|
apriils 28., 2019
 | 11:30
liekas, ka nekad neatradīšu otru tādu foršu, pagarinātu kardiganu. nav arī tā, ka būtu meklējis. vai arī notiks kāds īssavienojums, lai es uzņemtu initial hitu, pērkot jaunas drēbes.
kas vēl, šonedēļ sāk zaļot koki. (un vispār jau lieldienu brīvdienās, jo aizmirsu paņemt) beidzot saņēmos iet ārā bez jakas. vispirms ar džemperi uz velo, tad pēc pāris dienām arī T. un šodien pagalmā ir pirmās pienenes. un kaut kad jāsaņemās aizbraukt uz kādu ūdensmalu, ar pāris segām, džemperiem, pierakstiem un ēdienu somā.
vēl nākamotrdien ir pacēlusies iespējamība par dažu klasesbiedru kopistisku iziešanu ārā. drusku atceros pēdējo reizi, kad tāda bija. vispār neatceros. nē, tas bija ķīnā, un laikam pirmajā gadā pēc videnes. tātad sen. bija slinkums iesaistīties sarunās par skolām un nākotnēm, jo manējā situācija bija pilnīgi savādāka no citām (kā arī negribējās pārtraukt visaizraujošākos stāstus no čaļa, kas aizgāja uz kaut kādu armiju). nu, tagad joprojām ir savādāk, gan no citiem, gan tā, kā izskatījās toreiz. mazliet esmu apradis, varētu par to parunāt. tas, ka tā notiks, varēja nojaust jau toreiz, bet maldināja paša izstrādātā cerība, ka izlīdīs no skolas un viss pēkšņi izdosies un tā tālāk. jo mentāli vai laif nouledžā jūtos apmēram tā, kā vajadzētu justies, 1. jūlijā saņemot apliecību par vidējās izglītības iegūšanu.
aizrakstījos. sasodītā pastaiga no centra uz mājām ar velosipēdu pie rokas. netālu no krāsotāju/artilērijas no betona sienas laukā spraucas vēl viens pieneņu puduris. tad ir vārds?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |