|
apriils 27., 2024
pajautaa
[eos]
 | 01:13
Vai Latvijā ir ''no win, no fee'' jeb "nav uzvaras tiesā, nav jāmaksā" juristu vai advokātu?
Attiecībā uz darba likumu, pazemošanu valsts darba vietā?
|
apriils 26., 2024
ievaaariijums
 | 20:12 - Labdarības birojs
Bieži jūtos vainīga par to, ka nekad nedodu ubagiem naudu, pat centus ne.
Šodien stacijā kāds vīrietis ap 30 paprasīja 80centus, teicu ka nav, jo nebija, bet ja būtu atbildētu tāpat.
Viņš gāja visiem prasīt, neviens nedeva, skatījos kā viņš noskatījās uz vilcienu kas ir tālumā. Tad nodomāju, ja nu man tā būtu un neiedotu centus. Pateicu ka varu pārskaitīt, atbildēja, ka nav kartes. Negribīgi izdvesu piedāvājumu nopirkt, ja dos man atlikumu skaidrā. Nopirku, teicu ka būs jāsēž man blakus, teica ka nofocēs tikai biļeti. Vai atdeva man skaidro naudu? Nē. Vai pateica paldies? Arī nē.
Vai kādreiz vēl kādam ziedošu? Nē.
|
eos
| 19:16
Šajā pavasarī lasu grāmatu sēriju, ko sarakstījusi ginekoloģe ar daudzu gadu stāžu.
Jo vairāk redzu paralēles ārsta un skolotāja darbā. Man 10 gadu laikā visi bērni tikuši pārcelti uz nākamo klasi. Visiem paaugstinājušās atzīmes. Tie, kas gribējuši tikt ģimnāzijās, tikuši. Eksāmenus nokārtojuši. VISI. Man to bijis grūti atzīt, bet tā ir, ka mazliet ar to lepojos.
Šajā pavasarī ir skaidrs, ka ir liela iespēja, ka divi bērni paliks uz otru gadu. Tas ir jāpalaiž vaļā.
Jo cilvēkam IR jāmaina ieradumi, dzīvesveids, domāšana gan lai atveseļotos, gan, lai paceltu atzīmi matemātikā par 3 ballēm pusgada laikā.
Ārsts vai skolotājs atbalsta, dod sistēmu, rutīnu, metodes kā to izdarīt, taču cilvēks dara tikai tik, cik grib.
Man ir jāatzīst, ka esmu jauns skolotājs, jo šādā situācijā esmu tikai tagad.
Grāmatā lasu, ka ir daudzi cilvēki, kas ir gribējuši izveseļoties UN saglabāt esošo dzīvesveidu. Taču zāles ir palīdzējušas īslaicīgi, katrs nākamais saasinājums bijis stiprāks, un cilvēka lepnums/ego viņu novedis kapā. Jauns ārsts uztraucies, ko citi kolēģi padomās, ka viņa pacients nomiris. Pieredzējis ārsts pieņems to par dabisku lietu kārtību, ka ir arī tādi gadījumi.
Man vēl daudz jāmācās.
|
eos
| 01:22 - Radošie
Šodien noskatījos video par radošo procesu, kura premisa man šķita galīgi aplama:
“Why artists are (almost) never happy"
https://www.youtube.com/watch?v=WKMnkfSyHG8
Par to, ka radīt nozīmē reflektēt par pasauli sevī, kas rodas, mijiedarbojoties ar pasauli apkārt.
Man šobrīd nav daudz paziņu mākslinieku. Reiz bija grafiķe, kura dzīvoja man tuvu, mēs šad un tad sarunājāmies par to, kā ir gribēt darīt lietas, par ko Latvijā maz maksā. Kā ir strādāt maizes darbu, lai varētu atļauties atlicināt laiku tās darīt.
