|
janvaars 28., 2020
14:24
ir baigā doma uztaisīt labu mākslas filmu, kas ir uzņemta manā dzīvoklī, un pēc tam pārdot dzīvokli par summu, kas ir lielāka par tā tirgus vērtību, jo tur, lūk, ir tikusi uzņemta šī te labā mākslas filma.
problēma tā, ka man nav sava dzīvokļa, kur to filmēt, un nav arī baigi daudz tādu labu mākslas filmu, kur nu vēl uzņemt tādu. ai, pohuj.
ofisā kaut kad drīz (like, mazāk par divām stundām) sāksies ģenerāltīrīšana, un tas vacapa čats joprojām ir pilnīga miskaste. besī. nu, ne aktīvi besī.
bet tā ir problēma. ka cilvēki dzīvē uzvedas apmēram, gandrīz normāli, bet tikuši pie klaviatūras (laikam jau telefona..), uzvedas kā cilvēki, kuri, braucot pie stūres, ēd ar mērcēm pārlietu staķika hotdogu, un divas trešdaļas apēduši, atver logu un to mitro hotdogu iemet kādai ielas malā noparkotai mašīnai. stulba analoģija. cik grūti ir uzinstalēt latviešu, nevis poļu diakritiskās zīmes, un par kaut ko noziņot dienu iepriekš? tas viss jau tika norunāts pirms nedēļas, un vēl šodien ir tāds "ai, nu es nezinu, tūlīt izdomāšu, cikos jums visiem nākt". kāpēc es šito rakstu. ai, pohuj. un tas ir tikai par formu, ne saturu. par kuru nemaz negribas izteikties, bet nu okei, lai jau..
|
13:17
eh, tas vaibiņš, kad starp 21:30 un 22 aizej uz tuvējo piemājas veikalu, jo nekā nav. mati izspūruši, šņores atsietas, drēbes pilnīgi atšķirīgās saburzīguma un pleķu pakāpēs, un tu vēro savu atspulgu pusizpirkto aukstumvitrīnu stiklos un domā, ka tev ir narika acis. lai gan nav. vienkārši kaut ko vajag paķert.
bet nu tas strādā arī ar ceļojumiem un iešanu vēlā nakts stundā cauri romas dzelzceļa stacijai uz maķīti, vai kādu arābu piparbodīti.
|
02:26 - runā dāmas, vol. 101
es jau apprecējos jaunāka un smukāka.
|
janvaars 27., 2020
23:13
saimnieks meklē sievu, īrnieks meklē draudzeni
pirmoreiz laikam noklausījos hosielas "redzu tevi šeit". teksts izrādās, ir sāpīgi kaifīgs, ka pat mūziku vairs neatceros.
un tas "jau eju, uz templi pusdienas ēst" ir par tiem bomzīšiem/lūdzējiem?
edit: alabama shakes - you ain't alone. hahahahāāā.. kaut kāda peak vidusskola. bet pirms reflektora (man gan viņš lēni aizgāja).
|
janvaars 26., 2020
22:40
iemesls nr. 491, kāpēc nagus vajadzētu virs misenes vai tos uzreiz saslaucīt no grīdas
liela atlūza no lielā kājas naga vairākas minūtes dūrās kājā cauri čībai. man likās, ka tas kaut kas zeķei pielipis. nē. pēdai pielipis. arī nē. čībai pielipis. nē. iedūries čībā? jā. kas? atlūza no naga!
iemetu cepties kaut kādu drusku citādu pieeju/paveidu granolas taisīšanai.
|
19:57
vai es uzticos vietai, pie kuras ir izlikta tāfele "karaoke all night long (10pm-5am)"? nē.
