|
marts 25., 2019
12:07
Paostīju zeķes, kuras vakar uzvilku iešanai ārā, un tas aromāts atgādina satiktās meitenes smaržas. Es nezinu, kā.
Vai arī tās nebija smaržas (karoč mēs kādā brīdī esam lietojuši vienādu veļas pulveri).
|
11:14
Baigi labā fīča ryanairam, atslēgt saprašanu par to, kādā valūtā te viss notiek.
|
marts 24., 2019
15:10
ā, lady bird ir tāda filma. dažas tik ļoti quirky (es tā saprotu, ka sievišķā skatpunkta) frāzes. padaudz perks of being a wallflower, mazliet ghost world un gan jau vēl visa kā. kā viņa sapisās, nonākot jaunjorkā un tie brīnišķīgie amerikānas kadri/attiecības ar sakramento pašās beigās.
man arī liekas, ka māte braucot prom no lidostas mašīnā varēja arī neraudāt, skatītāji vairāk raudātu paši. un kāpēc man likās, ka ronanai būs caursitošs īru akcents?
laikam vakar izsitu cauri arī little miss sunshine, bet tie beauty pageanti (arī bad grandpa, tas gan ir pilnīgi cits izpildījums un vispārēja kinematogrāfisks sūds, jo jackass un tā) ir tāds krindž, ka kaut kādās interneta filmu vērtētuvēs ieliku ~60% kādu astoņdesmit vietā par sabojātajām beigām
|
00:02
visneproduktīvākās četras dienas ever. vismaz pēdējās trīs stundas ieslīgu mazā azartiņā, kārtojot bildes kopā ar tekstiņiem un meklējot glītas universālās atkāpes no malām. itkā ir okei. vajadzētu izšaut vēl vienu filmu, tad tur vajadzētu sanākt materiālam, no kura var normāli izvēlēties, ko publicēt, nevis raut aiz ausīm
pēcpusdienā noskatījos kādas 10 minūtes no pērnā gada dokumentālās filmas par fredu rodžersu. čalis foršs, bet es nesaprotu, kā manā vačlistē ir nonākusi dokumentālā filma (kuras neskatos defoltā) par man pilnīgi svešu topiku.
|
marts 22., 2019
09:58
viena lieta kas drusku besī, ir tas, ka kopš septembra neesmu atradis neko muzikāli jaunu. pusalbuma līmenī, vismaz.
|
marts 19., 2019
23:11
sataisīju pleilisti ar albumu pēdējām vai priekšpēdējām dziesmām. lūk, tā strāvojošā sajūta ir kaut kas mazliet episks.
|
18:49
tikko veloservisā čalis salīdzināja rumbas ar zobiem, ķipa "vari 2, 3 gadus izlikties, ka nesāp, bet tad ir jārauj ārā un apkārtējie arī". kas vispār ir mans variants gan rumbām, gan zobiem.
atcerējos par savām gudrības z. sāpēm. šodien ir klusi gandrīz pārgājis. interesanti.
šodien onkuļa pavadībā atkal trešo reizi iepazīstinoši sasveicinājos ar kādu kinda izdevušos pusmūža kungu. kas manā grāmatā ir okei, jo tā kā tie ir izdevušies kubgi, viņi sarunājas ar milzumdaudziem cilvēkiem, kuri parasti ir slavenāki un patīkamāki to be around. kā arī starp tikšanām paiet vairāki gadi, un tās notiek dažādās vidēs ar dažādiem iemesliem.
vēl satiku meiteni, kas iedeva to sūdīgo zāli, aizgāju uz veco darbavietu pēc papīriskām lietām un pāris minūtes parunājos ar s., ar kuru vidusskolā kādu gadu bijām baigie draugi whatsappā, starpbrīžos un pēc stundām un tad gadu es viņu tajās pašās vietās ignorēju. man bija pieredze un man tas sanāca. beigās vairs īsti negribēju, bet kaut kāda vidusskolnieciska principa to turpināju darīt. tagad vismaz atvainojos.
nujā. karjeras iespēju centra pārstāvis uzaicināja uz divu minūšu sarunu. izgājām ārā, es vilku jaku, viņš rokās tur cīgu paciņu, un liekas, ka procesā dodas uz priekšu. īsumā, lai es divas dienas atpūšos un neko nedaru, viņš padomās ko ar mani darīt un piektdien zvanīs. sarokojāmies un viņš laikam beidzot ielika mutē cigareti.
|
16:24 - runā dāmas, vol. 86
- man patīk mājās gatavot desertus, ja vien man nav slinkums.