Šajā video uzsvērtas vairākas lietas:
Radošie cilvēki:
1) Ir ļoti jūtīgi
2) Jūt vajadzību dot pasaulei
3) Veido tādas analoģijas savā iekšējā pasaulē par procesiem, notikumiem, jūtām, emocijām, ka loģiski domājošie ārsti viņus var noturēt par psihiski slimiem
4) Ir ar lielu vajadzību pēc laika vienatnē
Tā nobeigumā pieminēta Japānas grāmata un koncepts Ikegai, kas
saka, ka cilvēks ir spējīgs dzīvot sabiedrībā, ja ir atradis lietu, kas
1) Padodas
2) Patīk
3) Par ko maksā
4) Kas ir vajadzīga sabiedrībai
Tajā pat laikā minēts, ka liela daļa mākslinieku, kas neprot un negrib neko citu darīt, kā tikai radīt, sabiedrībā dzīvot nemaz negrib. Un tāpēc ir nelaimīgi, jo cilvēks bez sabiedrības pilnībā iztikt nevar veselīgā formā un ilgstoši.
Video man šķita tiešām depresīvs. Cilvēks var palaist vaļā savu mākslinieka identitāti un dzīvot ar citu sajūtu, ja viņam ir kaut viena cita kopiena, profesija, amats, sabiedrība, pie kā viņš pieder.
Es, piemēram, trenēju šahā, un šaha treneri ir citādāki kā rakstnieki.
Mācu latviešu valodu un angļu valodu, tulkoju, un valodnieki ir citādāki kā šaha treneri.
Laboju datorus, un IT speciālisti ir citādāki kā valodnieki.
Mans pašvērtējums tāpēc nav tik ļoti atkarīgs no tā, vai mans jaunākais stāsts kādam ir paticis, vai kaut viens cilvēks pateicis, ka tur izlasījis jaunu veidu kā paskatīties uz pasauli, un tas viņu sajūsminājis.
Tajā pat laikā komplimenti manu ego neceļ tik ļoti debesīs, jo zinu, ka augšana un izcilība ir daudzu gadu pakāpenisks process, turklāt humanitārajās zinātnēs un mākslā arī mazliet relatīvs.
Es kaut ko daru, jo mīlu procesu. Gala rezultāts nekad nav tāds, lai būtu 10/10, nekad nav perfekts. Es kļūšu viedāks un izdarīšu vēl labāk. Tā vienmēr notiek.
Vissvarīgākais ir radošam cilvēkam saprast pašam sevi. Jo Tu esi sev pirmais kritiķis, pirmais fans un atbalstītājs.
|
apriils 25., 2024
kur_nopirkt
[lavendera]
 | 13:38
Kur atrodama liela melna, ietilpīga tašveidīga plecasoma ar drošu rāvējslēdzēju (tas ir būtiski, lai nav kule, no kuras viss birst ārā) un par patīkamu cenu? Vēlams ādas.
Kura zīmola izejamās kurpes uz papēža ir visdraudzīgākās problemātiskām (un platām) pēdām?
|
apriils 24., 2024
apriils 23., 2024
acdc
 | 21:41 - Kompliments
Kā vīrietis reti kad saņemu komplimentus, tā pat kā ziedus(šos gan ir sanācis saņemt vēl dzīvam esot). tomēr nesen vienu saņēmu.
Tie kas zin mani un manu ģimeni nedaudz vairāk, zin cik ļoti man ir trauma lai mana balss nesāktu pat vilkt uz manas mātes balss un vispār vokālajām dotībām.
Nevarētu teikt ka mērtiecīgi eju uz kādiem kursiem,treniņiem. tomēr šī ir lieta kas mani ir nomocījusi, un šad un tad vienkārši mēģinu ko darīt lietas labā. Tā pat kā būtu priecīgs ja kāds ieteiktu kādu speciālistu. Bieži piedomāju pie tembra un tā tālāk.
Tomēr, man ir tāds prieks ka esmu saņēmis komplimentu par savu balsi, no cilvēka, kurš neko nezina par šo backgroundu.
skan: Leo - ABCDEFU
|
eos
| 03:08 - Satīri savu istabu, vecīt! Dž. P., iespējams
Manas pārdomas sākās, kad mans čoms pagājušajā gadā apprecēja pedantisku dāmu.
