|
nuavembris 1., 2021
 | 23:24 - komentāri
I make ice cream all the time with my Cuisinart, using simple delicious recipes. The recipes in this book are complicated and contain ingredients I will never go out and purchase.
|
maijs 7., 2021
| 09:29
now, the recipe asks to rest the batter in the fridge.. but this doesn't look tired to me.
|
marts 8., 2021
| 10:23
Gards un sulīgs vraps jeb tortilja. Gatavojam kopā ar bērniem!
|
detsembris 1., 2020
| 14:51
Manicotti is a pasta dish that is best served every night because it is fairly simple and quick to make but results in an extremely satisfying and delicious dish for yourself and your many lovers.
|
nuavembris 4., 2020
| 01:49
vakaru pabeidzu ar trīs dažādu video par sīpolu sagriešanas veidu skatīšanos. pēdējais, bet varbūt ceturtais, bija marko pjērs vaits, kurš vispirms iebāž sīpolu vienā papīra turzā ar banānu un sakrata, ārā iznāk nevienādi sīpolu gabaliņi. pēc tam viņš paņem jaunu sīpolu un sit to ar grilpannu. brīnišķīgi. intelektuāls "howtobasic".
citās ziņās, piemērīju humpīšos sapirktos džemperus, ko veikalā nemaz nedarīju. visi der, tas ir galvenais. viens pat ir ārkārtīgi komfī. nu tik komfī, ka ar tādu varētu gan iet uz teātri, gan iznest miseni.
vispār fascinē tie stāsti par cilvēku sataisīšanos. teiksim, tas viens par kāda paziņu, kura nevar iziet iznest miseni bez uzkrāsošanās, vai tas pieredzētais atgadījums, kad namamāte (!) viesiem pateica, ka viņai vajadzīgas 15 (vai 30?) minūtes, lai tiktu pie ballīšu garastāvokļa. man gan jau ir līdzīgi, es tikai nevienam nestāstu. lai gan ar pēdējo viesu uzņemšanas reizi bija līdzīgi. viesi kaut kā sevi izklaidē, kamēr es pildu mājasdarbus un saku "jā, jā, tūlīt pievienošos". žēl jau, ka tas bija svētdienas vakars.
rīt beidzot varētu mazgāt kreklus. uz viena no viņiem jābūt dzeltenbrūnai svītrai. no lilijām. lilijām? kur es ņēmu lilijas? jā, tā reize. un tam visam var tik labi atrast datumu. gandrīz vai negribas mazgāt. bet es ierakstīšu vēlreiz. lilijas.
|
juulijs 12., 2020
| 22:29
es vairs nezinu/neprotu gatavot rīsus. bļaģ, iemāciet man kāds.
|
juulijs 8., 2020
| 21:44
"Your cookies will thank you. Your belly will thank you."
|
juunijs 12., 2020
| 23:13
sākas mazs uztraukums par vakariņām. nav uzkodu.
varbūt jāuzraksta tai igaunu sidra "draudzenei". (par kuru vispār svētdien, ieskrienot takā, mazliet pastāstīju ķīnietim; viņš man par alus festivāliem, kā arī viņaprāt, eksportējamākajiem lv aliem: ārpus, nurme, un fakibio, aizmirsu)
kā man viņa patīk. vispār, tas tips. un apskatos viņas instagrama darbavietas kontu. sertificēta pommellier. pommelier. POMMELIER!!!
vispār iegāju zonā, atgūlos dīvānā, un cenšos saguglēt receptes, un skan ķipa skumīgais pleilists. būtu par kādu gramu siltāks, tā būtu eksportējama sajūta.
|
juunijs 6., 2020
| 12:11
Preheat oven to 350 degrees and liberally spray 8x8 sized pan with non-stick baking spray.
bļaģ, pārsālīju ogu pīrāgu.
|
maijs 21., 2020
| 14:08
SOME NOTABLE EVENTS IN VEGETARIAN HISTORY
YEAR: 1892
EVENT: Leo Tolstoy (1828–1910) writes his influential vegetarian essay “The First Step” as the preface to the Russian translation of The Ethics of Diet.
YEAR: 1901
EVENT: The first Vegetarian Society is formed in Russia. After the 1917 revolution, vegetarianism will be declared illegal in Soviet Russia, leading to the closing of its vegetarian societies and restaurants.
|
| 14:05
Patērētāji ciena gaišu dzeltenu marmelādi. Lai iegūtu gaišu marmelādi, jāņem gaišas augļu šķirnes.
|
maijs 20., 2020
| 01:01
Decolonize Your Diet: Plant-Based Mexican-American Recipes for Health and Healing
3:30 edit: izdarīju plānotās muļķības. sajūta kā rītā uz piektdienu. tā kā bija uzdevums darīt nepamanītam, mazliet dusmojos, ko debesis tik zilas.
pie pamestā golfa blakus staburadzei bija divi mentu busiņi. ar lukturīti parbaudīja mašīnu. varianti divi, vai nu tur ir stašotas narkotikas, vai gulējuši bomzīši. divi mentu busiņi bija arī pretī santai un barbarai.
