|
juulijs 20., 2019
00:41
šodien apštirījos no citēta bukovska, ko savas esejas beigās bija ielikusi un izlasīja k.,
tad es ļoti ilgi besījos, ka neprotu bosīt.
uztaisīju visseksīgāko puskremu, kuru tagad taisīšu pie pirmās izdevības.
un apštirījos vēlreiz, apēdot vienu batātes frī stienīti.
lēkme uz 5 minūtēm. otrreiz vairs nesanāca. vnk ķīmija galvā.
viss ir eksplozīvs, bet noguris no beša, tas uztraukums ir ieēdies lîdz kaulam.
|
juulijs 18., 2019
09:47
nekāda kafijas aromāta nav. tas viss bija meli un merrild reklāmas.
un ir tik dīvaini rādīt, kā jādara lietas cilvēkiem, kuri kādreiz tev ir rādījuši lietas un kaut kādā līmenī saprot vairāk no tā, ko es viņiem stāstu. lai nu kā.
man tagad ir mīļākais šķīvis, jo viņš ir pašā seksuālakajā dzeltenajā tonī. tas ir dzeltenais tonis, kuru es redzu patīkamajā nākotnes scenārijā. pie tam, neplīstoša materiāla. šķīvis, nevis scenārijs.
|
juulijs 17., 2019
11:37
pirmā zorkija filma bija nais, you know, un tad tā otra, bļeģ, pilna ar lightleaks. vai arī man ir žēl crankot uz 1/1000
|
juulijs 16., 2019
16:49
par daudz šā tā. astoņi toutbegi, deviņi pogājamie krekli (trīs balti, viens par otru briesmīgāki, un četri zilos toņos). dažas profesionālās grāmatas, kuras tāpat ir srusku par daudz, vai pareizāk sakot, irpārāk maz spēka viņas lasīt un iedziļināties. it īpaši tagad. ar miega pusstundu pirms koferu kravāšanas, un varbūt pusotru stundu gaisā ar visspiedīgākajām over-ear austiņām jebkad. brīnumaini, ka ryanairā ir visplašākā vieta kājām. like, karaliski plaša vieta kājām.
gribētos kādu lēni satikt. sapņu meitenei šonedēļ vispār nav laika. paliek otrs variants. bet šodien spiež galvu. bērnu pasaules rimčikā, cerams, veicu savu pēdējo finansiālo šķendēšanos sīkumiem.. kafiju. es nezinu, kā viņu dzert, bet varbūt piepildīsies vīzija, ka dzīvoklī izstarojoties kafijas aromai, rīta slinkuma pulkstenis tiks patīts vienu stundu atpakaļ. lai gan, kas to kafijas aromu izplatīs? pašam vien jāceļas. ak.
un projekts ar katru reizi, kad uzlieku austiņās demo, un klausos to bļeģ, veļasmašīnisko ģitāras toni, liekas arvien nepiepildāmāks. besī. kā var skanēt tik sūdīgi.
|
juulijs 8., 2019
13:26
tas pat nav writer's block, tas ir existence block
|
juulijs 7., 2019
12:23
pēc ilgiem laikiem (divi gadi?) nopirku kaut kādu apģērbu. zeķes un plānu flīsa džemperi sportsdirektā un kaut kādu fensī kreklu humpīšos. izrādās, ka tur ir mainījies cenu modelis, tālab nācās ņemt vieglāko no noskatītajiem.
skan: drēbes, šopings, izdevumi
|
juulijs 5., 2019
01:31
sasodīts, kādā sakarā no nekādām vibrācijām tieši tagad no plaukta nokrīt griežamais dēlis, un pa ceļam saplēš glāzi un šķīvi? zajebal, tā bija lēta, bet forša glāze, nopirku kā dāvanu, tā arī neuzdāvināju un savācu sev.
biju rīgas ritmos.
|
juulijs 3., 2019
12:57
pēc divu mēnešu eksperimenta pārnesu dīvanu atpakaļ no virtuves uz istabu. tagad viņu vismaz var izvilkt. otrā virzienā aizceļoja (kinda) rakstāmgalds.
bet tāpat stulbi. ne man vajag to dīvānu, ne arī man vajag to galdu. galdu tā kā vajag. bet viņš ir gan par mazu, gan par lielu. vienlaicīgi. un stulbi, ka lielākā daļa plauktu ir uz grīdas, nevis gaisā.
