|
apriils 7., 2020
 | 15:57
tā, beidzot saņēmos un sasēju podiņus. izņemot piparus (no kuriem septiņiem ir izdžerminējies tieši viens, man ir aizdomas ka kristīnas - fuck that bitch, rakstīšu pilno vārdu - dotais halapenjo), un.. ko es vēl neiesēju? nē, pārējās paciņas es sasēju.
wolf parade - expo 86 ir visvājākais albums, kuru nākas pievienot albumu sarakstam, kurus man nav grūtības klausīties no sākuma līdz beigām. kaut kāda pusnostaļģija. tās dziesmas ir dzirdētas dahujā reizes, bet kaut kādā neizskaidrojamā laikposmā starp 2013 un 2015. bet viena dziesma ir riktīh laba. un tas albuma vāciņš arī ir ļoti smuks. smuks vāciņš un viena laba dziesma? tieši tas pats stāsts kas ar m83 "hurry up, we're dreaming" wai mogwai "hardcore will never die, but you will". viss. smuks vāciņš un viena laba dziesma, un man tie albumi automātiski liekas kaut kādi 6/10 vismaz.
beidzot tiku iekšā kaut kādā satori kontā. un nometu hdd. bļaģ nēēē.
|
janvaars 31., 2020
juulijs 31., 2019
| 02:04
vienu brīdi cepīja magical mystery tour-sgt. peppera bītli.
šodien padzirdēju "the word" no "rubber soul" albuma, šie tagad ir mani seksīgie bītli. tāds "taxman", "come together" un yada. fanciņš ar tādiem šauriem ģitāras rifiņiem. labi, es nemāku runāt par mūziku.
kas vēl. man liekas, ka apzināti neapzināti sanāk rakstīt arvien sevi atklājošākas vēstules. kas it kā ir labi. izrunāt prātu. un tad paliek divas opcijas. vai saņēmējs ir into that, or not. baigi nav laika par to domāt. kas it kā ir labi. tomēr tas klusais "gan jau, ka mazliet ir into that", tas drusku maina manu uzvešanos visur citur.
vakarvakarā mēģināju paklausīties billiju ailišu. skan pēc tādas tīneidžeriskas debijas lanas del rejas. kas, ņemot vērā, cik ļoti man patīk debijas lana del reja, ir diezgan labi. bet lanu tādu foršāku padarīja stīgu pavadījums. un, studijiski šķietami uzlabotais vokāls. te ir, amm, kā lai nosauc tos lo-fi'īgos bītus, un kaut kas pretējs dziedāšanai. es nemāku runāt par mūziku.
es arī neizvilku cauri visam albumam. tāpat kā diviem šīsnakts sinatras albumiem. "in the wee hours" tekstuāli pagaidām nav aktuāls, un "come fly with me", bļe, es vairs šajā stundā neko neuzķeru. ir tikai tas vaibiņš un taures. ko var dzirdēt, arī esot virtuvē. un darot lietas ar mīlestību. pēc jaunjorkas standartiem tāda viduvēja virtuve. un ka esmu kaut kādā 20-stāvenē un kāds no skaitliski neizteiksmīgās avēnijas pretējās puses logiem baigi skatās, ka es apakšbiksēs panēju sieru. kamēr patiesībā iekšpagalmā pretī spīd tikai viens logs. naktslampiņa guļamistabā aiz sarkanām žalūzijām.
ej gulēt, roncij, sasodīts.
|
septembris 7., 2016
| 19:14
Vakar vai šodien, uzspīlēti nejauši uzspiedu "play" kādam Vaccines gabalam. Skanēja ok, paralēli ar mērķi pamielot acis gugles attēlos pavēroju 2. albuma artworku, pēc tam wikipēdijā atradu ka šiem 13. gadā iznāca EP un 15. gadā albums. Kas mazliet sāpīgāk, wiki ir citāts no kritiķa: "The Vaccines sought out Dave Fridmann...to work on their third album, and it's their best yet." Grr.
( garlaicīgi par citiem nokavētiem ierakstiem no ~20 grupām )
|
|
|
|