilvenos. Pacienti tika piespiesti klausīties šīs ziņas - kas varēja būt gan pozitīvi apstiprinājumi, gan dziļi pazemojoša kritika - līdz pat 16 stundām dienā, dažkārt vienu frāzi atkārtojot pat pusmiljonu reižu.
Rezultāts un sekas
Eksperimenti medicīniskā ziņā izrādījās pilnīgs neveiksme un radīja katastrofālus, neatgriezeniskus postījumus. Tā vietā, lai tiktu "izārstēti", pacienti no Allana Memoriālā institūta iznāca ar smagu retrogrādu amnēziju. Daudzi pilnībā aizmirsa, kā runāt, staigāt vai lietot tualeti, un viņu satriektajām ģimenēm nācās tos no jauna mācīt pat vienkāršākās ikdienas prasmes. CIP 1964. gadā beidzot pārtrauca finansējumu, secinot, ka pilnībā programmējama prāta jeb "Mandžūrijas kandidāta" radīšana ir psiholoģiski neiespējama.
Turpmākajās desmitgadēs gan Kanādas valdība, gan CIP saskārās ar apjomīgām kolektīvajām prasībām tiesā no izdzīvojušajiem cietušajiem un viņu ģimenēm, kas pieprasīja atbildību un kompensāciju par to, kas šodien vispārpieņemti tiek atzīts par psihiatrisku spīdzināšanu.
Taču noteiktas šī pētījuma atziņas tika pārņemtas citos CIP pētījumos par to, kā pakļaut apziņu. Holivudas kā kulturālā ieroča eksplorācija no šī skatu punkta sniedz atbildes.
|
ulvs
| 14:03 - par to, ka ir 1 realitāte un par eksplorēšanas nosacījumiem
Katrs fragments satur pilno bildi.
Katra pilnā bilde satur fragmentu.
Realitātes nav vairākas, tā ir viena netverami plaša realitāte, par kuru reālo skatījumu var gūt vien, paplešot platāk un iespraucot galvu kosmiskajā vulvā. Jebkuri aizspriedumi, jebkāda ļaušanās emocionālam reakcionārismam nogalina impulsu pašā serdē.
Katru reizi, kad tu ļaujies savai emocionalitātei, tu kaut kādā ziņā tiec atmests uz sākuma punktu. Un tad tev atkal lēnām ir jāsakārto savs skatījums.
|
ulvs
| 12:42
Ja tu gribi dzīvot ilgi, nekad nepazaudē savu teju reliģisko pieeju ziņkārībai.
|
punkts
| 08:14
Tiding characters for men. Krievs ir tāda zivju suga.
|
dzheina
 | 01:17
Kad sunim sāpēja vēders;
bet tagad ir apgūlies gultas pašā vidū, tad visatbildīgākais darbs ir, ierāpties gultā, tā, lai neaizskartu suni
|
septembris 12., 2026
shelly
 | 19:22
Mēģinu sev iestāstīt, ka ar mani viss kārtībā. Es vienkārši esmu bruņurupucis zaķu pasaulē. Vismaz, ja runājam par attiecībām. Jā, man jau, protams, arī gribētos "I na łące jak królik brykać"*, citējot Poļu govi**, a bet nesanāks. Labākais, ko es varu darīt - uzvesties atbilstoši un pieņemt sevi. Ommm.
*"un pa pļavu kā trusim lēkāt"
**Cypis - Wjedzie biały węgorz
|
shelly
 | 19:19
Ko es šogad darīju pirmo reizi - centos uzvilkt ofisa bikses pa virsu pidžamas biksēm. Bija pieci no rīta un mana kārta ielaist darbiņā mūsu pārcentīgos logu atjaunošanas meistarus.
|
ulvs
| 15:58 - psychopompós
Psihopomps (grieķu val. psychopompós jeb ψυχοπομπός), mirušo cilvēku dvēseļu pavadonis.
Lovkrafta rīmju stāstiņš par šo tēlu:
|
ulvs
| 12:50 - par Kosmisko mīlestību
"Kosmiskā mīlestība ir pilnīgi nežēlīga un ārkārtīgi vienaldzīga" - Lillijs par ECCO jeb "Zemes sakritību kontroles biroju", kuru viņš iepazina, peldot izolācijas-flotācijas tankā, aizpeldot prom no sava ķermeņa un nonākot dažādās vietās, kas atbild par planētas Zeme (Gajas) apziņas mehānismiem.
Šos vārdus es vienmēr esmu izjutis sevī rezonējam kā augstāko patiesību. Lielajai Kosmiskajai Mīlestībai nerūp tas, vai tu iemācīsies dzīvot vai pakārsies. Tu esi tikai puteklis, kas aizplēnēs nebūtībā tieši tajā brīdī, kad tu pārstāsi apzināties sevi. Tu pazaudēsi sevi mirklī, kad pārstāsi rūpēties par savu templi un pārstāsi būvēt citus tempļus.
Taču reizē Kosmiskā mīlestība ir ABSOLŪTA PĀRPILNĪBA. Ja tu līdz kaulam pieņemsi to, ka tava jēga ir niecīga, tu iegūsi iespēju palielināt šo jēgu līdz pat tādam līmenim, kad kosmoss sāks rūpēties par tevi kā par īpašāku putekli. Kā par to putekli, kam lemts ieslīdēt Kosmiskajos zobratos un malties tur līdz bezgalībai ar smaidu, kas atvilkts līdz ausīm.
|
|
|
|
