|
apriils 8., 2020
17:35
reāli sadusmojos. pilnīgi nekam izdomāju salīmēt kolāžiņu, atrodu papīra lapu uz kuras līmēt, atrodu avotus, no kuriem izgriezt lietas, un aidā.
izgriežu kādu daļu, sāku likt uz lapas kompozīciju, bet mazliet - no papīra vai vēja tur notiek pārvietošanās. sīka, bet nepatīkama.
atrodu labāku "audeklu". ok, pielīmēju pirmo fragmentu. tad pamanu, ka izvēlētā audekla stūri esmu mazliet iesitis. drusku jāpārvietojas.
un viss. faking viss! nekur, ņifigā, nav līmes zīmuļa. korķis ir. sarkans līmes zīmulis, tāfeles marķiera izmērā. nav nekur! kādā nahuj sakarā? padsmit minūtes jau izlamājos dzīvē, bet tā arī nav uzradies.
20:04 edit: un pilnīgi nekas tiešām ir nekas, un bērnijs sanderss izstājās no... lai kā arī sauc to štatu vēlēšanu sūdu. viss. es eju gulēt.
|
apriils 7., 2020
22:04
vēl es gribētu, lai šitie eksperimenti beigtos. lai var saprast, kas patiesībā notika. ko es darīju par lieku, vai nedarīju. un bla bla. jo sāk likties dīvaini, kāpēc es esmu ar mieru to darīt. girls in peacetime just wants to dance?
laikam par eksperimentu jāmin arī šitais te. kaut kādas mazas ikdienas aizdomāšanās varbūt cilvēki individuāli ir pie sevis veikuši pēc katrīnas vai lemānas brāļiem. lai gan, protams, individuālie brīnumi notiek(kā to saka gan švarcs "lisabonas naktī", gan.. bļaģ, ko es tik tikko skatījos, cilvēki sēž pie bāra, tiek pārklausīta saruna un log-lēdija prasa "what's wrong with miracles?". jā, protams, pagales lēdija.)..
bet tagad mani vairāk uztrauc nedēļas laikā divreiz sasistas ierīces
last.fm: "This is the first time you've listened to The Bats."
23:36 edit: uzvārīju, bet beigās tomēr pārvārīju 900g šokolādes mērces. jo man likās, ka plīts nepaliks silta baigi ilgi. bet ej tak tu dirst. silta, šķidra šokolāde. atrodiet sev cilvēku, ar kuru priecāties tā, kā roncijs priecājas par siltu šokolādes mērci.
23:43 edit: blakus istaba smaržo pēc šokolādes. man liekas, ka plīts varētu joprojām nebūt izslēgusies.
|
15:57
tā, beidzot saņēmos un sasēju podiņus. izņemot piparus (no kuriem septiņiem ir izdžerminējies tieši viens, man ir aizdomas ka kristīnas - fuck that bitch, rakstīšu pilno vārdu - dotais halapenjo), un.. ko es vēl neiesēju? nē, pārējās paciņas es sasēju.
wolf parade - expo 86 ir visvājākais albums, kuru nākas pievienot albumu sarakstam, kurus man nav grūtības klausīties no sākuma līdz beigām. kaut kāda pusnostaļģija. tās dziesmas ir dzirdētas dahujā reizes, bet kaut kādā neizskaidrojamā laikposmā starp 2013 un 2015. bet viena dziesma ir riktīh laba. un tas albuma vāciņš arī ir ļoti smuks. smuks vāciņš un viena laba dziesma? tieši tas pats stāsts kas ar m83 "hurry up, we're dreaming" wai mogwai "hardcore will never die, but you will". viss. smuks vāciņš un viena laba dziesma, un man tie albumi automātiski liekas kaut kādi 6/10 vismaz.
beidzot tiku iekšā kaut kādā satori kontā. un nometu hdd. bļaģ nēēē.
|
00:38
es pat nezinu, ko rakstīt. ar to, ka ir slikti, varētu būt par maz.
degviela reizēm uzrodas, reizēm pazūd. vai šodien es appisu to te mērītāju, cik iekšā ir. vai, pareizāk sakot, netika piedzīvoti dīvaini iztrūkumi. un vakar ejot gulēt, sāku domāt, ka tas ir brīdis, kuru gaidu visvairāk. vai ka tā ir labākā dienas daļa. iešana gulēt. vai pareizāk sakot, apgulšanās un pierakstu aplikācijas šķirstīšana.