Īsi pēc tam viņš ieradās manā dzīvoklī un paziņoja, ka te kārtība ir 3/10 līmenī.
Man tas kā skolotājam piedūra un es nolēmu laboties. Drīz pēc tam viņš mums ar dzīvokļa biedreni nopirka jaunu spoguli, lai būtu labāka kārtība.
40 gadus atpakaļ ražots spogulis, lai arī praktiski jauns, ko grasījāmies uzstādīt, labāk lai iet miskastē.
Uztraucoties par to, ko vēl viņš varētu mums uzdāvināt, es iegādājos mini putekļu sūcēju, lai drošības labad izsūktu dzīvokli reizi dienā. Ja nu viņš piebrauc kādu reizi bez brīdinājuma un atkal secina, ka man te ir bardaks.
Kopš tā laika es katru rītu pētu putekļus uz grīdas. Tos, kurus var 1.5m attālumā saules gaismā redzēt, ar roku vai putekļu sūcēju, vai lupatu, pārvietoju prom no grīdas vai virsmām.
Speciāli noteicu, ka sestdienās es pārbaudu durvju stenderes un rokturus, vai tie ir nospeķoti ar sviedriem. Vēl virtuves grīda, tā ir īpaši bīstama.
Pleķus ir jāpamana, pirms tie iesūcas linolejā.
Virtuves linoleju ar egļu ekstraktu mazgāju katru nedēļu. Sienas viņš draudēja pārkrāsot, ja tās nosmērēsim. Tāpēc tām eju garām, ēdu atstatus no visām sienām virtuves vidū, lai drošāk. Uz galda obligātas ir vaska drānas vai paliktņi. Citādi ar bietēm vai citu grūti tīrāmu sulu var nosmērēt galda virsmu.
Ņemot vērā manu tīrības pakāpi, gandrīz visas mēbeles ir baltas, lai labāk varētu redzēt putekļus.
Logus jātīra ļoti bieži, jo no ārpus vējš sanes putekļus. Ventilācijas lūkas tāpat. Kājslauķis jātīra arī bieži.
Viņš solīja pēc nedēļas pie manis atbraukt, un es jau domāju, ko vēl varētu nospodrināt. Jo tomēr gribu parādīt, ka varu tīrības ziņā ar viņa sievu - inženieri stāvēt blakus.
Neviena sieviete mani nav tā lamājusi par bardaku mājās kā viņš. Tāpēc, kad ir brīvs brīdis, meklēju, vai izlietnē ir kaut mazliet tauku, ko notīrīt.
Pēc tam paliek ap sirdi tik labi.
|
apriils 22., 2024
dzheina
 | 23:37
Tedijs šodien sadarīja lielas blēņas un tad diedelēja kārumus.
Sākumā teicu, ka kārumi nepienākas, bet tad sapratu, ka blēņas viņam iespējams gadījās arī vecuma dēļ,
un, protams, sakaunējos, ka tēloju dusmīgo saimnieci un nelielu kārumu iedevu.
Es tik ļoti neesmu gatava, ka viņam varētu notikt, kas nopietni slikts. l
skan: sex and the city fonā
|
ulvs
 | 23:36
Draugi, kā latviski efektīvi pateikt to take things at face value?
|
punkts
 | 14:26
sāku kratīties pie siouxsie and the banshees jigsaw feeling un sapratu, ka man rokā ir atvērts fauntainpens ar sarkano tinti
|
eos
| 13:54
Pirmdiena 22.04
Pamodos ap 13.00, kaut aizgāju gulēt kā parasti.
Ārā sniegs. "Rīts" vēss. Dzeru ingvera tēju un sildos.
Vakar skatījos kandidātu turnīru šahā. Pēc vairāku stundu partijas divi galvenie pretendenti uz pasaules čempiona nosaukumu pēdējā kārtā partiju pabeidza
neizšķirti, un kandidātu turnīru uzvarēja jaunais spēlētājs Gukešs no Indijas. Tikai 18 gadu vecumā viņš spēlēs novembrī par pasaules čempiona nosaukumu šahā.
