|
marts 23., 2020
 | 11:17
gribēju nofočēt ledusskapja saturu, bet tas ledusskapis tik netīrs, ka izrāvu ārā visus, izņemot vienu, plauktus, un nometu dušā uz grīdas.
jā, pareizi, joņevam grāmata. un tas fragments satoros. nu kā tā var būt? kā? (nu okei, divas vietas ož pēc izdomājuma. vai izstieptas realitātes. bet ar ko tas atšķiras no šīs klabes?) man pirms mēneša, nē vairāk, bija līdzīgi, pārdevēja arī to zināja - vai arī viņa tā skatās uz ikvienu, ka viņa zina, ka uz viņu skatās un ko viņā redz -, es tad tur gāju vēl vienu reizi nākamajā dienā, viņa tur bija, un sapratu, ka nē, roncij. nē. tā jau, protams, nav nekāda krāpšana, bet.. tā jau arī reti kad ir tādi cilvēki šajā sfērā, var jau paskatīties. līdz brīdim, kad atklājas, ka viņai ir divi bērni, vai viņa vēl mācās vidusskolā. bet nu okei, tas jau ir mazliet pieskaroties par iepriekšējā ieraksta tēmu.
|
marts 12., 2020
| 22:08 - jrtt vectēvs
vispirms, aizbraucām uz bodi ar mammu. braucu atpakaļ, un uz tallinas ielas pamanīju havjeru garsiju. vispār bija diezgan labs laiks, lai doto informāciju apkošļātu, bet tomēr nepiegāju klāt un nepaprasīju, kur rīgā ir labākais meksikāņu ēdiens. man gan ir viņa telefona numurs, tāpēc tā nav baigā problēma.
tad es mēģināju atrast lielas gliemenes (ar čaulu) un portugāļu liķierus. ņihuja. nevienā no pieciem veikaliem. lepojos, kad smuki noparkojos pat tad, ja blakus esošais džips ir uzmīzis uz līnijas. un jā, uzmetās skumji kaut kādos brīžos. tad kad šodien ieskanējās bīč fossils. vai divas dziesmas no "četriem krastiem", kuros ir ļoti haunting taustiņinstrumentu skaņa. vai, kad es atstrādāju savu piesprādzēšanās/durvju aizslēgšanas tehniku. nē, tad mazāk.
ā, vēl man šodien iepatikās meklēt portugāles vīnus pēc etiķetēm. ka katrai valstij ir etiķešu etiķete, un ir tik kruta, ka tevi kaut kas interesē, ka tu mēģini nelasīt plauktu nosaukumus, kādas valstis plauktā atrodas, tu vienkārši šķirsti vīnu nosaukumus (kā kurš tur raksta.. vino, vai riesling, vai tās franciskās izskaņas, vai vēl kā), un tas ir tik aizraujoši. ka tevi kaut kas interesē (lai gan mani tieši šis neinteresē, i will get over it on tuesday. bet tā atmiņa no senas pagātnes), un te meklē atšķirības, un pamatojumus, un saknes, un elementus.
un skumji dažos momentos šīvakara viļa vectēvā. nē, es biju redzējis to izrādi. jo es atceros turpinājumus kādiem trim jokiem. un to, kādēļ daži opji velk wife-beaterus, bet daži valkā biezos flaneļus tajā pašā sezonā. tāpēc, ka ir tie salīgie tipi, un ir tie karstie tipi. es katrā ziņā esmu biezo flaneļu čalis. a) gan tādēļ, ka velkot wife-beateru necik iespaidīgu skatu pasaule neiegūst, un b) man, sevi tikai iedomājoties, staigājot pa dzīvoli wife-beaterī, paliek auksti. bet kas tie bija par momentiem. es pat nezinu. man tāpat nepielipa tas.. kaut kas. kā dzejā, teiksim. jā, apbrīnojami kā tā var un tā, un tas katram būtu jāredz. un, lūk, tā būtu jāsauc par stāvizrādi, nevis sipenieces sūds. nu, ne sūds. bet abas izrādes ir savā ziņā tik līdzīgas, un pilnīgi atšķirīgas kvalitātē. un tā vienkāršā vienas nemainīgās pastkartes scenogrāfija, un - izņemot divus brīžus, kad viņš paceļ gaisā rokas, un tas diagonālais griests liekas, paliek spožāks -- kā arī pašās beigās - nemainīgais apgaismojums. un viss. tāds laif-nolidžs, un gandrīz katrā no tiem stāstiem - cik viņi, gan jau ka četri bija -, ir kaut kāda atziņa, vai kas, ko var piesaistīt šitam koronas sūdam. un liekas, ka viņš reizēm cenšas kaut ko pamainīt tekstā, nu cik ilgi var atkārtot vienu un to pašu, bet labi, tas ir mans slimīgums vēl vairāk glorificēt to iestādījumu.
