|
septembris 22., 2019
14:49
telefonu iespējams apskatīties leģendārajā "vita lombards" filiālē.
|
14:23
nu, roncij, kā brīvdiena?
gulēju līdz 10, uzcepu biezās pankūkas no vafeļu mīklas, apēdu un pisstundu skatījos jūtubes huiņu, un 12-14 gulēju tālāk.
|
septembris 20., 2019
23:02
dailes jaunā pirmizrāde.. eh? pārseksualizēta rēzija kalniņa, un tādi gejiski tualetes joki (man tā kā likās, ka uk geji sen nav nekas smieklīgs, tātad tāda adaptācija) un uzspīlēti pārpratumi un tādi mazie melimelimeli. sākums gan bija daudzsološs. un no scenogrāfijas likās, ka tā ir tāda 70-to gadu holivudas mansija, nevis divi londonas dzīvokļi.
un sāk sist arvien stiprāki flešbeki. el paso. džankfūds. tuksneši. smiltis. saule. sveši cilvēki. baltais teksts virs zaļa fona ar ielu nosaukumiem zem luksofora. pikapi. akh.
|
13:38
vot, ko nozīmēja tas "nu, diemžēl man šajā vasarā būs jāvergo sabiedriskajai iekārtai"?
|
septembris 18., 2019
12:05
ou hei, 6:37 swedbvanka atsūta īsziņu, ka ir bijis kaut kāds nebūt aizdomīgs darījums, nu okei. depo mēģināju maksāt ar karti, un man liekas, ka vēl kaut kur. swedbanka divreiz bija jāgaida piecas minūtes. beidzot pacēla. nu debīli. pustrijos kaut kāds island lake triva esot mēģinājuši kaut ko izdarīt, un sweds esot nokancelējis. ķipa noplūdusi karte vai kas. debīli. jātaisa jauna. besī. man jau likās, ka notiks kaut kas slikts kopš tā brīža, kad beidzot no galvas iemācījos tos 16 ciparus. kā lai tagad no ībeja kaut ko pasūta? (edit: ībeju atrisināju)
ieliku mērcēties pupiņas, rīt jāuztaisa refried beans. brokastīs tiku līdz "norwegian wood" 20. lapaspusei. angliski neliekas vēl tik maģisks
|
00:28
nujā, tad es divarpus stundas atlūzu uz dīvāna uz vēdera, tad baigi vēlu izlīdu ārā, lai nodotu onkulim dāvanu un attīstītu filmiņu (gaidīju, kad izšaušu otro, bet vispār nekas nešaujās, tad nu kādu mēnesi jāpatīkisminās par to, kas ir), nodotu kaut kādu stafu mātei un mazliet nokavētu darbu. bišķi pastrādāju, tad piezvana, ka kaut kādai džusei, ar kuru pirms vairākiem gadiem mani un viņas vecāki cerēja kaut ko sabīdīt indijas gaumē, esot nokāries dators, vai man neesot lieks laptops, nē nu ir jau, aizbraucu pakaļ lapsim, džuse pēc kāda laika atnāca pie manis uz darbu, viss čil. atkal baigi slinka darbadiena, sapisu vienu katlu un tad aizbraucu pie džuses pakaļ laptopam. es pat negribu vērt vaļā to laptopu (es nebiju vēris arī pirms iedošanas), gan jau biju atstājis ieslēgtu kaut kādu midžetu porņuku
rīt atkal kaut kāda csdd huiņa būs jārisina, es pat nezinu. nav baigā entuziasma, nu nav. kur ir mans entuziasms? (es to laikam teicu vakar). naudas arī baigi nav (nē nu ir jau, kāpēc es šitā rakstu), bet bāc, jau mēnesis pāri pusei, tad jau jācer ka naudas nav tikai šim mēnesim. bišķi jau sāk sāpēt galva par to, ka neko neesmu mājās gatavojis, ka tūlīt atkal būs jāsāk kurināt, ka no rīta nepiemetas kaut kāds galīgi aukstais mugurkauls kuru neatsien arī tējiņas, un ka nav e-pasta kopš svētdienas pusdienas, ka es tagad fiksi izlasīšu šito daiļliteratūru un nevis pieķeršos saviem projektiem. bet šefs vismaz baigi lādzīgs liekas, bet diez cik ilgi vēl būs.
|
septembris 17., 2019
10:08
aizgāju uz pastu pēc trim lietotām daiļliteratūras grāmatām, aizminos uz csdd, nokārtoju ģēlu, atminos mājās un labprāt aizmigtu līdz tumsai
man tā kā vairāk pilnīgi neko, lūdzu. no rīta bija tik auksts, un es nemaz nebiju novilcis drēbes. laikam jāatsāk haštags 'ziema'.