Līdz akadēmiskā gada nobeigumam Latvijā palikušas apmēram 8 nedēļas.
Iekopēju novēlējumu šai dienai:
"Tu vari visu,
Ja vien dari no sirds,
Kad radi ar smaidu,
Bet ieliec patiesu atdevi..
To var sajust,
Pat neko nesakot,
Jo sirdslietas
Nemaz nevajag izskaidrot.
Turpini,
Tev lieliski sanāk!!!
Lai patiesi laimīga radīšanas dieniņa🕊🦋🌼🌺🤗🤗🤗"
|
aivars_666
| 00:00 - Eiroverdzība
20 GADI EIROVERDZĪBĀ
2024.gada 1.maijā aprit 20 gadi, kopš tika likvidēta Latvijas Republikas neatkarība, iekļaujot to cionistu-masonu-pederastu mafijas izveidotajā Eiropas Savienībā. Mūsu pērkamie saziņas līdzekļi nepārtraukti skandina, ka ar to Latvijas valstiskums esot tikai stiprināts, ka, pateicoties dalībai ES un NATO (par pēdējo esmu ar mieru vēl diskutēt) esam tik droši kā vēl nekad. Tas nav nekas jauns. Līdzīgā veidā makaronus uz ausīm mums karināja jau 1940.gadā, mēģinot iestāstīt, ka iestāšanās PSRS mums nekādā veidā nekaitēšot, sadarbība ar “brālīgajām republikām” stiprināšot mūsu ekonomiku, bet drosmīgā Padomju armija mūs sargāšot no varbūtējā “ļauno fašistu” uzbrukuma… Vēlāk daudzus no šiem žurnaļugām, kas nupat vēl bija kaismīgi slavējuši Ulmani, bet nu metās laizīt pakaļu Staļinam, okupācijas vara apcietināja, izveda uz Sibīriju un vai nu nomērdēja tur badā vai uzreiz likvidēja. Tā teikt, “moris savu bija izdarījis, nu bija laiks no viņa atbrīvoties”. Šos faktus vairums latviešu, protams, labi zina, es tikai vēlējos atgādināt senos (bet varbūt tomēr visai nesenos?) notikumus, lai mēs tos vēlreiz atcerētos un mēģinātu vilkt paralēles ar mūsdienām.
Jā, protams, ES nav burtiski nokopēta PSRS, šo to jaunās impērijas veidotāji bija mācījušies no veca režīma kļūdām; viņi, piemēram, neaizliedza mūsu karogu, himnu, ģerboni, formāli saglabāja mūsu valstiskumu un pagaidām vēl nav deklarējuši ES kā unitāru, vienotu valstisku veidojumu (lai gan aktīvie, radikālie sorosīti, piemēram, tādi kā Klubs “Māja” uz to regulāri aicina ne vien Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā). Pagaidām vēl šo to mēs varam lemt arī patstāvīgi, nesaskaņojot ar ES vadību Briselē (šī patstāvība gan regulāri tiek grauta un ar katru gadu sašaurināta). Tomēr vismaz es, dzīvojot ES impērijā, jūtos kā stikla burkā, kurā gaisa kļūst ar katru stundu arvien mazāk, bet ogļskābās gāzes daudzums pieaug, un nav vairs tālu tas mirklis, kad būs jākrīt ģībonī, bet pēc tam arī komā. Sevišķi tas attiecas uz jautājumiem, kas skar t.s. seksuālās minoritātes (arī transpersonas) un laimes meklētājus – imigrantus. Latvju Patrioti jau pirms gadiem 25 brīdināja, ka, esot ES sastāvā, viendzimuma attiecībām visās dalībvalstīs būs jāpiešķir tāds pat statuss kā normālām laulībām, bet imigrantus nāksies “brālīgi” sadalīt uz galviņām. Patlaban mēs esam viena soļa attālumā no šīs sātaniskās idejas realizēšanas dzīvē, to redz un saprot katrs, kurs seko politiskajām norisēm ES iekšienē.