aizgāju uz ttobasco vecrīgas epicentrā. eh. vai esmu vairāk apkaunots pr to, ka sieviete centās skaidrot, ka "frozen margarita" ir slašijs, vai par to, ka halapenjo vairs vispār neper. un sīksti pacieti liellopa gabali. un iekš tako vēl ir tikai nocepta paprika un salsa, kuras tur ir par maz. dikti vienmuļi un tumši. pasifloras kokčiks arī baigi negaršo pēc pasifloras. nezinu gan, kā ir jāgaršo pasifloras biezenim, ko šur tur tāpat viņu lej visam klāt. hm. vēl pie blakus galdiņa pārītis apmainīja visādus tematus par savu pamatskolu bibliotēkām un saulkrastiem, un draugu dzimšanas dienām, kuras iekrīt bīstamos vīkendos un vēl ko tādu, par ko interesantāku tematu gadījumos varētu varbūt pieiet klāt un teikt "nē, tā tas nav", bet tā vienkārši releitoju ar to visu. kā viņi izdomāja paņemt kafijas un par to runāt faking vecrīgas "tako un margaritu" iestādē svētdienas vakarā. vai es arī no malas tā izskatos, katrā iestādē ar kādu kur aiziedams, šķirstu grāmatplauktus ar to (mostly) shitty literatūru?
vispirms čomiņš izmeta pie manis visādu beigtu elektroniku. pagaidām nav bijis nekāds baigais diamond in the rough. neieslēdzams/nelādējams SE, sasisti htc un sestais aifons (kurš ir bijis izslēgts kopš 2017. gada decembra), tad vēl ceturtais aifons kuram man nav vada. dīvaina ārija ar veco draugu 2x s30a, un divas usb spēļu pultis. kopumā man tagad ir četras, kuras neesmu aizticis kopš tā paša 2017.-tā. kas tur vēl ir. 10k powerbanka, kuru gan dabūju pie dzīvības. faking sasniegums? varbūt ir vērts pasūtīt kaut kādus tos aifonu skrūvgriežus un ķīniešu ekrānus/baterijas, lai ķimerētosnun prikola pēc vēl jailbreakotu. lai gan nē. un vēl vairāk nē. aij
grūbe (un kaupers?) ir nopirkuši pienu. ha!
|
08:44
tas 2010-2014 captured tracks/whatever kāds indie mūvments ar toro y moi, beach fossils, diiv, demarco un vēl kazinko. hmm.
uzmodināja čomiņš, uz kuru vismaz dažās ziņās var.. paļauties? vai var paļauties uz to, ka cilvēks piepisīsies līdz pusnaktij, un kaut kādās citās reizēs, kad runājam saskrieties 10-12, viņš zvana pirms 9.
|
janvaars 25., 2020
23:29
tas bija ātrs būtaps. osx 10.6.6. ho ho ho. nuostaļģija. pele kaut kā drusku dīvaini kustās (jo laikam nav uzinstalēts logitecha peles driveris). un nevar ieiet app storē, jo 2011.-ajā two-step verifikācija laikam bija tikai slepenā izstrādes procesā.
kas vēl. šodien ofisā divreiz ļoti nopietni gribējās parubīties. pirmoreiz, kad atnāca boss, un teica, ka šodien veramies vaļā divas stundas vēlāk (kas, okei, to be fair, bija ierakstīts vakar pēcpusdienā pārizveidotajā darba čatā, bet tik nemanāmi, cik vien nemanāmi var), un tad, kad, protams, pēc divu stundu nobīdes viss bija izdarīts un darīt vairs nav ko. vispār apskaužu/apbrīnoju/nesaprotu to efektivitāti, kādu ir sakačājuši merdžojamā kompānija. kaut ko tādu ir jāmāk uztaisīt, srsly.
šonakt atkal zvaigzenes, bet arī sola -3. lai gan, kā meteo.lv tagad vēsta, ne jau rīgā. rīgā +1. moš jāaiziet atpakaļ uz ofisu, jāsavāc aizmirstais, jāsatuntelējas un kaut kur ārā jāpasēž. vai arī nē. erh. es baigi ceru, ka 1a mani atkal nepiepisīs. tā tik vēl trūktu. ļoti gaidu, kad tas murgs beigsies, lai var tikt atpakaļ vismaz pie failiem, par aplikācijām kaut kad ar laiku. un tikt vaļā no tām domām vai domu blokatora, ka viss ir tādā dirsā, ka neko nevar izdarīt, visas bankas ir ciet. uh oh. flešbeks. bija vēl kaut kāds flešbeks no tās reizes. bet par ko.
