|
apriils 29., 2020
 | 13:14
ierosinu rīkot, un piedalīties sekojošā zibakcijā (vajadzētu kādus 20 cilvēkus, minimums) - braukt starppilsētu autobusā, un, kad pilots iestūrē galamērķa autoostā, BET VĒL NAV APSTĀJIES, LAI IZLAISTU PASAŽIERUS, vajadzētu aplaudēt. nu, tā kā daži tipi dara lidmašīnās.
varbūt kāds to jau ir darījis, un nofilmējis?
vēl es uz mirkli sabēdājos, ka satoru literatūras nodaļā katrs otrarpusais darbs ir hirša, tātad tur mēnesī kopumā tiek publicēti septiņi darbi. izlasīju bišofu - nujā, viņš vienkārši salinkoja medības āfrikā ar medībām guļamrajonā -, un kalnozolu, un kaut kādu meiteni (par 18-gadīgo vasaru, un ceriņu ēnām uz tapetēm ejot gulēt). tie gan bija tādi, nu tāādi! bet hmm, es jau vakar nobēru asaru par savu stulbumu. šodien pagaidām nesanāca. jā. bet kas viņiem kopīgs.. katram pa aizgājušam vecākam? un anonīmas "viņas" - vienā gadījumā tā ir Viņa (kāda uvja draudzene), bet otrā gadījumā tā laikam ir mamma? bet kas tā par mammu, kas autobusu pieturas debilo uzrakstu beigās ievelk jautājuma zīmes? vai ir okei ar vemšanu ceļmalā?
un, protams, tos rakstus var ielaikot, bet atlikt pie grāmatzīmēm ne. ffs. iegāju vēlreiz. noup, nevar. bet to sievieti sauc belkovska, un kalnozolam bija tā pitraga poēma, karoče, viss ir baigi forši, man ir favorīti.
|
apriils 7., 2020
| 15:57
tā, beidzot saņēmos un sasēju podiņus. izņemot piparus (no kuriem septiņiem ir izdžerminējies tieši viens, man ir aizdomas ka kristīnas - fuck that bitch, rakstīšu pilno vārdu - dotais halapenjo), un.. ko es vēl neiesēju? nē, pārējās paciņas es sasēju.
wolf parade - expo 86 ir visvājākais albums, kuru nākas pievienot albumu sarakstam, kurus man nav grūtības klausīties no sākuma līdz beigām. kaut kāda pusnostaļģija. tās dziesmas ir dzirdētas dahujā reizes, bet kaut kādā neizskaidrojamā laikposmā starp 2013 un 2015. bet viena dziesma ir riktīh laba. un tas albuma vāciņš arī ir ļoti smuks. smuks vāciņš un viena laba dziesma? tieši tas pats stāsts kas ar m83 "hurry up, we're dreaming" wai mogwai "hardcore will never die, but you will". viss. smuks vāciņš un viena laba dziesma, un man tie albumi automātiski liekas kaut kādi 6/10 vismaz.
beidzot tiku iekšā kaut kādā satori kontā. un nometu hdd. bļaģ nēēē.
|
apriils 4., 2020
| 19:31
gribējās satori uztaisīt kontu - ņihujā.
toties uzgāju šai lieldienu olai.
( ... tālāk ... )
|
apriils 2., 2020
| 19:03
ieslēdzu feisīša laiv video un ķiķinu. [skan kluss džezs] - nu sasodīts, tas džezs ir diezgan skaļš, it īpaši, ja nekas cits tur neskan.
un tas word dokuments. neizskatās pēc 18. fonta. un laikam tomēr ir vairāki veidi, kā informēt, pārnest informāciju, uz publiski redzama tukša (word, evernote, gmail) dokumenta.
uztaisīju mīklu, uzvārīju rīsus. divas dienas atkal čil.
atsitu telefonu (beidzot? bet nu kamon, ir jārupējas par lietām, kāds "beidzot"), un BĻAĢ, pēc pāris stundām ekrāns iet šķiņķī. bļaģ.
|
marts 23., 2020
| 11:17
gribēju nofočēt ledusskapja saturu, bet tas ledusskapis tik netīrs, ka izrāvu ārā visus, izņemot vienu, plauktus, un nometu dušā uz grīdas.
jā, pareizi, joņevam grāmata. un tas fragments satoros. nu kā tā var būt? kā? (nu okei, divas vietas ož pēc izdomājuma. vai izstieptas realitātes. bet ar ko tas atšķiras no šīs klabes?) man pirms mēneša, nē vairāk, bija līdzīgi, pārdevēja arī to zināja - vai arī viņa tā skatās uz ikvienu, ka viņa zina, ka uz viņu skatās un ko viņā redz -, es tad tur gāju vēl vienu reizi nākamajā dienā, viņa tur bija, un sapratu, ka nē, roncij. nē. tā jau, protams, nav nekāda krāpšana, bet.. tā jau arī reti kad ir tādi cilvēki šajā sfērā, var jau paskatīties. līdz brīdim, kad atklājas, ka viņai ir divi bērni, vai viņa vēl mācās vidusskolā. bet nu okei, tas jau ir mazliet pieskaroties par iepriekšējā ieraksta tēmu.
|
marts 13., 2020
| 13:44
lindai garabejevai arī forši dzejolīši. aizmirsu, kur šorīt tos lasīju. uz pufa?
|
marts 3., 2020
| 23:33
pavisam nejauši, lēnām rokoties cauri satoru dzejai, atradu to pantu no jrt dzejas (kuru skatījos 2016. janvārī), kurš bija kaut kas par marseļu un mazirbi. kuru skaitīja krasts tajā savā zvirbuliskajā krasta balsī. un mur bija tik daudz kā, un kaut kas par futbolu, ka nemaz neiedomājos guglēt. vai arī nemaz nebija.
jā, atradu. vispirms, tur ir 1995. gada pitraga dzejoļi par banānu, abbu, ciema vienīgo lībieti un videomagnetofoniem, un tad ir 2015. gada dzejoļi no dienvideiropas. jā. un tad es pārstāju lasīt un sāku meklēt, ka šim taču ir jābūt tam. uldis bērziņš. un ka satori, lūdzu fakin ielieciet to nepieciešamo fragmentu. un ir. es varu nomirt laimīgs. man gan tagad ir jāatrod, kas ir tas otrs dzejolis, kurš man toreiz uz mirkli likās tāds pilnīgs "woooow", kā jūs to cilvēki panākat gatavu
|
|
|
|