Viens otrs varbūt iebildīs – nu nav jau tik traki, ES dod naudu ceļu remontiem, maksā zemniekiem subsīdijas, skat, kādu “Ŗail Baltic” ir izplānojuši uzcelt. Uz to es varu atbildēt šādi: “Labāk lai es eju (braucu) pa dubļainu grants ceļu, nevis asfaltu, bet toties zinu, ka pa to nebradās svešo ieklīdeņu netīrās, sūdainās ķepas”. Ne jau mūsu labā cenšas tie šoseju būvnieki, bet paši savā labā, lai viņiem būtu ērtāk pārvietoties pa mūsu teritoriju un ievest Latvijā arvien jaunus imigrantu pūļus, kuru jau tāpat netrūkst (par ukraiņu bēgļiem šoreiz nerunāsim – tas ir atsevišķs jautājums). Tieši to pašu var teikt par bēdīgi slaveno “Rail Baltic” – mums tāds ātrgaitas dzelzceļš 100 gadu nav bijis vajadzīgs un vēl vismaz tikpat bez tā mēs iztiktu, taču ES globalizatoriem gan tas nepieciešams kā kārtējais “čeks” pohu nomocītam narkomānam. Robežas starp valstīm taču likvidētas (viens no smagākajiem eirokosmopolītu pastrādātajiem noziegumiem), nu vajag maksimāli paātrināt tautu un rasu sajaukšanos, līdzīgi kā to dara ķīmiķis, saberot dažādas vielas mēģenē un intensīvi kratot trauku, lai ātrāk tās sajauktos savā starpā un sāktos viņam vēlamā reakcija.
Kas attiecas uz zemniekiem, tad domāju, ka vairums labprāt atteiktos no subsīdijām, pretī saņemot rīcības brīvību, kā rīkoties ar saviem lopiem - kādus “rotājumus” likt vai nelikt viņiem ausīs, kur un kā tos drīkst kaut, cik bieži izvest mēslus no kūts, kur tos pēc tam glabāt…utt., utjp. Vārdu sakot, ES prasības kļūst arvien birokrātiskākas un bezjēdzīgākas, bet tik un tā subsīdiju apjoms mums ir krietni mazāks kā Rietumeiropas valstīs. Ja es būtu Latvju zemnieks, sen jau būtu ES ar visām viņu prasībām aizsūtījis “pie krievu kuģa”, bet viņu subsīdijas novēlējis iebāzt pašiem sev pakaļā! Es labāk izvēlētos varbūt trūcīgāku, taču ne no viena neatkarīgu, brīvu dzīvesveidu. Par to postu, ko sagādā no citām ES dalībvalstīm ievestā lētā pārtika, es jau vispār klusēju.
Apgalvojums, ka ES mūs sargājot no PaRašas iebrukuma un ietekmes, ir pilnīgākais mīts. Pat pēc visiem zināmajiem bēdīgi slavenajiem 2022.gada 24.februāra notikumiem ES turpina ar šo veidojumu “taisīt rebes”, sankcijas ir maznozīmīgas un formālas. ES valstu vairums joprojām uzstāj uz nepieciešamību importēt “asiņainos” graudus un pretējā virzienā tranzītā eksportēt militārajām vajadzībām izmantojamo mangāna rūdu. Rindas uz robežas krievijas virzienā nemazinās, arvien pat pieaug, tieši uz tranzīta rēķina no ES un arī citām Eiropas valstīm (piem., Serbijas), kas pagaidām vēl nav iekļautas šai veidojumā. Pilnīga robežas slēgšana ar PaRašu šinī kontekstā šobrīd šķiet tikpat nereāla kā ekskursija kosmosa kuģī uz Marsu. ES valstis pat negrib dot savu bruņojumu Ukrainai, palīdzot tai cīnīties ar agresoru, kāds gan pamats cerēt, ka tās palīdzēs mums ar saviem karavīriem gadījumā, ja Hutins nolems pārbaudīt NATO 5.panta “reālo stiprību”? Toties pamācīt mūs, kā pareizi jāmīl nacionālās un seksuālās minoritātes, ES allaž ir gatava. Nu nācis modē arī šizofrēniskais “zaļais kurss” ar iekšdedzes dzinēju mākslīgo un piena-gaļas lopu dabīgo atgāzu ierobežošanas plāniem, sevišķi idiotiski tas vērtējams kontekstā ar notiekošo Ukrainā, kur vienas Himars vai Iskander raķetes sprādziens rada tādu piesārņojumu, ko neviena auto dzinējs neradīs, strādājot gadu bez pārtraukuma, bet neviens nabaga lopiņš nepiepukās pa visu savu gana īso mūžu. Turklāt, ne Amerikā, ne Āzijā, ne Āfrikā neviena valsts nekādu “zaļo kursu” pildīt pat nedomā, bet par ES iedzīvotājiem vienkārši ciniski ņirgājas.