pēdējās divas vai trīs dienas izdomāju kaut kādu jaunu pieeju kā pasniegt desertus. es nezinu, man jau liekas smuki. tikai baigi vienveidīgs stiliņš. un cik vienkārši ir darīt lietas, ja ir atbilstoši palīdzīgi instrumenti. tā gan ir pavecs šefa izteikums. bet pohuj. ā, šodien uz 5min atnāca vecais šefs. itkā pa jokam pateicu "es ieraudzīju viņu un sapratu, cik ļoti man viņš besī". kas protams, bija pa jokam. bet bāc. varbūt mazliet arī pa īstam. es nezinu.
|
00:10
šodien ofisa darbā pirmās jūtamās vēsmas no merdžera. besī, ka par to vispār uzzināju tikai pēcpusdienā. un tad vakarā kaut kāds dīvains zvans ar piegādātājiem. nu redzēs, otras kompānijas cilvēki tādi lādzīgi, izpalīdzīgi un māņticīgi ļautiņi. hm.
|
janvaars 24., 2020
23:58 - saucās pārliku mašīnu par vienu vietu uz priekšu
un izkāpju, un sauc divi ārzemnieki, vai es nerunāju latvisko. nu runāju. priekš kam? redz, šie - divi vācieši, pīppauzē - pamanījuši guļošu sievieti un nezina, ko darīt. sieviete tādā miedziņā, baigi neatbild. piezvanīju 112. (joprojām nezinu vai laba ideja, bet vismaz tā, nekā grimt "sarunā" ar pilnīgu pāli)
baigi ātri - 6,8min? - atbrauc, uzzin vārdu un personas koda pirmo pusi, parakstās, ka viņai no ātrajiem nekas nav vajadzīgs. un pieceļas kājās, un nevar. noliekam atpakaļ uz trepītēm, pēc mazas pierunāšanas piekrīt zvanīt policijai, lai vestu mājās. un viņa tā noliek galvu pie ātro tādas izskatīgās.. māsiņas (?) ceļa, un mieg ciet. mīļi.
vācieši prasa vai var iet, piebrauc menti, un es arī nolemju iet. tuvējā bāra saimnieks vai vismaz tētis skatās pa savu skatlogu, es uz viņu atkal skatos - vienmēr skatamies, nekad tajā pusūķī neesmu gājis, un tad viņš atver durvis, un apmainamies stāstiem (nekad arī neesam runājuši, man likās ka viņam būs urliskāka balss). uzzinu, ka iņa ir bijusi arī pie viņa, pielējusies, aizgājusi uz degvielu, un tad nākusi atpakaļ. esot anglijā baigo piķi sapelnījusi, un gozējās ar tādu smuku somiņu un žuksni naudas. bet nu kur prāts. njā.
visvairāk itkā žēl to ātro un mentu, it kā viņiem nebūtu actually glābjamu dzīvību. lai gan, ja tā džuse ietu mājās, nu, viņa bez traumām neaizietu. nezinu. pastulbi.
|
13:01
šonakt mans sapņu auto bija melns, drusku pacelts, apaļīgi kantains rendžrovers.
izejot no mājām nepaņēmu datorsalona kvīti (domāju, ka ir kaut kur jakā vai somā), aizbraucu uz pļavniekiem un no rurienes aizmirsu paņemt instalācijas disku un sata-usb.
un promo nav pasifloras sīrupa un man simpātisku sēklu. lai gan tā vairāk ir mana problēma.
tieši noklausījos "dienāskadlidlaukspārāktāls" precīzi visā tā garumā.
brīvības ielā negribēja labot manu radiotehniku. baigi atvainojās, bet tā jau ir okei nostāja. pats meistars oda pēc es pat nezinu kā. tā, kā es atļautu ost tikai padomjlaiku tehnikas restauratoram.
atbraucu atpakaļ uz pļavniekiem lai savāktu disku un satas kabeli. jāaizbrauc uz ikea pēc veģ. hotdoga. tik daudz ar visiem par to esmu runājis, sen neesmu ēdis. upd: nereāli sāpīgi ieberzos ar to hdd. pizģec ka nu vienkārši. tūlīt sāpēs galva. man gandrīz nekad nesāp galva no tādām lietām.
|
00:27
ofisā ir kaut kāds mazais personīgais spārks, telefoniski nopļāpājam ar i. 16 minūtes par neko (gudrības zobu raušanu, un to, ka jāsarunā trijatā tikties ar e.), un tagad jau pārāk sāp kaut kas plaukstā tad, kad kaut ko satver - mediatoru, vai telefonu, vai vēl ko. ļoti dīvaini, no kā. drusku jutu jau vakar, bet no 5min strinkšķināšanas taču plauksta nenogurst.