1:44am edit: āāā, ir maģiskas lietas. b, tā fakinā habanero mērcīte vakarā sit vēl stiprāk nekā no rīta. c, man likās ka "30 rock" pamatā ir pieaugušie, kas iet vidusskolā. nu, es biju redzējis tikai to stīva bušemī memi "how do yo dou, fellow kids". bet, man kaut kā baigi nepatīk tie attiecību trijstūri - nu, līza lemone, boldvins, dženna, treisijs džordans, un varbūt kas vēl uzradīsies par galveno čarakteri. divatā tur visiem ir okei, bet tiklīdz viņi telpā ir trijatā, notiek kaut kas dīvains. un treisija džordana ieķīmiķošana tur pa vidu ir kaut kas off-putting. ūdens ir slapjš un tīna feja ir smieklīga. un boldvins šajā setingā arī.
|
apriils 5., 2020
19:58
sapnis beidzās ar to, ka pēc kasešu koncerta laivstrīma sēžu baltic international bank, tikko nopūdelēju customer service sarunu, caur pagalma ieeju ienāk vilis krištopāns, un prasa, vai manā dzīvē ir laifpadi. pamiegdams ar aci.
|
12:03
tikai pie trešā galda skrūvēšanas sapratu, ka olov kājas skrūvēju nepareizi.
also, sērgas laika reklāmas nav izņēmums - ja jau kopš nedēļas sākuma "pergale" bija paspējuši izbreinstormot reklāmas saukli "griķu un banānu (šokolādes) diēta", tad tagad "mēness aptieka" vēlas, lai netuvojos un piezvanu kādam tuviniekam.
šodien redzēju foršu pārīti pie pirmās rīgas maksimas. man likās, ka tā ir pirmā maksima, bet drošības pēc pārguglēju. viss pareizi.
|
apriils 4., 2020
19:31
gribējās satori uztaisīt kontu - ņihujā.
toties uzgāju šai lieldienu olai.
( ... tālāk ... )
|
07:56
īsumā, divas lietas. vai trīs.
aizdevos diet rīta saules staros. un, atpakaļ braucot.. eh, kā lai pasaka. vispirms izlādējās telefons, tad termokrūzē kļuva tik daudz biezumu, ka kafija vairs nebija malkojama (laikam jau tas ir jārisina vēl mājās esot), un sapratu, ka ejot atpakaļ dzīvē, viss atkal ies uz sūdīgo pusi. ka tas ir kā iet lejā pa kāpnēm pēc teātra izrādes, ka ir tā dzirksts. ka tā var. vai, kā tā var. nu, tā. un spoži, un meistarīgi, un tev ir atvērtas acis, cik daudz skaistuma var radīt tukšā kvadrātā ar nekustīgām lampām un scenogrāfiju, vai kā tā var iemiesot burvīgu tekstu, vai visparastāko cilvēciskumu.
bet tad ir drūzma, lai tiktu ārā no zāles, un, lai aprakstītu kustības ātrumu uz kāpnēm, būtu jāiztēlojas, ka visa grīda ir noklāta ar sažļambātu košļeņu masu vai purva rāvu, un tad jāstāv rindā pēc jakas (paralēli meklējot somā vai kabatās, kur ir nogrūzts numuriņš), vai.. braucot pa brīvības ielu sestdienas rītā, apstājies pie katra luksofora. no kuriem pirmajos piecos (tās divas gājēju pārejas gar mežu, LSPA/Šmerļa ielas krustojums, gājēju pāreja pie alfas, krustojums pie pagrieziena uz alfu, un varbūt arī nākamais) ceļu nešķērsoja pilnīgi neviens. un nākamajos (lielvārdes, struktoru, zemgala gatvē), protams, arī sarkanais. tur gan gods, kas gods, katrā izgriezās divas mašīnas. es saprotu, ir jābūt pazīstamam ar stulbumu uz ceļa, bet šis mani pārsteidzoši saniknoja. te no teātru garderobēm laikam labākais salīdzinājums būtu "splendid palace".
tās tā kā būtu divas lietas. a kas trešā?
ā, rīgas laiks pastkastē. par kuru mani ļoti interesēja, kā izskatās redakcijas sleja. kura, hā, (tagad?) saucas "izdevēja sleja", un tajā mani sasmīdināja jau pirmais teikums. "dievs pāns vairāk par visu mīlēja pēcpusdienas nomiedzi". nomiedzi. nomiedzi!!!
+ vakarvakarā biju arī aizdevies uz P. parakājos pa kasti, kurā, starp kaut ko citu, ir dienasgrāmatas. TĀS dienasgrāmatas ar skolas logo, stundu sarakstiem, mājasdarbiem un vai nu skolotāju piezīmēm (1.-6. kl.), vai izprintētiem sekmju izrakstiem no e-klases (7.-12. kl.), kā Y un Z atskaitēm kases žurnālā. jā, un lūk, no pirmā posma man ir 9 dienasgrāmatas, savukārt no otra posma - 6 dienasgrāmatas. apbrīnojami.
|
apriils 3., 2020
00:07 - runā dāmas, vol. 104
ja tas ir liels un spalvains, tam nevajadzētu būt mutē.
|
apriils 2., 2020
23:41
tiešām dīvains pasākums. es jūtos mazliet slikti, bet drusciņ labāk, nekā justos parasti pēc šādas situācijas. kopumā ņemot.. uh.
|
19:03
ieslēdzu feisīša laiv video un ķiķinu. [skan kluss džezs] - nu sasodīts, tas džezs ir diezgan skaļš, it īpaši, ja nekas cits tur neskan.