|
septembris 16., 2019
23:45
vienpadsmitos pamodos, divos atnākot uz darbu, jau biju noguris, sākumā vēl pāris stundas bija mazliet jestrains prāts, bet tad vnk apnika sarunāties un vispār kaut ko
jāuzliek modinātājs, laikam (nezinu, cik gudrs cilvēks pateica, ka vnk esmu gulējis par daudz)
|
11:08
zb jau, visu laiku izdomā kaut kādas problēmas un uzgrūž uz manis. ok, šī problēma vismaz reizēm ir izmantojama, bet aizņem pāris kvadrātmetrus un rij naudu
|
septembris 15., 2019
22:38
šovakar piezvanīja abas omes. what the fuck.
|
17:53
pa dzīvokli meklēju mammas polaroīdu, kuru neesmu īsti drošs, vai esmu atdevis vai nē. nevaru atrast. jo vienīgo kadru es ar viņu izšāvu svētdienas vakarā. un tad ieliku instagramā otrdienas pēcpusdienā. un nekur kopš tā laika neesmu bijis.
toties nupat atradu savu mīļāko šķīvi, kurš bija pazudis vairāk kā mēnesi. kas ir ilgāk, nekā viņš pirms tam bija manā īpašumā. kā jau ar dažām mīļām lietām gadās. autovadītāja tiesībām vai pitsburgas pingvīnu snepbeku. bet par to polaroīdu, stulbi, kur es nafig viņu esmu iebāzis.
beach fossils pirmais albums arī ir baigais bangeris. nu, ne bangeris, bet viņš ir tik stilistiski noturīgs, un par spīti tiem aukstajiem, DI-tajiem ģitāras toņiem un dastina paša double-trackotajiem vokāliem, tur ir tāds siltums.
|
septembris 13., 2019
00:00
tāds iekšējais cuteness. par ko. es nezinu. viena no jaunajām kolēģēm (tu tagad zini, kā viņu sauc) uz manu jautājumu "nezini, kā beidzās basis?" ekšelī iegāja sportacentrā un pateica, ka asv. un ka viņa jau ir nopirkusi biļetes uz laikam kvalifikācijas atlasi arēnā februārī. un atbildēju uz vakar saņemto dikti jauko e-pastu, kuru gan jan biju uzrakstījis vakarvakarā. vairāk jau nekas. vēl ir iespējams aizmīties uz mājām t-kreklā. un vakar no pagalma nospēru vienu plakātu par baltās nakts programu.
šorīt pēc mammas lūguma piezvanīju viņas brālim un apsveicu dzimšanas dienā. viņš nonāca pie secinājuma, ka mamma nevēlas viņu satikt un izmanto mani, lai to paspilgtinātu. otrs, vakarvēlu vakarā mēģināju sākt skatīties chungking express. treškārt, izgāju pafrīlensot. ceturtkārt, no rīta aizbrucu uz bērnu pasaules rimčiku pēc ēdiena. beidzot.
|
septembris 12., 2019
11:16
aijjj, es tā cerēju, ka sigmas mitoloģijas ir oriģinālteksti. septītajā dziesmā beidzot ieguglēju. eh. smuki jau.
|
septembris 11., 2019
00:39
beidzot atkal saglabāju cibas ierakstus .txt failos. ljdump uz makša ar svaigi nokačātu pitona launcheri.
tagad būtu baigi labi, ja varētu izķemerēt visādus vārdus, kas ir rakstīti <šādi>, un visu to, kas ir starp </tiem>, būtu baigi labi. bet nu, sašķirot pēc ierakstu svara un hronoloģiskās secības arī ir baigais ieguvums.
ā, un tam veļukam, ar kuru nebiju braucis mēnesi (kopš krišanas), tomēr bija maziņš astotnieciņš (nu kā var nebūt), un kaut kā lēnā garā izlaidās visa riepa. zebal. mazliet. vismaz bija tuvu mājām.
kopā 475 tagi.
368 tagi ir lietoti vienu reizi.
50 tagi ir lietoti divas reizes.
26 tagi ir lietoti 3 līdz 5 reizes. (visvairāk izbrīna "ir slikti" esamība tik augstu)
27 tagi ir lietoti 6-117 reizes.
zobi ir pieminēti piecos tagos, kopumā 15 ierakstos.
|
septembris 10., 2019
17:05
pa rādio atkal geji.
iegriez sev salātos.
|
septembris 9., 2019
09:16
okei, man tagad sāk likties, ka vēlā vakarā saņemti un izlasīti epastiem veido pozitīvu augsnk wholesome sapņiem
|
01:10
laikam vajadzētu iet gulēt.