|
janvaars 23., 2020
12:06
wait. es taču to kladi papisu. kura man bija liela daļa no dzīves tajā laikposmā, kurā var ieskaitīt arī reizi, kad viena pusmeksikāniete stāstīja par savu draudzeni, kura ēd kaut ko salvadorisku. vai arī tā bija sieviete pirms viņas. ā nē, es tomēr izrakastīju citur. "papusa". vai, kā internets mani izlabo, "pupusa". kas izskatās pēc pankūkas. tādas pašas pankūkas, kuru pirms pāris dienām rādīja pakistānis, ka viņi tādas ēd. bet tas pakistānis ir tik neciešams, ka regulāri izdzēšu ķešatmiņu no viņa sacītā. bet nāksies vien pajautāt, kā sauc to viņa pankūku. pupusa jau tā noteikti nav.
baigi sāp, ka hēz "elementu" izdevums ir sadalījies, pat nevienu reizi to neņemot līdzi gultā. man liekas. tas ir žēl. kaut kas jāpārraksta pierakstiņos. tās ceptās bumbiņas ar krējumu garšo tieši tik brokastīgi (kāpēc piena produkti un bekons, un loki, un pat dilles liekas "āāh, brokastis!"?), cik man vakar likās, ka tās varētu garšot.
un ja twitteris jebkad domā, kāpēc cilvēki no viņiem iet prom, tad es viņiem varētu pateikt. varbūt.
|
janvaars 22., 2020
23:05
šovakar smukas debesis. un akcija "divas dienas bez kompja".
un BEIDZOT tā telpa starp abām dzīvokļa durvīm ož pēc kā tāda, ko esmu gatavojis pēdējo divu dienu laikā. pončikiem. kinda.
|
16:25
naiss, bagāžnieks iesprūda.
atnāca indietis, atnesa atpakaļ ģitāru, padžemoja, uzcepu auzu cepumiņus (no sastāvdaļām, nevis svara. kas liekas drusku medžik. tikai drusku par daudz izņemot no lrāsns sacietēja). FAK, KURUS ES NEGRIBĒJU APĒST UZREIZ. FAK.
kas vēl, vakar un aizvakar zirņu biezputras burgerīši. varētu aizvest kompim apmainīt hdd
|
janvaars 21., 2020
23:09
tiku pie filmiņas bildēm, kura uhh, - actually, man bija taisnība, viņa bija beigusies sen, 26. decembrī, pusstundu pēc tam, kad izlaidu omi viņas mājās, izlasīju e-pastu, ka var sūtīt savas ziemassvētku laika pirmsgulētiešanas pārdomas un vēl pirms neiesāktā pāris dienu izbrauciena. kurš sākās, kad aizgāju uz ausi, pa ceļam papišot superforšu zīmuli, un vispār viduvēji sniga vai lija, neatceros. tūlīt atvērsies bildes, es ceru ka tur viss ir fokusā.
ofisā bija sapulce, īstais iemesls patiesībā ir baigi bēdīgs - un neviens no runātājiem par to pat baigi negruzījās. bet hm, kādu mēnesi varbūt būs interesanti. un ofisā vispār, es nevaru aiziet prom laicīgi. vismaz pusstundu paliku gan 6d, gan vakar, gan šodien. vismaz atradu savu pierakstlapu.
bija trešā lieta. ā, nevienam nepateicu, ka šodien ar veļuku nepaspēju nobremzēt pirms mersedesa džipa uz elizabetes x jeruzalemes. čalis izkāpj, mašīnai viss okei, man arī viss okei, piedāvā pat kaut kur aizvest. sen nebijis piedāvājums. bet eh, man pa centru vēl jāpavandās.
eh. bildes. BĻAĢ, omes kompozīcijai nahuj vispār netrāpīju fokusu. afigēķ. ā, filma tomēr ir beigusies 27. decembra dienvidū. bet tā.. eh. ehhh. tiešām vajag viewfinderi? es nesaprotu.