un neguļ veseli divi kaimiņi no sešiem, ar kuriem pa vienām kāpnēm ejam.
|
apriils 2., 2020
| 19:03
ieslēdzu feisīša laiv video un ķiķinu. [skan kluss džezs] - nu sasodīts, tas džezs ir diezgan skaļš, it īpaši, ja nekas cits tur neskan.
un tas word dokuments. neizskatās pēc 18. fonta. un laikam tomēr ir vairāki veidi, kā informēt, pārnest informāciju, uz publiski redzama tukša (word, evernote, gmail) dokumenta.
uztaisīju mīklu, uzvārīju rīsus. divas dienas atkal čil.
atsitu telefonu (beidzot? bet nu kamon, ir jārupējas par lietām, kāds "beidzot"), un BĻAĢ, pēc pāris stundām ekrāns iet šķiņķī. bļaģ.
|
marts 31., 2020
| 22:47
"labi noguris". viena no manām mīļākajām frāzēm.
tagad arī labi paēdis. bet gribās desertu, sasodīts. un no kurienes makaronos bija ieperinājies asums. dienvidū vnk uzvārīt paciņu spageti bija diezgan labs lēmums, man liekas.
ā jā, pa dienu starp salvetēm un zem plēves ieliku kaltēto piparu sēklas. un jau kuro reizi saku "nu, ja man šoreiz nesanāks, tad metīšu nafig ārā tos puķupodus un sēklas". bet tie pipari mani toč interesē. kaut kāds blogeris šitajai te sēklu germinācijas aprakstīšanai pat ir piepisies par krāna ūdens pH līmeni un kaut kur tajā visā ir iepinis ūdeņraža peroksīdu.
1:09am: iesniedzu vidam deklūzi. redzēs kādi brīnumi atkal tiks atrakstīti atpakaļ
|
marts 24., 2020
| 17:07
šodien tiku pie transportlīdzekļiem. rimčikā ne bezgrādubaltika, ne staburags. pirms divām nedēļām nobrīnījos, cik tur ir liels bezalko vīna piedāvājums. karoč, slikti.
kas vēl, atkal meklēju kaut ko sazin nezin ko. neatradu. un ko es darītu, ja atrastu? nu, ko?
uztaisīju arī čurrosus brokastīs, sub-optimāls rezultāts. mērci neuzasināju, bet siltā variantā tas ir tāds omnom, ka nu. karoče, a kur problēma. nezz.
uzrakstīja kaimiņš. uzrakstīju pretī. double-down.
onkulis ļļoti dīvaini brauca uz ķekavu, un jautāja, vai es jau esot bijis peldēt. patincināju, kā tieši viņš peld. izvilināju tikai to, ka viņš pa īstam nepeld, tikai iemērcas. bet tāpat.
atkal jau esmu izšāvis filmiņu. desmit dienās. pizģec. principā, karantīna. interesanti. pēdējais kadrs kā vienmēr kaut kāds sasvīdis, izmisis pašportrets. un sapisu filmu, bļeģ, zb.
un atvedu atpakaļ galdu. ķipa kaut ko baigi rakstīšu. bet ej nu sazin. galvenais tagad atcerēties, kā viņu var pārvietot. ja tev ir pareizie instrumenti, tad ir diezgan vienkārši darīt lietas. tā man teica jaunais šefs (arī vēl pirms tam, kad viņš kļuva par šefu), un nu jā, taisnība tur ir.
un paklausījos tame impalas ep un pirmo albumu. nu pizģec. man varbūt tagad daudz kas no psidēliskā roka liekas "wow" (teiksim, dungen 4 arī), bet fak. nu labi, no ep pirmā puse bija afigeķ, otra puse tā tīri no inerces likās klausāma. tu man lūdzu pasaki, ka viņš nav ģēnijuss.
|
marts 23., 2020
| 22:17
pārplēsu vadiņu mikrofonam, tiku pie ziņām par salabotiem transportlīdzekļiem, spēju pasmieties dzirdot veco labo podkāstu, atklāju divus albumus. par vienu nezināju neko, par otru zināju visu.
un pankūkas. vakariņu batcham piemaisīju klāt šokolādes mērci. 200g šoķenes, 30g sviesta, nezinu, moš 50g cukuru (kuru nesagaidīju, līdz izkūst), 20g choco+chili pulveri (šautauts santamarijai, kaut ko jēdzīgu viņu portfelī tomēr var atrast) un 250g kokosriekstu piena, bez kura laikam būtu šķaidījis ar ūdeni, man tiešām mājās nekā mav. un kanēli. kas viena forša lieta pankūkām, var salīdzinoši ātri pierīties.
pie šitās mērces rīt ir jāpiecep churrosi, ka es tev saku. piebkonditorejas maisiņu uzgaļiem varu tikt tikai vakarā, bet nu hm, moš dzīvosim bez
|
marts 19., 2020
| 17:08 - uzraksts uz pupiņām
selecionado eletronicamente / beans electronically selected
|
marts 16., 2020
| 22:02
šodien bija kaut kāds ģimeniskais pritons. karsts, pārelpots, viegli piededzināju makaronus ar dārzeņiem, un arī ne īsti pareizi savārīju rīsu pudiņu. nē, nu negaršoja jau slikti, tikai tā konsistence. tā konsistence.