un tas koronas sūds. ah. gan braucot ar mammu un dzirdot viņas sakāmo, gan domājot par saviem punķiem, gan par cilvēku aicināšanu savās mājās, gan par iespējamo ekonomisko stagnāciju, ka galu galā šī ir tā krīze kuru visi dzīvokļu spekulanti gaidīja - tikai.. ha, negaidīja -, ka mums ofisā un gan jau arī citos ofisos papisīsies piegādātāju ķēde, ka ir jāpogā ciet bikšupriekša, tfu, siksna, kā mēs ar pēteri pirms vairāk kā mēneša mainījāmies ar dzirdētajām konspirācijas teorijām par to kā cēlās korona, un kas tik vēl ne. ko tieši maina tie publiskie pasākumi - nu, patiesībā viņi maina diezgan daudz ko, vismaz masveidā, popkultūriski, un ir jāpārlasa kamī mēris - vai ne, vai ne??? -, kādi vēl gabali ir par pilnīgu sabiedriski uzspiestu izolāciju?, cik bieži cilvēki lepojas ar to, ka viņi tika cauri spāņu vai buboņu mērim?, un vispār korona @baltic xl maksā eiro, lai gan, zajebal tas alkohols kuru nekad nevar izdzert. un tā.
12.03.20 vectēvs jaunais rīgas teātris lielajā zālē, 10. rinda, 16. vieta
kāpēc vectēvs nav stāvizrāde?
"šucmaņi"? šucmaņi?
viena lieta ir tas konstantais apgaismojums, ka vispār neredz kladīti.
un tas fakts, ka projekcijā redzamais pagalms var būt gan imantā, gan ķengaragā.
es redzu tās stulbās daydreamijas, un atslēdzos no izrādes.
salkans?
alveja, citrons, medus, ??
mēs atradām jūsu vectēvu. kas tās ir par beigām?
|
janvaars 28., 2020
| 13:17
eh, tas vaibiņš, kad starp 21:30 un 22 aizej uz tuvējo piemājas veikalu, jo nekā nav. mati izspūruši, šņores atsietas, drēbes pilnīgi atšķirīgās saburzīguma un pleķu pakāpēs, un tu vēro savu atspulgu pusizpirkto aukstumvitrīnu stiklos un domā, ka tev ir narika acis. lai gan nav. vienkārši kaut ko vajag paķert.
bet nu tas strādā arī ar ceļojumiem un iešanu vēlā nakts stundā cauri romas dzelzceļa stacijai uz maķīti, vai kādu arābu piparbodīti.
|
janvaars 9., 2020
| 15:28
ieķēru humpīšos despicable me onesie-ju. pat neuzmērīju. izskatījās pietiekami garš. 3,12 eur. hmm.
|
janvaars 8., 2020
| 11:05
es nezinu, kāpēc ir iekšēji labi*, bet neko nevar izdarīt.
nu, varbūt ne labi. kas vispār ir realitāte. bet "viss ir slikti" jau nav. tā tīri subjektīvi, manā plaknē, kas atbild par jebkā darīšanu. tā jau nav.
tikai atkal ir salūzuši divi telefoni (ar nepazīstamiem cilvēkiem), es skatos uz cilvēkiem humpalās, un izvairos iet sieviešu nodaļā, lai gan man vajag vienu apģērba gabalu no turienes (gandrīz jau paķēru, bet tur bija izdūries) pārāk liels caurums, un tad es apbraucu vairāku kvartālu līkumu, jo izlēmu, ka nevienā brīdī nepārstās braukt mašīnas, lai varētu apgriezt 180
gaidu kad iznāks jrt biļetes, un pirms pāris dienām mučiņa piedāvāja "braucienu martā izraēlas-persijas virzienā, tobiš jordāniju". uhmm, atvaino?
|
juulijs 7., 2019
| 12:23
pēc ilgiem laikiem (divi gadi?) nopirku kaut kādu apģērbu. zeķes un plānu flīsa džemperi sportsdirektā un kaut kādu fensī kreklu humpīšos. izrādās, ka tur ir mainījies cenu modelis, tālab nācās ņemt vieglāko no noskatītajiem.