BTW, anonīmais čalīt, kurš komentē manu cibu, man atkal pa kluso novilkās ios'a apdeits. 
|
janvaars 20., 2020
23:38
aizmirsu uz filmiņotavu paņemt flešu, atslēgu darbnīcu - velosipēda slēdzeni, 1a uzraksta, ka sestdien pasūtītais būs gatavs nevis otrdien, bet vēl nākamotrdien. kolēģis arī lohs. un nezinu vai saistīti, bet vakarā pamanīju, ka no ofisa galda kaut kur papisās mana lapa ar shēmām, un vispār dažiem sāpīgiem pierakstiem no tās reizes andalū-sunī. un tas sarkanais vārāmais kaut kāds suslīgs iznāca. šodien itkā viss okei, bet vispār negribējās kustēties, un aizmirstās lietas un tā. moš jāiet gulēt. ha. lol. un falafela burgeri, un pončiki ar šokolādi (!). hm.
vismaz pedālis neplānoti ātri atnāca.
|
02:18
šķirstu aifona bildes un atrodu, ka tas viss sākās vēl mēnesi iepriekš. un ka tātad ir pagājis vairāk kā gads. lai gan pareizi, kas vispār ir gads.
also, izrāvu filmiņu, jo man likās, ka tik ilgi 36 kadri nevar iet.
|
janvaars 19., 2020
15:50
kas bija iepriekšējā vieta, kuru es labu brīdi gribēju apmeklēt? bowl31?
karoče aizgāju uz andalūzijas suni. itkā pēc kesadijas, bet paņēmu carnitas. un mezcálu. kokteilī. ar smiltsērkšķiem. un aizmirsu tūlītēji paņemt citronūdeni. par kuru, ja es atceros, un varu dabūt, bet man nav, sametās sūdīgi. bet nu, pēc brīža palūdzu. atnāca baigi vēlu, pēc paša ēdiena.
es pat nezinu, vai es ar savu antisipeišenu visu nositu, vai kā. bet tako maizītes/tortijas bija par cietu (viena no trijām, kuru ēdu pēdējo, gan bija mīksta, varbū un mazliet par plānu. vienai gan bija, kā izrādās, garšīgi uzmesta oglīte. gaļa (cik nu viņa tur bija izmētāta) nezinu vai bija laba, bet patika. izņemot to, ka tur nebija ne smakas asuma. un man liekas, ka carnitām bija visasākais nosaukums. bet nez, čalis norāva ēdienkarti. nujā. bez baigā stara šajā jomā.
par kokteili baigo iebildumu nav. man jau patīk, ka nevar sajust šmigu. es nezinu, vai tas ir labi, bet vienalga. tikai tad pastāv variants, ka šmigas tur nemaz nav.
un piezvanīja ex-čomiņš. tīra savu istabu, un uzkraus man savas radiotehnikas. nu okei. tev no manis neko nevajag? - nē.
|
00:24
no rīta viegli pabesījos ka kolēģis nesaprot, cikos ir jānāk, tad pabesījos par viņa darba kultūru, tad nebija ko darīt, palaidu viņu mājās un tad trīsarpus stundas dzēsu ugunsgrēku.
tagad pusotru (nu jau divas) stundu neko nejūtu, gribēju poezvanīt i. un uz saldētavas guļot, paraudāt, bet viņa necēla un tad jau mazliet pārgāja. gribas rīt iet barpt pīles. lai gan es paņēmu maizi. kas ir huiņa. eh, atkal jāguglē "ko barot pīlēm, "baltmaize slikti"".
ugh. jā. vakarvakarā noskatījos pirmo pusi no modern love s01e01. tāda reālistiskā jaunjorka, um aktieri, kuri, starpkadros liekas, ka slatās kamerā, lai pārliecinātos, vai ir pareizi izrunājuši nyt esejā rakstīto. tagad itkā varētu pabeigt, it kā nē.. bet ir ēdiens. tad jau jā. pirms vairākām dienām atklāju, ka tumsā skatoties un ēdot ir baigi ok
ā, vēl direktorei jāuzraksta kaut kādi izejas punkti gaidāmajā sapulcē. /// edit: heii, vēl viena pavisam atšķaidīta šķiršanās vēstulīte. viena rindkopa. tāda. pārējās par ofisu.
karoč huiņa, ofisā pa ilgiem laikiem legit noguru. parasti ir besis kustēties.
|
|
|
|