Par ES “ēnas pusēm” varētu rakstīt vēl desmitiem lappušu, bet nedomāju, ka ir vērts to darīt. Kam galvā ir smadzenes, tas tāpat sen jau visu ir sapratis, kam to nav – tik un tā neko nesapratīs. Vienīgi varu ne bez lepnuma atzīmēt, ka pats jau pirms teju 30 gadiem sapratu ES prettautisko dabu un Latvijas nevēlamību atrasties tajā, mans raksts “Nepārdosim Latviju ne Austrumiem, ne Rietumiem” par šo tēmu tika publicēts “Lauku Avīzes” 1997.gada 4.marta numurā, faktiski ar to es sāku savu publisko politisko darbību. Mana publikācija tapa uz toreizējā ārlietu ministra, vēlāk pedofīlijā apsūdzētā Valža Birkava aicinājumu izteikt savas domas, kādu ceļu Latvijai iet – stāties ES vai turēties savrup, es, protams, biju par pēdējo variantu. Tas bija mans pirmais un teju vai pēdējais mēģinājums publiski kritizēt ES, vēlāk šādas iespējas tika arvien sašaurinātas. Pret ES noskaņotus rakstus teju neviens no “lielajiem” laikrakstiem neiespieda, ES kritiķiem “bāza ciet muti” pidara Streipa vadītajā “(Ne)brīvajā mikrofonā”. Sevišķi tas bija izjūtams pirms 2003.gadā plānotā referenduma, kad radio un TV uzstājās tikai un vienīgi “eirofani”, nereti ciniski apgalvojot, ka varētu jau pasaukt kādu eiroskeptiķi, bet to Latvijā tikpat kā neesot. Izņēmuma gadījumā dažreiz pasauca kā opozicionāru cilvēciņu, kurš nebija pārāk gudrs un turklāt acīmredzami promaskaviski orientēts, piemēram, radio “PIK” īpašnieks okupants Jurijs Žuravļovs, lai ļaudis klausās un secina – re, tikai tādi kā viņš negrib Latvijas atrašanos ES ! No Saeimas deputātiem praktiski neviens nebija pret Latvijas dalību ES, sākot ar “Saskaņu” un beidzot ar “TunB/LNNK”. Pie šādiem apstākļiem, godīgi sakot, ir jābrīnās, ka apmēram 1/3 referenduma dalībnieku tomēr nobalsoja pret Latvijas stāšanos ES. Absolūtais vairums t.s. eiroskeptisko organizāciju ar to faktiski atzina savu sakāvi un pārtrauca jebkādu politisko darbību šķēršļu likšanā Latvijas integrācijai “brālīgo tautu saimē Nr.2”.