|
00:07
bļe, kad man pateica, ka iedos prēmiju, notika kaut kāds sūds galvā. traucē šitā lielīšana un malačošana, un yada. vislabākie komplikenti par padarītu darbu ir diriģentiem, kuri pēc dziesmas klusi nosūta gaisa buču vai milimetriski paklanās, vai uz sekundi piever acis un savelk dūres. pirms veic Lielo, Publisko mājienu.
priekš kam prēmiju. lai kāds labāk man reiz sejā pasaka, ka es daru kaut ko labu. bet nu okeij. redzēs, cik tur vispār sanāks. simbolisms arī ir svarīgs.
un jau kuro reizi pāris stundu pirms norunātā laika atkrīt satikšanās ar e. no viņas puses. stulbi. ļoti dīvains šifts personīgajā enerģijā. un r. pagnedēļ drusku noignorēja, un i. neatzvanīja. atkal stāsts par cilvēkiem, kuri ir forši pat tad, kad dara nepatīkamas lietas, un ka ir cilvēki, kas ir lohi arī tad, ja dara tikai labas lietas. biasi.
un šodien autosalonā ar warpaint austiņās stundu miegaini skicēju. lai vakarā departamenta vadītājs pateiktu, ka šķiet, ka ikviens vēlas apdedzināties. kaut kad gan jau viņam pateikšu, ka arī es skicēju/sapņoju par apdedzināšanos.
lai gan grūti ir ar to pateikšanu. besī. paga. grūti vai smagi? īsti jau neviens.
|
juunijs 29., 2019
08:37
kolēģim vakar 22:30 prasu, vai šodien nāks uz darbu. "protams, es jau tikai vienu aliņu esmu izdzēris."
pamostos no telefona vibrācijas 6:12. selfija video no alas terases. "nuu es šodien nebūšu, huj znajet. izdzērām vēl aliņus, tikko nopirkām vienu no kaut kāda bļ.. vadītāja"
vismaz uz ugunskura ģitārēšanu un jebkādu laika neplānošanu pasistais draudziņš tagad raksta, ka grib mani aizvilkt uz baldoni pie kāda čaļa, kuram ir faking bungas!! ne tikai tamburīns un divām vālītēm.
|
juunijs 28., 2019
23:55
es vairs nezinu, ko es pasūtīju, bet atnāca astoņas šosejnieka kameras
|
juunijs 27., 2019
11:12
viens no maniem vislabākajiem pirkumiem - universālais laptopu lādētājs.
aizbraucu mēneša ceļojumā ar 15collīgu lapsi, kuram aizmirsu paņemt līdzi lādētāju. slēdzot ciet mājas durvis, man bija aizdoma, vai tik es neieliku lādētāju, bet biju pilnībā drošs, ka ieliku. frankfurtē pārsēžoties, pārbaudīju. lādētāja nav. ieskrēju divās gadžetu bodēs, kurās abās bija kaut kāds brīnums par 89 eiro, kas derot jebkuram lapsim. nu okei, kādas man ir citas opcijas? izkāpt gala pieturā un kaut kur atrast eisera lādētāju? protams, ka nē. (varbūt jā, though).
jāieliek ss'ā par kādiem 15, droši vien tāpat neņems.
|
juunijs 25., 2019
21:12
tie jau nav pupi, tie ir stirnu purniņi.
|
juunijs 24., 2019
19:17
izrādās, ka mana ome pieraksta katru telemārketeru zvanu, cikos, kurā dienā un par kādu produktu. pagājušogad viņai laikam ir zvanīts 32 reizes. wtf.
|
00:25
kas ir pats neforšākais.. ja būtu iespēja, es to darītu vēlreiz.
pamainītu divas lietas, bet mestos tajā visā bez plāna. atkal.
un atkal mazliet sāku tuvoties tam vecajam hedspeisam, jo joprojām nav skaidrs, kā "normālā" dzīvē var kaut ko paveikt. kas man nahuj traucē?