īsi pirms desmitiem pirmoreiz aizgāju uz grīziņkalna rimi, ar mērķi piepildīt ledusskapi. nekā tur baigi nav. kiosks. nopirku saldēto picu un gāju mājās.
atkal kārtīgi nesanāk izdabūt cibas arhīvu tādos foršos .txt failos, kā es to vienreiz biju izdarījis. par nākošo nedēļu es vispār neko nezinu. pagājušajā es vismaz zināju, kad ņemu nost ģipsi un atgriežos darbā, un vajadzēja braukt uz laukiem. šonedēļ vispār neko.
par sestdienu kaut ko aizdirsu aiz atslēdziņas, bet nujā. pirmoreiz saskrējāmies. iekšpagalmā. baigi forši, ka ir kaut kāda vizuālā iezīme, kuru meklē visos pretimnākošajos cilvēkos. vai drīzāk, redzi vizuālo iezīmi, un tad meklē, vai tas ir tas īstais cilvēks. ah. bet fak. jaunnedēļa. ar tadziņiem atzīmēju foršākās (savuprāt) hopera gleznas. priekš kam, es īsti neesmu drošs. ā, un jaunais kolēģis ir tāds improvizācijas meistars, ka no smiekliem var apdirsties.
|
septembris 6., 2019
19:48
ZAJEBAL LIELS SMAGS SULĪGS ZAJEBAL ZAJEBAL ZAJEBAL VISS
|
septembris 3., 2019
20:07
gandrīz neizturēju šodienu, tā kā, bļe, biju divu minūšu attālumā, lai aizpistu prom no visa. bija visrēcīgākā pasniedzēja un visrēcīgākais čalis, tā kā, nu viņam varēja dzirdēt, ka viņā ir ieperinājusies un runā kaut kāda viela. apsēdos viņam blakus un no sišanas pa galdu uzminēju, ka viņš sit metallica-one. ne tā grūtāk atpazīstamā bungu partija, bet still.
rīt ir jāiet atpakaļ uz ofisu, un man tagad atkal ir slinkums mājās gatavot ēst jebbbko. nu mājās īsti arī nekā nav. bakaleja, garšvielas un asās mērces.
un jau otro reizi šonedēļ zvana itkā okei čalis, un arī piedāvā strādāt pie viņa ofisā. man godīgi sakot, tur baigi negribas, jo ir tas ofiss kurā es esmu, un es gribu tur būt, un tas pāārāk labi nav apvienojams , un es nemaz nemāku neko apvienot. izņemot diršanu, čurāšanu, telefona spaidīšanu, dziedāšanu un zobu tīrīšanu. vienlaicīgi. to gan es varu. un tad būtu jārunā ar cilvēkiem un jādomā kaut kādas atmazkas, ko es vēl dzīvē daru un kā izfanntazēt sev brīvo laiku (lai padarītu savas lietas, vai piestaigātu uz otru ofisu, vai frīlensotu). labprāt iemācītos runāt ar cilvēkiem, kurus es vēlos paturēt savā dzīvē. lai gam, kā jau pierādās, ar mācīšanos ir ļoti sūdīgi, un ar komunicēšanu tāpat. vienkārši smags kamols, garš ammm, pārkārtošanās krēslā, izmisīgs skatiens, iesākts nopietnais teikums (vai, ja ir kaut kāds troksnis fonā vai cits uzmanību novērsošs apstāklis, tad vienkārši bēdz), un tad kaut kāds stulbs joks un novirzīšanās. labi, tagad vismaz ir mati, nevar redzēt audis.
|
00:05
ā, mani savāca no mājas, un mēs pasēdējām stundas trīs vīros laivā. (kur abi bijām pirmo reizi)
pa trotuāru garām pagāja čalis, kurš ķipa dažādās publiskās vietās (kā lunas makdonaldā vai galerijā rīga) ejot pa riņķi, un tad lūkojoties pa logu vai lejā uz veikaliem. un ģirts krūmiņš. neparasts skats bija bārmenis, kurš savāc tukšās glāzes no perimetra.
un e. ieteica apmeklēt tualeti, kura esot diezgan tīra pat par spīti tam, ka lielākoties tur uzturas vīrieši. viņa īsti nespēja aprakstīt, kur atrodas pļavnieki (kas ir smieklīgi, un drusku žēl, bet par ko žēl, ja cilvēks nav no rīgas, un pļavnieki ir, nu, pļavnieki). un mani aizveda mājās un iedeva leģitīmu halvu.
|
|
|
|