Visu šo augstāk minēto iemeslu dēļ es neuzskatīju toreiz un neuzskatu tagad Latvijas atrašanos ES par leģitīmu, pat, ja mēs pieņemam, ka referendums noritēja godīgi un nekādas krāpšanās tajā nebija. Viens gan ir acīmredzams – nebija godīgas sacensības priekšvēlēšanu aģitācijas laikā! Mans protests pret šo neleģitimitāti izpaudās kā absolūta ES parlamenta vēlēšanu ignorēšana, uz ko es aicināju savā publikācijā 2004.gadā (https://spoki.lv/tribine/Ari-sogad-situacija-ir-tada-pati-ka/694090), un ko pats arī konsekventi piekopu sekojoši 2009.gadā, 2014., 2019. gadā un domāju tam sekot arī šogad. Ja Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās atļāvos reizēm iemest tukšu aploksni vai zīmīti ar aicinājumu visiem kandidātiem no visām partijām doties pie krievu kuģa, tad uz ES parlamenta vēlēšanām es konsekventi negāju, jo ne bez pamata uzskatīju, ka piedalīšanās tajās automātiski nozīmē to, ka es atzīstu Latvijas atrašanos ES par pareizu un likumīgu (līdzīgi kā tie, kas piedalās KF prezidenta vēlēšanās, tādejādi atzīst noziedzīgo Hutina režīmu par likumīgu, neatkarīgi no tā, kā viņi tajās balso). Ja man būtu iespēja vēlreiz nobalsot PRET Latvijas atrašanos ES, to gan darītu ar lielāko prieku, kaut vai katru mēnesi. Diemžēl tādu iespēju diez vai man mūža laikā kāds vēl sagādās.
Kā nepatīkams pārsteigums man bija fakts, ka Latvju Patriote Liene Apine, laikam sava priekšnieka, ilggadējā darba devēja Aleksandra Kiršteina (Sļivkina) pierunāta, šogad piekrita kandidēt uz ES parlamentu. Domāju, ka tā ir smaga kļūda, ko šī gudrā sieviete drīz vien sapratīs. Ne mazāko izredžu reāli iekļūt šai iestādījumā Lienei un viņas saraksta biedriem nav, toties reputāciju gan sev ir tādejādi pamatīgi sabojājusi. Tagad Kiršteiniņš-Sļivkiniņš liekulīgi gaužas savos rakstos “…ne par tādu ES mēs savulaik sapņojām”. Es personīgi vispār nekad NE PAR KĀDU “ES” nesapņoju, bet šis darbonis gan savulaik “ar putām uz lūpām” aicināja visu likumdošanu pakārtot ES prasībām, nevienā punktā no tām neatkāpjoties, jo citādi mēs “palikšot ārpusē”, un tad mums būšot beigas. Šādus uzskatus Sašiņš proponēja, vēl būdams LNNK biedrs (sauklis “Tauta-Zeme-Valsts” ir paņemts no turienes), unisonā ar kolēģiem no “LC”. Par to es savulaik rakstīju publikācijā “Kāpēc es neticu Kiršteinam?”(http://klab.lv/users/aivars_666/4599.html). Neizskatās, ka šis darbonis būtu savas kļūdas apzinājies un nožēlojis.
Tāpēc neņem, lūdzu, ļaunā, Liene, bet nebalsošu es par tevi un tavu sarakstu, un citus arī aicināšu to nedarīt! Un, kas attiecas uz ES, tad ir divi varianti, kā no tās tikt vaļā: 1) izstāties pēc Lielbritānijas parauga 2) likvidēt šo veidojumu kā tādu. Man personīgi variants Nr.2 liekas reālāk īstenojams. Nav mums vajadzīga ne “ES “ rietumos, ne PaRaša austrumos, kā mēdz teikt disidents Boriss Stomahins: «чума на оба ваших дома» (“lai mēris nāk pār abām jūsu mājām”)!
PAR NEATKARĪGU LATVIJU ĀRPUS VISA VEIDA SAVIENĪBAM
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
22.04.2024. Aivars Gedroics
|
apriils 21., 2024
virginia_rabbit
 | 12:28
pieteicos "vārdu servisam" - darbnīcai, kurā man palīdzēs atrast vārdus
|
apriils 20., 2024
virginia_rabbit
| 11:39
izgājām lietū, paskatījamies Šantalas Akermanas filmu par Gazu, tuksnesi, mātēm, kas izdara pašnāvības un vārdiem, kad vārdu nav. uzzināju ka franču "ēzelis" cēlies no ebreju "mākonis"
|
|
|
|