|
apriils 28., 2019
| 17:18
atnācu laikam uz to, ko leišu sanitex redz kā savu pieeju izveidot costco līdzinieku (un tik slinki, ka logo izmanto tās pašas krāsas). jāsaka tā, saldētā nodaļa mani biedē. jo saldētas pankūkas un picas ir briesmīgi. un kas ir tās ēstuves, kas šitos izmanto, lai obviously iwtaupītu. anyway.
|
| 11:30
liekas, ka nekad neatradīšu otru tādu foršu, pagarinātu kardiganu. nav arī tā, ka būtu meklējis. vai arī notiks kāds īssavienojums, lai es uzņemtu initial hitu, pērkot jaunas drēbes.
kas vēl, šonedēļ sāk zaļot koki. (un vispār jau lieldienu brīvdienās, jo aizmirsu paņemt) beidzot saņēmos iet ārā bez jakas. vispirms ar džemperi uz velo, tad pēc pāris dienām arī T. un šodien pagalmā ir pirmās pienenes. un kaut kad jāsaņemās aizbraukt uz kādu ūdensmalu, ar pāris segām, džemperiem, pierakstiem un ēdienu somā.
vēl nākamotrdien ir pacēlusies iespējamība par dažu klasesbiedru kopistisku iziešanu ārā. drusku atceros pēdējo reizi, kad tāda bija. vispār neatceros. nē, tas bija ķīnā, un laikam pirmajā gadā pēc videnes. tātad sen. bija slinkums iesaistīties sarunās par skolām un nākotnēm, jo manējā situācija bija pilnīgi savādāka no citām (kā arī negribējās pārtraukt visaizraujošākos stāstus no čaļa, kas aizgāja uz kaut kādu armiju). nu, tagad joprojām ir savādāk, gan no citiem, gan tā, kā izskatījās toreiz. mazliet esmu apradis, varētu par to parunāt. tas, ka tā notiks, varēja nojaust jau toreiz, bet maldināja paša izstrādātā cerība, ka izlīdīs no skolas un viss pēkšņi izdosies un tā tālāk. jo mentāli vai laif nouledžā jūtos apmēram tā, kā vajadzētu justies, 1. jūlijā saņemot apliecību par vidējās izglītības iegūšanu.
aizrakstījos. sasodītā pastaiga no centra uz mājām ar velosipēdu pie rokas. netālu no krāsotāju/artilērijas no betona sienas laukā spraucas vēl viens pieneņu puduris. tad ir vārds?
|
apriils 8., 2019
| 11:36
vakar no rīta pa-lansoju un vakarā aizķēra uz to tur jauno lielveikalu. mazliet dīvaini, ka tu vienkārši staigā apkārt slidotavai. tāpat viens veikala gals ir vienstāvīgs, kas ir tizli. par cilvēku apjomiem, to uzvešanos un rindām tikai pie trim komersantiem pirmajā nedēļā protams, ir ne-aktuāli pārspriest. no šopinga pieredzes nekas tā diži arī neizrunāja. nujā, un iebūvēti porcelāna pārpalikumi sienā pie tualetes vai grīdā pie telefonu lādētavas.
noskatījos pirmo nba spēli pēdējo divu sezonu laikā, starp savu platoniski atbalstamo indianapolisas vienību, un blici no bruklinas, kur spēlē tas 98. gadā dzimušais cēsinieks, kurš pāris reizes ir sagādājis problēmas arī man. noliku matraci uz grīdas un pustrijos gāju gulēt.
|
septembris 15., 2018
| 21:47
aizšāvu uz ikea. virtulis bija diezgan labs. aveņu ūdens gan ne. dahuja smuko preču - kaut kāda āra kaste un salokāmais galds - nav atrodamas internetā, tādēļ čalis pirmajā stāvā nevar viņu mājaslapā atrast. stulbi.
|
augustus 8., 2015
| 17:13
aizdevāmies uz ūķi, kur pārdod lietotus veļukus, kur man kā padomdevējam nebija īsti daudz darba. vienīgā vēlme - ātrumumu esamība - nesapasēja ar visu pārējo.
norūsējuši veļuki ar hieroglifiem uz ātrumu pārslēga un rāmja. pieņemu, ka ūķa īpašnieks pirms pāris gadiem ceļojot gar āzijas krastiem, ir uzdūries nogrimušam kuģim ar veļukiem un atvedis uz šejieni.
|
|
|
|