un tas word dokuments. neizskatās pēc 18. fonta. un laikam tomēr ir vairāki veidi, kā informēt, pārnest informāciju, uz publiski redzama tukša (word, evernote, gmail) dokumenta.
uztaisīju mīklu, uzvārīju rīsus. divas dienas atkal čil.
atsitu telefonu (beidzot? bet nu kamon, ir jārupējas par lietām, kāds "beidzot"), un BĻAĢ, pēc pāris stundām ekrāns iet šķiņķī. bļaģ.
|
16:18
bija pat mazliet forši šodien salīt. britisks laiks.
esmu atradis savu mīļāko grupu. uz pāris dienām.
|
apriils 1., 2020
19:33
modern love (s01)e03, paldies, interesanti. izmantoju pirmo aprīli, lai pateiktu "tu man patīc", un, ja man nepatiks atbilde, april april.
forši būt jaunajā istabas izkārtojumā, bet joprojām paslinki. nu, vismaz var forši rakstīt. pārrakstīt.
šobrīd simplenoutē ir 58 jautājumi, no kuriem kādi 10 varbūt kādreiz ir pieminēti vai sākti apspriest.
un melodijas eko čemberss, atkal es viņu ļoti ilgu laiku nebiju klausījies - nebiju klausījies arī visu janvāri, un joprojām mazliet atceros, kā no dailes teātra gāju cauri esplanādei ar melodiju austiņās. un tagad atkal, gandrīz tāds pats fīlings. ā nujā. haha.
OGRE YOU ASSHOLE
|
marts 31., 2020
22:47
"labi noguris". viena no manām mīļākajām frāzēm.
tagad arī labi paēdis. bet gribās desertu, sasodīts. un no kurienes makaronos bija ieperinājies asums. dienvidū vnk uzvārīt paciņu spageti bija diezgan labs lēmums, man liekas.
ā jā, pa dienu starp salvetēm un zem plēves ieliku kaltēto piparu sēklas. un jau kuro reizi saku "nu, ja man šoreiz nesanāks, tad metīšu nafig ārā tos puķupodus un sēklas". bet tie pipari mani toč interesē. kaut kāds blogeris šitajai te sēklu germinācijas aprakstīšanai pat ir piepisies par krāna ūdens pH līmeni un kaut kur tajā visā ir iepinis ūdeņraža peroksīdu.
1:09am: iesniedzu vidam deklūzi. redzēs kādi brīnumi atkal tiks atrakstīti atpakaļ
|
marts 30., 2020
04:02
ap pusvieniem sakačāju cibu un uztaisīju tagu analīzi.
tagad pabeidzu pārkārtot istabu. mazliet atkal lepojos ar savām vadu menedžmenta spējām, bet īstās dzīves apstākļos gan jau atkal nāksies vicināt gaisā dūres. mmjā.
|
marts 29., 2020
19:46
ja pirms pāris dienām bija briesmīga diena, tad šodien ir vēl sūdīgāk. sociāli distancējos no mantām un jebkā. kaut kur jau rakstīju, gan jau ka privāti, bet kur ir mana degviela? kas tā ir?
izrādās, ir pagriezts pulkstenis, tātad tas foršais saullēkts (kas vakar bija 6:30) ir pārcelts uz priekšu par stundu, un tumšs vakar sāka mesties 19:30, tātad šodien 20:30. neesmu fans. neesmu. lai gan dzīvošana no saules ir..
ak, jā. laikam janvārī aizvedu lielo galdu uz p. tagad gribu viņu atpakaļ. ar pirmo reizi savācu kājas, braucu otro reizi pēc virsmas (un urbja), tikai nekur neredzu skrūves.. ne pie sevis, ne p. kur es viņas varēju iemest?
|
marts 28., 2020
23:28
vilšanās. es teikšu īsi. gandrīz viss. bet nu okei.
|
17:19
if adam driver was a playlist
|
06:43
tas bija vislabākais sapnis. pilns ar prieku, un mazām rūpēm (vai atbildību), un skatīšanos ar nepaslēpjamām dzirkstīm acīs vai vaigu bedrītēs. tāds subskraib, šito es gribētu redzēt katru nakti. vai piedzīvot katru dienu. (es tikai detaļās neatceros kas tieši. jo darbība norisinājās vairākas dienas, bet es atceros tikai pēdējos divus rītus)
un pamostos pilnīgi normāli pēc 5h+ miega. un gaišs. te pat nevajag sapņu tulku, te viss ir skaidrs.
|
00:53
no vienas puses, ir forši pusotru stundu atsēsties krēslā un kaut ko bakstīt uz 12 baru cilpas, bet no otras puses, es nepierakstīju, kas tika darīts pirms apsēdos.
šodien trīs reizes esmu klausījies kobzona/tarivjerdeva "Не думай о секундах свысока". man liekas, ka tā bija tikai viena reize max. stulbais šafls, spotify please get your shit together
|
|
|
|