|
apriils 28., 2019
 | 11:30
liekas, ka nekad neatradīšu otru tādu foršu, pagarinātu kardiganu. nav arī tā, ka būtu meklējis. vai arī notiks kāds īssavienojums, lai es uzņemtu initial hitu, pērkot jaunas drēbes.
kas vēl, šonedēļ sāk zaļot koki. (un vispār jau lieldienu brīvdienās, jo aizmirsu paņemt) beidzot saņēmos iet ārā bez jakas. vispirms ar džemperi uz velo, tad pēc pāris dienām arī T. un šodien pagalmā ir pirmās pienenes. un kaut kad jāsaņemās aizbraukt uz kādu ūdensmalu, ar pāris segām, džemperiem, pierakstiem un ēdienu somā.
vēl nākamotrdien ir pacēlusies iespējamība par dažu klasesbiedru kopistisku iziešanu ārā. drusku atceros pēdējo reizi, kad tāda bija. vispār neatceros. nē, tas bija ķīnā, un laikam pirmajā gadā pēc videnes. tātad sen. bija slinkums iesaistīties sarunās par skolām un nākotnēm, jo manējā situācija bija pilnīgi savādāka no citām (kā arī negribējās pārtraukt visaizraujošākos stāstus no čaļa, kas aizgāja uz kaut kādu armiju). nu, tagad joprojām ir savādāk, gan no citiem, gan tā, kā izskatījās toreiz. mazliet esmu apradis, varētu par to parunāt. tas, ka tā notiks, varēja nojaust jau toreiz, bet maldināja paša izstrādātā cerība, ka izlīdīs no skolas un viss pēkšņi izdosies un tā tālāk. jo mentāli vai laif nouledžā jūtos apmēram tā, kā vajadzētu justies, 1. jūlijā saņemot apliecību par vidējās izglītības iegūšanu.
aizrakstījos. sasodītā pastaiga no centra uz mājām ar velosipēdu pie rokas. netālu no krāsotāju/artilērijas no betona sienas laukā spraucas vēl viens pieneņu puduris. tad ir vārds?
|
septembris 26., 2018
| 20:04 - ieraksts kādā vidusskolas fizikas klades 3. vākā
uz dzīvi skaties filozofiskāk
no arbūza šķēles skatpunkta
sausā pludmalē džakartā
s
|
augustus 26., 2017
| 01:59 - 2015. lieldienas
lai zaķis labi olas slēpj
un atļauj tev tās paturēt
|
janvaars 8., 2014
| 02:26
pēdējā laikā, tuvojoties nakts(ok, čučumuižas) laikam, kļūstu arvien familiārāks ar specifiskiem rakstītajiem avotiem ciparu formātā, rakstītiem ar melniem burtiem uz balta fona. vakar vienkārši, izpētot vēsturi, iebraucu auzās(lasot textus), bet šodien, kad ar gulēšanas procesiem nesanāca kā gribējās, vēlējos papētīt savas vecās īsziņas, kad tāds saziņas līdzeklis man vēl eksistēja. izņemot tās īsziņas ar mammu, kurās man jāatbild, cikos būšu mājās.
un iebraucu auzās.
īsziņas bija foršas. jo tās sūtījās piecas minūtes(ja izņēma bateriju - apmēram trīs. bet pastāvēja risks, ka nāksies vadīt datumu no jauna). tajās apskatījām vairākus tematus uzreiz. tajās nevar redzēt smaidiņus. tajās var veidot pats savus smaidiņus. tomēr atskārtu, ka lielākā daļa, diemžēl, kā vienmēr atpakaļ skatoties, ir atklāti sakot, debīlas. ko domāju, to bliežu pa qwerty tastatūru un sūtu prom.
vēl izsūdzēju grēkus un iepazinos ar otro attiecību konsultanti savā mūžā. "diez, kādēļ meitenes 11. klasē kļūst par attiecību konsultantēm?" un izdzēru litru melnās tējas. dāviniet man melno tēju! un tukšus tējas maisiņus arīdzan.
sāku domāt par pirmo start-up, jo būšu latvijas zizu.lv, un potīte nedarba kārtībā ir ļoti dīvaina padarīšana.
paldies, un nāc rīt 17:00 uz mirdzas izstādi vef kultūras pilī.
moshi moshi, yeah, i'm coming down.
jushanaas liimenis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/blah.gif) blah
skan: vaccines - weirdo
|
|
|
|