tagad te daži skatās "vectēvs, kas bīstamāks par datoru", un es lapsī cenšos pārrakstīt piezīmes no seniem laikiem. baigi grūti. nevar normāli apsēsties, nevar kartīgi nolikt kladīti, lai nekustās, un tad tas rokraksts arī ir pilnīgi sagrauzts.
rīt lauku tantei kaut kur būs svinības, un tad es gribētu braukt atpakaļ uz rīdziņu. es jau gribēju te būt tikai no svētdienas vakara, un līdz otrdienai. jo ofiss. bet ofiss... tagad joka pēc iegāju soctīklā, a varbūt rīt ofiss strādā? nē, nestrādā. pavisam ciet. labi, ka man ir soctīkls, citādi es kā idiots gaidītu, kad mani kāds aicinātu strādāt. tātad. [edit, tā lai ir smuki: 22:45 tomēr uzrakstīja, ka uz karantīnas laiku viss ciet]
un iešana gulēt ir dīvaina. ne dīvaina. es īsti nezinu, kas ko tieši. bet līdzīgi kā ziemassvētkos. nu d'oh, protams, ka kā ziemassvētkos. es guļu tieši turpat. un tieši tāpat zem segas slēpjot telefona gaismiņu, cenšos pierakstīt kaut ko, kas ieleca galvā pa dienu, par to, kā es gribētu dzīvot, vai ko es gribētu redzēt, vai kam gribētu pieskarties. vai kā es gribētu, lai es gribētu. jā.
tikko pārrakstīto es atstāšu piezīmju aplikācijas marinādei, uzšķiršu random lapu.
11.10
[..]
savācu vēl bambusus. un kādus plastmasas mēslus. atbrīvoju dažas takas no akmeņiem, lai mazāk sāp. uztaisīju gandrīz mazu molu, uz kura varbūt balstīt laipu. atradu labu mini-lāpst-akmeni, jo neatbalstu konsūmerismu pirkt 70cm lāpstu par 5$. mazliet attīrīju upes grīdu. Ap 15:00 (rēķinot pēc saules novietojuma) apēdu pusi picas, kas ~7h saulē sēdēja uz grila akmeņiem. pat ja skudrām bija germi, diezvai pēc siltāka par reizēm restorānā pasniegta pīrāga tur tādi ir. un pofig, ātrāk nemiršu.
|
marts 11., 2020
| 02:45
aizgāju uz kāda indieša dzimšanas dienu. viņiem patiesībā ir sūdīga skaņas izolācija. kā faking jbl tumbiņa var skanēt stāvu zemāk, kāpņutelpā.
bet nujā, ofisa indieši ir manī samīlējusšies, uzsauca divus dārza sidrus un kkādu 14%/280, kuru bija sāpe izdzert. vismaz pasūtīju stafu ofisam. tiku pie spaisī tikalas vistiņām, un citrona/olas rīsiem. šobrīd reāli kratos kāpņutelpā, kurā ir izņemts 20. gs. sākuma lifts.
ehmm, kas vēl. rītdiena ofisā būs okei. es ceru. lūdu, neminies uz veļuka.
damn drunkfingers. tāds vidusskolas vaibs.
boja viens kulturālais čalis, kas uz diviem mēnešiem bija coimbrā uz erasmusu. bļaģ, beidz rakstit. jo bairāk es te tagad rakstu, jo bairāk tas viens vidusskolas flešbeks. uz nokia e61, nevis aifona virtuālās klaviatūras. fak. es vairs ne-spell-checkoju. paldies ciba, paldies s., paldies e., paldies indiešu kaimiņi, kamēr neiztriecat mani no kāpņutlpas, kameēr šo rindu rakstīšanas laikā esmu nogājis pusotru stāvu zemāk.
edit: viss safe, esmu mājās. ta eramusnieks uzlika kādas trīs dziesmas no beach fossils, un beach fossils, bļeģ, ir tādi, ka es pie jebkuras viņu dziesmas labprāt ņemtu un aicinātu jebko uz deju, vai apskautu pasauli, nu tā ir tik perfekta mūzika.
un aizgāju uz rīgas centrālo bibliotēku. pat atceros vienu čiksi, kas tagad gan strādā reģistratūrā. sasodīts. tie reģistratūru cilvēki.
vēl sarunājām ar vienu indieti ceturtdien viņam dzīt nost matus. tas arī nav sen darīts. es tagad mazliet izjūtu tādu mīlestību. vai tādu vidusskolnieciskumu. bet nu labi, pālis. ko es rīt no rīta jutīšu [jāpiemin neskaitāmas drukas labojumas, lai te varētu ko izlasīt], ir zem zīmes. whatevaaa.
|
marts 10., 2020
| 10:35
šīm austerēm ir laba pērcgarša.
|
|
|
|