|
juunijs 22., 2019
07:11
es nezinu, kāpēc pamodos agri, (bija variants pamosties vēl agrāk un aizmīties uz saullēktu, bet līdz 2am kaut ko lūrēju),
kāpēc sataisījos tik ātri, kāpēc aizbraucu uz darbu satīrīt pāris lietas pirms brīvdienām,
kāpēc darbā vēl bija palikuši cilvēki no vakarvakara un atver man durvis,
kāpēc es šos cilvēkus nesaucu vārdā šo rakstot,
kāpēc es 5 minūtes satīrīju lietas un 10 minūtes meklēju kaut kur nosviestās austiņas,
kāpēc es ienākot vispār nepakāru austiņas aiz kakla,
kāpēc es pie velo stūres trīs reizes centos nopirkt autobusa biļeti uz laukiem,
kāpēc es noliku veļuku tur, kur es viņu noliku,
kāpēc mani izsvieda no autobusa un kāpēc es biju nopiricis biļeti uz 25. jūniju,
kāpēc es vēl mēģinu tikt uz laukiem ja es to baigi negribu
kāpēc es tagad šito rakstu autoostas uzgaidāmajā zālē ar papīriem klēpī
kāpēc es vakar pirms gulētiešanas ēdu kondensētajā pienā mērcētu keksu
un kāpēc kondensētais piens līst man bārdā
kāpēc es uz ziņām gribu atbildēt pēc iespējas ātrāk
kāpēc es tagad nepārlieku veļuku kaut kādā drošākā vietā
kāpēc tagad nāk miegs
kāpēc man nav labu nojautu
kāpēc lai kāds šo lasītu
kāpēc gan
|
juunijs 21., 2019
23:03
man ir mazliet bail par to čiksu, kas katru vakaru instagramā liek storijus filmētus pie bmw stūres uz lielceļa.
ā, vēl dabūju atpakaļ savu sajāto šosejnieku. biju noilgojies, vai ripo kā jauns, bet sasodīts. nesteigties uz tā kumeļa ir sasodīti grūti. gan atkal iemācīšos. uz nākamajām rīgas laika brokastīm ir opcionāli ierasties ar eseju. varētu vnk copy-paste kādu domu plūdumu no tvaika ielas, ja nekas neienāks prātā. un es kikī iedevu palasīt tekstus. ko ir ļoti neērti darīt. it īpaši tos, kuros es sevi esmu atplēsis vaļā un sēžu pretī izģērbts, domājot, vai viņa ir saskatījusi tās trakākās rindas
un tad šitie svētki. labprāt paliktu rīgā. joprojām nepiš
|
juunijs 20., 2019
12:42
es ļoti gribētu kādreiz padarīt "sip n paint", bet tas tā kā izskatās pēc parastas vizuālās mākslas stundas un tas ir too soon
|
09:54
nav tostera? apcep maizi uz pannas.
pannai nav vāka? uzliec otru pannu.
|
juunijs 19., 2019
11:31
kaut kādiem cilvēkiem likās, ka es vakar biju dusmīgs. nu, savilkta seja. un nesmiešanās par jokiem. pāris stundu garumā. un, jo vairāk par to atgādina ("nu ko, nav tava diena, hahā?"), jo ir mazāka iespēja, ka sākšu stulbi smaidīt. par genuine izstarojošu siltumu nemaz nerunājot
nē. dusmīgs es esmu tagad. kad ar karti nevar nopirkt vilciena biļeti (es mēģināju.), vai, kad veļas mašīna atplēsa vispatīkamākā baltā pogājamā krekla apkakli. tad pārēdos, iesnaudu, un rakstot šo (cenšoties atcerēties abas lietas) jau aizmirsu. bet sasodīts. sasodīts. par kreklu.
piezvanīja pusčomiņš un tiešām izteica vēlmi padžemot vai kā tā. viņam ir sarakstīti kaut kādi teksti, un mēs varētu kaut ko pa vienam lipināt apkārt un tā. minūtes divas apsvērām domu par šo svētdienu, kad es atģidos, ka mēs tiešām runājam par šo svētdienu, un iesaucos, ka tad taču ir jāņi! no vienas puses labi, jo cilvēcisks kontakts. vēl ir iespēja mazliet palauzt komforta zonas par to, kā pieiet lietām. no otras puses slikti, jo ir jānovelk līnija no saviem tekstiem (tiem, kuri ies ārā) un savām ietaisēm. un tehniskā ziņā man nav ne jausmas, ko daru. un kurlā auss (hardware issue). kopumā jau, cilvēkiem ir dažādi projekti. gan jau. vai arī es mazliet nejūtu, ka vēlos viņam rādīt savējo. lai gan, no kā tur kaunēties
|
|
|
|