|
marts 31., 2020
 | 22:47
"labi noguris". viena no manām mīļākajām frāzēm.
tagad arī labi paēdis. bet gribās desertu, sasodīts. un no kurienes makaronos bija ieperinājies asums. dienvidū vnk uzvārīt paciņu spageti bija diezgan labs lēmums, man liekas.
ā jā, pa dienu starp salvetēm un zem plēves ieliku kaltēto piparu sēklas. un jau kuro reizi saku "nu, ja man šoreiz nesanāks, tad metīšu nafig ārā tos puķupodus un sēklas". bet tie pipari mani toč interesē. kaut kāds blogeris šitajai te sēklu germinācijas aprakstīšanai pat ir piepisies par krāna ūdens pH līmeni un kaut kur tajā visā ir iepinis ūdeņraža peroksīdu.
1:09am: iesniedzu vidam deklūzi. redzēs kādi brīnumi atkal tiks atrakstīti atpakaļ
|
februbaars 23., 2020
| 22:47
es pagaidām saprotu tikai to, ka esmu noguris, un esmu noguris ne no kā. no tā, ka kaut kas jādara. nope. nope the fuck outta here.
vēl, guļot uz zemes un mēģinot piecelties, man sāp kaut kas ribu rajonā, un sānu žokļi man arī sāp. un ir pumpa kas sāp kā nobrāzums netālu no dibenvaiga, kur arī netālu sāk izspiesties kauls, vai iezagtoes tāda maza bedrīte. zinu jau, ka nav daudz tā dzīvsvara, zinu. izlasīju, vai, drīzāk, izrāvu vardes grāmatu. beidzot kāda grāmata. beigas tādas foršas. salīdzinot ar citu grāmatu, vai vispārējo grāmatu beigām kā tādām, nevis kā augstāko punktu šī darba robežās.
kas vēl. noparkoties pļavniekos ir vēl lielākā dirsā. double parkings tagad ir nevis opcionāla fīča, bet nepieciešamība.
|
|
|
|