- man liekas, ka visiem patīk gatavot ēst, ja vien nav slinkums.
|
marts 18., 2019
21:22
nezinu, vai un cik eksaited es esmu par iešanu piektdien uz gastrotirgu.
|
16:45
vakar pēcpusdienā beidzot iegāju onkuļa pirtī. tiku izpērts, tad viņam atvēra kakla jeb laikam piekto čakru. baigi ilgi viņš negribēja elpot no nabas un lika sev limitus, bet kaut kā divatā viņu pieveica un viņš sāka tā sēkstoši un skaļi elpot. iemeta baļļā, šams pa pliko apgūlās uz terases un kādu minūti bija helikopterā un lidoja. baigi grūti biju viņa piecelt, lai iet iekšā un nesaldējas. problēma viņa ilgajai vēršanai bija tajā, ka viņam nav ar ko aprunāties par dvēselēm. tā man teica sievišķā puse no pērēju pāra.
šorīt onkulis atveda līdz centram, aizminos pāris kvartālus līdz mājām, uzrakstīju kārtējo palagu vienai meitenei un tā arī bija laiks iet prom. pa logu skatos, ka sieviete stiepj omi uz priekšu. it kā okei, bet ome tur roku sev sirds rajonā. kāpju lejā, un ome tiek rauta no augšas, lai tik ceļ kājas augšup pa kāpnēm. sieviete, kas vecumā varētu būt omes (leoparda raksta mētelī) mazmeita, teica, ka šīs esot mazliet par daudz sadzērušās. tad nu turēju aiz padusēm, nomocījāmies divus stāvus, pēdējā uz trešo baigi labi sa-automatizējāmies un traki ātrā tempā vienkārši omi uzvilkām, nesaprotu kā viņa tik ātri spēja kustināt kājas. nekad nebiju redzējis tā salējušos omi. wtf.
|
16:44 - runā dāmas, vol. 85
"Jūs zināt tos dīvainos indiešu veikaliņus citās Eiropas valstīs? Mēs tādus apmeklējam katru reizi, kad dodamies ceļojumā."
|
marts 16., 2019
17:43
šodien kroņaucē pirms viena krustojuma ar sargu torni ieraudzīju šķūni ar tam pieslietiem pelēkiem, salipinātiem 2x4 kultūras namu krēsliem bez polsterējuma. fotogēniski.
|
marts 15., 2019
15:29
šorīt izdomāju, kā vislabāk noformulēt to, kas notika vakar.
aizgāju uz albuma "pārizlaišanas" prezentāciju, tiku pie albuma vāciņa/flīzes un aizmirsu paprasīt disku. vismaz smuka flīze.
|
marts 13., 2019
23:22
bijām ar k. uz vef spēli. viena kopīgā kopš izlaiduma neredzētā vidusskolas draudzene pāris stundu pirms uzmeta. iemetām pīlēm ar auzām un kukurūzu. tad nepareizajā (brīvbas ielas turk-, nevis ausmenī) garāmpaietajā kebabnīcā paņēmu ēdienu. brīvības ielas maximā nopirkām pa aliņam, jo labietī šodien neesot viņas favorīts. tad vienā vesetas ielas piecstāveņu pagalmā izdzērām alus un runājām par mūzikas klipiem un dīvainām latviešu filmām. olimpiskā ēdamzālē notiesāju kebabu, viņa siera bulku ar tēju.
somas nepārbaudīja. pirmo ceturtdaļu viņa pavadīja ar pavērstu telefona kameru pret visiem notikumiem, bet tad mēs sapratām, ka instagrams ur uzkāries un nekas nesūtās. pirmo no trim reizēm šogad neredzēju talismanu-pandu vai manu bijušo kursabiesreni starp dejotājām. un es nezinu, kādā veidā valmierras studenti pusspēli cīnijās līdzīgi ar krievijas čempionāta komandu.
kait kā tā. izrādās, ka olimpiskajā arī var dabūt alu. par divīti.
ā, pareizi, un vakar ciemos bija piekāpusi i. ar savu draudziņu (fak, viņi ir kopā trīs gadus? tad es viņus diezgan iespējams arī redzēju pēdējoreiz). nē, i. bija atnākusi 8. martā. bet pirms tam. atnāca ar bulciņām un trim aliņiem. vienu ierodoties izdzēra drauudziņš, vienu es sāku dzert tiklīdz viņi aizgāja, un trešais paliek ledusskapī un gaida nākamos viesus. ārkārtīgi egocentriski rādīju bildes un diezgan jaukdami stāstīju par savu mūža tripu. draudziņš ārkārtīgi klanījās, bet es tā centos baigi nedusmoties vai neizrādīt hm. jo nu otrdienas vakars, nepazīstams čalis kaut ko stāsta un tādā garā, naktsmaiņas vai kas tur. viņi izgāja no manis divas minūtes pirms trolejbusa un paspēja ielekt, kas vispār ir pats pozitīvākais un neticamākaias par to visu vakaru.
|
marts 12., 2019
15:31
atkal kaut kāda huiņa ar mutes dobuma apakšējo, kreiso pusi.
ā, un lai neaizmirstās pēc pāris gadiem, ka 12. martā krīt centimetriem sniega. krīt.
|
marts 11., 2019
17:08
piektdien vakarā sacepu kīšiņus un kīšu (es pat nezinu vai tas skaitās. izklāj cepamtrauku ar tortijām, saber sīki grieztu dārzeņu/šķiņķa/siera maisījumu un pārlej ar kultu olu, voilā), kā arī mazu auzu/šokolādes salipumu. atnāca i. ar tēva vīna pudeli, iedzēru varbūt kādas divas glāzes. nakts vidū atveda mazu lulū picu ar marinētiem halapenjo un paši pilinājām sriraču. un paostīju gāņa dūmus.
no rīta kaut kāda mazā, nē, diezgan vidēja lieluma paģiriņa un omes vārda dienas pieēšanās.
svētdien atslodze, pēcpusdienā atbraucu mājās un apēdu pārpalikumus no kīša un auzām/šokolādes.
šodien atslodze, apēdu pārpalikumus no omes vārda dienas. un viss turpina nākt ārā. gandrīz esmu nobindžojis ceturto sainfelda sezonu. no karjeras iespēju centra nepiezvanīja un pats arī neesmu piezvanījis. rīts tā kā jau kādu laiku ir garām.
|
marts 8., 2019
13:13
vidzemes tirgus ir baigi depresīvā vieta. un tad es iegāju apvienotajā paviljonā.
|
marts 6., 2019
23:00
beidzot sakārtoju klades saturu, kurā pilnīgi haotiski maijā/jūnijā pie pēdējās dzīvības publiskajās bibliotēkās vizionēju sapņu projektu. nu es to kladi beidzot izjaucu un sadalīju piecās čupiņās (kopā ar pāris lapām no citām kladēm).
jāsavelk līdzīgais no tām padsmit lapām katrā čupiņā un jāturpina sapņot.
|
marts 5., 2019
20:42
ah, uz divām stundām biju ārā ar sapņu meiteni. man liekas ka mēs esam kļuvuši līdzīgāki. sliktajās/pieaugušo dzīvē nenoderīgajās īpašībās. bet ahhh(hh), viņa joprojām ir. ir tādi cilvēki. viņa ir. un viņa tieši man esot gribējusi rakstīt, jo izlasīja manu janvārī sūtīto ziemassvēktu apsveik-īsziņu.
tērvete: 3,-
|
marts 2., 2019
23:24 - green book
biju uz šito the green book. pirmo reizi reāli skatījos ķinītī filmu, nelasot titrus. forši
un tā kā tā ir americana (kur drusku negaidīti biezā slānī jaunjorkā skan īsta itāļu valoda), viss ir tik fakin forši. mani gan māc baigās jausmas par to, kur viņi atrada tik sūdīgus ceļus (jo nevienā brīdī nebija intersteits) un ģeogrāfiju (vispirms atlanta, tad memfisa).
bet lai kā arī drusku besī tā pamācīšanās vienam tēlam no otra visas filmas garumā, eh, sasodīts, diezgan ļoti jauks kino. skaisti cilvēki. nujā, un tie bakstoriji arī diezgan daudzās kārtās, no kurām viena te latvijā būs samērā aktuāla manuprāt (hosams abu meri gan neizvilka baigi augstu līdz politiskajai elitei lai kādu izvilktu no ķurķa, bet varbūt?)
nujā. blakus sēdēja divi veci gudri cilvēki.
|
|
|
|